Izskaņa ar -šan- ir universāla. Tādi lietvārdi apzīmē procesu (norisi) un nosauc darbību apmēram tāpat, kā darbības vārds nenoteiksmē. Tie ir tāda kā “apmaiņas forma” pārejai no darbības vārda uz lietvārdu. Tas ir gramatiski. Protams, tā nav darbības vārda forma, taču tas ir regulārs atvasināšanas līdzeklis. (Valodas mācīšanā to var aplūkot kopā ar darbības vārda formām.)
Sal. šos teikumus: Viņam patīk dziedāt. Viņš sāka dziedāt. Dziedāt ir labi. : : Viņam patīk dziedāšana. Viņš sāka dziedāšanu. Dziedāšana ir laba. Nozīmes ziņā teikumi ir tuvi, bet ne vienādi.
Varētu teikt, ka “šanas” sūtība ir piesaistīt apzīmētājus un apzīmētāja palīgteikumus, ko nevar pievienot darbības vārdam. Dažai “šanai” reizēm piekabina divdabi vai divdabja teicienu un pat mēģina piekabināt apstākļa palīgteikumu. (Tā gadās arī citiem darbības nosaucējiem lietvārdiem: lēciens atliecoties; attīstība, nedomājot par sekām.)
Vārdnīcā vārdi ar -šan- parādās, ja tiem ir arī kāda patstāvīga nozīme. Tas jau ir leksiski. Te jāmin mācību priekšmeti, kā dziedāšana, lasīšana, sporti, kā makšķerēšana, orientēšanās, disciplīnas un funkcijas, kā plānošana, datošana, vārdi vēlēšanas, varbūt balsošana, patikšana, vēlēšanās, varēšana, saprašana, varbūt gribēšana, varbūt sadziedāšanās. Tiem pieslejas salikti lietvārdi, kā glītrakstīšana, vairāksolīšana (tiem blakus ir savienojumi ar darbības vārdu rakstīt glīti, solīt vairāk, no kā tie darināti).
Universālums darbojas arī ar svešvārdiem. Analizēšana, testēšana, verificēšana, validēšana, sertificēšana nosauc procesus, kuŗos analizē, testē, verificē, validē, sertificē.
Bet atšķiŗas tas, ka blakus “šanām” var būt svešvārdi, kas apzīmē attiecīgu procesu, reizēm pasākumu vai rezultātu: analīze, tests, verifikācija, validācija, sertifikācija. Līdz ar to “šanas” retāk vajadzīgas. Te stingras kārtības nav, jo lietvārdu un darbības vārdu neaizgūst reizē un tos vienu no otra neatvasina latviešu valodā. Bet nevajag arī veidot jaunus (“analizācija”, “testācija”), jo šī -ija (bieži -cija, -sija, -zija) nav sistēmiska izskaņa (tā ir tikai daudzu vārdu nobeigums, fināle). Bez tam ar -ija beidzas daudzi vienreizējas darbības, izpauduma, rezultāta nosaukumi: demonstrācija, manifestācija, mahinācija, konvencija (kam sistēmā lietotu izskaņu -ums). Arī tiem latviešu valodā var būt blakus aktīvi lietojams darbības vārds (manifestēt, demonstrēt), bet citreiz tāda var nebūt (“mahinēt”, “konvenēt”). Lai “atrastu” tādu darbības vārdu, var būt vajadzīgas zināšanas par latīņu valodu.
Plašā EN klātbūtnē gadās, ka pēc vajadzības veidojam darbības nosaucējus lietvārdus vai “veidojam atpakaļ” darbības vārdus, no kuŗiem tie veidoti jau latīņu valodā. Pareizi darām! Nav jēgas, piem., aizgūt vārdu inovācija, ja tam blakus nelieto darbības vārdu inovēt un citus nepieciešamus vārdus (inovētājs, inovējums, inovatīvs).
Vārda investīcija nozīme LLVV (70. gados) ir investēšana, bet tagad to lieto investējuma vietā (abos skaitļos). Labāk ir, ja šķiŗam norisi no iznākuma, bet ar svešvārdu vien to nevar izdarīt. Tad ņemam talkā “šanu” un “umu”.
Piemēros nav mēģināts dalīt svešvārdu nozīmes, jo tiem tās var būt vairākas. Demonstrācija kā izrādīšana, izpaušana, gājiens... tāpat arī darbības vārda nozīme latviešu valodā ir mainījusies: mēs demonstrējam (pret) var nozīmēt, ka pulcējamies un staigājam ielās ar saukļiem.
Lietojums reizēm rāda lielu nozīmes atšķirību starp “šanu” un “iju”: proklamēšana parasti ir pasludināšana, bet proklamācija visbiežāk ir drukāts uzsaukums. Lai gan šie vārdi var apmainīties nozīmēm, prātīgi ir atšķirību uzturēt.
Darbības atšķiŗas: var būt vienreizēja, vairākkārtēja, ilgstoša, izraisoša, pabeigta, rezultatīva, uz sevi vai uz objektu virzīta utt. Ar -šana nosauc katru darbību neatkarīgi no darbības veida un aspekta. Bremzēšana apdzīta braucamrīka priekšā uzjautrina. Nobremzēšana aizņem vairākas sekundes.
Daudzām “šanām” blakus ir izveidojušies īsāki lietvārdi ar -e. To dēvē par “sufiksālo galotni”*, lai gan šajos vārdos drīzāk ir “desufiksācija” (un īsināšana). Arī -a līdzīgi izmantots (piem., mīla), reizēm arī -s (piem., atbalsts kā process; sistēmā labāk atbalste). Tādi darinājumi iegūst savu nozīmi (vai darināti īpašai vajadzībai), bet šis modelis nav universāls. Tiesa, šie okazionālismi (gadījuma vārdi) mēdz būt labi saprotami un var nostiprināties. Tādus veido arī terminoloģiskām vajadzībām. Vārdi sarakste, nodarbe, apskate, pārbaude, izsole, novirze, piekļuve, pielaide utt. kādreiz bijuši jauni, un, kas zina, plašāk iedzīvosies arī tādi kā izvērse, pārtrauce, izvērte. Daži laika pārbaudi izturējušie vairs (vai kādā no nozīmēm) gan nav procesa vārdi (piem., sarakste var būt vēstuļu kaudzīte).
Angļu valoda ir gramatiski trūcīga. Darbības nosaucējā vārdā (EN verbal noun) neparādās norises un iznākuma šķīrums. Labi angļu rakstītāji mēdz pielikt paskaidrojošus vārdus, piemēram, the process of evaluation – izvērtēšana, evaluation results/outcome – izvērtēšanas rezultāti, izvērtējums.
Tā pati nelaime var būt LV svešvārdiem, tāpēc emisijas vietā var būt vajadzīgs gan emitējums, gan emitēšana. Labāka par ekspluatāciju var izrādīties ekspluatēšana (neaiztiekot birokrātiskos nodot ekspluatācijā un izņemt no ekspluatācijas, kas pastāvēja jau vienā laikā ar ekspluatatoriem marksismā). Ar svešvārdiem jāievēro tas pats princips, kas labākajos latviešu tiesību aktos: kur pirkšana, tur pircējs un pirkums, kur pārdošana, tur pārdevējs un pārdevums. (Darbības iznākuma un veicēja nosaukšana ar -ums/-iens resp. -ēj-/-tāj- ir sistēmiska un regulāra, bet nav universāla – ir grūtības ar atgriezeniskiem darbības vārdiem.)
Daži jauni svešvārdi dzīvo vienā “ligzdā” ar mantotiem vārdiem un vecākiem aizguvumiem, cits citu papildinot: pārbaudīt, apstiprināt, apliecināt, apskatīt, izmēģināt var būt skaidrāki par specifiskākajiem validēt, verificēt, inspicēt, testēt, sertificēt un tiem atbilstošiem lietvārdiem, kas tomēr lietojami terminoloģiskas precizitātes labad, sevišķi tad, ja iekļauti jēdzienu definīcijās; tad vajadzīgi arī darītāju vārdi validētājs, verificētājs, inspicētājs, sertificētājs, testētājs.
Retāk vajadzīgs veidot vietas apzīmējumu (ar -uve/-tava), taču kādreiz var noderēt, piemēram, testētava (ja īsti neder vārdi treks, laukums, stends) vai ražotava (ja vajag vispārināti nosaukt fabriku, rūpnīcu, ražotni, brūzi, cehu).
* Latviešu valodas gramatikā (2015) tā dēvēta par derivatīvo ('vārddarināmo') galotni.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru