Aiz medicīnas pedagōģija ir otra cilvēka darbības sfēra, kur gandrīz katram ir kas sakāms. Pat trakāk – jo slimot nav obligāti, bet izglītoties ir.
Taču izglītības sistēma nav
pasargāta no triecieniem aplamas terminolōģijas dēļ.
Ļaunā Brisele? Nē! Skolas izglītību Eirōpas Savienība solījusies atstāt dalībvalstu ziņā un nenormē tâ, kâ, piemēram, darba ņēmēju profesionālo kvalifikāciju, kas vajadzīga vienotajam tirgum.
Ļaunumu sagādā: 1) neadekvātas
tulkpersōnas, 2) pedagōģijā neizglītoti sabiedrības vadības neierēdņi.
No darba ņēmēja (un pēc tam
darbinieka) darba devējs un darbabiedri gaida kompetenci darbā. “Kompetence”
nav tradicionāls pedagōģijas termins nevienā no šā vārda nozīmēm, bet ar šo
vārdu var apzīmēt izglītības un darba pieredzes savienojumu, kas ar
gadiem veidojas strādājot.
Skolēnam nemēdz būt “kompetences”. Ja būtu, šis vārds būtu jau 1978. gada Pedagoģijas terminu vārdnīcā.
Pedagōģijā runājam par
teorētiskām zināšanām un praktiskām prasmēm un iemaņām.
Iemaņas nav tikai motōriskas – tās mēdz būt arī sabiedriskas. Nevar
skolasbērnam panākt “kompetenci”, bet var (piemēram, civilzinību kursā) ar lomu
spēlēm izveidot dažas iemaņas: uzrunāt svešinieku, lūgt padomu, formulēt vajadzību,
vadīt grupas darbu, turēties pie temata, izdarīt pirkumu vai pasūtījumu
utt. u. t. jpr.
TK un VVK ir īpaši atgādinājušas, ka vārds kompetence ir vienskaitlinieks. Tas nozīmē, ka daudzskaitli var lietot īpašām stilistiskām vajadzībām. Ja to nesaprot, tad lietot nedrīkst. To atspoguļo arī VVC termins EN competences LV kompetence (SIC!), kas izstrādāts Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēmas (ECTS) vajadzībām (mācību sasniegumu atzīšanai citās valstīs).
“Kompetenču izglītības” vājprāts var būt radies no bezdomu pakļaušanās kādam aptuvenam tulkojumam.
Var būt kompetences sfēras/jomas (kas atbilst iegūtai izglītībai un vajadzībām darbā), var būt iemaņu un prasmju kopumi, un var būt specifiska māka (piemēram, stikla fabrikā izpūst pudeli).
Bet
nezin vai, piemēram, studiju pirmajā kursā iepazīti latīņu valodas pamati būtu
atzīstami par “kompetenci” latīņu valodā.
***
Izglītības organizācijā mācības
kā apmācāmo praktisko darbību nošķiŗ no izglītības kā valsts vai
privātpersōnu nodrošinātās sistēmas. Tāpēc ir valsts izglītības programmas
un skolu mācību plāni.
Ja vajadzīgs specificēt EN training, jālieto vārds apmācība. Nevar būt drošs, ka visu iespējamo training aptvers vārds arodmācība. Lai gan EN education and training –burtiski “izglītība un apmācība” – reizēm nozīmē visu “vispārīgo un profesionālo izglītību”, pastāv taču pieaugušo izglītošana (tālākizglītība), pēcvidējās izglītības formas, kas nekur neiekļaujas, amata mācība un visdažādākie kursi.
Sākumskolā (I–IV kl.) profesionālās
izglītības nav. Ja apzīmējums sākotnējā izglītība / sākumizglītība neasociētos
ar sākumskolu, ar to varētu apzīmēt audzēkņa saņemto pirmo
profesionālo apmācību. Tagad nevar. Taču svarīgāk – Līguma par Eirōpas
Savienības darbību (LESD) 156. p. ir minēta EN basic and
advanced vocational training, kas tulkota LV arodmācību pamati un
kvalifikācijas celšana. Tad initial vocational education and
training atveidē labāk turēties pie pamata arodizglītības un arodmācībām jeb pamata profesionālās izglītības un apmācības, vai arodizglītības /
profesionālās izglītības pamatiem. Interesanti, ka LESD 166. p. 2. pk. minētā initial and continuing vocational training LV tulkota arodmācību pamati un padziļinātas arodmācības. Pamati ir kas stingrāks
par iepazīstināšanu; gudrās valstīs arodmācībā nodod daļu vispārīgai izglītošanai slikti, bet aroda apguvei labi piemērotu audzēkņu pamatizglītības pēdējām klasēm atbilstošajā vecumā (ap VIII–IX kl.).
Ar prieku jāpiebilst, ka ES iestāžu terminolōgiem izdevies labi sastatīt EN un LV izglītības pakāpju nosaukumus. Desmitiem gadu tulkotāji un lasītāji ir mocījušies ar to, ka EN secondary sākas uzreiz pēc mūsu sākumizglītības un dalās divos posmos. Proti, EN lower secondary education – LV pamatizglītības otrais posms, EN upper secondary education – LV vidējā izglītība.
Jāpiedomā gan pie tā, ka mums nav “primāras” un “sekundāras” izglītības, tādēļ nevar būt “terciāras”. Ir pamata, vidējā un augstākā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru