kāpšana Paralimpā

Par apzīmējumu "paralimpisks" var pateikt īsi: pielabināšanās Starptautiskās paraolimpiskās komitejas diktātam. Bet par ļaunu nenāks mazliet paskaidrot.

Latvija piedalās paraolimpiskajā kustībā kopš 1992. gada – ar savu paraolimpisko komiteju un paraolimpiešu vienību. Tas ir jau agrāk pazīstamais un atzīstamais invalīdu sports (sevišķi izplatījies II pasaules kaŗa invalīdu vidū), kas angliski tiek apzīmēts ar vārdu paralympic, kuŗa nozīmi un izcelsmi apraksta OED: 

"An international athletic competition, modelled on the Olympic Games, for disabled athletes. Originally for athletes with spinal injury, but later broadened to include other types of disability, the Paralympics take place in the same year as (and now at the same venue as) the Olympics."

Tas veidots, kādu vārdu, kas sākas ar para- (domājams, paraplegic), saplūdinot ar Olympic un kontrahējot, atmetot o, bet kopš XXI gs. sākuma tas tiek uztverts kā atvasināts ar para- tā parastajā nozīmē (sk. turpat OED).

Vārds atdarināts vairākās valodās, sevišķi starptautiskās komitejas un spēļu apzīmēšanai. 

Starptautiski mazkontrolētu ierēdņu iedomība, korumpētība, meli, draudēšana ar nemaksāšanu, nepielaišanu utt. nav nekas jauns. Konkrētā komiteja ir iztēlojusies, ka "paralimpija" visās valodās ir gluži vai neskaŗams autōrdarbs. Ierēdņu uzbrukums jau licis citādi kulturālās Igaunijas paraolimpisko komiteju pārdēvēt un pārreģistrēt par "paralimpisku" (igauņu valodā, protams).

Attiecīgajos latviešu svešvārdos priedēklim para- ir skaidra nozīme ('kas atrodas klāt, blakus' vai 'saistīts ar nelielu pārmaiņu', kā vārdos paramilitārs un parafrāze), kas pazustu, ja salikteņa otrajā daļā nebūtu jēgpilnā -olimp-. 

Katrā valodā ir savi vārddarināšanas paņēmieni, un svešvārda pārņemšanā tie var būt jāievēro – kā noticis ar EN paralympic > LV paraolimpisks. Ja tādējādi izveidotais latviešu vārds jātulko angliski, tad angļu vārds paralympic nav jāaiztiek. (Kā rāda sarunas tīmeklī, daudzi nespēj aptvert, kuŗā valodā kuŗā mirklī darbojas.)

Sports ir īsts, sacīkstes nav pa jokam, tikai spēles mazliet atšķiŗas dalībnieku un noteikumu ziņā. Taču sportisti ir olimpieši, nevis "limpieši", viņi apmetas olimpiskajā, nevis "limpiskajā" ciematā, un stafetē tiek nesta olimpiskā lāpa. 

Arī līdzjušana un atbalstīšana nav ārišķīga. Bet izrādās, ka stingri jāatbalsta arī veselais saprāts, kas tiek apdraudēts.

iemīlēties vilcienā

Kâ nākas, ka vārdam kas standartvalodā nav lokatīva? Latviešu literārās valodas vārdnīca uzrāda kamī kâ "apv." (izlokšņu formu). Kâ vajadzīga, sistēmiska lokatīva forma palikusi novārtā? Vai nav savādi, ka par "apv." uzskata visu kāda vārda locījuma formu, kam nav "literāras" paralēlformas?

Mans tēvs, zemgalietis, zināja lokatīvu kamī. Prof. Jānis Rozenbergs lietoja kamā. Kārļa Mīlenbaha Latviešu valodas vārdnīcā pirms šiem minēts kanī. Puiši no "Wiktionary" nezina nevienu. Kādi par kas lokatīvu uztveŗ apstākleni kur.

Locījuma raksturīgais jautājums ir arī didaktikas elements. Locīšanu māca jautājumos un atbildēs. Lokatīva jautājums skolā ir ne tikai kur, bet arī kad ‒ tas vien rāda, ka kur nav universāls; kurp vajag reti, jo kur lieto arī ar virzienu: jautājums "kur tu brauc?" neprasa atbildes "ratos", bet drīzāk "ciemā". (Līdzīgi par ģenitīvu var kā vietā uzdot funkcionālāku jautājumu "kāds": Kādas spēles jūs spēlējat? ‒ Prāta spēles. Laimes spēles.)

Aplūkojamais kamī (vai varianti) ir tiešs: Kamā reņģes jāapviļā papriekš ‒ olā vai miltos? Tas nav aizvietojams ar kur, ja nejautā par vietu ‒ ir vairāki darbības vārdi, kas pārvalda lokatīvu: vilties, kļūdīties, iemīlēties, dalīties, vainot, apsūdzēt u. c. prasa kamā. Bet kur drīzāk parādās kâ sintakses (vietas apstākļa) jautājums par norises vietu, kad ‒ par laiku. 

K. Mīlenbaha un J. Endzelīna (20.‒30. gadu) latviešu valodas mācības grāmatās kas lokatīvs nav lietots. Tāda nu ir didaktikas tradīcija.

Pilnvērtīgu locījuma formu atgrūšana nav prāta darbs. Abas biežākās kas lokatīva paralēlformas ir saprotamas un noderīgas. Vai priekšroka būtu kamā? Tā beigu -ā atbilst LT o-celmu un vietniekvārda kas lokatīva galotnei -e (LT kame) un saskan ar LV -ā dažādu vārdšķiru vienskaitļa lokatīvā (piem, nams ‒ namā, līdzīgi LT namas ‒ name). Par labu kamī: -ī sakrīt ar -ī trijās lietvārda locīšanas paradigmās un kādās vietniekvārdu paralēlformās.

Šīs formas nav kāda dialekta iezīme. Tās vienkārši ir novirzītas standartizētās valodas perifērijā. Otra mūsu rakstu tradīcija apliecina, ka tās ir aktīvi lietojamas. Par to kādā tīmekļdiskusijā Juons Grigals: 

"2003. goda gramatikā atrodu lokatīva vaicuojumus: "kur? kimā?". Zeimeigi, ka "kimā" ir paskaidruots kai vītnīkvuorda "kas" lokatīva forma, kuru izmontoj i vaicuojumūs. Paveidu "kimā" es dzeivē gon cīši reši asu dzierdiejs, vysod runuoja "kamā". 

Vuordu "kamā" voi "kur" navar lītuot vysod. Pareizi byus: "Kur tu esi? ‒ Asu Ludzā." Pareizi byus: "Kamā nessi ūlys? ‒ Nesšu skalinī.""

Patīkami konstatēt, cik dzīvi kas lokatīvs saskaņojas ar tas formām: kanī ‒ tanī, LTG kimā ‒ tymā (u. c., sevišķi izlokšņu un sarunvalodas formām).