1.5.24

iemīlēties vilcienā


Kâ nākas, ka vārdam kas standartvalodā nav lokatīva? Latviešu literārās valodas vārdnīca uzrāda kamī kâ "apv." (izlokšņu formu). Kâ vajadzīga, sistēmiska lokatīva forma palikusi novārtā? Vai nav savādi, ka par "apv." uzskata visu kāda vārda locījuma formu, kam nav "literāras" paralēlformas?

Mans tēvs, zemgalietis, zināja lokatīvu kamī. Prof. Jānis Rozenbergs lietoja kamā. Kārļa Mīlenbaha Latviešu valodas vārdnīcā pirms šiem minēts kanī. Puiši no "Wiktionary" nezina nevienu. Kādi par kas lokatīvu uztveŗ apstākleni kur.

Locījuma raksturīgais jautājums ir arī didaktikas elements. Locīšanu māca jautājumos un atbildēs. Lokatīva jautājums skolā ir ne tikai kur, bet arī kad  tas vien rāda, ka kur nav universāls; kurp vajag reti, jo kur lieto arī ar virzienu: jautājums "kur tu brauc?" neprasa atbildes "ratos", bet drīzāk "ciemā". (Līdzīgi par ģenitīvu var vietā uzdot funkcionālāku jautājumu "kāds": Kādas spēles jūs spēlējat?  Prāta spēles. Laimes spēles.)

Aplūkojamais kamī (vai varianti) ir tiešs: Kamā reņģes jāapviļā papriekš  olā vai miltos? Tas nav aizvietojams ar kur, ja nejautā par vietu  ir vairāki darbības vārdi, kas pārvalda lokatīvu: vilties, kļūdīties, iemīlēties, dalīties, vainot, apsūdzēt u. c. prasa kamā. Bet kur drīzāk parādās kâ sintakses (vietas apstākļa) jautājums par norises vietu, kad  par laiku. 

K. Mīlenbaha un J. Endzelīna (20.30. gadu) latviešu valodas mācības grāmatās kas lokatīvs nav lietots. Tāda nu ir didaktikas tradīcija.

Pilnvērtīgu locījuma formu atgrūšana nav prāta darbs. Abas biežākās kas lokatīva paralēlformas ir saprotamas un noderīgas. Vai priekšroka būtu kamā? Tā beigu -ā atbilst LT o-celmu un vietniekvārda kas lokatīva galotnei -e (LT kame) un saskan ar LV  dažādu vārdšķiru vienskaitļa lokatīvā (piem, nams  namā, līdzīgi LT namas  name). Par labu kamī: -ī sakrīt ar -ī trijās lietvārda locīšanas paradigmās un kādās vietniekvārdu paralēlformās.

Šīs formas nav kāda dialekta iezīme. Tās vienkārši ir novirzītas standartizētās valodas perifērijā. Otra mūsu rakstu tradīcija apliecina, ka tās ir aktīvi lietojamas. Par to kādā tīmekļdiskusijā Juons Grigals

"2003. goda gramatikā atrodu lokatīva vaicuojumus: "kur? kimā?". Zeimeigi, ka "kimā" ir paskaidruots kai vītnīkvuorda "kas" lokatīva forma, kuru izmontoj i vaicuojumūs. Paveidu "kimā" es dzeivē gon cīši reši asu dzierdiejs, vysod runuoja "kamā". 

Vuordu "kamā" voi "kur" navar lītuot vysod. Pareizi byus: "Kur tu esi?  Asu Ludzā." Pareizi byus: "Kamā nessi ūlys?  Nesšu skalinī.""

Patīkami konstatēt, cik dzīvi kas lokatīvs saskaņojas ar tas formām: kanī  tanī, LTG kimā  tymā (u. c., sevišķi izlokšņu un sarunvalodas formām).


2 komentāri:

  1. «Bet vecās, labās Mūsdienu latviešu literārās valodas gramatikas autori ir pārliecināti, ka bez «kamī» nemaz nevar iztikt.» Skatīt https://tulkojumilatviski.blogspot.com/2022/01/kami.html

    AtbildētDzēst
  2. Pavisam robusta ir Jaunā oranžā: "850. §. .. Vietniekvārdam kas atbilstošā lokatīva forma kamī sastopama vienīgi izloksnēs. Literārajā valodā tās nozīmē lieto apstākļa vārdu kur.."

    AtbildētDzēst