Katrs būs pamanījis, ka tādi saistītas nozīmes vārdi kā skals un šķila vai skaldīt un šķelt fonētiski atšķiŗas. Tā ir parasta parādība: sk pārvēršas par šķ priekšējās rindas patskaņa (kā e, i) priekšā.
Aizguvumos šķ tiek izmantots līdzīgi. Mums ir vārdi šķipele, šķiperis, šķelmis u. d. c., kuŗos ar šķ atveido lejasvācu [sk] (vārdos schuffel, schipper, schelm).
Augšvācu vārdos [sk] vietā ir [š], tāpēc no Geschäft mums ir šepte. Starptautisko vārdu ar ski-, ske- cilme parasti grieķu, bet vācu vārds mums aizguvuma devējs: skelets < Skelett, skepse < Skepsis, skiti < Skythen. Šie vārdi varbūt jau aizgūti no vācu rakstiem, nevis vāciešu runas. Arī skečs caur DE Sketch aizgūts no EN sketch, līdzīgi tā variants skice < DE Skizze (nāk no itāļiem).
Mūsu dienās vairs krusttētiņu palīdzības nav, vārdus aizgūstam arī tieši no angļu valodas. Starp datōra perifērijas ierīcēm ir kāda, ko apzīmē optical reader; plašāk tiek izmantots vārds scanner, kas var apzīmēt arī ierīci, kuŗa izmanto, piemēram, ultraskaņu. Katrā ziņā, attēla "ielasīšana" un noglabāšana ar ierīci saucas scan(ning). Līdzīga ir kōdu "nolasīšana" identitātes apstiprināšanai.
Mums nav grūti scan izrunāt angliski, jo abās valodās ir plats e. Kad vajag latviešu vārda, daudzi tomēr lieto skannēt, skanneris, ieskannēt, noskannēt ar a (dzirdams, lasāms tīmeklī).
Bet kā gadījies "skenēt" un "skeneris"? Tas gadījies amatierim, kuŗu vāji konsultējis terminolōgs vai lingvists.
Nu kā šis iedomājies ar e atveidot angļu a, ko mēs uztveŗam par platu e? Kā viņš otram latvietim ierādīs uzrakstīto "ske" runāt ar platu e, turklāt ar šaurinātāju e nākamajā zilbē? Nekā – lai mokās, "skenēt" un "skeneris" runājot ar šauru e.
Nevajadzēja latvieti nostādīt situācijā, kur veidojas "šķe-". Vajadzēja ievērot, ka angļu īsais a tiek atveidots ar a, kā vārdos hakeris < EN hacker, fans < EN fan. Tad būtu iznācis skaneris un skanēšana (tīmeklis arī tādu pilns). Labākai atšķiršanai no skaņu pasaules tomēr der skanneris un skannēšana, sevišķi tāpēc, ka skaneņa dubultojums ir raksturīgs aizguvumos no ģermāņiem (kā vārdos ķemmēt, p/v/kanna, ķerra, baļļa, sar. grillēt u. c.).
Ja reiz runa par nedabisko, tad "nemācītā tauta" nepieņem arī tādus vārdus kā treneris un numurs. Tos runā ar dubultojumu, kas tīmeklī atspoguļojas formā trenneris un nummurs. (Ne velti 1942. gada Pareizrakstības vārdnīca dod num[m]urs; turpat arī kommats.)
Tiem, kas tā raksta, ir tiesība tā rakstīt, kamēr vien rakstības uzdevums ir attēlot runu un latviešu pareizrakstības princips ir "raksta tā, kā runā".
Rakstības un izrunas neatbilstības gadījumos muļķīgi jūtas arī latviešu valodas skolotājs: kā lai "pasniedz" izrunu, ko audzēknis tikpat kā nedzird, un rakstību, kas neatbilst tam, ko audzēknis dzird? (Tāpat ir ar patskaņu gaŗumu tādos vārdos kā kino un radio.)
Nobeigumā izvilkums ar Tēzaurprāt literāro vārda variantu skeneris:
Te viss ir korekti tikai pret variantu skeneris. Uz kāda pamata piešķirta birka "novecojis" prof. Baldunčika rūpīgi krātajiem anglicismiem? Kuŗš tik varonīgi izlemj, ka cits variants ir "nevēlams"?
Pareizrakstības vārdnīcā iekļaudami variantu skeners, autori nez vai gaidīja voluntāru revizionismu. Vārds skeners tolaik vairāk attiecās uz drošības un medicīniskas izmeklēšanas ierīcēm un atbilda krievu anglicismam (arī tam tagad blakus ir variants ar a).
Var konstatēt kādu lingvistu hiperaktivitāti pašiem tīkama varianta popularizēšanā un par "nevēlamiem" apzīmētu atspiešanā. Viņu "supervariantā" skeneris laba ir tikai deklinācijas izvēle.
Aprādīto iemeslu dēļ nav smādējams variants skannēt ar visiem atvasinājumiem.