Par mums tam nav daudz jākaunas. Jā, valodiņa mums konspektīva un piebārstīta ar teitonismiem, bet tā nav liela skāde. Esam nodzīvojušies līdz 5 locījumiem (un divu reliktiem), un daudzus lietvārdus nevīžojam locīt vispār. Leišiem oficiāli nelokāmi tikai daži vārdi, kā meniu, jidiš, šou, Makao, Peru.
Tagad kādi latvieši pie tam iegājuši nelocīšanas fāzē, kur pat fabrikas „Laima” un cepumu „Selga” nosaukums paliek nominatīvā. (Tas gan muļķīga pieņēmuma dēļ.)
Bet laikam nav daudz tādu, kuŗi nespētu pateikt „Kauņas Žalgiris”.
Atveseļošanu sāksim ar atskatu.
Literārāk būtu „Žaļģiris”, reizēm tā lieto. Vēl labāk – „Žaļģire”, atsaucoties uz vietu, kur Vācu ordenis zaudēja Tannenbergas kaujā (pie Grīnfeldes, kas latīniskā Grunenvelt dēļ pārveidota par „Grīnvaldi” un XIX gs. romantismā pārtulkota LT Žalgiris). Bet basketbōla klubs pie mums tiek apzīmēts vīriešu dzimtē. Varbūt tāpēc, ka žalgiris var nozīmēt mežu vai silu.
Ne visi leišu nosaukumi bijuši tik viegli saprotami latviešiem kā „Lietuvos Rytas”, un ne visi latviešu nosaukumi bijuši tik viegli saprotami leišiem kā „Latvijas Bērzs”. Bet nelocīt un neadaptēt vārdus gan nevienam nenāca prātā: TTT apspēlēja Kibirkšti (LT kibirkštis 'dzirkstele'), VEF zaudēja Žalgirim, ASK – Statībai (LT statyba 'celtniecība', „Celtnieka” analōgs).
Ar leišiem mums ir valodiska radniecība, un atļaujamies vārdus „lokalizēt”. Ja uzvārds ir Vanagas, otriem tas ir Vanags, un tāpat otrādi – Vanags ir Vanagas (runājams ar [ā]).
Uz tāda fōna lokāms ticis arī igauņu „Kalevs” (jau Igaunijas laikā), pat Narvas „Krenholma” ieguva galotni un deklināciju (Padomijā spēlēja hokeju II līgas rietumu grupā).
Viegli izlokāmie vārdi locījumu formās bieži nonāca arī sporta ziņās. Locīti tika krievu u. c. nosaukumi, kuŗu jēga bija skaidra, kā „Avangards”, „Lokomotīve”, „Spartaks”, „Traktors”, „Kristāls”, „Elektrons”, „Salavats Julajevs”, sarunvalodā arī „Ķīmiķis” (Voskresenskas un Grodņas „Himik” hokejkomandas presē netika apgrūtinātas ar latviskojumu, atrunājoties, ka jukšot ar „Ķīmiķa” futbōla komandu Latvijā), „Molots” 'āmurs'. „Stroiteļ” 'celtnieks' sarunvalodā bija Stroīķeļs.
Rīgas „Dinamo” hokeja komandas sūrais pretinieks ACSK (Maskavas „CSKA” nosaukums tika atveidots) sarunvalodā iemantoja mīļvārdu Ciska.
Nosaukumus, kas atgādināja nelokāmus sugasvārdus, kā „Torpedo” vai „Dinamo”, tomēr parasti nelocīja. Trūka locīšanas kampaņas. Netika pārņemtas arī ģeogrāfisko nosaukumu lokāmās formas, kas bija iestrādātas ģeogrāfiskajā vārdnīcā „Pasaules zemes un tautas”, kuŗa iznāca 1978. gadā.
Tas ir mazspējīgi. Ja saka „Torpedo” „Dinamo” nespēj uzvarēt, arī teicējs var pēc brīža nesaprast, ko pateicis.
Bet „vienkāršās tautas” – tautas gudrākās daļas – mēle bija lokana. VEF (komandas, reizēm arī rūpnīcas akronīms) pārveidojās par VEFu, vefu vai vefiņu. „TTT” (tētētē) kļuva marka par sevi (lai gan „trests” bija kļuvis par „pārvaldi” TTP). Arī ASK tika saukts pa burtam, retu reizi bija dzirdams Asks.
30. gados „Sporta Pasaulē” lielo burtu saīsinājumiem reizēm likts apostrofs ar locījuma galotni: ŪS'am, ASK'u. Bet „Latvī” rakstīts ASKs bez apostrofa (1932, vēl vecajā drukā).
Par pēdiņām šoreiz mazāk, bet tāds „VEF” jāliek pēdiņās. Kad ar to vēl saprata rūpnīcas „VEF” basketbola komandu, arī tad jau bija jāliek tāpēc, ka simbōliskais „VEF” neatspoguļoja rūpnīcas oficiālo tiešo nosaukumu. Simbōlisks tas bija arī tādā ziņā, ka atgādināja Latvijas laiku.
Vefs vai Vefiņš bez pēdiņām – personizēts tas netiek, varbūt desimbolizēts. Pēdiņās to lika, rādot, ka nosaukums nav gluži literārs. Bet stabilas iesaukas nav jāliek pēdiņās. Tas arī nav sugasvārds kā mēness, saule, gaiss vai ūdens, lai to rakstītu ar mazu burtu.
Svešzemju klubu vai komandu nosaukumus var adaptēt, atveidot vai pat tulkot. Tā atveidota Minhenes „Bavārija”, Menhengladbahas „Borusija” (netiek saistīta ar Prūsiju) u. c. Tas atvieglina saziņu. Arī tad, kad runājam par „Čelsiju”, „Astonu” vai „Evertonu”, mūs pirmām kārtām interesē komanda, tikai tad vietas un lietas, kas slēpjas nosaukumā.
Komentētāji un reportieri (atreferētāji) pareizi veido vārdu monacieši (4 „Google” uzgājumi) – vispirms Monako padara lokāmu (Monaka), tad pieliek izskaņu -ieši. Tā norāda uz piederību vietai vai klubam (liverpūlieši, mančestrieši, romieši; dinamieši, spartakieši utt.).
Ja vienības nosaukums viegli atminams, tās dalībniekus var paaugstināt: „Celtnieka” spēlētāji ir celtnieki, „Pieno žvaigždės” vai „Crvena Zvezda” – zvaigznes. Tie reizē ir rīdzinieki, pasvālieši vai belgradieši. "Kaleva" meistari ir kalevdēli.
Tagadējā Žaļģiŗa pretiniekus var atšifrēt. Efesa ir sengrieķu pilsēta Anatolijā vai turku alus – bet mums pietiktu ar vienību „Efesa”. Ar Fenerbahči viss ir skaidrs (vieta). Ολυμπιακός var saukt par Olimpiešiem kluba pamatos likto ideju dēļ. Telavivas komanda atsaucas uz kaŗotājiem Makabejiem. Vilērbana ir Lionas priekšpilsēta ar izcilu sporta biedrību ASVEL. Basku zemes (latinizēti „Baskonija”) galvaspilsēta Vitorija-Gasteisa apvieno nosaukumu 2 valodās, bet basketbōlistiem jābūt gataviem, ka viņus pieskaitīs pie baskiem. Tajā pašā turnīrā ir arī virtuōzi, partizāņi un albieši/albīņi, kas uzprasās uz tādiem vai līdzīgiem nosaukumiem, un skaidri bavārieši, barselōnieši, milānieši, atēnieši un parīzieši.
Laiks pierast. Kas zina, kādudien Vefiņš dosies Žaļģirim talkā un šie vārdi būs jāloka vēl biežāk.
Nobeigumā jāpiemetina, ka teiktais attiecas uz valodas attīstību brīvā latviskā vidē un neskaŗ klubu, sponsōru vai komandu oriģinālnosaukumus vai latinizējumus oficiālā saskarē. Tajā pat īpaši jāsargās pieļaut ko nesolīdu.
Piemēram, baltkrieviem ir pilsēta, ko rutēniski sauc Hrodna, un sporta klubs „Ņoman”, kas nes upes vārdu. Pilsētas un upes nosaukuma atveidē var būt gan tradīcija (Lielais pasaules atlants: Grodņa), gan inerce. No otras puses, baltkrieviem un poļiem nav jācieš no lielkrievu šovinisma. Ko tad darīt? Kamēr iespējami tikai kultūras tālsakari, jāskatās, lai šie vārdi netiktu putroti ar citādiem apzīmējumiem. Pat ja upi visā gaŗumā saucam leišu modē par Nemunu, baltkrievu klubs nebūtu nejauši nosaucams „Nemunas”.
Ja upi sauktu par Mēmeli, tā juktu ar mūsu Mēmeli. DE Memel cēlies no līdzīga kuršu vai prūšu vārda un tāpat saistās ar mūsu vārdu mēms. (Tās ir klusas upes.) Mūsu Mēmeli leiši sauc par „Mēmelīti” (LT Nemunėlis).
Pašreizējā rutenizācijas sajūsma liek prognozēt, ka pilsēta latviski sauksies Hrodna. Varētu apsvērt arī PL Grodno.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru