LVEK

Solītās pārdomas par dažiem Latviešu valodas ekspertu komisijas (LVEK) pēdējos gados apstiprinātiem vai skatītiem apzīmējumiem.

• izglītojamais pārtaisāms par izglītības guvēju
  

Bet tas ir juridisks, nevis pedagōģisks termins. Izglītojamais ir statuss, kādā nonāk katrs, ko izglīto. Nekas neliek to raut ārā no Vispārējās izglītības likuma.

LVEK aizkavējusies par ceturtdaļgadsimtu. Vai tad likums un tā termini izzīsti no pirksta? Nē, tie ir izpīpēti 90. gados Izglītības un zinātnes ministrijas Stratēģiskās plānošanas departamentā.

Varbūt kāds vēlas sev patvaļīgi pielāgot kādu apzīmējumu (kā atvietojamais, izliekamais, pārstāvamais, cietušais) no Civillikuma? Vai kādu statusu no Krimināllikuma (kā apsūdzētais, aizdomās turamais, noziedzīga nodarījuma izdarītājs, notiesātais)? Visādi gadās. Bet tas jāatstāj likumsargu ziņā.

Un nav jāuzņemas likumdevēja pienākumi.

• izmērs par spīti valodas kultūras entuziasmam
  

Vārds izmērs visbiežāk atspoguļo vienu no dimensijām, kas ir gaŗums, platums un augstums (var būt biezums, dziļums). Valodas kultūra neļauj apģērba vai apavu lielumu identificēt ar "izmēru" pat tad, kad lielumu nosaka pēc viena izmēra (viena parametra).

"Arguments" vārda izmērs izvēlei – tā tas esot Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā. Tiešām,  MLVV to aizņēmusies no Latviešu literārās valodas vārdnīcas. Būtu tad pielikusi stilistisku ierobežojumu vai tai raksturīgo lietošanas pamācību, kas parasti ir ierobežojums un aizliegums.

Labs ražotājs uzrāda vismaz 2 kurpju pāŗa izmērus: gaŗumu un platumu. Bet standartizētu lielumu nevar saukt par "izmēru". Ja zābaka lielumu 43 izprot kā gaŗumu, tas ir nozīmes pārnesums. Reizēm šī nozīme tiek pārnesta arī uz vārdu numurs ("43. numura zābaks").

Vai maz vajag jautāt tādiem "izmērotājiem", kādās mērvienībās un ar kādu mērrīku viņi to izmēru mērī? Neko tādu viņi nedara. Viņi tikai atdarina maskaļu vārdu razmer.

Apavu svarīgāko izmēru – liestes gaŗumu – mērī un izsaka štihos (angliski Paris points). Viens štihs ir 2/3 centimetra. Apģērba gabalu raksturo valkātāja krūškurvja, vidukļa vai gūžu apkārtmērs un paša priekšmeta platums zem "padusēm" resp. piedurknēm, reizēm kakla apkārtmērs, staras gaŗums u. c. centimetros vai collās. Tā var labi atrast vajadzīgo lielumu dažādās sistēmās. Bet tādos "izmēros" kā M vai L gan mērījumi nav saskatāmi – jo tie ir lielumi.

• maori, un nekādi māori

Irōnija. Tā diendienā sakām. Ar gaŗu ō kā parasts finālē -ōrs tādos vārdos kā motōrs un traktōrs. Ļoti ļoti iesīkstējusi tradīcija. Maorus var aizskart pārsaukšana par "māoriem". Irōnijas beigas.

Irōniskā kārtā maori savu nosaukumu maoru valodā raksta māori. 

Dažās polinēziešu valodās, kas ieguvušas oficiālas valodas statusu, gaŗumzīmi lieto kā latviešu valodā.

Mēs esam pret mainīšanu mainīšanas pēc un par tradīciju. Mēs esam par ieilgušu kļūdu izlabošanu. Kad esam par, kad – pret uzlabošanu?

• "Mēdemciems"

Vārda izcelsmi un saistību ar persōnām vai objektiem var pētīt un aprakstīt, vārdu nebojājot.

Būtu traki, ja ievajadzētos, piemēram, Līvbērzi pārtaisīt par "Līvenbērzeni" utt., lai nosaukums atspoguļotu Līvenus un Bērzes upi.

Labot vajag kļūdas.

Vietvārdu datubāzē 07.10.2024. parādījušās "pēdējās izmaiņas" – nav redzams, kas mainīts, taču ieraksts "Mēdema purvs" (ar norādi uz LĢIA lēmumu) disonē ar Medema purva nosaukumu citos laikabiedru avotos.

Rodas jautājumi:

1. Kā jūs zināt (pretēji rakstu avotiem), ka latvieši Medemus konsekventi sauc par Mēdemiem? 
2. Vai noraidāt vārda Medempurvs izcelsmi no vārda medene (ar n>m p priekšā) kādā no tā nozīmēm, kas attiecas uz augu, kukaini vai putnu? 
3. Kam par godu Baložos, kas izveidojušies pēc kaŗa, nosaukta Medema iela, kas ved uz purvu?

• humanitārajam nebūt humānam

2022. gada 13. aprīlī (sēdes protokola Nr. 4): "Eksperti atbalstīja viedokli, ka latviešu valodā saglabājams vārdu "humāns" un "humanitārs" nozīmju šķīrums (saskaņā ar latviešu valodas, nevis citu valodu tradīcijām)." 

Labi! Ja humanitāras darbības konsekventi sauc par humanitārām un humānas par humānām, tad nozīmes tiek šķirtas. Ja humanitāro tiesību, humanitāro attiecību apzīmēšanai lieto vārdu humāns, tad nozīmes tiek jauktas. 

Sajaukts tika 80. gadu beigās. (Par to sīkāk šajā ziņā.)

Kļūdas jālabo, nevis jātaisnojas ar pseidotautiskiem argumentiem par "tradīcijām", kas sākušās vakar vakarā.

• "komisija atbalstīja skaitļa vārda trešais noteiktās galotnes lietojumu visos locījumos"
  

Jautājums uz LVEK galda nonācis pārpratuma pēc. Problēmas nebūtu, ja pirms ceturtdaļgadsimta Tulkošanas un terminolōģijas centrā nebūtu parādījusies locīšanas tabula, kur formas ar noteicamo vai nenoteicamo galotni nenoskārsta mērķa labad diferencētas pa locījumiem. Par tādu praksi izcils valodas pētnieks reiz izteica minējumu, ka tā varētu būt saistīta ar paplašinātās galotnes aizstāšanu ar nepaplašināto; tas ir tuvu, taču faktiski aizstāta tiek noteicamā galotne (ar nenoteicamo).

Tam ir izskaidrojums: TTC plaši sastapās ar angļu vārda third izmantojumu salikumos a third country/state (un franču un pays tiers) un a third party, kuŗu tulkojumā vārds trešais lietojams īpašības vārda nozīmē, līdz ar to pieņemdams gan nenoteicamo, gan noteicamo galotni – visos locījumos, kā prasa situācija. Par to arī šajā ziņā.

Mūsdienīgā vārdnīcā trešs ar minētajiem raksturīgajiem savienojumiem būtu uzņemts atsevišķā šķirklī (vismaz šķirkļa daļā) kā īpašības vārds vai tā nozīmē lietots vārds. Tas nav pretdabiski, jo dažiem kārtas skaitļa vārdiem gadās nenoteicamā galotne. (Arī otrs traktējams plašāk, te par to.)

LVEK varēja iepazīties ar vārda trešs lietojumu un paradigmu diferenciāciju, piem., Civillikumā:

1520. Ja viens līdzējs dod otram kādu apsolījumu par labu trešai personai, tad ne vien tas, kam šis apsolījums dots, bet arī trešā persona, kam par labu tas dots, iegūst tiesību prasīt no apsolītāja tāda līguma izpildījumu.

• Malēnija

Sarkasms. Lēmums par Malēnijas novietošanu politiskajā kartē un aizsargāšanu ar sarkanajām līnijām izrādījies globāls precedents. Nupat uzieta Atlantīda. Drīz vietu kartē atradīs Leiputrija, un Eldorādō jau notiek izrakumi. Tālskatī vīd Biminī.

Malēnijas ideolōģiskais centrs eksteritoriāli meklējams Rīgā. Tik jāpārvar Čangalijas pretenzijas uz Rīgu. Sarkasma beigas.

• "Kēnigsbergas līcis"

"Brīvajai pasaulei" klusuciešot, maskaļi padzina no Rītprūsijas visus iedzīvotājus. Viņu saimniecības iedalīja saviem kolōnistiem, dzintaru nokurināja, vietas pārdēvēja rīkļurāvēju vārdos. Kēnigsberga tika nosaukta par "Kaļiņingradu", bet Prūšu joma – par "Kaļiņingradas līci".

Kad bērns pēta karti, viņš drīz atklāj, ka dienvidrietumos no Kuršu jomas ir tai līdzīgs veidojums. Viņam paskaidro, ka tā ir Prūšu joma. Paaudzies viņš izdibina pārējo.

Bet LVEK par pārējo izrāda neziņu. 

Vēsturē šo ūdenstilpi ap 880. g. aprakstījis Hēdebijas Vulfstāns, to nosaukdams Estmere 'Aistu mare'. DE Frische Haff nākot no noīsināta Friesische Haff (kas par godu ieceļotājiem frīziem), tomēr LA mare recens (1178. g.) un lejasvācu vrische mer (XIV gs.) norāda uz jēgumu 'saldūdens mare'. LT Ais[t]marės (ko XIX gs. lietojis G. H. F. Neselmanis un popularizējis K. Būga) acīmredzami atgādina rekonstruēto prūšu vārdu *Aīstjanmari.

Bet EN Vistula Lagoon 'Vislas lagūna' radies, tulkojot PL Zalew Wiślany. To poļiem "tautas" vara devusi 1950. gadā; īstais nosaukums ir Zatoka Świeża (reģistrēti arī Fryszchaf, Zatoka Fryska). Tas nav jātulko (kā dara LV vikibezvārdis) un nav jālieto. Pat korektie zviedri otrpus Baltijas jūŗas lieto īstos nosaukumus. 

Šās ūdenstilpes nosaukumā nav jāiepin Kēnigsberga. Tai ar to nav sakara.

Sariebt maskaļiem vajadzēja pirms gadiem 30, kad kanclera H. Kōla laikā bija iespēja prūšu zemi no Maskavijas atpirkt. Tur bija krīze, Vācija bija gatava maksāt. Arī tagad Rītprūsijas objektiem tikai jāatjauno šiltes un tāpeles, jo to nosaukumi vienmēr atrodami uzziņu krājumos, divvalodu kartēs un pat laika prognozēs.

Lingvistiski jautājumi, par ko ekspertiem jādomā: vai ir Prūšu mare vai Prūšu joma, vai zemes strēle starp Prūšu jomu un Dancigas līci ir apzīmējama par "Prūšu kāpām" pēc Kuršu kāpu parauga (analōģijas), un vai strēle ir ģeogrāfiskās nomenklatūras vārds.

Sandas Rapas darbā "Ģeogrāfiskās nomenklatūras vārdi latviešu toponīmijā" (2013) redzams, ka vārds strēle lietots tikai savienojumā zemes strēle un tādēļ nav ērts tur, kur LT nerija un DE Nehrung. Redzams, ka netiek izmantots vārds kosa – to vienā lietojumā kādi avoti uzrāda, bet tas izskatās pēc līdzīga maskaļu vārda atveidojuma (kosa īsti nozīmē kumbru vai pauguru). Daudzskaitlis kāpas kā toponīma daļa nav atrodams. Toties mare atrodama pie ezeru un jūŗu ielokiem un līkumiem un vilina to attiecināt uz Kuršu, Prūšu un citām marēm.

• Pasaule un Starptautisks – ievadītājvārdi, kas prasa lielu sākumburtu
  

Citāts no LVEK 2020. gada 11. novembŗa un 9. decembŗa protokola: "Tradicionāli ar lielo sākumburtu rakstāms gan pirmais vārds, gan arī nākamais vārds, ja tas seko vietvārdam vai ievadītājvārdam pasaules, starptautiskais..".

Te nav ko argumentēt. (Argumentēts šeit.)

"Tradicionāli" – šis vārds citētajā protokolā izsaka daudz. Tur tiek fleitēts. Tiek aizstāvēta aplamība, kas pieļauta ne agrāk kā XX gs. beigās. 

Ja būtu "tradīcija" rakstīt lielo burtu aiz Pasaules un Starptautiskais, to būtu pamanījuši mācībspēki miera laikā (kad rakstību nopietni normēja) un tā būtu turpināta pēc kaŗa. To būtu grāmatā "Lielie burti mūsdienu latviešu valodā" (1970) aprakstījusi Tamāra Porīte. Bet nav. 

Ir tikai nepaskaidrots un slikti popularizēts sagudrojums. (Varbūt kāds ar tādu taisījis zinātni?)

Ne ierēdņi, ne profesōri te problēmas nesaskata, jo vieniem tas izklausās kā likums, kas stājies spēkā, otriem – kāzuss, ko pētīt un aprakstīt.

Problēmas tiek radītas skolotājiem, redaktōriem, tulkotājiem un citiem rakstītājiem – nopietnas, ja tādu "normu" neievērošanu (vai ievērošanu) cits uzskata par nepilnību, kas pazemina darba vērtību.

Kritiskam prātam nepietiek ar ieteikumu – vajadzīgs pamatojums, ko tas spēj izprast. Izpratis tas uzdod nākamo jautājumu: kam tas vajadzīgs? Šajā jautājumā: nav vajadzīgs rakstīt otru lielo burtu aiz vārda, kuŗš jau tālab uzrakstīts ar lielu burtu, lai ievadītu gaŗāku nosaukumu.