1.12.24

saglabāšana, aizsardzība un attīstība


"Ministru kabineta noteikumi Nr. 287

Rīgā 2000. gada 22. augustā (prot. Nr. 39 44. §)
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas nolikums
Izdoti saskaņā ar Valsts valodas likuma 23. panta trešo daļu

1. Latviešu valodas ekspertu komisija (turpmāk — komisija) tiek izveidota, lai sekmētu Valsts valodas likumā noteikto mērķu sasniegšanu — latviešu valodas saglabāšanu, aizsardzību un attīstību. ..

12. Komisijas lēmumiem ir ieteikuma raksturs."

Ne visi LVEK vārdā (VVC paspārnē) pieņemtie lēmumi valodu sargā. Reizēm tā tiek traumēta.

LVEK ir priekšsēdētājs, tā vietnieks un 19 eksperti. Kvōrumam vajag 11 locekļu. Vairākuma lēmumam tātad 6. 

Ja sapulcē ekspertus, kuŗi labi nepārzina latviešu valodas skaņu sistēmu, var rasties šāds lēmums:

"Eksperti iesaka no ārvalstu vietvārdiem ar izskaņu -burga un -berga darinātus etnonīmus un lingvonīmus lietot bez latviešu valodai raksturīgās līdzskaņu mijas : dz (piemēram, Luksemburga – luksemburgiešiluksemburgiešu valoda; Hamburga – hamburgieši; Freiburga – freiburgieši; Freiberga – freibergieši; Virtemberga – virtembergieši)."

Tas izklausās tā, kā kad mūzikas eksperti ieteiktu ārzemju koŗiem kādas notis dziedāt pakāpi zemāk nekā dzied Tēvijā.

Var sapņot par ieteikumiem no filolōgiem, mācībspēkiem, literātiem u. c., kuŗi pārzina valodas sistēmas un nav vienaldzīgi pret eksperta godu. Var ieteikt komisijā pulcēt baltistus, "svešvalodniekus", tulkotājus un rediģēšanas speciālistus ar Latvijā iegūtu augstāko izglītību un valodas kultūras izpratni.

Var norāt administratīvo praksi atbildību smalkos jautājumos uzkraut Valsts valodas centram, kam, valodas tiesības sargājot, jāveic inspekcija un kontrole, jāveido un jāuzrauga terminu datubāze un terminolōģijas izstrāde, jātulko LR akti angliski un starptautiski akti latviski un jāpārrauga ekspertu komisijas.


Tagad argumenti tiem, kuŗi nomodā. 

Valodas likumības darbojas runātāju kolektīvā. Reiz sākusies, k resp. g mija ar c resp. dz priekšējās rindas patskaņa priekšā var pakļauties tikai citam fonētiskam procesam. Bet ne lēmumiem. 

Valodas likumības darbojas visur, kur lieto latviešu valodu, un tās no citiem iemācās un ievēro gan liels, gan mazs. Tās tiek apgūtas valodas vidē, nevis izgudrotas kabinetos.

Kāds Luksemburgas Universitātes vācu literatūras docētājs, kuŗš prot latviešu valodu labāk nekā viens otrs ārzemēs aizdauzījies latvietis, bez teikšanas prot pareizi nosaukt luksemburdziešus un luksemburdziešu valodu.

Kad latvieši studēja Pēterburgā, radās pēterburdzieši.

Ja kāds grib pārbaudīt g :: dz līdzīgā pozīcijā, tad ņem labu paraugu no Pareizrakstības vārdnīcas, kur nosaukti daudzu vietu iedzīvotāji, to vidū emburdznieki un lēdurdzieši (var pieskaitīt arī damberdziešus Dambergos no V. Dambes krājuma).

Tā pati mija ir arī vārdos Rīga :: dzinieks

Ja kāds gatavojas pieņemt lēmumu un ko ieteikt citiem, ir jāpārlūko internets, kur pretī nāk luksemburdzieši ar luksemburdziešu valodu un hamburdzieši ("freiburgieši" ir svešatnē augušas autōres tekstos, bet "freibergietis" un "virtembergietis" atrodami leišu valodā, kur ir tikai g palatalizācija).


Lai būtu par ko "atskaitīties", der jebkāds lēmums. Kauns redzēt, ka Latviešu valodas aģentūra tādu automātiski pārpublicējusi "Vērojumos un ieteikumos" (2019). Vai palīdzības lūdzējam Valodas konsultācija tiešām ieteiktu šķirot vai deklasēt vārdus pēc ģeogrāfiska lietojuma?

Dievs dos, tas paliks sliktas īslaicīgas prakses vērojums.


Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru