kvantiņi

Balstoties uz apzīmējumiem kvantu fizika/mehānika, kas pazīstami desmitiem gadu, arī šo zinātņu izmantojumi un pielietojumi bieži tiek apzīmēti ar savienojumiem, kuŗos ir ģenitīvs kvantu. 

1964. gada Fizikas terminu vārdnīcā (Terminoloģija 5) ir ap 30 terminu ar ģenitīvu kvantu. (Attiecīgajos tālaika krieviskajos terminos lietots tikai īpašības vārds.)

Varbūt tagad fiziķi – izņemot atbildīgus mācību spēkus – sevi daudz neapgrūtina ar latvisku vārdu piemeklēšanu. Vairs nedarbojas TK Fizikas apakškomisija. Nacionālās enciklopēdijas rakstā “Kvantu fizika” prof. Auziņš lieto ģenitīvu kvantu arī par datošanu, kuŗā tiek izmantota kvantu fizika (https://enciklopedija.lv/skirklis/1423-kvantu-fizika), un attiecīgām iekārtām.

Neskaidrību rada tas, ka forma kvantu var būt gan lietvārda kvants dsk. ģen. un attiekties uz pašiem kvantiem, gan t. s. ģenitīvenis ("nelokāmais īpašības vārds") ar nozīmi 'kas saistīts ar kvantiem'.

Ir gadījumi, kad tas izraisa pārpratumu. Tā, salikumā kvantu komunikācija/saziņa lasītājs, visticamāk, kvantus uztvers darītāja nozīmē ("kvanti komunicē/sazinās"), bet kvantu ģenerators tam liksies ierīce, kas "kvantus ģenerē".

Izprazdams īpašības vārda nepieciešamību, dr. Baldunčiks Svešvārdu vārdnīcā iekļāvis vārdu kvantisks 'saistīts ar kvantiem'. (Iespējams, par to bijusi apspriešana redakcijā.)

Izvēloties vārdu kvantisks vai iespējamo kvantāls, priekšroka pirmajam. Otrais var nejauši asociēties ar citu svešvārdu, un angļu valodā kvantu sakarā tikpat kā netiek lietots adjektīvs quantal.

Reizēm pārpratuma novēršanai izmantota salikteņošana: kvantpastiprinātājs, kvantdators, kvantskaitļi.

Kādi salikumi ar vārdu kvantisks:   

quantum sensing – kvantu sistēmu un kvantu īpašību izmantošana mērīšanā, zondēšanā – kvantiska sensēšana*

quantum computing, quantum computer – kvantu mehānikas principu izmantošana datu apstrādē – kvantiska datošana, kvantisks dators

quantum communication infrastructure – kvantisko sakaru infrastruktūra

Līdzīga ir ar elektroniem saistīto apzīmējumu vēsture. 70. gadu materiālos atrodam elektronu mikroskopu (kā vēsturisks termins tas un līdzīgie paliek), atrodam arī salikteņus ar elektron-, piem., elektronteleskops. Bet daudzos jaunākos salikumos lietots īpašības vārds elektronisks, kuŗa nozīme jau pavisam tāla no pašiem "elektroniņiem" un zīmējas uz modernām elektriskām ierīcēm, sistēmām un saziņas līdzekļiem.

* Kādos tulkojumos un terminu sarakstos atrodamais sensēt, sensēšana ir atsevišķa apskata temats. Tīmeklī tā daudz, bet nav Tēzaurā, tātad pagaidām žargonisms vai profesionālisms. Dažās sfērās pietiek ar vārdiem detektēt, sajust, uztaustīt, nolasīt, pārmeklēt, iztaustīt, uziet, sazīmēt, jo EN sensing lieto plaši, sinonīmiski citiem vārdiem. Bet ko vispār dara sensors, varbūt tā darbība jāapzīmē ar attiecīgu darbības vārdu? Vai ir vajadzīgs smart sensing apzīmēt "viedjušana"?

prō memoriā

Latviešu valodā nav daudz saīsinājumu, kuŗu pamats ir latīņu valodā. Slavenākie: "NB" un "P. S." Tos raksta ar lielajiem burtiem. 

Tie ir starptautiski. VVC saīsinājumu sarakstā normēta to latviskā rakstība. Aiz "NB" nav izsaukuma zīmes; to varētu likt, kad rakstītājs izsaka pamudinājumu (LA notā bene), kas funkcionāli līdzinās darbības vārda pavēles izteiksmes formai. Piezīmēs "NB" mēdz būt sākumā, aiz tā ‒ punkts.

Postskriptu ("P. S.") tagad lieto drīzāk kā būtiska izcelšanai nekā piemirstā vai jaunaptvertā pievienošanai. (Burtiski post scriptum nozīmē 'pēc uzrakstītā; pierakstīts vēlāk'.)

Šiem piekļaujas "CV" ‒ strukturētas autobiogrāfijas apzīmējums. Daži iedzīvina latīnisku curriculum vītae* (burtiski 'dzīves gājums'), taču praktiskām vajadzībām pietiek ar "CV" rakstos un "cē vē" sarunā (vai "sī vī" vienkāršrunā). Kas nezina, ko "CV" nozīmē, tas skatās Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā.

Šie uzskatāmi par dzīviem valodas elementiem un nav slīpināmi. Izcēlumu rada lielie burti, savdabīgi atgādinādami par klasisko laikmetu, kad latīņu valodā mazo burtu nebija.

Mums nav plašas prakses darbā ar "latīniskiem" saīsinājumiem. Jāpakavējas pie jaunatnācēja, kas parādījies terminu sarakstos: to raksta p. m., un tas bieži sastopams starptautisku organizāciju angļu tekstos (sev. finansēs, grāmatvedībā). Tas ir LA prō memoriā** saīsinājums ‒ internacionālisms.

    Valsts valodas centra izstrādātie izglītības, mākslas un kultūras termini:

    EN  p.m., token entry
    LV  atgādinājums, pro memoria

    ES datubāze IATE: 

    EN  p.m., pro memoria, p.m. entry, token entry
    LV  pielikts atgādinājums, p.m.

Svešvārdu vārdnīcā frāze pro memoria iekļauta ar tulkojumu 'piemiņai, atcerei'. Tam nevar piekrist: tāda nozīme ir savienojumam in memoriam, un tie nav sinonīmiski. Tuvāka frāzes pro memoria atbilsme būtu 'atgādinājumam, par atgādinājumu'.*** 

Saīsinājumu p. m. mēdz iegrāmatot izdevumu posteņos, kuŗos trūkst asignētas summas, bet iecerēts atgriezties. Budžeta pārskatā tādi var būt ieņēmumos (gaidot iekasējumus). Un p. m. var būt FR pour mémoire saīsinājums (nozīmē 'lai atcerētos').

Bet lietvārda nozīmē EN pro memoria atbilst LV atgādne. Reizēm (kur tas ir EN token entry vietā) var būt LV vietturis, reizēm (diplomātijā) ‒ neasimilētais FR aide-mémoire. 

Saīsinājumu varētu rakstīt ar lieliem burtiem ‒ "PM", pielīdzinot citiem latīnismiem. Rakstot maziem burtiem, tas jāslīpina (neiekļaujas LV tekstā): p. m. Bet 2 vai vairāk vārdu īsinājumi līdz sākumburtam rakstāmi ar starpu, kā redzam Pareizrakstības vārdnīcas pielikumā un VVC saīsinājumu sarakstā (u. c., p. i. u. d. c.).

Līdz latviešu normatīvajiem aktiem pro memoria (un šāds p. m.) nav nonācis.

* Tiem par nelaimi jēdziens radies t. s. jaunlatīņu posmā. Tad jau būtu jāraksta curriculum vitæ.

** Romieši patskaņu gaŗumu neapzīmēja, bet tagad klasiskās valodas rakstos gaŗumzīmi jeb makronu izmanto filoloģijā un valodas mācīšanā (retāk medicīnā, jurisprudencē vai tehnikā).

*** Svešvārdu vārdnīcas pielikumā "Citvalodu vārdi un teicieni, kurus lieto oriģinālrakstībā" ir arī pa saīsinājumam, taču iekļautie latīnismi atspoguļo "jaunlatīņu" tradīciju, kas izmanto lielos un mazos burtus un citus jaunajām valodām raksturīgus elementus, kā arī viduslaiku, nevis klasiskā laikmeta izrunu.

PS. Neatkarīgi no valodas elementu cilmes tie mēdz sekot starptautiskai modei vai kādas "lielas un svarīgas" valodas paraugam, un jautājums par "pareizumu" paliek otrā plānā.