enerģijas atjaunotāji

Jēdziens renewable energy (‘atjaunojama enerģija’) nav „jēdzīgs”: enerģija nezūd, un tās iztērēšana vai papildināšana nav iespējama. Taču uz Zemes (visai noslēgtas sistēmas, kam klāt nāk vienīgi Saules siltums) aptrūkstas ekonomikai un labklājībai vajadzīgie enerģijas resursi, izsīkst tās avoti, sevišķi – degizrakteņi. Tāpēc lieto nosacītu apzīmējumu renewable energy – tās ir enerģijas rezerves no praktiski neizsīkstošiem avotiem, kuŗas var izmantot energoapgādē. Vārds renewable attiecas uz enerģētikas pārdoto patērējamo enerģiju, nevis enerģiju vispār. Ekonōmika meklē neizsīkstošus, neiztērējamus resursus, kas pastāvīgi atjaunotu tās jaudu un noturību („ilgtspēju”).

Latviskais apzīmējums veidojies grūti: renewable energy resources dēvēti par reģeneratīvajiem, neizsīkstošajiem, atjaunīgajiem, atjaunojamajiem resursiem. Saprotami šķiet visi, taču atjaunojamie liek domāt, ka resursus var atjaunot vai kādam tie jāatjauno. Vai tas ir galvenais? No cilvēka skatupunkta šai enerģijai ir tieksme pašai pastāvīgi „atjaunoties”. To izsaka AkadTerm, Eurovoc, Valodas konsultācijā un Vikipēdijā (pirmais) minētais termins atjaunīgā enerģija. Cilvēks var izgāzt caur turbīnu milzīgas ūdens masas, taču lietus līs, upe tecēs, jūŗa paisīs – un „radīsies” jaunas. Cilvēks enerģiju pārvērš viņam patērējamā veidā. Cilvēks atjauno savu ietaisi, pārvadi un patēriņu, taču enerģijas krājumi „atjaunojas” paši.

„Dzīvā Oksforda” (https://en.oxforddictionaries.com) jokaino vārda renewable nozīmi dokumentē atsevišķi (!) no vārda renew nozīmēm: renewable (of a natural resource or source of energy) not depleted when used.

Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca neatzīst vārda atjaunīgs. Taču tā ielikusi piemēru „reģeneratīvā enerģija” pie reģeneratīvs 2. nozīmes ‘tāds, kas atjaunojas vai ir iegūstams reģenerācijas (2) procesā’. Piemērs gan patālu no „reģenerācijas (2)” nozīmes ‘ražošanas procesā vai ķīmiskā reakcijā izlietoto produktu pārstrādāšana sākuma produktos, otrreizējā izejvielā’. Kas pats no sevis nerodas, tas arī nereģenerējas. 

management of governance

Ikdienā gan management, gan governance vieglu roku tiek atveidots pārvaldība. Reizēm tomēr atklājas, ka tas nav iespējams – ne tikai tāpēc, ka tie ir blakus un prasa katrs sava tulkojuma, bet arī tāpēc, ka tie pārvaldību nenozīmē. To atbilsmes variējas, sevišķi pēc tā, vai tie apzīmē procesu (darbību, stāvokli) vai struktūru (orgānu, iestādi): 

management and governance bodies – vadības un pārvaldes orgāni/struktūras 

sound governance and management – pareiza pārvalde un vadība

The governance of the Joint Undertaking will be structured as follows: ... – Kopuzņēmuma pārvaldības/pārvaldes/vadības uzbūve būs šāda: .. 

Uzbūve var būt vadībai vai pārvaldei kâ struktūrai; vadībai, pārvaldei vai pārvaldībai kâ procesam – ne. No šiem tikai pārvaldība vienmēr ir process (darbība, stāvoklis); līdzīgi ir ar angļu governance.

Var domāt, ka kādos angļu tekstos par procesu saka governance, lai nejuktu ar struktūru government; procesus governance un government Oksfordas „dzīvās vārdnīcas” (https://en.oxforddictionaries.com) definē līdzīgi:

governance...The action or manner of governing a state, organization, etc. ‘a more responsive system of governance will be required’
government...The action or manner of controlling or regulating a state, organization, or people. ‘rules for the government of the infirmary’.

Tâ kâ government ir arī apakšnozīme ‘The system by which a state or community is governed. ‘a democratic form of government’’, daudzos gadījumos, kur government vai governance nozīmē procesu, var apsvērt atbilsmi pārvalde. 

Minētās darbības (government, governance, management) nav hierarhiskas – tie ir atšķirīgi „va(l)dīšanas” aspekti.

Dažu procesu/darbību kopsavilkums (pārvaldība un pārziņa parasti apzīmē stāvokli, kad kaut kas tiek pārvaldīts vai pārzināts): 

government	pārvalde
governance	pārvalde, pārvaldīšana, vadība, vadīšana
administration	administrēšana, pārvalde (iestādes vadīšana)
management	vadīšana, vadība, pārvaldība, pārziņa

Tas pats ar struktūrām/orgāniem (pārvalde mēdz būt atbildīgā iestāde): 

government	valdība (regional g. – reģiōna valdība, local g. – pašvaldība)
governance	–
administration	administrācija, pārvalde
management	vadība, priekšniecība