Latviskais apzīmējums veidojies grūti: renewable energy resources dēvēti par reģeneratīvajiem, neizsīkstošajiem, atjaunīgajiem, atjaunojamajiem resursiem. Saprotami šķiet visi, taču atjaunojamie liek domāt, ka resursus var atjaunot vai kādam tie jāatjauno. Vai tas ir galvenais? No cilvēka skatupunkta šai enerģijai ir tieksme pašai pastāvīgi „atjaunoties”. To izsaka AkadTerm, Eurovoc, Valodas konsultācijā un Vikipēdijā (pirmais) minētais termins atjaunīgā enerģija. Cilvēks var izgāzt caur turbīnu milzīgas ūdens masas, taču lietus līs, upe tecēs, jūŗa paisīs – un „radīsies” jaunas. Cilvēks enerģiju pārvērš viņam patērējamā veidā. Cilvēks atjauno savu ietaisi, pārvadi un patēriņu, taču enerģijas krājumi „atjaunojas” paši.
„Dzīvā Oksforda” (https://en.oxforddictionaries.com) jokaino vārda renewable nozīmi dokumentē atsevišķi (!) no vārda renew nozīmēm: renewable (of a natural resource or source of energy) not depleted when used.
Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca neatzīst vārda atjaunīgs. Taču tā ielikusi piemēru „reģeneratīvā enerģija” pie reģeneratīvs 2. nozīmes ‘tāds, kas atjaunojas vai ir iegūstams reģenerācijas (2) procesā’. Piemērs gan patālu no „reģenerācijas (2)” nozīmes ‘ražošanas procesā vai ķīmiskā reakcijā izlietoto produktu pārstrādāšana sākuma produktos, otrreizējā izejvielā’. Kas pats no sevis nerodas, tas arī nereģenerējas.