Oficiāli par tādiem runā reti. Latviešu verbs nedzīvo pavisam bez priedēkļiem. Ja tomēr saka, ka dzejnieks ir dzimis 1865. un miris 1929. gadā, tad filozōfija ir tāda: nevar dzimdams nepiedzimt un mirdams nenomirt. Latviskāki izklausās šādi teikumi: Viņš piedzima sīkgruntnieka ģimenē. Viņš nomira drauga rokās.
Maz ir bezpriedēkļverbu, kuŗu nozīme vienmēr aptveŗ pabeigtību: mainīt domas nudien nevar tâ, ka agrākās paliek neskartas; grozīts teksts nevar būt identisks negrozītam. Nevar sākt nesākot un beigt nebeidzot; tāpēc priedēklim vārdos uzsākt un pabeigt ir drīzāk pastiprinājuma funkcija.
Maz ir bezpriedēkļverbu, kuŗu nozīme vienmēr aptveŗ pabeigtību: mainīt domas nudien nevar tâ, ka agrākās paliek neskartas; grozīts teksts nevar būt identisks negrozītam. Nevar sākt nesākot un beigt nebeidzot; tāpēc priedēklim vārdos uzsākt un pabeigt ir drīzāk pastiprinājuma funkcija.
Par bezpriedēkļverbiem var dēvēt lielo vairumu verbu, kas ir svešvārdi. Tomēr arī tie skaidrības vai niansētības labad mēdz apgādāties ar priedēkli (izplānot, sagrupēt). Lietišķs pārskats par (bez)priedēkļverbiem atrodams https://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/apgads/PDF/VNF_6/D_Deksne_VNF_6.pdf.
Daži savādi bezpriedēkļverbi tomēr sastopami – runā. Mūsu dienās pārāk daudzu indivīdu runa parādās publiskā telpā videōierakstos un pseidorakstos (internetā). Lai gan rakstīti nekoptas runas izpaudumi ļauj diagnosticēt valodas tendences un problēmas, tie nav pārdomāta publiska uzstāšanās un, cerams, neliecina par būtiskām valodas pārmaiņām un attīstību (vai satīstību).
Piemēram: skaidrot, skaņot, vadīt.
Verba skaidrot pamata nozīmi ‘padarīt saprotam(āk)u’ specificē no-, pa- vai iz- (noskaidrot, paskaidrot, izskaidrot nozīme atšķiŗas). Taču reizēm kādi iedomājas, ka priedēklis domāts tikai pabeigtībai, un lieto skaidrot bez tā: Tas palīdz skaidrot parādību cēloņus. Visu vakaru skaidrojām viņai sugu izcelšanos. Kā jūs skaidrotu tādu nekonsekvenci? Tāds lietojums var būt saprotams noteiktos apstākļos (kontekstā), bet ne ārpus tiem.
Cits joku vārds – skaņot – dzirdams lēmēju vidē. Tie nevar un nevar pieņemt lēmumu, ko ilgi “skaņo” ar citiem lēmējiem. Valodas izjūta tiem varbūt neļauj teikt saskaņojam nepabeigtā nozīmē. Bet ir gan jāsaka saskaņojam, lai nepazaudētu īpašo nozīmi, ar ko priedēklis saskaņošanu atšķiŗ no citādas "skaņošanas". Tāpat dzirdams, ka operātōri kādu laiku "skaņo" filmu (līdz ieskaņo) vai izrādi (līdz apskaņo).
Informāciju (datus, arī tekstu) ievada ierīcē līdzīgi tam, kâ kādas vielas ievada sistēmā. Ja par tādu darbību saka vada, tās raksturs neatklājas; ja saka vada iekšā, var gadīties, ka darbība nerealizējas līdz galam.
Te nevajag taisīt izņēmumus. Ja laiviņu tâ šūpos, tad kādā brīdī saimniecību "tīstīs", līdz attīstīs, likumus "mēros", līdz piemēros utt. Labu valodu dzirdējušai ausij tāda vienkāršošana izklausās slendziska.
Gadās arī otrādi – kad priedēklim, kuŗš izsaka tikai pabeigtību, vēlas piešķirt sevišķu leksisku nozīmi. Piemēram, var gaidīt un beigās sagaidīt (vai nesagaidīt). Priedēklis sa- te izsaka pabeigtību un rezultativitāti. Ko gaida, to domā sagaidīt, ja sagaida – lieliski. Taču priedēklis sa- neniansē verbu gaidīt tâ, lai sagaidīt varētu droši lietot ar nozīmi ‘cerēt, prognozēt’. Ja treneris saka: „mēs no tevis nesagaidām precizitāti”, jācenšas vairāk – treneris gaida! Viņš taču nesaka „mēs no tevis negaidām precizitāti”.
Īss "atkal skolā" Kr. Barona interpunkcijā: “Saucu, saucu, nesasaucu.” Padomju bērniem: “Mēs cēlām, cēlām un uzcēlām!”
