viedējums

Bez nozīmēm ‘redze’, “redzamība”, ‘skats’, ‘vīzija’, kas palīdz atveidot angļu vārda vision plašo semantiku, tam ir arī nozīme, kuŗā pašizglītoti latvieši, sevišķi politiķi, papagaiļo vārdu redzējums, nesaprotot tā nozīmi. Vēl trakāk – attiecina to uz nākotni, pat līdz 2050. gadam...

Redzējums ir redzētais, tas, kas ir bijis redzams. Vizuāls iespaids. Gara acīm vien skatītais nav „redzējums”. Tas, ko iztēlojas, fantazē, vispārīgi ir iztēlotais, iztēlojums. Ja to pavada mērķi, tā ir iecere, ja tas kļūst uzmācīgs – iedoma. Tas, ‘kā mēs to redzam’, ir viedoklis, skatījums. Iztēles uzburtais ir izdoma – tēls, priekšstats, ideja.

Smadzenes spēj ģenerēt vīziju, taču šo vārdu nevar attiecināt, piemēram, uz politisku programmu. Kas stāsta par acīmredzami neticamiem „redzējumiem” (sapņojumiem), tas jātur no politikas nostu.

Angļu vision un video pamatā esošajam latīņu videre ‘redzēt’ atbilst vārds viedēt (LLVV: ‘arī paredzēt, iecerēt’). Ņiprās, zinīgās sakaru ierīces jau tiek irōniski dēvētas par “viedajām” – īpaši redzīgajām. Lai tad Latvijai un Eirōpai gudri iecerēto vispārīgi dēvējam par viedējumu!

Tulkojot angļu vision te aplūkotajā nozīmē, daudzos kontekstos abos skaitļos var gan iemēģināt mazāk lietotos viedējums, iecerējums, iztēlojums, gan lietot parastāko iecere.