viltus tuvinieki

Tulkotājam pazīstami ir viltus draugi – divu valodu vārdi, kuŗu līdzība vedina tos izmantot tulkojumā. Viltus atklājas, kad izrādās, ka īstenībā tiem ir atšķirīga nozīme.

Bet savā valodā gadās “viltus tuvinieki”: jēdziena aprakstā izmantojot vairākas vārdšķiras, tiek tuvināti vārdi, kuŗiem nav vajadzīgā kopīgā nozīmes komponenta vai kuŗi nav viens otra atvasinājumi vai atvasinājumi no viena kopīga vārda. Tas atgadās arī svešas valodas interferences dēļ (sk. par odiōzo "sodāmību").

Tālāk daži tādu vārdu pāŗi. Dotas arī angliskās atbilsmes – draugi, kas neļauj aiziet neceļos.

pienākties : pienākošais

Pienākošās brīvdienas parasti ir tās, kas nupat pienāk, nevis tās, kas taisnīgi pienākas. Pienākošais pabalsts ir pabalsts, kas pienāk nenomaldījies, kâ vilciens stacijā. Taču pabalsts, kas atzīts par vajadzīgu, ir pabalsts, kas pienākas. Te izlīdzas ar palīgteikumu, jo retās divdabja atgriezeniskās formas (arī neaprobētās, kâ vīriešu dzimtes ģenitīvs pienākošās) sakristu ar citām formām (piem., pienākošos pabalstus var saprast kâ “pabalstus, kas pienāk” vai “pabalstus, kas pienākas”) un maz terminolōģiska labuma no salikuma, kuŗu nevar lietot visos locījumos.

Taču „Latviešu literārās valodas vārdnīca” ļauj teikt, ka brīvdienas, kas pienākas, ir pienācīgās brīvdienas un pabalsts, kas pienākas, ir pienācīgais pabalsts. Tad jāielāgo, ka vārdam pienācīgs ir divas nozīmes, un jāuzmanās, lai pienācīgs pabalsts nav uztveŗams kā kārtīgs, pietiekams pabalsts. Par laimi, pienākšanās ir divās nozīmēs – pabalstītājam pienākas, ir pienākums izsniegt to, kas kādam pienākas. Tāpat pienācīga uzmanība var būt vai nu jāsaņem, vai jāveltī.

Ja vajadzīgs nepārprotams divdabis: pelnītās, līgtās brīvdienas; piešķirtais, solītais pabalsts.

Vārdi pienākties, pienākums, pienācīgs vispārīgi atbilst angļu due, duty, bet pienākt – arrive.

 

papildinošs : papildināmība

Tāds sakars dažiem veidojas angļu vārdu complement, complementary, complementarity atveidē. Tie izsaka iekšēju vai savstarpēju papildināšanu – „piepildināšanu”, kas veido pilnumu, vēlamo summu. Piemēram, ES var papildinot finansēt dalībvalsts projektu – ES atbalsts dalībvalsts atbalstu papildina, „papilnina” līdz vajadzīgajai summai. Pastāvot vairākiem fondiem, atbalsts nedrīkst dublēties, taču, ja katrs fonds maksā par ko citu, kopējais atbalsts saņēmējam ir complementary – komplementārs vai [savstarpēji] papildinošs.

Var būt arī atbalsts, kas ir papildus (līdzās) kādai noteiktai summai vai pie/virs tās. Tāds supplementary/additional support ir papild[u ]atbalsts.

Divdabis papildināms apzīmē tādu, ko vajag vai iespējams papildināt, un atbilstošais lietvārds papildināmība nozīmē vajadzību vai iespēju papildināt. Taču tā nav šādu atbalsta pasākuma būtība. Būtība ir dažādu atbalstu [savstarpēja] papildināšana, papildinošā daba, „papildīgums”, ko pretstata visa atbalsta segšanai no viena avota. Ja būtu runa par papildināmību, angliski būtu tādi apzīmējumi kâ complementability, complementing obligation v. c. Vārdu papildināmība var lietot tad, ja jāpasaka, ka viens atbalsts ir papildināms ar otru.

Angļu complementarity nozīmē, ka vienu atbalsta sniedzēju darbība papildina citu darbības. Kamēr nav atzīta mantotas cilmes termina, to šajā jomā var labi apzīmēt ar vārdu komplementaritāte vai komplementārums. Celms komplement- ir labi pārstāvēts Tēzaurā. 

iekļaujošs : iekļautība

Aktīvo tagadnes divdabi iekļaujošs reizēm neveiksmīgi vispārina lietvārdā iekļautība, kas ir atvasinājums no pasīvā pagātnes divdabja iekļauts. Princips iekļautība drīzāk ir visu aptveršanas, neviena neatstumšanas vēlamība (angļu inclusivity, arī inclusiveness, retāk includedness). Aktīva darbība ir iekļaušana (angļu inclusion). Taču tās rezultāts nav aprakstāms kâ iekļautība, kamēr kaut daļa adresātu tiešām nav iekļauti (nav to iekļāvuma). Inclusion measures ir iekļaušanas (nevis “iekļautības”) pasākumi. Tos var nosaukt par iekļaujošiem pasākumiem, ja spēju iekļaut atzīst par šo pasākumu pastāvīgu pazīmi. Taču vārda “iekļaujošība” nevar būt (aktīvie divdabji neveido lietvārdu ar vispārīgu nozīmi, kam galā būtu -ums vai -ība) – bet var būt iekļaušanas spēja vai intensitāte.

Vārdi iekļāvīgs, iekļāvība attiecas uz paša iekļaušanos kāda sistēmā, nevis iekļaušanu, ko izdara cits subjekts. (Citus varētu apkļaut – būt apkļāvīgs, paust apkļāvību, panākt apkļāvumu un gādāt par plašu apkļautību.)

Tomēr no iekļaut tagadnes iekļau-j var izveidot īpašības vārdu ar iespraustu -t- (pēc parauga aizrauj – aizrautīgs): *iekļautīgs. Tad „iekļaujošā/iekļaušanas/iekļautības politika” ir *iekļautīga politika ar *iekļautīgiem pasākumiem un maksimalizējamu *iekļautīgumu.

saskaņotība : saskanīgs

Ja mūs interesē, vai kādi ir ko saskaņojuši un kâ tas ir saskaņots, lietojam lietvārdu saskaņotība. Turpretim saskanība ir vienmēr, kad kādi noteikumi vai darbi pēc dabas vai kādas darbības rezultātā ir saskanīgi – saskan savā starpā vai ar priekšrakstiem (piemēram, darbi saskan ar vārdiem).

Tad coordination, complementarity and coherence between the Union funds tulkojam Savienības fondu koordinācija, komplementaritāte un saskanība.

Morfolōģijā var sapīties, taču to apmānīt nevar. Aplūkotajos pāŗos vārdi viens otram ir rada, taču ne tiešā līnijā.