Nekārtība pavada apzīmējuma
EN bovine[ animal]s un animals of the bovine species latviskošanu (muitas nomenklatūrā, veterinārijā un sanitārijā u. c.).
Daži tulkotāji stīvējas ap tādām
virtenēm kâ „liellopu sugas / vēršu dzimtas / vēršveidīgie dzīvnieki”, bet citi
noskalda: govslopi!
Kas ir šie „mistiskie” radījumi?
Te definīcija kāda Skotijas
ministra rīkojumā: “bovine animal” means a domestic animal of the genus Bos or
the species Bubalus bubalis or Bison bison.
Tā ir saimnieciska definīcija
ar zoolōģijas terminiem (Bos ir vērši, Bison bison ir Amerikas
bizons, bet Bubalus bubalis ir
ūdens bifelis). Sistemātikā bovines
(LA bovinae) nesniedzas tālāk
par trim vēršu apakšdzimtas ģintīm, kuŗas
„Vikipēdijā” jauki dēvētas vēršu
cilts vārdā (LA bovini).
Atveidojot jāizmanto
vienkāršs atveidojums: „liellops” ir vēršu ģints (Bos) vai sugas Bubalus bubalus vai
Bison bison mājlops [aut. tulk.].
Šī un līdzīgas definīcijas praktisku
iemeslu dēļ pie liellopiem pieskaita līdzīgi izmantojamos bizōnu un
bifeli. Tāpēc vārda liellops
nozīme lopkopībā nesakrīt ar šauro nozīmi zoolōģijā, ko tai piešķiŗ Vikipēdijas raksts „Vēršu apakšdzimta”. (LV sistemātiķa lōģika gan ir saprotama, un atbilstība Wikipedia EN rakstam ir panākta.)
Jāpiebilst, ka īpašības vārds
bovine atsevišķi nozīmē ‘govju’ un to attiecina arī uz sugas un ģints vīrišķajiem īpatņiem. Tādējādi a bovine disease ir govju slimība. Tāpat kâ pazīstama mājputna
sugas nosaukums ir vista, nevis gailis, varētu vēlēties, lai sugas taurs
domesticētā pasuga liellops būtu govs. Pat ģints varētu būt govis. (LA bos var apzīmēt tiklab govi, kâ bulli vai vērsi, bet mums ir citādi: taksonōmisko sugu apzīmē viena vai otra dzimuma vārds. Iespējams, ka sistemātiķim traucē vārda govs attiecinājums uz citu dobradžu māti, piemēram, alneni.)
Kulinārijā turpretim smalki
runā par vērša gaļu.
Bet EN bovine animal ir tāds kâ... birokrātisms. Tāpēc Wikipedia to pārsūta uz rakstu „Cattle”.
***
Visas brūnaļas un raibaļas ir
Bos primigenius pēcteces. Tas ir tauŗa latīniskais nosaukums, un tā vārds tauris ir mantots arī mums. Tauris jeb taurs (ar krītošu intonāciju) mūsu mežos sen vairs taurēdams nestaigā, taču atstājis pēdas:
vietvārdus (Taurene, Taurkalne, Taurupe, Taurīši) un vārdus taure un
tauriņš/taurenis; tauŗa vārdu uzrāda vietvārdi Lietuvā (Tauragė, Tauragnai, Taurai, Taurakiemis, Tauralaukis, Taurapilis), Igaunijā (Tarvastu, varbūt arī Tarbatu) u. c.
Jaunākos laikos tauŗa
vārds lietots internacionālā formā taurs
(ar stieptu intonāciju). (Tauŗa konkurentam sūbrim jeb sumbram lingvistiski
klājies labāk, un tas arī izdzīvojis dažus gadsimtus ilgāk.)