vajadzētu tā kā

Ir dažas lietas, ko neievēro starptautisku tiesībaktu tulkotāji, un tādā veidā radušās kļūdas pārņem tiesībaktu transponētāji un piemērotāji.

Tālāk daži principi, kas tiek pārkāpti.

1. Darbības vārdu vajadzēt vai nu nelieto ar otru darbības vārdu, vai lieto citādi nekā vajadzības izteiksmi (formas ar jā-). 

Ja to tomēr lieto ar darbības vārdu, stils nav solīds – kur nu vēl lietišķs vai juridisks. Tas var būt barbarisks, ja vajag prasti lieto krievu nado vietā. 

2. Literārajā sarunvalodā vajadzēt vēlējuma izteiksmē (vajadzētu) izsaka vēlēšanos (vajadzētu sameklēt sēnes bez tārpiem) vai ieteikumu (jums vajadzētu aiziet pie ārsta). Tam ir arī vērtējuma/minējuma nozīme tādos teikumos kā tam vajadzētu izdoties vai tur vajadzētu būt 6 pudelēm.

Frāze būtu jādara un neformālā runā lietotā frāze vajadzētu darīt pēc nozīmes ir aptuveni sinonīmiskas. Taču stilistiski tās nav savstarpēji aizvietojamas.

Tiesību normā vārda vajag formām un atvasinājumiem īstā vieta ir kopā ar lietvārdu. 

3.  Vajadzības izteiksme izsaka to, uz ko spiež apstākļi (mērce cauri – jāēd tupeņi bez pavalga). Šie apstākļi retos gadījumos var būt likumdevēja griba; sk. šo Satversmes pantu: 5. Kad lieta jāizšķir pēc tiesas ieskata vai atkarībā no svarīgiem iemesliem, tad tiesnesim jāspriež pēc taisnības apziņas un vispārīgiem tiesību principiem. Teikuma pirmajā daļā tiek aprakstīta situācija, kur vajadzīgs tiesas lēmums, bet otrajā tiek noteikta tiesas rīcība. Līdzīgi vajadzības izteiksme lietota Civillikumā.

Jaunākos laikos pavēlošās u. c. normas izsaka īstenības izteiksmes tagadne darāmajā kārtā, piem.: prasītājs iesniedz pieteikumu, kas atbilst paraugam. Dibinošas un izpildošas normas var izteikt ciešamajā kārtā, parasti tad, kad darbību jau izdara pats likumdevējs: ar šo tiek nodibināts. 

Obligātumu izsaka arī pienākas, tiek prasīts, divdabis ar -am/ām- u. c.

4. Vajadzības izteiksmes t. s. vēlējuma paveids (būtu jādara) apvieno divas izteiksmes jeb mōdus – pievieno vēlējuma izteiksmes nerealitāti un atņem vajadzības izteiksmei obligātumu. (Darāmajam ir nosacījumi, kuŗu neizpilde liedz darbību paveikt.)

Ir pavisam neprofesionāli vairīties no paradigmatiskām saliktām formām bija bijis, būtu bijis jābūt u. c. (Ko tad lai saka anglofōni, kam iespējamas tādas konstrukcijas kā had had vai has had to have?) Bet kāda ES Padomes "juriste lingviste" vēlējusi būtu jābūt aizstāt ar "vajadzētu būt" – tas neatbilst ne būt locīšanas paradigmai, ne lietišķam stilam, ne izteikuma nozīmei! Desmitiem tādu pašu neprašu to uzklausījuši un multiplicējuši.

Ir jāsaprot, ka ES iestādēs daudzi iemaldās mobilitātes, nevis profesionalitātes dēļ. Egila Levita pieņēmums, ka "juristi lingvisti" ir juristi, kuŗi tiek galā arī ar valodniecību, ir tālu tālu no īstenības. Tiem objektīvi trūkst attiecīgas izglītības. (Līdzīgi gadās, kad par "lingvistu" darbam ar latviešu valodu ieceļ ģermānistu, kuŗš nepārzina latviešu valodas kultūru un pat nav studējis Latvijā.)

Tā nu ES likumdevēju akta preambulā vajadzības–vēlējuma formas ar būtu labāk lasīt bez būtu. Un neliterārais vajadzētu būt jālasa kā jābūt. 

5. Vajadzības izteiksmes vēlējuma paveidam ir arī "pārnesta" nozīme: to lieto oficiālās vēstulēs, pieklājīgi izsakot norādījumu, piemēram, pārskats Jums būtu jāiesniedz divu nedēļu laikā. Tāda izteiksme jāuztveŗ kā stingrs aizrādījums. (Tiešā nozīmē adresāts var nodomāt, ka iesniegšana divu nedēļu laikā nav reālistiska, un nereaģēt.)

Tāda nenoteiktība (nedarīšanas pieļāvums) saviešas, netiekot galā ar angļu modālo darbības vārdu should. Tā izplatās arī mediju ziņās, arī nopietnos pašradītos rakstos. Piemēram, š. g. 7. VIII LTV ziņu raidījumā izskanēja šāds oksimorōns: "Likums stingri nosaka, ka šie noteikumi būtu jāievēro." Iespējams, redaktōri nejaudā visu pārskatīt.