kaffije

Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcas aprakstā (ievadā) teikts: "MLVV ir dotas norādes par vārda cilmi aizgūtiem vārdiem un latviešu valodnieku, literātu un kultūras darbinieku darinātajiem jaunvārdiem."

Piemēram, par vārda cilme cilmi norādīts: "Valodnieces E. Hauzenbergas-Šturmas jaunvārds (1940. g.)"; par vārda kafija cilmi: "No vācu Kaffee, kam pamatā turku kahve, arābu kahwa."

Publicētajā MLVV instrukcijā etimolōģija nav pieminēta – norādes ir autōru ziņā. Mūsdienu vārdnīcai nav jāstāsta vārdu vēsture. Citreiz pietiek ar avotvārdu devējvalodā (no kuŗas vārds aizgūts), citreiz prasās gaŗāka aizgūšanas ceļa apraksts līdz tālākajai noskaidrotajai izcelsmei. Etimoloģija apgaismo par vārda dziļāko jēgu un valodu sakariem. 

Vienīgais, etimolōģijas jēga mazinās, ja uzrāda aizguvuma izcelsmi no valodas, no kuŗas latviešiem bijis maz iespēju aizgūt, bet neuzrāda tiešo avotu, piemēram, vārds mošeja: "No itāļu moschea, kam pamatā arābu masģid ‘paklanīšanās vieta’". Bet itāļu sch taču ir sk. Gan jau [š] būs gadījies, vārdu aizgūstot no vācu Moschee.

Tāpat nav labuma no krievu vārdiem ar krievu burtiem, piem., pie vārda kulaks "No krievu кулак." Citu nelatīņu alfabētu vārdi taču rakstīti transliterējumā, piem., pie sirtaki "No grieķu, jaungrieķu sirtákē." Te nu MLVV neatbilst vārdam "mūsdienu" – neatkāpjas no sociālisma iekaŗojumiem (veidojot "padomju tautu", krievu valodu apriori uzskatīja par padlatvietim saprotamu).

Citreiz, protams, ir labi norādīt (arī) latīņu, sengrieķu v. c. vārdu, kas ir internacionālisma pamatā. Agrāk tos varēja aplūkot tikai Svešvārdu vārdnīcā un kādos enciklopēdiskos izdevumos.

Pateicoties lieliskā A. Spektora un AiLab vārdnīcu iniciatīvai MLVV jau vairākus gadus pieejama tīmeklī. Latvieši nevar teikt, ka nav kur paskatīties. Vārdnīca tiek veidota elektroniski un atjaunināta, un šķirkļos ir poga "Ziņot".

Vēl mazliet kafijas... Interesanti, ka vārda aizgūšanas ceļš vācu un angļu valodā atšķiŗas.

Vācu vārda Kaffee izcelsmi Dūdena vārdnīca izskaidro šādi: "französisch café, italienisch caffè < türkisch kahve < arabisch qahwa^h". Angļu vārda coffee izcelsmi var aplūkot https://www.etymonline.com: "c. 1600, from Dutch koffie, from Turkish kahveh, from Arabic qahwah "coffee," which Arab etymologists connected with a word meaning "wine," but it is perhaps rather from the Kaffa region of Ethiopia".

LV vārds kaffije "Periodikā" atrodams 1825. gada "Latviešu Avīzēs" (lietots par 'rāciņu [kartupeļu] kafiju'). Rakstītājs jau rēķinājies, ka lasītājs pazīst burtu f un tas nav jāaizstāj ar p. Ap 1890. gadu jau kaffija kā tagad (vecā drukā līdzskaņa dubultojums rāda gk. iepriekšējā patskaņa īsumu). Taču daudziem forma ar p tik mīļa, ka vēl XX gs. 30. gados atrodama kapija (jaunajā drukā).

Izskaņa -eja (-ija) laikam pievienota, lai vārdu varētu locīt. Tas nav vienīgais tāds vārds, tagad ir arī dražeja, šoseja, klišeja, želeja u. c. Vecformas kapeja un kafeja pat regulārākas: vārds kafejnīca (līdzās vārdiem piennīca un spirtnīca) atvasināts no vārda kafeja.

Kafija Eiropā izplatījusies XVII gs. vidū, katoļiem kā "kristiešu dzēriens" atļauta jau no 1600. gada. ("Latviešu" Vikipēdijā "ziņa" par kafijas "parādīšanos" Latvijā tikai XIX gs. pagrābta no pašvakā grauzdētāja Pauliga reklāmas.) Igaunijā kafija konstatēta XVII gs., un gan jau Vidzeme un bagātā (merkantilā) Kurzeme neatpalika, drīzāk otrādi. Rīgas muitas reģistrā kafija iekļauta no 1699. gada. 

Vai -i latviešu vārda izskaņā būtu "holandisks"? Igauņu ģenitīvs kohvi neko daudz neļauj spriest; Baltijā reģistrētā lejasvācu forma koffe un baltvācu Kaffee, Caffe, Kaffe nekāda -i- neuzrāda. Taču kādās mūsdienu lejasvācu izloksnēs atrodam Koffje, Koffie. Liktos ticami, ka vārda kafija aizguvuma avots ir lejasvācu vārds.