aizdomājušies

 

Mēris guļot zemē un gaidot īstās žurkas.

Izrādās, ka līdzīgi noslēpušies rusicismi – ne tikai tieši aizguvumi (kā bļeģ, zajebis*), bet arī visdažādākie kalki, kas nav tik viegli pamanāmi. Jā jā! Tas, kuŗš saka "bitīt' matos" vai "man pie kājas", īstenībā lamājas krieviski. 

Šīs "baktērijas" kādi ik dienu kārpa ārā no krievu vietnēm, portāliem un video. Tās spēj veģetēt krievu pasaulē, kas Latvijā tiek dažādi uzturēta. 

70.–80. gados latviešus imunizēja "latviešu mācībvalodas" skola un "latviešu plūsma" augstskolās, un dziedēja vairāki preses izdevumi un ikgadējie "Latviešu valodas kultūras jautājumi", kuŗu atziņas skolotāji "novadīja" līdz skolniekiem.

Ja neveiklu latvieša izteikumu salīdzināja ar krievu valodas izteikumu, no kuŗa latvietis ietekmējies, viņš attapa, ko izdarījis, un turpmāk kļūdījās mazāk. "Republikas presē" tādas kļūdas publicētas netika, taču vietējās avīzēs mēdza ielavīties, kâ arī bija bieži dzirdamas "kolektīvos", kuŗos vēl runāja latviski.

Tomēr tâ nevarēja novērst un mazināt vispārējās rusifikācijas ietekmi. Cietuši ir visi valodas līmeņi: leksika un frazeolōģija, gramatika (morfolōģija un sintakse), fonētika. 

Rupju kļūdu pamana katrs, un tā tik viegli neieviešas. Ļaunums iemīt grūtāk pamanāmā latviešu vārdu nozīmes degradācijā un pārbīdē, kas notiek svešās valodas ietekmē.

Mehānismu lai ilustrē vārds aizdomāties! Tas ir labs latviešu vārds. Dažs aizdomājas, meditēdams zem zvaigžņotas debess, cits aizdomājas līdz izcilam risinājumam. Taču skanējumā līdzīga, bet nozīmē atšķirīga krievu vārda** iespaidā kādi "aizdomājas" tādā nozīmē, kādā mēs iedziļināmies vai intensīvāk padomājam.

Bēgsim no tiem, kas aicina tâ "aizdomāties"! Citādi aizdomāsimies tâ, ka nespēsim atdomāties atpakaļ.

Kā izpaužas pārbīde? Pareizais vārds padomāt aplamniekiem "aizņemts" vārda nodomāt vietā krieviskajā frāzē "varētu padomāt, ka". Tiek grauta arī gramatika: tāpat kâ vārdam pačurāt, ko lieto ar nozīmi 'izčurāties', arī vārdam padomāt ieviešas pabeigtības nozīme.

Likās, šī sērga pārgājusi... Tâ varbūt reizēm runājuši šo latviešu vecāki. Taču turpinās krievu valodas ieplūdināšana un uzsildīšana. Inficētajās vietās parādās izdalījumi, kuŗus citi vieglprātīgi izliekas nemanām. Līdz aplīp. 

Baltijas somu ietekme mūsu valodā nav vajāta, bet vācu ietekme gan – tagad tā ir valodas vēsture un tikai valodniekam ir redzami tās apmēri. Šī ietekme īsti neturpinās. Kad krievi būs atgriezušies savā zemē vai asimilējušies, arī krievu valodas ietekme aizies pagātnē.

Par krievu kalkiem J. Kušķis lietojis labu apzīmējumu krievu valodas atdarinājumi. Kādu acīs krievu valoda rādās atdarināšanas vērta. Prestiža.

Kalks nevar izveidoties, ja neproti to valodu, no kuŗas taisies kalkot. Kalkojot tu domā tajā valodā. Bet pavairo un izplata kalku tādi, kas lāgā neprot nevienu valodu. Tie, kuŗi prot vismaz latviski, noteikti pamana: "paga-paga, te kaut kas greizi".

* Šie ir Tēzaurā. Tā kompilētāji uzskata, ka kriminālistu un nekulturāļu runasveida apraksti ir vārdnīcas un viss tajos alfabētiski kārtotais ir latviešu vārdi. Īstenībā taču šis kontingents lieto divu valodu elementus pat vienā izteikumā.

** Kā redzams, krievu vārda nozīmes nav atveidojamas ar aizdomāties:

задуматься гл. с. в. ~юсь, ~ешься
1. (начать думать) sākt domāt, (впасть в задумчивость) kļūt domīgam, (погрузиться в размышления) nogrimt domās
2. (не решиться) sar. neuzdrošināties, (сомневаться) šaubīties, (колебаться) svārstīties

Saskares punkts ir atvasinājumā, kas izsaka vairākkārtēju darbību:

задумываться гл. aizdomāties