Latviešu drukātās rakstības pirmsākumos lielos burtus lietoja pēc vācu literārā parauga, kur raksturīgākais ir visu lietvārdu rakstīšana ar lielu burtu. Tas atmests XVIII gs. otrajā pusē (G. F. Stendera gramatikā un J. Langes vārdnīcā), bet kārtīgi noteikumi piedzīvoti ar A. Stērstes "Latviešu valodas mācību" (1879). To uzzinām T. Porītes grāmatā "Lielie burti mūsdienu latviešu valodā" (1970).
Pat labi noteikumi tomēr jau XIX gs. nav varējuši novērst tautisku raibumu (nekonsekventumu) iestāžu un preses izdevumu nosaukumos, un virsroku bieži ņēmis princips "kā es protu, tā es maunu".
Pēc Piektā gada (pirmskaŗa laikā) nosaukums Valsts Dome daudz rakstīts ar diviem lielajiem burtiem.
Brīvajā Latvijā Tautu savienības nosaukumā, piemēram, sākumburti lietoti trijos veidos. Lielas kārtības nav bijis, jo varēts ar lielu burtu rakstīt vai katru vārdu, piem., Starptautiskais Darba Birojs (ticams, par starptautisku izvirzījušās angļu valodas iespaidā).
Autoritārisma laikā, liekas, panākta kārtība un dominējis rakstījums Tautu savienība. Aiz sākumā esoša īpašvārda nākamais vārds parasti nav rakstīts ar lielu sākumburtu, piem., Latvijas skolotāju slimo kase.
Līdzīga kārtība nostiprinājusies gaŗajos svešas varas gados. Ar lielu burtu konsekventāk izcelts arī pirmais vārds aiz īpašvārdiem, ja tādi ir nosaukuma sākumā (tāds norādījums gan izteikts jau miera laikā). Pirmais vārds aiz īpašvārda tomēr nav izcelts ar lielu burtu, ja veidojis stabilu vārdkopu ar īpašvārdu; šo noteikumu, jādomā, bijis grūti ievērot, kad nav bijušas skaidras šo vārdu attieksmes.
Tulkošanas un terminoloģijas centrā ap gadtūkstošu miju nācās sastapties ar lielu skaitu saliktu starptautisku nosaukumu. Tika izmantots vienkāršs paņēmiens: ar lielu burtu izcelt pirmo vārdu un pirmo patstāvīgo vārdu aiz īpašvārdiem, ja tādi ir nosaukuma sākumā (necerot vienmēr izdibināt vārdu sakarus). Dažos gadījumos tomēr pirmais patstāvīgais vārds aiz īpašvārda nebija ar lielu burtu, piemēram, ja kādas valsts parlamentā bija Eiropas lietu komiteja, tika parādīts sakars ar Eiropas lietām (Eiropas Lietu komiteja būtu bijusi kāda Eiropas iestāde, kas nodarbojas ar lietām).
Tāda vienkārša, elastīga pieeja nepatika kādam, kam vajadzēja kaut ko izgudrot. Tika izspēlēta otra lielā sākumburta rakstīšana aiz nosaukuma sākumā esoša vārda pasaules un starptautisks. Tādam sagudrojumam taču nav pamata: T. Porītes darbā nekas tāds nav konstatēts līdz 60. gadiem, un nekas tāds nav sastopams Galvenās enciklopēdiju redakcijas 70.–80. gadu izdevumos, kur daudz iestāžu un organizāciju nosaukumu. Pirmajā atrodama Starptautiskā studentu savienība, bet GER grāmatā "Planēta" (1988) ir Starptautiskā elektrosakaru savienība un Vispasaules veselības aizsardzības organizācija.
V. Skujiņas grāmatā "Lietišķie raksti latviešu valodā" nodaļā par lielajiem burtiem vārds pasaule pieskaitīts... īpašvārdiem! Pasaulīt mīļā... tevi ar lielu burtu gan raksta tikai personificējot, un tad, kad esi nonākusi teikuma vai nosaukuma sākumā.
Ideja par otru lielo sākumburtu aiz vārdiem pasaule un starptautisks varēja rasties kongruences alkās: līdzās valstu iestādēm līdzīgās sfērās mēdz būt pasaules vai starptautiskas iestādes, piem., Latvijas Šaha federācija un Starptautiskā šaha federācija. Bet nav taču tādas likumības vai stingras sistēmas. Futbolā, piemēram, ir Latvijas Futbola savienība (pēckrievu laikā federācija) un starptautiskas organizācijas Eiropas Futbola asociāciju savienība (UEFA) un Starptautiskā futbola federācija (FIFA*).
Bez tam, piemēram, Pasaules bankas rakstīšana ar 2 lielajiem burtiem rada iespaidu, ka ar lielu burtu nosaukumā raksta visus vārdus – tāda angļu valodas ietekme ir jānovērš, nevis jāstimulē.
Ar lielā burta paģērēšanu aiz nosaukuma sākumā lietota vārda Pasaules vai Starptautiskais ir palielināts juceklis. Izcēlumu nodrošina lielais sākumburts šajā vai citā vārdā, ar ko sākas nosaukums. Tie, kam vajag lietas sarežģīt, varētu kaut vai pēc T. Porītes grāmatas atkārtot, kālab tiek lietoti lielie burti. Svarīgākais nav parādīt objekta svarīgumu vai sevišķumu.
Nosaukumos bieži sastopami ir arī vārdi valsts, nacionālais, vispārējais, galvenais, centrālais, speciālais... Bail pat ieminēties – lai kādi nesāk šos nosaukumus izķēmot. Redzot, kā citi izrīkojas ar Starptautiskās olimpiskās komitejas nosaukumu, var viegli izfunktierēt, ka tikpat "pareizi" vajag rakstīt "Nacionālā Olimpiskā komiteja".
V. Skujiņas grāmatā arī sarežģīti skaidrots, kāpēc ar lielu burtu rakstāms nākamais vārds aiz vārda Eiropas salikumā Eiropas Padome. Izvirzīts īpašs noteikums (20. lpp.), pēc kuŗa Eiropas ir "raksturotājdaļa" un Padome "nomenklatūrdaļa". Acīm gan redzams, ka nākamajā patstāvīgajā vārdā lielais sākumburts rakstāms tāpēc, ka Eiropa ir īpašvārds. Un padome nav nomenklatūras vārds, ko regulāri lietotu pasaules daļās vai reģionos.
Laikam netīšām gan 18., gan 20. lpp. rādīta vienāda (un vienādi apšaubāma) prasība visus [patstāvīgos] vārdus rakstīt ar lielu sākumburtu saliktos starptautisku organizāciju nosaukumos. Tas būtu kas jauns; desmitiem gadu starptautisko organizāciju nosaukumi rakstīti pēc parastajiem noteikumiem (ar pāris kultivētiem izņēmumiem, lai gan būtu varējuši parastā veidā rakstīt arī Apvienoto nāciju organizācija, Starptautiskā sarkanā krusta un sarkanā pusmēness federācija).
V. Skujiņas grāmatas atkārtoto (2014) izdevumu šo rindu rakstītājs iegādājās, pieminot autōri, kas paveikusi daudz noderīga gan terminolōģijā, gan citās jomās. Jāpievienojas Dz. Hiršai ievadvārdos, ka ilustratīvais materiāls ir plašs un noderīgs, gluži kā rokasgrāmata. Pluss ir ne tikai sastatījums ar angļu valodas materiālu, kur vajadzīgs, bet arī sarakstiņi, kas rāda, kā cēlušies kādi deldējami krievismi.
* Cita starpā. Ja mazliet prot franču valodu, nosaukumā Fédération internationale de football association var saskatīt vārdu savienojumu FR le football association, kas nozīmē to, ko dēvējam vienā vārdā par futbolu. Tas ir "futbols pēc asociācijas noteikumiem". Nosaukumā saglabājies apzīmējums, ko lietoja laikā, kad futbols bija jānošķiŗ no līdzīgām spēlēm, galvenokārt regbija. Angliski šis vecais nosaukums ir association football, un Lielbritānijā to pārzina 1863. gadā dibinātā The Football Association jeb the FA.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru