Katrs būs pamanījis, ka tādi saistītas nozīmes vārdi kā skals un šķila vai skaldīt un šķelt fonētiski atšķiŗas. Tā ir parasta parādība: sk pārvēršas par šķ priekšējās rindas patskaņa (kā e, i) priekšā.
Aizguvumos šķ tiek izmantots līdzīgi. Mums ir vārdi šķipele, šķiperis, šķelmis u. d. c., kuŗos ar šķ atveido lejasvācu [sk] (vārdos schuffel, schipper, schelm).
Augšvācu vārdos [sk] vietā ir [š], tāpēc no Geschäft mums ir šepte. Starptautisko vārdu ar ski-, ske- cilme parasti grieķu, bet vācu vārds mums aizguvuma devējs: skelets < Skelett, skepse < Skepsis, skiti < Skythen. Šie vārdi varbūt jau aizgūti no vācu rakstiem. Arī skečs caur DE Sketch aizgūts no EN sketch, līdzīgi tā variants skice < DE Skizze (nāk no itāļiem).
Mūsu dienās vairs krusttētiņu palīdzības nav, vārdus aizgūstam arī tieši no angļu valodas. Starp datōra perifērijas ierīcēm ir kāda, ko apzīmē optical reader; plašāk tiek izmantots vārds scanner, kas var apzīmēt ierīci, kuŗa izmanto, piemēram, ultraskaņu. Katrā ziņā datnes izveidošana, ar tādu ierīci "ielasot" un noglabājot attēlu, saucas scan(ning). Līdzīga ir kōdu scan "nolasīšana" identitātes apstiprināšanai.
Mums nav grūti to izrunāt angliski, jo abās valodās ir plats e. Kad vajag latviešu vārda, daudzi tomēr lieto skannēt, skanneris, ieskannēt, noskannēt ar a. (Dzirdams, lasāms tīmeklī.)
Bet kā gadījies "skenēt" un "skeneris"? Tas gadījies amatierim, kuŗu vāji konsultējis terminolōgs vai lingvists.
Nu kā šis iedomājies ar e atveidot angļu a, ko mēs uztveŗam par platu e? Kā viņš otram latvietim ierādīs uzrakstīto "ske" runāt ar platu e, turklāt ar šaurinātāju e nākamajā zilbē? Nekā – lai mokās, "skenēt" un "skeneris" runājot ar šauru e.
Nevajadzēja latvieti nostādīt situācijā, kur veidojas "šķe-". Vajadzēja ievērot, ka angļu īsais a tiek atveidots ar a, kā vārdos hakeris < EN hacker, fans < EN fan. Tad būtu iznācis skaneris un skanēšana – tīmeklis tādu pilns. Labākai atšķiršanai no skaņu pasaules tomēr der skanneris un skannēšana, bez tam skaneņa dubultojums ir raksturīgs aizguvumos no ģermāņiem (kā vārdos ķemme, panna, ķerra, baļļa u. c.).
Ja reiz runa par nedabisko, tad "nemācītā tauta" nepieņem arī tādus vārdus kā treneris un numurs. Tos runā ar dubultojumu, kas tīmeklī atspoguļojas formā trenneris un nummurs. (Ne velti 1942. gada Pareizrakstības vārdnīca dod num[m]urs.)
Tiem, kas tā raksta, ir tiesība tā rakstīt, kamēr vien rakstības uzdevums ir attēlot runu un latviešu pareizrakstības princips ir "raksta tā, kā runā".
Rakstības un izrunas neatbilstības gadījumos muļķīgi jūtas arī latviešu valodas skolotājs: kā lai "pasniedz" izrunu, ko audzēknis parasti nedzird, un rakstību, kas neatbilst tam, ko audzēknis parasti dzird? (Arī patskaņu gaŗumu tādos vārdos kā kino un radio.)
Nobeigumā izvilkums ar Tēzaurprāt literāro vārda variantu skeneris:
Te viss ir korekti tikai pret neglīto variantu skeneris. Taču uz kāda pamata piešķirta birka "novecojis" Baldunčika rūpīgi krātajiem anglicismiem? Un kuŗš tik varonīgi izlemj, ka cits variants ir "nevēlams"?
Pareizrakstības vārdnīcā iekļaudami variantu skeners, tās autōri nez vai gaidīja voluntāru revizionismu pārdesmit gadu vēlāk. Šis vārds tolaik vairāk attiecās uz drošības un medicīniskas izmeklēšanas ierīcēm (un atbilda krievu anglicismam, kam tagad blakus ir arī variants ar a).
Var konstatēt kādu lingvistu hiperaktivitāti pašiem tīkama varianta popularizēšanā un par "nevēlamiem" apzīmētu atspiešanā. Viņu supervariantā skeneris laba ir tikai deklinācijas izvēle.
Augstāk aprādīto iemeslu dēļ nebūtu smādējams variants skannēt ar visiem atvasinājumiem.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru