Eņģelis boļševiku dzirnās

1933. gadā amerikāņu lidotājs Džimijs Endžels (EN Jimmie Angel), lūkodams pēc derīgu izrakteņu pazīmēm augstkalnē Venecuēlas dienvidos, bija ieraudzījis ūdenskritumu, kas vēlāk izrādījās augstākais pasaulē (979 m jeb 3212 pēdu). 1937. gadā viņš kopā ar 3 ceļabiedriem mēģināja pie tā nolaisties, sabojāja šasiju un 11 dienas kājām kūlās atpakaļ pie civilizācijas.

Taču viņam pienākas atklājēja slava. Ūdenskritums nosaukts par Endžela ūdenskritumu. Daudzi atklājumi un objekti nosaukti atklājēja vārdā, piemēram, Magelāna šaurums, Kuka salas.

"Periodikā" atrodam īsu notikuma atreferējumu – 22.01.1938. "Jaunākās Ziņas" vēstī no Londonas:

"Atrasts 6000 pēdu augsts ūdenskritums

L. Londonā, 20. I. Amerikāņu lidotājs Endžels, kas nesen atgriezās Ņujorkā, paziņojis, ka atradis Venecuēlā augstāko ūdenskritumu pasaulē. Mežiem apaugušais apvidus pie Venecuēlas–Brazīlijas robežas vēl ļoti maz izpētīts un tur var nokļūt gandrīz vienīgi ar lidmašīnu. Apdzīvojot to puscivīlizētas indiāņu ciltis. Lidojot pār Aujantepujas kalnu grēdu, kas paceļoties 8000 pēdu augstumā, Endžels ieraudzījis ūdenskritumu. Lidmašīnai sabojājoties, lidotājs, kuru pavadījusi arī viņa laulātā draudzene, bijis spiests nolaisties un turpināt ceļu kājām. Viņš pārliecinājies, ka ūdens Aujantepujas kalnos krīt stāvus no 6000 pēdu augstuma. Tas ir augstākais ūdenskritums pasaulē."

Tâ vai citādi šis stāsts nonācis līdz mūsdienām. Latviešu konversācijas vārdnīcā ziņu par to nav, jo sējumi ar attiecīgajiem burtiem jau bija izdoti, par pasaules augstāko ūdenskritumu neko nezinot (20. gados), bet sējums ar šķirkli "Ūdenskritums" pēc boļševiku iebrukuma 1940. gadā nevarēja iznākt. 

30. gados arī citu persōnu angliskais uzvārds (vai pseidonīms) Angel atveidots Endžels/-a. Tagadējo atveides norādījumu autōrei nav ienācis prātā pārskatīt visus populārākos ģeogrāfiskos nosaukumus. Taču burtkopa -ange- uzsvērtā pozīcijā norādījumos atveidota ar -eindž-, un tas ļauj šo uzvārdu atveidot Eindžels (un ūdenskritums precīzāk dēvējams par Eindžela ūdenskritumu). 

Bet... Lūk, šķirklis ģeogrāfiskajā vārdnīcā "Pasaules zemes un tautas" (1978):

Šis gimalajietis ir dzīvelīgs, sastopams arī Lielajā pasaules atlantā.⁂ Tas var būt iegūlies skolu programmās.*

Džimijs Eindžels strādāja līgumdarbus kartogrāfijā, aerofotogrāfijā u. tml., izpildīja arī Venecuēlas valsts pasūtījumus. No tā par venecuēlieti viņš nekļuva. Jādomā, ka spāniski viņu sauca par Anhelu, un zināms, ka Venecuēlas valsts vadītājs ierosināja ūdenskritumu nosaukt atklājēja vārdā (valstij tika augstākā ūdenskrituma mājvietas gods). Citiem atklājēja vārds nav tālab jāspānisko. 

Ja spāņvalodīgā zemē būtu objekts ES Ángel, kas nozīmētu ko citu, nevis Džimija vārdā nosaukto ūdenskritumu, tas gan būtu latviski atveidojams vārdā Anhels. Ja tādam būtu simbōliska nozīme un citās valodās tas tiktu tulkots, tas varētu būt Eņģelis (vai attiecīgi Eņģeļa ūdenskritums). Bet tâ nav.

Mums ir iespējams objektus nosaukt bez "nomenklatūras" jeb "sugas" apzīmējuma kalns, ezers utt. (Gaiziņš, Kaņieris u. c.). Ar ūdenskritumiem tā nedarām (Pērses ūdenskritums, Abavas rumba utt.). Svešzemē varētu būt ūdenskritums "Anhels", bet tad "Anhela ūdenskritums" būtu tikpat liekvārdīgi kâ "Monblāna kalns". Bet šo sauc ES Salto Ángel, kur salto – 'ūdenskritums', Ángel – atklājēja uzvārds spāniskotā formā (ar Á)**.

Kļūdas cēlonis? Varbūt sovetiem ļoti ļoti nepatika ASV klātbūtne Venecuēlā. Bet varbūt trūka precīzas informācijas: uzrakstītu J. Angel varēja uztvert par hispanofonisku persōnvārdu, kas atveidojams "H. Anhels", un latvieši varēja paķert un pielāgot jau krieviski sagrozītu uzvārdu.***

Atveidošana no spāniskas formas nav korekta pret Džimiju Eindželu, kas vārdnīcā PZT turklāt pārtaisīts par venecuēlieti. Te ir avota kļūda vai tīšs sagrozījums. Uz tāda pamata radusies kļūda jāizlabo, bet apšaubāms pieņēmums vai meli jāatmasko. 

Te nevar taisnoties, ka Venecuēla ir oficiāli hispanofoniska un tāpēc katra objekta vārdam jāizklausās spāniskam.

_____________

⁂  LPA oriģinālnosaukumu sarakstā Angel ved tikai uz "Anhela" ūdenskritumu. Taču latviskojumu sarakstā ir arī "Eindžela" (gan ar norādi uz "Anhela" kā galveno apzīmējumu), un, pats galvenais, "Eindžela" (kā variants) ir iekļuvis arī Latīņamerikas ziemeļu kartē. 

* 70. gados iegūtās skolnieka ģeogrāfijas zināšanas konfrontējot ar citas persōnas zināšanām, kas iegūtas pirms boļševizācijas, objekta nosaukums nesaskanēja.

** Spāņu akūts (⸍) uz burta A norāda uzsvara vietu. Dažās valodās to ignorē. Latīņalfabētiskajās vārdu raksta Angel vai Ángel, bet lasa pēc savas izrunas, kur g var būt līdzīgs mūsu dž, g u. c. Līdzīgi notiek transliterācija citos alfabētos.

*** Tagadējā krievu Vikipēdija atklājēja vārdu atveido pareizi, bet ūdenskritumu turpina dēvēt par "Anhelu"; līdzīgi rīkojas padomju tautas sastāvdaļas baltkrievi, ukraiņi, armēņi, gruzīni, Vidusāzijas turktautas, tadžiki, leiši un latvieši. No krievu pasaules brīvi ir azerbaidžāņi, igauņi un Moldāvijas rumāņi. Bulgāri un grieķi katri savā alfabētā paši atveido pēc spāniskās izrunas. Maķedonieši transliterē g parastākajā veidā (Ангелски). Toties serbu valodā, kas persōnvārdus atveido fonētiski, ir Анђеоски водопад, kur burts ђ apzīmē balsīgu alveopalatālu afrikātu [d͡ʑ] (mīkstu dž, nevis g vai h).

Teic, kur zeme tā

Tēzaurā nav šķirkļa Gvajāna.

Vārds šādā izveidā nav atrasts nevienā leksikogrāfiskā vai enciklopēdiskā Tēzaura avotā. Tas ir korekti, jo Tēzaurs pirmām kārtām ir valodniecisks radījums, kuŗa milzu kuņģī nav grāmatnieka ģeogrāfisko nosaukumu sašķirošanai. 

Bet apciemosim sirmo māmuliņu Latviešu konversācijas vārdnīcu! Enciklopēdijas miesa ir raksti, nevis vārdi un definīcijas. Taču tajā ir arī šķirkļi, kas skaidro vai norāda. Tās 6. sēj. (11 069. slejā) ir šķirklis "Gvajāna, sk. G i ā n a". Skatām: "D. Amerikas apgabals starp Atlantijas ōkeanu, Amazoni un Orinoko. Vairāk kā 1 milj. kv. km., mazākā puse pieder eiropiešu kolōnijām, lielākā Brazilijai un Venesuelai."

Ar gribēšanu tēzaurieši varētu vārdu Gvajāna izlobīt no ģeogrāfiskajiem Gvajānas straume, Gvajānas zemiene, Gvajānas plakankalne un ornitoloģiskā Gvajānas klinškotings, kas viņiem pazīstami. Bet Tēzaura galvenais darbs ir aptvert, nevis definēt. 

Šī karte izstāsta Gvajānas kolonizāciju un parāda tās sekas:

Šie nosaukumi tagad ir vēsturiski. Kartēs, kas atspoguļoja stāvokli pirms neokoloniālisma (tas sākās 60.–70. gados), britu, holandiešu un franču valdījumiem jau bija specificēti nosaukumi, bet tiem pāri šķērsām bija vienojošs uzraksts Gva jā na.

Vai šīs atsevišķās zemes ir "Gvajānas"? Tā var šķist, ja par pamatu ņem spānisko formu, kuŗai lielāks vēsturisks pamats un kuŗa tādā veidā pie mums atceļojusi caur vācu valodu. Konversācijas vārdnīcā izraudzītā forma Giāna neatspoguļo šā vārda netipisko franču izrunu ar "u/v", tāpēc Gviāna ir tuvāk. Precīzāk būtu "Gvijana". Angļu daudzskaitlis The Guianas ir pazīstams arī citādā rakstībā.

Kopumā tās ir viena Gvajāna. Tas paliek fizioģeogrāfisks un vēsturisks apzīmējums.

Tagad pastāv suverēnas valstis Gajāna un Surinama, bet Franču Gvajāna inkorporēta vienotā Francijā kā Gviāna; tās nosaukumā vārds "Franču" [vairs] nav vajadzīgs.

Nostiprināšanai – arī šī karte no EN Vikipēdijas:

Pie visiem svētajiem

Ne visos mīļajam latvietim domātajos valstu un valdījumu sarakstos un norādījumos labi apzīmēta holandiešu Sintmārtena. 

Tā aizņem Svētā Mārtiņa salas dienviddaļu (ziemeļdaļā ir franču Senmartēna). Lielā pasaules atlanta sastādīšanas laikā (iznācis 2008. g.) tā ietilpst Nīderlandes Antiļu salās, un LPA to korekti atspoguļo. Mazajām Antiļu salām pat atvēlēta atsevišķa karte un sīkāks mērogs (vienā cm – 30 km). Sala visos virzienos ir vairākus kilometrus liela. Te fotoizvilkums:

Sintmārtenai tobrīd nav patstāvīga administratīva statusa kā franču Senmartēnai. Kartē labi saskatāma plati ieēnotā valdījumu sauszemes robeža. 

Valodu līdztiesība ievērota slīpinātajos fiziskās ģeogrāfijas apzīmējumos: Senmartēna/Sintmārtena. Lasītājs var izvēlēties. Bet kālab tādu izvēli radīt? Daudzi ģeogrāfiski nosaukumi taču ir tulkojami vai lokalizējami. Ir vismaz viena Ziemsvētku sala, Lieldienu sala un Debesbraukšanas sala, ir valdnieku, jūŗasbraucēju un citu personu vārdā nosauktas zemes un salas (Karalienes Šarlotes salas, Seišela salas, Franča Jozefa zeme u. d. c.). 

Sv. Mārtiņa salu Kolumbs ieraudzījis 1493. gada Mārtiņos. No tā nosaukums, kas kristiešu valodās tiek plaši tulkots. Pirmais elements variējas: pilns vārds vai saīsinājums. 

Izvilkumā redzamas arī divas citas salas, kuŗu nosaukumu nav prātīgi pielāgot svešvalodas skaņām – ne runājot par vēsturi, ne šodienu: Sv. Bērtuļa sala un Sv. Eistahija sala. Turpat Vestindijā un plašā pasaules okeānā tādu ir vēl. Svētās Helēnas sala laimīgi nav kļuvusi par "Senthelīnu", taču Svētās Lūcijas sala, Svētā Vincenta sala un Svētā Pāvila sala diemžēl angliskotas, Svētā Toma sala – portugāliskota. Miera laikā tā parasti nav darīts (spriežot pēc Latviešu konversācijas vārdnīcas).

Jāievēro gan, ka valdījuma administratīvajās robežās mēdz būt vairāk salu, arī sīku, un administratīvais nosaukums visas nenosauc. Politiskajā kartē mēdz būt vairāk fonētisku atveidojumu, kas var būt attaisnojami sevišķi tad, ja nav tradīcijas. Jāatceras arī tas, ka administratīva nosaukuma sastāvā tādi vārdi kā Sala un Zeme tagad tiek rakstīti ar lielu sākumburtu.

Ceļotāju aizbildņa Sv. Kristapa veikums (Jēzus bērniņa pārnešana pār upi) atbalsojas Sv. Kristapa salas nosaukumā (Kolumbs tai devis Kristobala vārdu, kas vēlāk britiem pārveidojies par Kristoferu) un folklorizējies Daugavas pārcēlāja Lielā Kristapa tēlā. Taču tagadējiem salas apdzīvotājiem tas saīsinājies līdz Sv. Kitss. Tādos apstākļos daudz nedomājot, salas nosaukums par jaunu atveidots Sentkitsa. Okupācijas laika Pasaules zemēs un tautās (1978) teritorijas nosaukums ir Sentkristofera-Nevisa. 

Antikrists-komunists bēg no krusta. Pēc valsts formālās atjaunošanas mums nekas nopietni netraucē kaitīgo uzslāņojumu atmest. Ir jāmāk svešu politisku ietekmi nošķirt no pašu valodas dabiskas attīstības.

***

2010. gadā "Nīderlandes Antiļas" tika pārformētas un Sintmārtena kļuva par atsevišķu Nīderlandes Karalistes "zemi". Atlantā tas nozīmētu arī politisku ierakstu pildītiem purpura burtiem. (Ja vēl poligrāfija tiktu līdzi kartogrāfiskajai domai...) 

***

Tālāk fragmentā saskatāms vājprāts, ko sarīkojis uzņēmums "Google LLC", atļaudams pasaules karti ķēpāt kuŗam katram. 

Holandieši savu salas pusīti ar peldu vietām, ruma darītavu un trako lidlauku var būt nodevuši anglofoniskiem intertūristiem un paši nesajēgt, kuŗā brīdī runā savā, kuŗā – tūristu valodā. Bet mums, kultūrtautai, gan vajadzētu saprast, kā funkcionāli un valodiski atšķiŗas izglītojošs pasaules atlants (kabinetā vai plauktā, literārā latviešu valodā) no ceļu kartes (mobilā ierīcē vai salokāmas lapas veidā, vietējā valodā).