kāpēc = kādēļ

Aiz vārda (postpozīcijā) lietojamo pēc un dēļ nozīme atšķiŗas. Prieka pēc (priekam) var iegādāties kādu spēļlietiņu, bet noguruma dēļ (aiz noguruma) var aizmigt. Tas reizēm šķitis iemesls nošķirt arī kāpēc no kādēļ un tāpēc no tādēļ. 

Latviešu literārās valodas vārdnīca (laikam vēsturiski, jo dēļ nozīme ir mainījusies) to dara otrādi: 1. nozīmē saista kāpēc ar cēloni un kādēļ ar nolūku. Taču tūlīt 2. nozīmē tā atgriežas ar kājām uz zemes, liekot starp tiem vienādības zīmi. 

Nošķīrums lāgā nesanāk valodas prakses dēļ, kur cēloni un nolūku putro. Skaidrībai varam uzdot gaŗāku jautājumu (par cēloni – kas to izraisīja? uz kāda pamata? kāda iemesla dēļ?, par nolūku – ar kādu mērķi? kādai vajadzībai?). Lōģika, protams, nošķiŗ cēloni, iemeslu, ieganstu no mērķa, nolūka, gaidāmajām sekām, taču domas ļauj nolūku iztulkot par cēloni: kārotais izraisa rīcību.

Lai kâ mainītu jautājamo vārdu (kam, kamdēļ, kālab[ad], par ko, aiz kam, kāda joda), atbildēs tiks nosaukti gan cēloņi, gan nolūki.

Arī mūsu tāpēc un tādēļ var precizēt ar gaŗāku izteikumu. Vai tulkojumu, kas kontekstā izsaka:

1) cēloni – that is why, as a result, due to, as a consequence,
2) nolūku – to this/that end, for this/that reason, so, in order to.

Te valodas kultūras nodomi atduŗas pret praksi, kas vairākās mums zināmajās valodās ir tāda pati kâ mums.

Teikumā ar attiecīgu palīgteikumu atšķirība ir jūtama raksturīgā saikļa dēļ: tādēļ ka bieži iet uz atpakaļu, uz iemeslu, bet tālab lai – uz priekšu, uz nodomātajām sekām, un to bieži pavada vēlējuma izteiksme. Taču tādēļ/tālab* vietā arī te viegli iestājas citi minētie vārdi un savu funkciju izpildi tikpat labi.

 

* Arī Ina Druviete paudusi uzskatu, ka no minētajiem vienīgi tālab droši norāda nolūku. Ja tiešām jūtam tikai tā nozīmi 'tā labā', 'par labu', tā plašāka lietošana ir visnotaļ apsveicama.