Mūsu vietniekvārdu sistēma ir interesanta: viņš joprojām ir
lietojams par attālas lietas vai vietas apzīmētāju (piem., viņā galā, viņā pusē), bet tas (un
sarunvalodā šis) itin bieži ir persōnas vietniekvārda vietā. Kopvalodā nelietojam persōnas vietniekvārdu jis, kas ir norma austrumu izloksnēs, bet tā vietā lietojam
viņš vai tas.
Pretstats „viņš – persōna : tas – lieta” ir
pieņēmums, ko respektējam. Latviešu valodā nav plašāka būtņu un lietu (vai persōnu un nepersōnu) pretstatījuma, kādu redzam vienā otrā svešvalodā.
Pats vārds persōna – gan fiziska, gan juridiska – ir viņa.
Klasiski „juridiska persōna” (fr. personne morale) ir subjekts,
kas spēj spriest un juridiski rīkoties kâ cilvēks fizisku persōnu vietā. Tas redzams
Civillikumā.
Izpratne gan nav stabila: reizēm juridisku persōnu uztveŗ kâ
iestādi vai uzņēmumu, par ko literārajā valodā nesaka viņa vai viņš. Priekšstats par juridisko persōnību svārstās: Darba likumā darba devējs
var būt fiziska vai juridiska persōna, un vispārināts tiek viņš, turpretim apdrošināšanas
tiesību aktos ir apdrošinātājs, ko uzskata par lietu – tas. Ja subjektu nosauc parastā darītāja vārdā, tad prasās vispārināt viņš. Tomēr tās visas ir
persōnas, kas pauž kādu gribu vai pilda pienākumu.
Valodas kultūra galvenokārt skaŗ („literāro”, „standartizēto”) normēto kopvalodu, arī lietišķo, kur pieņemts par persōnu pirmām kārtām teikt viņš, otrām – tas. Tas svarīgi teikumā, kur ir vairāk par vienu
persōnu. Lai tās kaut kâ atšķirtu ar vietniekvārdu, par otro saka tas.
This Regulation
should require providers of electronic communications services to obtain
end-users' consent to process electronic communications metadata. \\ Šajā regulā
jānosaka, ka elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem ir jāsaņem galalietotāju
piekrišana un tikai tad tie viņi drīkst apstrādāt elektronisko
sakaru metadatus.
Tulkotājs izvēlējies stingrāku teikuma uzbūvi nekā angļu oriģinālā;
taču datus apstrādās pakalpojumu sniedzēji, tāpēc jālieto viņi.
Nākamajā piemērā they attiecas uz galalietotājiem:
Service
providers who offer
electronic communications services should inform end- users of measures they can take to protect the security
of their communications. \\ Pakalpojumu
sniedzējiem, kuri
piedāvā elektronisko sakaru pakalpojumus, jāinformē galalietotāji par
pasākumiem, ko tie var veikt savu
sakaru drošības aizsardzībai.
Bet nākamajā viņi atkal ir uzņēmumi:
High
cybersecurity standards could evolve into a competitive advantage for companies
wanting to assure consumers that their
products and services are at a certain level of cybersecurity. \\ Augsti
kiberdrošības standarti var radīt konkurētspējas priekšrocības uzņēmumiem,
kuri vēlas apliecināt patērētājiem, ka toviņu produkti un
pakalpojumi atbilst noteiktam kiberdrošības līmenim.
Lietišķā tekstā skaidrības labad (drošības pēc) mēdz biežāk nekā ikdienā atkārtot lietvārdus:
uzņēmumiem, kuri vēlas apliecināt patērētājiem, ka šo
uzņēmumu produkti un pakalpojumi atbilst noteiktam kiberdrošības līmenim.
Paraugam – labā tradīcijā
ieturēts teikums no Māŗa Kučinska
biogrāfijas internetā:
2002. gadā viņš piedalījās 8. Saeimas vēlēšanās
un, kaut arī sākotnēji netika ievēlēts, nākamajā gadā ieņēma Andŗa Šķēles
vietu 8. Saeimā, kad tas nolika
deputāta mandātu un pameta politiku.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru