viltus tuvinieki

Tulkotājam pazīstami ir viltus draugi – divu valodu vārdi, kuŗu līdzība vedina tos izmantot tulkojumā. Viltus atklājas, kad izrādās, ka īstenībā tiem ir atšķirīga nozīme.

Bet savā valodā gadās “viltus tuvinieki”: jēdziena aprakstā izmantojot vairākas vārdšķiras, tiek tuvināti vārdi, kuŗiem nav vajadzīgā kopīgā nozīmes komponenta vai kuŗi nav viens otra atvasinājumi vai atvasinājumi no viena kopīga vārda. Tas atgadās arī svešas valodas interferences dēļ (sk. par odiōzo "sodāmību").

Tālāk daži tādu vārdu pāŗi. Dotas arī angliskās atbilsmes – draugi, kas neļauj aiziet neceļos.

pienākties : pienākošais

Pienākošās brīvdienas parasti ir tās, kas nupat pienāk, nevis tās, kas taisnīgi pienākas. Pienākošais pabalsts ir pabalsts, kas pienāk nenomaldījies, kâ vilciens stacijā. Taču pabalsts, kas atzīts par vajadzīgu, ir pabalsts, kas pienākas. Te izlīdzas ar palīgteikumu, jo retās divdabja atgriezeniskās formas (arī neaprobētās, kâ vīriešu dzimtes ģenitīvs pienākošās) sakristu ar citām formām (piem., pienākošos pabalstus var saprast kâ “pabalstus, kas pienāk” vai “pabalstus, kas pienākas”) un maz terminolōģiska labuma no salikuma, kuŗu nevar lietot visos locījumos.

Taču „Latviešu literārās valodas vārdnīca” ļauj teikt, ka brīvdienas, kas pienākas, ir pienācīgās brīvdienas un pabalsts, kas pienākas, ir pienācīgais pabalsts. Tad jāielāgo, ka vārdam pienācīgs ir divas nozīmes, un jāuzmanās, lai pienācīgs pabalsts nav uztveŗams kā kārtīgs, pietiekams pabalsts. Par laimi, pienākšanās ir divās nozīmēs – pabalstītājam pienākas, ir pienākums izsniegt to, kas kādam pienākas. Tāpat pienācīga uzmanība var būt vai nu jāsaņem, vai jāveltī.

Ja vajadzīgs nepārprotams divdabis: pelnītās, līgtās brīvdienas; piešķirtais, solītais pabalsts.

Vārdi pienākties, pienākums, pienācīgs vispārīgi atbilst angļu due, duty, bet pienākt – arrive.

 

papildinošs : papildināmība

Tāds sakars dažiem veidojas angļu vārdu complement, complementary, complementarity atveidē. Tie izsaka iekšēju vai savstarpēju papildināšanu – „piepildināšanu”, kas veido pilnumu, vēlamo summu. Piemēram, ES var papildinot finansēt dalībvalsts projektu – ES atbalsts dalībvalsts atbalstu papildina, „papilnina” līdz vajadzīgajai summai. Pastāvot vairākiem fondiem, atbalsts nedrīkst dublēties, taču, ja katrs fonds maksā par ko citu, kopējais atbalsts saņēmējam ir complementary – komplementārs vai [savstarpēji] papildinošs.

Var būt arī atbalsts, kas ir papildus (līdzās) kādai noteiktai summai vai pie/virs tās. Tāds supplementary/additional support ir papild[u ]atbalsts.

Divdabis papildināms apzīmē tādu, ko vajag vai iespējams papildināt, un atbilstošais lietvārds papildināmība nozīmē vajadzību vai iespēju papildināt. Taču tā nav šādu atbalsta pasākuma būtība. Būtība ir dažādu atbalstu [savstarpēja] papildināšana, papildinošā daba, „papildīgums”, ko pretstata visa atbalsta segšanai no viena avota. Ja būtu runa par papildināmību, angliski būtu tādi apzīmējumi kâ complementability, complementing obligation v. c. Vārdu papildināmība var lietot tad, ja jāpasaka, ka viens atbalsts ir papildināms ar otru.

Angļu complementarity nozīmē, ka vienu atbalsta sniedzēju darbība papildina citu darbības. Kamēr nav atzīta mantotas cilmes termina, to šajā jomā var labi apzīmēt ar vārdu komplementaritāte vai komplementārums. Celms komplement- ir labi pārstāvēts Tēzaurā. 

iekļaujošs : iekļautība

Aktīvo tagadnes divdabi iekļaujošs reizēm neveiksmīgi vispārina lietvārdā iekļautība, kas ir atvasinājums no pasīvā pagātnes divdabja iekļauts. Princips iekļautība drīzāk ir visu aptveršanas, neviena neatstumšanas vēlamība (angļu inclusivity, arī inclusiveness, retāk includedness). Aktīva darbība ir iekļaušana (angļu inclusion). Taču tās rezultāts nav aprakstāms kâ iekļautība, kamēr kaut daļa adresātu tiešām nav iekļauti (nav to iekļāvuma). Inclusion measures ir iekļaušanas (nevis “iekļautības”) pasākumi. Tos var nosaukt par iekļaujošiem pasākumiem, ja spēju iekļaut atzīst par šo pasākumu pastāvīgu pazīmi. Taču vārda “iekļaujošība” nevar būt (aktīvie divdabji neveido lietvārdu ar vispārīgu nozīmi, kam galā būtu -ums vai -ība) – bet var būt iekļaušanas spēja vai intensitāte.

Vārdi iekļāvīgs, iekļāvība attiecas uz paša iekļaušanos kāda sistēmā, nevis iekļaušanu, ko izdara cits subjekts. (Citus varētu apkļaut – būt apkļāvīgs, paust apkļāvību, panākt apkļāvumu un gādāt par plašu apkļautību.)

Tomēr no iekļaut tagadnes iekļau-j var izveidot īpašības vārdu ar iespraustu -t- (pēc parauga aizrauj – aizrautīgs): *iekļautīgs. Tad „iekļaujošā/iekļaušanas/iekļautības politika” ir *iekļautīga politika ar *iekļautīgiem pasākumiem un maksimalizējamu *iekļautīgumu.

saskaņotība : saskanīgs

Ja mūs interesē, vai kādi ir ko saskaņojuši un kâ tas ir saskaņots, lietojam lietvārdu saskaņotība. Turpretim saskanība ir vienmēr, kad kādi noteikumi vai darbi pēc dabas vai kādas darbības rezultātā ir saskanīgi – saskan savā starpā vai ar priekšrakstiem (piemēram, darbi saskan ar vārdiem).

Tad coordination, complementarity and coherence between the Union funds tulkojam Savienības fondu koordinācija, komplementaritāte un saskanība.

Morfolōģijā var sapīties, taču to apmānīt nevar. Aplūkotajos pāŗos vārdi viens otram ir rada, taču ne tiešā līnijā.

old long since

Saiklis kopš ievada teikumu, kuŗā darbība kādā brīdī ir sākusies un turpinās. Tādā lietojumā tas lieliski atbilst EN saiklim since:

Since dedicated accelerators started being used for machine learning, AI has been doubling performance every 3,4 months, largely thanks to hardware optimisation. \\ Kopš īpaši šim nolūkam paredzētos paātrinātājus sākts izmantot mašīnu mācīšanās mērķiem, AI veiktspēja dubultojusies dubultojas trīs četros mēnešos, galvenokārt aparatūras optimizācijas dēļ.

Taču EN since var lietot patstāvīgi, un tad tam ir apstākļa nozīme (‘no tā brīža, kopš tam; pa šo laiku, tagad, nu jau’):

This reasoning is the basis of the European strategy on AI, which was launched in April 2018 and has been confirmed since. \\ Šis apsvērums ir pamats Eiropas mākslīgā intelekta stratēģijai, kas ieviesta 2018. gada aprīlī un kopš tā laika nu jau arī apstiprināta.

Ieteikums “Paskaties vārdnīcā!” ir lielisks, taču arī “Jāņasētas/Tildes” (sākotnēji “Avota”) vārdnīcā nevar ieraudzīt visu (tā ir vidēja vārdnīca, kuŗā atrodam tikai ‘kopš tā laika’). Jāskatās Oksfordas angļu valodas vārdnīcā (OED), kur 3. nozīmē ‘…between then and now; subsequently, later’. 

Jāpiebilst, ka kopš nav arī prievārda since nešķiŗama atbilsme. Atkarā no darbības veida tam piestāv pēc (ja darbība rezultatīva) vai no (ja darbība turpinās):

Since the coordinated plan’s adoption at the end of 2018, the technological, economic and policy context on AI has considerably evolved. // Pēc koordinētā plāna pieņemšanas 2018. gada beigās ir ievērojami attīstījies AI tehnoloģiskais, ekonomiskais un politiskais konteksts. 

Vai "un = vai"?

Dažkārt EN or ir jāatveido ar LV un, sevišķi nolieguma teikumos.

Noliegts darbības vārds parasti noliedz visu tālāko; taču aiz nolieguma lietots vai ļauj pieņemt, ka ir izvēle: ja vājētājs pie kafijas neliek krējumu vai cukuru, tad jādomā, ka katrā reizē neliek vienu no abiem.

The retention period of the personal data shall not be longer than the retention period specified in the data protection notices, privacy statements or records referred to in Article 6. \\ Persondatu glabāšanas laiks nedrīkst pārsniegt datu aizsardzības paziņojumos, privātuma paziņojumos vai un 6. pantā minētajos ierakstos noteikto glabāšanas laiku.

Drošāk ir noliegt visu, vienojot ar un, nevis atstāt šaubas: varbūt laiks nedrīkst pārsniegt tikai vienos dokumentos noteikto? Mācīts jurists pateiktu, kāda ir parastā izpratne, taču juristi arī labprāt interpretē.

Valodisku skaidrību panāk katra vienlīdzīgā locekļa noliegums:

Persondatu glabāšanas laiks nedrīkst pārsniegt ne datu aizsardzības paziņojumos, ne privātuma paziņojumos, ne 6. pantā minētajos ierakstos noteikto glabāšanas laiku.

Līdzīgi EN and var būt jāatveido ar LV vai. 

Persōnas tiesības prāvā aptveŗ gan prasītāja, gan atbildētāja lomu, taču persōna nevar būt reizē atbildētājs un prasītājs, tāpēc piemērā saiklis izraudzīts pēc satura:

Legal persons can own property, enter into contracts and sue and be sued in their own name. \\ Juridiskai personai var piederēt manta, un juridiska persona var slēgt līgumus un savā vārdā būt par prasītāju un vai atbildētāju tiesā. 

par kādu persōnvārdu

Kādas jubilejas sakarā jāizlabo nepilnība, ko reiz kādā nodarbībā pieļāva kāds mācīts filolōgs.

Uz jautājumu, kāpēc saīsināti ir Im. Kalniņš, speciālists atteica, ka tā esot Imanta Kalniņa iegriba un pareizi esot „I. Kalniņš”.

Jautātāja varēja nezināt, ka Imanta Kalniņa darbības sākumā mūzikā nopietna vieta jau bija Indulim Kalniņam – teātŗa un kīnō mūzikas, „Silavas valša” autōram – un vismaz no 60. gadiem muzikogrāfijā ir Ind. Kalniņš un Im. Kalniņš. Tā ir kultūras iegriba. Un kultūras turpinājums – zinām arī Alfr. un Ald. Kalniņu.

Varētu arī zināt brāļu J., Jāz. un Jēk. Mediņu vārdu saīsinājumus. Filolōgs noteikti varētu zināt literātus Andr. Eglīti un Anšl. Eglīti. Varētu arī iedomāties, ka Kr. Barona vārds 20.–30. gados īsināts nevis „vecmodīgi”, bet atšķirīgi no viņa dēla, dakteŗa K. Barona vārda.

Ja nāktu jauns komponists Graubiņš, kuŗa priekšvārds sākas ar J, būtu iemesls „Daudz baltu dieniņu” autōru Jēkabu Graubiņu apzīmēt par Jēk. Graubiņu. Taču „Jēk.” nav parasts katra Jēkaba vārda saīsinājums. Tāpat ir J. Vītols, nevis „Jāz. Vītols”.

Īpašos saīsinājumus lieto gk. muzikogrāfiskās, bibliogrāfiskās u. c. kartotēkās, sarakstos, lai nošķirtu vienas jomas darbiniekus, kuŗu iniciālis un uzvārds sakrīt. Bet tie nav vajadzīgi visur.

Pastāv arī tradicionāli saīsinājumi, kas iniciāļa vietā labi izskatās ielas nosaukuma plāksnē un kartēs – „Kr. Valdemāra iela” acij ir tīkamāk nekā pilnais nosaukums saspiestā šriftā:

Ierēdņiem ir sava taisnība/pareizība „saistošu noteikumu” veidā, taču Krišjāņus un Kristapus tāds „Kr.” joprojām atšķiŗ no Kārļiem, Kurtiem u. c.

Sk. arī piebildes komentāros!

orgāni un locekļi

(Daži angļu vārdi un to aptuvenās atbilsmes)

• member

1. loceklis – vēlētā domē vai ieceltā komitejā; komisijā, darba grupā, draudzē, žūrijā, barā u. tml.
2. biedrs – komercsabiedrībā, biedrībā, partijā u. tml.

founding member – dibinātājs

members of international organisations – starptautisku organizāciju locekles (valstis)

Member State – dalībvalsts (specifiski Eirōpas Savienībā, ANO)

membership – loceklība (dalība locekļa statusā)

 

• participant
  

1. dalībnieks (pasākumā, kur ir dalība un var piedalīties)

participating state/country/body/entity – dalības valsts/persōna/subjekts; *piedalīga valsts/persōna / *piedalīgs subjekts / *piedalīgais

2. līdzdalībnieks (tas, kam ir līdzdalība attiecīga veida komercstruktūrā, tiesas lietā vai grupā pastrādātā noziegumā); līdzdalīga persōna (tur, kur ir finansiāla vai juridiska līdzdalība, nevis dalība, piedalīšanās)

NB. Ar * mēdz apzīmēt jaunvārdu (vai aktualizējamu vārdu).

• party

1. puse

a) prāvā

b) līgumā (Party ar lielu burtu nepārprotami ir Puse kontraktā, konvencijā u. tml.)

2. persōna, subjekts

High Contracting Parties – Augstās Lī[gumslē]dzējas Puses

Mierlaika līgumos figurē Augstās līdzējas puses. Arī civiltiesībās ir līdzēji, nevis „līgumslēdzēji”.

[Atsevišķi jāaplūko:
– third party, kas var būt 1. trešā puse (kas iesaistās lietā) 2. treša persōna;
– formas trešs attīstība un potences.]

• body

1. orgāns

2. struktūra

Te apraksts jāizvērš.

No senprūšu rakstu pieminekļa (kērmens ‘miesa’) patapināto ķermenis diemžēl lietojam ierobežoti: atsevišķa (visbiežāk – miesas) veidojuma vai debesu spīdekļa apzīmēšanai (ķermenītis – par asins šūnu). Dažiem veidojumiem, ko angliski sauc body, matiņš nenokristu, ja tos apzīmētu par ķermeņiem.

EN body nevar brīvi tulkot „organizācija”, jo angļu valodā pretstata body un organisation un latviešu valodā organizācija īsti nevar būt ne orgāns, ne iestāde.

90. gados pēc „tautas balss” bļāviena „Orgāni ir okupācijas paliekas!” kādi „dzirdīgi un atsaucīgi” valodnieki vairākus vārdus sajauca.** Sekas izlasāmas „ieteikumā” MLVV šķirklī orgāns.

Tika ne tikai „izgriezti” orgāni, bet arī aplamiskota citu vārdu lietošana. Iznākumā:

1. Vārdu institūcijas, kas apzīmē augstākās varas iestādes un var attiekties uz LR Saeimu, Augstāko tiesu un Ministru kabinetu, kâ arī augstākajām ES iestādēm (Komisiju, Tiesu utt.), vai nu nelieto vispār, vai EN institution ‘iestāde’ pavadā lieto kâ pagadās, arī par klīnikām, skolām u. c. cienījamām iestādēm, kas institūcijas nevar būt.

2. Ar vārdu institūcija vai iestāde pūlas aizlāpīt orgāna vietā palikušo caurumu. Precīzā nozīmē (kas gandrīz izdeldēta) orgāni ir nevis iestādes, bet kādas iestādes instrumenti: kopsapulce, valde, padome, komisija, komiteja, darba grupa. Lielākas iestādes, institūcijas vai organizācijas orgāni var būt patstāvīgas iestādes ar saviem kadriem, kontiem un plāniem.

3. Par orgāna pienākumu izpildītāju reizēm ieceļ vārdu struktūra. To var izskaidrot kâ EN structure nozīmes ‘konstrukcija, būve’ kalkojumu un pārnesumu. Taču kâ EN body atbilsme struktūra ir grīlīga, jo pamata nozīmē struktūra ir ‘uzbūve, organizētu elementu, sistēmu kopums’. Tādos salikumos kâ dalības/pārstāvības struktūra nevar gaidīt, ka lasītājs „struktūru” uztvers par subjektu – dalībnieku/pārstāvi. Tāpat pārvaldes vai pārvaldības struktūra neizsaka to, ko pārvaldes vai pārvaldības orgāns.

4. Praksē dsk. struktūras lieto arī tâ, kâ agrāk lietoti orgāni (atbildīgās struktūras, darbs varas struktūrās).

LV struktūrvienības var būt vispārīga EN departments atbilsme. Taču var būt vajadzīgs nodalīt iestādes struktūrvienības (departamentus, nodaļas u. c.) no iestādes orgāniem (padomēm, komisijām u. c.).

Jāpiezīmē, ka 30. gadu presē mudž varas, pārvaldes un citādi orgāni (un organi); orgāni vēl funkcionē Satversmes 86. pantā (par tiesu varu) un Civillikuma 2270. pantā. (Civillikuma IV iedaļa iedragāta ar „institūciju” 2013. gadā.) Bez tiem nevar dzīvot ne Valsts pārvaldes iekārtas likums, ne Satversmes tiesas juristi.

Postsovjetiskā orgānu zādzība ir jāatlīdzina vai jākompensē.

** Par to sk. arī Par terminiem institūcija, konstitūts un orgāns (likumi.lv).

logošanās un citāda iekļūšana

Terminolōgam ir taisnība, kad viņš „1 : 1” piemeklē divvalodu atbilsmes, kuŗas nepārklājas un nesakrīt ar citām. Terminolōgam nav taisnība, kad viņš iedala vārdiem nozīmes, kuŗu tiem nav dabā un tāpēc nevar būt tulkojumā.

Angļu login – “pieteikšanās” (tagad arī termini.gov.lv). Valodas pratējs leģitīmi secina, ka darbības vārdam log in atbilst pieteikties. Bet vai logged in/on tiešām ir ‘pieteicies’, kâ gramatiski var uzskatīt? Nonācis interesantā lapā (portālā, tīkla caurlaidē) un saņēmis piedāvājumu pieteikties, lietotājs grib pieteikties: “es arī”. Bet viņam paziņo: “Tikai reģistrētiem lietotājiem.” Tātad login nav pieteikšanās, bet ir kaut kas tikai savējiem ļauts.

Terminolōgam vajadzēja izlasīt paša pievienoto definīciju: “Lietotāja identificēšanās procedūra, pievienojoties datoram pa sakaru līniju. Šīs procedūras laikā dators parasti pieprasa lietotājvārdu un paroli.” Šoreiz labi, ka pievienots krieviskais вход в систему (‘ieiešana sistēmā’).

Pāris īstu lietojumu tulkojumā:

Log in to view the exercise. \\ Ieejiet apskatīt uzdevumu!
You logged in with an existing account. \\ Jūs pieslēdzāties ar pastāvošu kontu.

Līdzīgi angļu login [name] grūti uztvert saliktenī “pieteikumvārds”. Jā, tādu izvēlas, kad piesakās par lietotāju reģistrējoties. Bet dienišķa piestaigāšana, iegriešanās nav pastāvīga “pieteikšanās”.

Terminu neskaidrība mudina izraudzīties barbarismu vai slendzismu – daudziem tā ir "ielogošanās".

Pēc dzīves lōģikas logging in drīzāk ir pieslēgšanās. Viena no bankām maldinošo "Pieteikties" ir nomainījusi uz "Pievienoties", kas ir par kapeiku labāk – nospiedušam turklāt parādās vēl precīzākais "Pieslēgties ar.." (EN: Log in with...). Ārā var tikt, nospiežot “Iziet”. Esam bijuši bankā! (Māsasbankas kaimiņvalstīs te lieto dabisko LT prisijungti ‘pievienoties’ un ET sisenen ‘ieeju, iekļūstu’.)

Terminnespējas dēļ banka izmanto maldinošo logrīks, kas nav iekļūšanai pa logu, bet elektroniskai piekļūšanai “žurnāliem”. Lieliski, ka banka nelieto TK garā kaldinātu “pieteikumrīku”, kas asociētos ar bankas pakalpojumiem.

Labāk secies ar šīm atbilsmēm:

sign in – pierakstīties, sign out – izrakstīties (kā darbā vai viesnīcā)
sign up (for) – reģistrēties (kur, par ko), pierakstīties/pieteikties (uz ko)

Sign up or log in to get complete access to the course. \\ Reģistrējieties vai ieejiet, lai pilnībā piekļūtu kursam!

Pie ieejas darbavietā (caurlaidē) var prasīt paroli – lōģiski, ka to prasa pie iekļūšanas datōrsistēmā.

[ͻ] [ͻː] [uʌ]

Balsu vākšana par īpaša burta ieviešanu divskanim, ko parasti apzīmējam ar o, bet leiši ar uo, pirmā mirklī liek tādu iniciatīvu uzlūkot par idejas degradāciju, diskusijas profanāciju, valodniecības diskreditāciju, uzbrukumu latviešu kultūrai un zaimošanu. Arguments: divskani parasti apzīmē ar diviem burtiem, tāpēc „burts divskanim” nav sistemātiski un ir aplami.

Taču irōniskā kārtā divskani o jau gadus simt apzīmējam ar vienu burtu O. 

Ekskurss vēsturē, ekonōmijā un pedagōģijā

Vecajā ortogrāfijā divskani o apzīmēja īpaši – parasti ar oh, bijis arī oo vai ô, un grafiski (ne fonētiski) kâ gaŗa skaņa tas piekļāvās gaŗajiem patskaņiem un divskanim ie, ko apzīmēja ee.

XX gs. sākumā Rīgas Latviešu biedrībā pulcētajiem zinātniekiem bija skaidrs, ka vajadzīga piemērīgāka rakstība, un 1908. gada projekts ir gandrīz tā rakstība, ko lietojam no valsts nodibināšanas līdz šai baltai dienai.

Jaunās ortogrāfijas sasniegums ir ne tikai čupu burtu aizstāšana ar š, ž, č, dž, bet arī gaŗo patskaņu apzīmējumu vienkāršošana un vienādošana. Atveidojumu mainīja arī ee un oh. Laikam nebija grūti pierast pie ie, kuŗa pirmais komponents ir labi saklausāms i. Ar divskaņa o apzīmējumu bija citādi; gadsimtu gaitā bijām pieraduši, ka tā apzīmēšanai izmanto oo, oh, ô vai pliku o kâ tagad; varbūt šā iemesla dēļ netika ieviests apzīmējums uo, kas bija RLB projektā starp citiem jaunievedumiem – sistēmisks un ieteicams.

Mūsu apziņa gadu desmitos ir pieradusi apaļīgo burtu o asociēt ar divskani, kas ir vairākos „apaļos” vārdos. Amizantā kārtā (ie)apaļa forma ir daudzām lietām, kuŗās ir o, piem., ola, olis, oga, osa, ozols, pods, poga, lode, loks. Šo īpatnību izmanto, mācot rakstīt.

Vārdi ar vairāk nekā vienu uo aizņemtu par kādu trešdaļu vairāk rūmes, piem., uozuoluos : ozolos, nuosuoduošuo : nosodošo. Bez tam LV uo ir biežāk nekā LT. Formai nuoduoduošuos atbilstu (drusku hipotētisks) LT nuduodančiuosius. Te uo sakrīt divās zilbēs, bet LV nuo- LT ir nu-, un LT var būt an vai ą, kur LV uo. Sanāktu nevis kâ brāļukiem, bet pat gaŗāk; ievērojami ekonōmiskāk ir nododošos. Tādi vārdi kā guovs, uosta, Ruoma izskatītos svešādi – „leitiski” vai „zinātniski”. Burtu skaits alfabētā nemainītos, taču stipri mainītos vārdu kārtojums vārdnīcās.

Laikam grūti nāktos „pārmācīt” latviešus sākt ar u un tikai tad rakstīt o. Pagājušā gadsimta sākumā gan labākās domās bija K. Mīlenbahs, savā vārdnīcā divskani o apzīmēdams ar burtu Ů ů. J. Endzelīns, materiālus pārņēmis, to pārlaboja par Uo uo (kā 1908. gada projektā).

Mūsdienās ieteikt var apzīmējumus, kas gan palīdz, gan ir viegli iemācāmi. Būtu jāizmanto rakstzīmes, kas jau ir Unicode un HTML tabulā – tiek lietotas kādā valodā vai rakstu sistēmā. Tāpat, ikkatram burtam ar diakritiku jābūt uzrakstāmam ar mēmo taustiņu pirms simbola – šis princips pastāv kopš rakstāmmašīnu ēras. To varētu izvilināt, piemēram, ar ‘Q un ‘q. Mums jau ir iespēja tādā pašā veidā uzrakstīt ō un ŗ, ko gan daudzi neizmanto. Rakstot ar roku, nebūtu grūti arī kādu kāsīti, ķeksīti vai jumtiņu pieķibināt O, kas būtu domāts kâ divskanis.

Papildinājumi īsā patskaņa o, gaŗā patskaņa o un divskaņa o apzīmēšanā ir jāskata kopsakarā.

Kamēr pastāvēja vecā ortogrāfija ar oh, gaŗais O nebija nostiprinājies. Vecos aizguvumos sveštautu gaŗais O kļuva par divskani (piem., roze), bet jaunos to varēja runāt vienā vai otrā veidā. Dažu vārdu izruna variējas vēl tagad (piem., balkons). 

Taču jaunās ortogrāfijas laikā ir ienācis ļoti daudz svešvārdu, persōnvārdu un vietvārdu, kuŗos ir īsais vai gaŗais O. Tas ir jāatspoguļo, arī jānormē (piem., kolu :: kōlu).

Jautājumu par gaŗā O rakstīšanu padomju ortogrāfijā var vienkārši atrisināt, nebēdājot par autentiskajiem gaŗumiem svešvārdos. „Latviešu valodas kultūras jautājumos” jau 1985. gadā publicēts pārskats par vārdiem un vārdu daļām, kur runājams ō. Grāmatā „Pareizrakstības un pareizrunas rokasgrāmata. Latviešu valoda” (R.: Avots, 2002) ir ap 1500 vārdu saraksts ar īsajiem un gaŗajiem o/ō tâ, kâ tiem būtu jāizskatās rakstos. „Latviešu valodas pareizrunas un pareizrakstības vārdnīca” (R.: Avots, 1995) normē o un ō kvantitāti. Un cēls kronis ir Egīla Skudras tematiskā vārdnīca „O vārdnīca jeb burta O (fakultatīvā) pilnrakstība” ar apmēram 10 tūkstošiem vārdu, kuŗos tagadējā „pareizrakstībā” ir tikai pliks O, bet varētu būt 3 atšķirīgi burti.[1]

Avārijas apstākļos tiešām nāk prātā parādīt īsumu – lietot īsumzīmi, lai atšķirtu īso o no divskaņa o (gaŗo o atšķiŗ gaŗumzīme). Te var palīdzēt t. s. „brevis”: ŏ, uzsveŗot, ka o ir īss. Īsumzīme (pagaidām?) neietilpst mūsu rakstības sistēmā. Mēs izceļam patskaņa gaŗumu, nevis īsumu.

Kâ varētu izskatīties īpašs „burts divskanim O”? Unicode tabulā atrodam dažādus O ar diakritiskajām zīmēm, kas mēdz būt dažādās burta pusēs vai tajā iekšā: ǒ ȏ ȯ ό ò ϙ ǫ ọ ѳ ⱺ ꝋ ơ ꝍ ỏ ô u. c. Ne visiem ir lielā burta variants; paliek Ǒ Ȏ Ȯ Ό Ò Ǫ Ѳ Ơ Ô. Bet tad jāskatās, kāda ir šo zīmju funkcija dažādās valodās un vai tām jau nav sava nozīme valodniecībā. Un jādomā, kâ ar tādu ķeburu iepazīstināt tautu.

Trimdas latvieši lielākoties bija izglītoti, un viņiem bija svarīgi nosargāt miera laika vērtības, t. s. „Endzelīna ortografiju”, un tā dominēja trimdas grāmatās, periōdikā un privātā saziņā. Jaunākās paaudzēs viens otrs pat izrunā Ŗ, lai gan tas paturēts galvenokārt valodas sistēmas stiprināšanai un to izrunāt netiek prasīts.

Sovjetiem turpretim vajadzēja, lai valoda „attīstās” un „proletariskais internacionalisms” uzvar „buržuazisko nacionalismu”. Staļiniešu (marristu) triecieni latvju ortogrāfijai pretestību un konservatīvismu pastiprināja, sevišķi trimdā.

Var saprast sovjetus, kas 90. gados noliedza 40. gadu ortogrāfiju. Padomju ortogrāfijas „nosargāšanai” bija arī sovjetiski prasts arguments: tauta jau tāpat neprot rakstīt. Ticamāks iemesls – daudzi valodnieki neprata grieķu, latīņu u. c. valodas tik labi, lai attaptu, kâ pēc 1942./44. gada noteikumiem rakstāmi tūkstošiem pusgadsimta laikā ienākušo svešvārdu. Bija arī cerība beidzot izdot palielu pareizrakstības vārdnīcu, un pat niecīgas normu izmaiņas būtu izdošanu pārbīdījušas uz vēl vēlāku laiku.

Galvenais tomēr profesionāls arguments: J. Endzelīna un laikabiedru izkoptā klasisko valodu vokālisma skrupulōza atveidošana bija komplicēta un bieži neatbilda latviešu runas paradumiem. Jau vismaz A. Ozola laikā bija skaidrs, ka – ar vārdnīcu vai bez tās – latvieši runā citādi. Iemesls nebija tikai „tuvināšanās” krievu izrunai. Svarīgāka ir ilgāka vācu ietekme, pašu valodas ritums un izrunas ērtums.

Nevajag atjaunot 1944. gada pareizrakstību – nē, jāizlabo kļūdas, jāpārvar dogmas un jāpanāk liberāla, elastīga, bagāta ortogrāfija un ortoepija. Galvenokārt – neskaidrības novēršanai tur, kur tā tiešām var būt. Piemēram: gaŗā O un mīkstinātā R vismaz fakultatīva lietošana, „tikai viena gaŗuma” neabsolutizēšana svešvārdos, alternatīva gaŗuma pieļaušana svešvārdu daļās, kur tam tikai fonētiska nozīme, fakultatīva vārdu un formu šķiršana vai izcelšana homogrāfijas gadījumos (zâle, tâ, næs), uzsvara parādīšana ar gravi (tabù) u. c.

Irōniski ir arī tas, ka ortogrāfijas atšķirības patskaņa O kvantitātes apzīmēšanā izteikti skaŗ svešvārdus un cittautu īpašvārdus, un nedaudzus dialektismus. Tā ir valodas sistēmas perifērija – mainīga, nestabila, reizēm pat nefiksēta leksika. Par to galva būtu jālauza vismazāk. Turpretim pamatleksikā un formu veidošanā – valodas kodolā – ir galvenokārt divskanis O.

Tāpēc liekas sapratīgi likt mierā burtu O tā latviskākajā funkcijā un vairāk pievērsties skaņu kvantitātei un kvalitātei svešvārdos.

Pielikumā – E. Skudras vārdnīcas 45. lappuses vārdi (3. slejā) sastatā ar padomju ortogrāfiju (1. slejā) un 2 alternatīviem uzlabojumu projektiem. E. Skudra O īsumu apzīmē ar akūtu, taču tā vietā var būt cita zīme. Runa ir par principu. 

E. Skudras vārdnīcā ir arī citi atbalstāmi padomju (un reizēm priekšpadomju) ortogrāfijas (vai drīzāk „kakogrāfijas”) izlabojumi (piem., nόstaļģija, numerātōrs).

Par divskaņa apzīmētāju 4. slejā izraudzīts Ô – burts, kas līdzīgu divskani apzīmē slovāku valodā un vecajā ortogrāfijā dažos gadījumos jau lietots mūsu divskaņa O apzīmēšanai.

 

Padomju ortogrāfija (O – O – O)	Ja parāda O gaŗumu (O – Ō – O)	E. Skudra, parāda O īsumu un gaŗumu  (Ó – Ō – O)	Ja parāda O gaŗumu un divskani (O – Ō – Ô)
nobolīt(ies)	nobolīt(ies)	nobolīt(ies)	nôbolīt(ies)
nobronzēt	nobronzēt	nobrónzēt	nôbronzēt
nocenot	nocenot	nocenot	nôcenot
nocenojums	nocenojums	nocenojums	nôcenojums
nodaba	nodaba	nodaba	nôdaba
nodeva	nodeva	nodeva	nôdeva
nodoklis	nodoklis	nodoklis	nôdoklis
nodoms	nodoms	nodoms	nôdôms
nodrose	nodrose	nodrose	nôdrôse
noeja	noeja	noeja	nôeja
noēma	noēma	nóēma	noēma
noētika	noētika	nóētika	noētika
noēze	noēze	nóēze	noēze
noformēt(ies)	noformēt(ies)	nofórmēt(ies)	nôformēt(ies)
noformulēt	noformulēt	nofórmulēt	nôformulēt
nogale	nogale	nogale	nôgale
nogāze	nogāze	nogāze	nôgāze
nogulas	nogulas	nogulas	nôgulas
nogata	nogata	nόgata	nogata
nogulumi	nogulumi	nogulumi	nôgulumi
nogurums	nogurums	nogurums	nôgurums
nojausma	nojausma	nojausma	nôjausma
nojauta	nojauta	nojauta	nôjauta
nojēga	nojēga	nojēga	nôjēga
nojume	nojume	nojume	nôjume
nokalne	nokalne	nokalne	nôkalne
nokare	nokare	nokare	nôkare
nokaut	nokaut	nokaut	nôkaut
nokauts	nokauts	nokauts	nôkauts
nokauts	nokauts	nókauts	nokauts
nokautēt	nokautēt	nókautēt	nokautēt
nokdauns	nokdauns	nókdauns	nokdauns
nokdaunēt	nokdaunēt	nókdaunēt	nokdaunēt
nokomandēt	nokomandēt	nokómandēt	nôkomandēt
nokomplektēt(ies)	nokomplektēt(ies)	nokómplektēt(ies)	nôkomplektēt(ies)
nokopēt	nokopēt	nokópēt	nôkopēt
nokopt(ies)	nokopt(ies)	nokopt(ies)	nôkopt(ies)
nokrāsa	nokrāsa	nokrāsa	nôkrāsa
nokraste	nokraste	nokraste	nôkraste
nokrēsla	nokrēsla	nokrēsla	nôkrēsla
nokrēslis	nokrēslis	nokrēslis	nôkrēslis
noktirne	noktirne	nóktirne	noktirne
noliece	noliece	noliece	nôliece
noliktava	noliktava	noliktava	nôliktava
nolikums	nolikums	nolikums	nôlikums
nolūks	nolūks	nolūks	nôlūks
noma	noma	noma	nôma
nomāt	nomāt	nomāt	nômāt
noma	nōma	nōma	nōma
noms	nōms	nōms	nōms
nomadi	nomadi	nómadi	nomadi
nomadi	nomadi	nomadi	nômadi
nomaksa	nomaksa	nomaksa	nômaksa
nomaldi	nomaldi	nomaldi	nômaldi
nomale	nomale	nomale	nômale
nomarhs	nomarhs	nómarhs	nomarhs
nomats	nomats	nómats	nomats
nomats	nomats	nomats	nômats
nomenklatūra	nomenklatūra	nómenklatūra	nomenklatūra
nomens	nōmens	nōmens	nōmens
nometne	nometne	nometne	nômetne
nominācija	nominācija	nóminācija	nominācija
nominēt	nominēt	nóminēt	nominēt
nominālvērtība	nominālvērtība	nóminālvērtība	nominālvērtība
nominālisms	nominālisms	nóminālisms	nominālisms
nominālists	nominālists	nóminālists	nominālists
nominālistisks	nominālistisks	nóminālistisks	nominālistisks
nomināls	nomināls	nómināls	nomināls
nominatīvs	nominatīvs	nóminatīvs	nominatīvs
nomīnēt	nomīnēt	nomīnēt	nômīnēt
nomnieks	nomnieks	nomnieks	nômnieks
nomods	nomods	nomods	nômôds
nomogrāfija	nomogrāfija	nómógrāfija	nomogrāfija
nomogramma	nomogramma	nómógramma	nomogramma
nomontēt	nomontēt	nomóntēt	nômontēt
nomotētisks	nomotētisks	nómótētisks	nomotētisks
nona	nōna	nōna	nōna
nonakords	nōnakords	nōnakórds	nōnakords
nonets	nonets	nónets	nonets
nonijs	nōnijs	nōnijs	nōnijs
nonkombatanti	nonkombatanti	nónkómbatanti	nonkombatanti
nonna	nonna	nόnna	nonna
nonparelis	nonparelis	nónparelis	nonparelis
nonsenss	nonsenss	nónsenss	nonsenss
nontronīts	nontronīts	nόntrόnīts	nontronīts
nooloģija	noolōģija	nόόlōģija	noolōģija
noorganizēt(ies)	noorganizēt(ies)	noórganizēt(ies)	nôorganizēt(ies)
noosfēra	noosfēra	nóósfēra	noosfēra
nootrop(isk)s	nootrop(isk)s	nóótróp(isk)s	nootrop(isk)s
noplombēt	noplombēt	noplómbēt	nôplombēt
nopogot	nopogot	nopogot	nôpôgôt
nopostīt	nopostīt	nopostīt	nôpôstīt
nopolsterēt	nopolsterēt	nopólsterēt	nôpolsterēt
nora	nora	nora	nôra
noraga	noraga	noraga	nôraga
noriets	noriets	noriets	nôriets
norija	norija	nórija	norija
Noriļska	Noriļska	Nóriļska	Noriļska
norise	norise	norise	nôrise
norisēt	norisēt	norisēt	nôrisēt
noritēt	noritēt	noritēt	nôritēt
norma	norma	nórma	norma
normēt	normēt	nórmēt	normēt
normāle	normāle	nórmāle	normāle
normāls	normāls	nórmāls	normāls
normalizācija	normalizācija	nórmalizācija	normalizācija
normalizēt(ies)	normalizēt(ies)	nórmalizēt(ies)	normalizēt(ies)
normatīvs	normatīvs	nórmatīvs	normatīvs
Normandija	Normandija	Nórmandija	Normandija
normandietis	normandietis	nόrmandietis	normandietis
normāņi	normāņi	nórmāņi	normāņi
normoblasti	normoblasti	nórmóblasti	normoblasti
norobežots	norobežots	norobežots	nôrôbežôts
norsulfazols	norsulfazōls	nórsulfazōls	norsulfazōls
noruna	noruna	noruna	nôruna
norvēģi	norvēģi	nórvēģi	norvēģi
Norvēģija	Norvēģija	Nórvēģija	Norvēģija
nosaukums	nosaukums	nosaukums	nôsaukums
nosegums	nosegums	nosegums	nôsegums
noskaņa	noskaņa	noskaņa	nôskaņa
noskopot(ies)	noskopot(ies)	noskopot(ies)	nôskôpôt(ies)
noslēpums	noslēpums	noslēpums	nôslēpums
noslīde	noslīde	noslīde	nôslīde
nosliece	nosliece	nosliece	nôsliece
nosodījums	nosodījums	nosodījums	nôsôdījums
nosprostot	nosprostot	nosprostot	nôsprôstôt
nosprosts	nosprosts	nosprosts	nôsprôsts
nost	nost	nost	nôst
nostatu	nostatu	nostatu	nôstatu
nostiepe	nostiepe	nostiepe	nôstiepe
nostalģija	nostalģija	nóstaļģija	nostalģija
nostalģisks	nostalģisks	nóstaļģisks	nostalģisks
nostrātisks	nostrātisks	nóstrātisks	nostrātisks
nostrificēt	nostrificēt	nóstrificēt	nostrificēt
nostrifikācija	nostrifikācija	nóstrifikācija	nostrifikācija
nota	nota	nóta	nota
notācija	notācija	nótācija	notācija
notālis	notālis	notālis	nôtālis
notālēm	notālēm	notālēm	nôtālēm
notāls	notāls	notāls	nôtāls
notārs	notārs	nótārs	notārs
notariāts	notariāts	nótariāts	notariāts
notariāls	notariāls	nótariāls	notariāls
note	note	note	nôte
notīgs	notīgs	notīgs	nôtīgs
notece	notece	notece	nôtece
noteka	noteka	noteka	nôteka
notifikācija	notifikācija	nótifikācija	notifikācija
notificēt	notificēt	nόtificēt	notificēt
notikums	notikums	notikums	nôtikums
notogeja	notogeja	nótógeja	notogeja
notonis	notonis	notonis	nôtônis
notonēt	notonēt	notonēt	nôtônēt
notonējums	notonējums	notonējums	nôtônējums
notorisks	notōrisks	nótōrisks	notōrisks
nototēnija	nototēnija	nótótēnija	nototēnija
nototrēma	nototrēma	nótótrēma	nototrēma
nots	nots	nots	nôts
nošraksts	nošraksts	nošraksts	nôšraksts
noturanods	noturanōds	noturanōds	nôturanōds
nova	nova	nóva	nova
novācējs	novācējs	novācējs	nôvācējs
novade	novade	novade	nôvade
novācija	novācija	nóvācija	novācija
novads	novads	novads	nôvads
novadnieks	novadnieks	novadnieks	nôvadnieks
novators	novatōrs	nóvatōrs	novatōrs
novatorisks	novatōrisks	nóvatōrisks	novatōrisks
novatorisms	novatōrisms	nóvatōrisms	novatōrisms
novele	novele	nóvele	novele
novelete	novelete	nóvelete	novelete
novelisks	novelisks	nóvelisks	novelisks
novelistika	novelistika	nóvelistika	novelistika
novelists	novelists	nóvelists	novelists
novēlējums	novēlējums	novēlējums	nôvēlējums
novēlojums	novēlojums	novēlojums	nôvēlôjums
novembris	novembris	novembris	novembris
Novgoroda	Novgoroda	Nóvgóróda	Novgoroda
novicis	novicis	nóvicis	novicis
novice	novice	nóvice	novice
noviciāts	noviciāts	nóviciāts	noviciāts
novitāte	novitāte	nóvitāte	novitāte
novirze	novirze	novirze	nôvirze
nozare	nozare	nozare	nôzare
novokaīns	novokaīns	nóvókaīns	novokaīns
novuss	nōvuss	nōvuss	nōvuss
nozēma	nozēma	nózēma	nozēma
nozematoze	nozematōze	nózematōze	nozematōze
nozieds	nozieds	nozieds	nôzieds
noziegums	noziegums	noziegums	nôziegums
nozīme	nozīme	nozīme	nôzīme
nozoloģija	nozolōģija	nózólōģija	nozolōģija
nozogrāfija	nozogrāfija	nózógrāfija	nozogrāfija
nozveja	nozveja	nozveja	nôzveja
nožēla	nožēla	nožēla	nôžēla
nožogs	nožogs	nožogs	nôžôgs
nukleoproteīdi	nukleoproteīdi	nukleópróteīdi	nukleoproteīdi
nukleosoma	nukleosōma	nukleόsōma	nukleosōma
nukleotīdi	nukleotīdi	nukleótīdi	nukleotīdi
nukleozīdi	nukleozīdi	nukleózīdi	nukleozīdi
nukloni	nuklōni	nuklōni	nuklōni
nullgalotne	nullgalotne	nullgalotne	nullgalôtne
nullisomija	nullisōmija	nullisōmija	nullisōmija
numerators	numeratōrs	numerātōrs	numeratōrs
numeroloģija	numerolōģija	numerólōģija	numerolōģija
numinozs	numinōzs	numinōzs	numinōzs
nutalioze	nutaliōze	nutaliōze	nutaliōze
Ņujorka	Ņujorka	Ņujórka	Ņujorka
Ņūorleāna	Ņūorleāna	Ņūórleāna	Ņūorleāna
ņūtons	ņūtōns	ņūtōns	ņūtōns
ņūtonmetrs	ņūtōnmetrs	ņūtōnmetrs	ņūtōnmetrs
ņūtonsekunde	ņūtōnsekunde	ņūtōnsekunde	ņūtōnsekunde
oāze	oāze	óāze	oāze
Oba	Oba	Óba	Oba
obāde	obāde	óbāde	obāde
obdukcija	obdukcija	óbdukcija	obdukcija
obducēt	obducēt	óbducēt	obducēt
obelisks	obelisks	óbelisks	obelisks
obereks	obereks	óbereks	obereks
obi	obi	óbi	obi
objektīvisms	objektīvisms	óbjektīvisms	objektīvisms
objektīvists	objektīvists	óbjektīvists	objektīvists
objektīvs	objektīvs	óbjektīvs	objektīvs
objektivitāte	objektivitāte	óbjektivitāte	objektivitāte
objektivizācija	objektivizācija	óbjektivizācija	objektivizācija
objektivizēt	objektivizēt	óbjektivizēt	objektivizēt
objekts	objekts	óbjekts	objekts
oblācija	oblācija	óblācija	oblācija
oblāti	oblāti	óblāti	oblāti
oblāta	oblāta	óblāta	oblāta
obligācija	obligācija	óbligācija	obligācija
obligāts	obligāts	óbligāts	obligāts
obligātums	obligātums	óbligātums	obligātums
obligo	obligō	óbligō	obligō
obliterācija	obliterācija	óbliterācija	obliterācija
obliterēt	obliterēt	óbliterēt	obliterēt
oboja	oboja	óbója	oboja
obojists	obojists	óbójists	obojists
obols	obols	όbόls	obols
obrētas	obrētas	óbrētas	obrētas
obroks	obroks	óbróks	obroks
observatorija	observatōrija	óbservatōrija	observatōrija
observācija	observācija	óbservācija	observācija
observēt	observēt	óbservēt	observēt
observators	observatōrs	óbservātōrs	observatōrs
obsesijas	obsesijas	óbsesijas	obsesijas
obsidiāns	obsidiāns	óbsidiāns	obsidiāns
obskurantisms	obskurantisms	óbskurantisms	obskurantisms
obskurants	obskurants	óbskurants	obskurants
obskūrs	obskūrs	óbskūrs	obskūrs
obstipācija	obstipācija	óbstipācija	obstipācija
obstrukcija	obstrukcija	óbstrukcija	obstrukcija

---

[1] https://www.google.com/url?sa=t&rct=j&q=&esrc=s&source=web&cd=&ved=2ahUKEwjosqaiqcnwAhXBhv0HHbvjBYgQFjAAegQIAxAD&url=http%3A%2F%2Fwww.eraksti.lv%2Ffetchbook.php%3Furlkey%3D6022299&usg=AOvVaw130BlHpGodcy055OeXuLaW