Daži ģeogrāfiski nosaukumi ir īsti sāpju bērni.
Ar lokāmu Haitiju (neskaidrā Haiti vietā) būtu labi, ja būtu bijusi prakse. Vēl sakarīgāk nosaukums izskatās tad, ja to uzraksta ar ï, lai saprotams, ka vārds Haïti ir trīszilbīgs. Uzsvara vietu ar to parādīt nevar, un arī pēdējā patskaņa īsums paliek uz runātāja sirdsapziņas. Bet izklausās salinieciski. Kur 3 zilbes, varētu būt visas 4 un lokāms vārds Haïtija. Tikpat burtu, cik vārdā Itālija (par prieku tiem, kuŗiem lokāms variants vārdu briesmīgi pagarinot).
Izrādās, ka Latviešu konversācijas vārdnīcā (LKV) jau ir Haïti. Bet... 1942. g. pareizrakstība iebilst: "Šķiŗamā zīme ¨ latviešu ortografijā nav lietojama: pietisms, stoiķis, altruisms." Tagad šo šķiŗamo zīmi smalki sauc par trēmu, bet tik un tā nelieto.
Atliek paļauties uz LVPPV, kur parādīta Haiti izruna [ha-∙iti]. Defise rāda zilbju robežu (ka [ai] nav divskanis), punktiņš – sekošās zilbes uzsvaru (t. s. akcentu).
Ja šo vārdu rakstītu grafiski labāk, interesentam nebūtu jāapmeklē vairāki avoti (jāsāk ar Tēzauru, bet var ievajadzēties LVPPV un ģeogrāfiskas vārdnīcas vai atlanta).
Ir arī kāds sīkums, kam LVPPV nepievēršas: aiz uzsvara t pagarinās. Pagarinājums būtu nemanāms, ja pēdējais i būtu gaŗš. Te kaut kā trūkst... un tāds pats trūkums ir daudzos jo daudzos ģeogrāfiskos nosaukumos ar beigu i... Rimini un Bimini... Vai beigu i ir tik īss, cik to rakstām? Latviešu meitene, kuŗa rūpīgi pierunā pilnu forvo.com, tādu i izrunā gaŗi; tā ir parasta izruna, kas var būt nākusi līdzi vācu vārdam. Pēdējais i mums te netiek izrunāts tā, kā vārdā deniņi vai dzimtas uzvārdā Kokini. Šā paša iemesla dēļ Svazilendas vietā nākušās brīvvalsts nosaukuma Svatini izruna īpaši jāmāca. (Tas nebūtu jādara, ja LVEK nebūtu noraidījusi eksperta piedāvāto lokāmo Svatīnija.) Vārds var izskatīties pēc romāņu vārda un provocēt uzsvaru tālākā zilbē.
No tā tiekam pie nopietnāka sistēmas jautājuma. Kas ir i vārda beigās? Vai tas ir saprotams no uzrakstītā? Vīriešu dzimtes dsk. galotne daudzos nosaukumos: Brocēni, Limbaži, Viļāni. Aleksandra vārti jeb Zemitāni, jeb Oškalni. Helsinki, Saloniki. (Daudzskaitlis var būt arī sieviešu dzimtē: Kannas, Atēnas, Tēbas.) Bet Tbilisi, Kutaisi un Bordžomi? Un Taiti, un Kiribati?
LVPPV tādiem vienskaitliniekiem pieliek nelok. Pārējie vārdi, kuŗi beidzas ar i, tātad ir vīriešu dzimtes daudzskaitlī. Bet nav prāta darbs lasītāju dzenāt pa vairākiem avotiem, kas viņam nav viegli pieejami un kuŗu pastāvēšana viņam varbūt pat nav zināma.
Emirāti ir izņēmums. Valstu nosaukumi mums nemēdz būt vīriešu dzimtē (izņemot Vatikānu un kādu ordeni bez teritorijas). Pilsētu, miestu, ciemu, mikrorajonu – gan. Tāpēc lietas notiks Bordžomos, Kutaisos, Suhumos. Varbūt arī tepat Lahtos. Kāpēc mums ir "tradicionālie" Pērnava, Vīlande un Tērbata, ko krievi pataisa nelokāmus? Daļa no mūsu tradīcijas ir lokāmība. Tāpēc mums paliek Sāmsala (jeb "Sārema") un labāk ir Hījuma un Hāpsala, nevis nelokāmi vārdi, kas atsvešina.
Un tad kaut kas atgadījies PZT, kuŗā ir Dominikana, Dominikanas Republika (vēlākos materiālos tā ir ar gaŗu ā). Ja no Isla Española var dabūt latviešu lietvārdu Espaņola, tad no República Dominicana var izspiest lietvārdu Dominikāna? Tādu patvaļu attaisno mērķis šo nosaukumu nošķirt no turpat Antiļu salās esošās Dominikas ("Svētdienas") nosaukuma. Bet vai tad, piemēram, Terra Mariana (Māŗas zeme) ir "Mariāna"?
Mariana (jeb Mariāna uzsvara vai amerikāniskās izrunas dēļ) ir Spānijas karaliene Austrijas Marija Anna. Viņas vārdā nosauca salas Klusajā okeānā. Ja salu grupu tās valdītāju valodā (prastrunā) apzīmē daudzskaitlī, pie mums tas kādiem ir formāls iemesls ieviest daudzskaitli. Par to gan ne valdītājiem, ne zemju iemītniekiem ne silts, ne auksts, toties mums vairojas daudzskaitliski nosaukumi ar nemotivētu pirmo vārdu, kā Marianu, Seišelu, Fereru utt. salas.
Mīļais latvietis allažiņ interesējies, kas darās plašā Dieva pasaulē.
Bet lingvisti tagad labāki jūtas savās kabatas sistēmās.
Grūti izskaidrot šādu šķirkli. Iznāk, ka divām valstīm ir viens iedzīvotāju kopums:
(momentuzņēmums 01.03.2026.)
Nomierinājumam pieliksim attēlus, kas rāda, ka Dominikas un Dominikānas piederīgajiem ir ne tikai atšķirīga koloniālā vēsture, bet arī valoda un politiskā orientācija:
Dominikai ir viena pasaules čempione trīssolī telpās:
Dominikānai ir viena olimpiskā čempione un pasaules vicečempione 400 metros un pasaules čempione 400 m stafetē:
Tai ir arī vārdnīcas piemērā minētais dominikānis:
Dominikānas piederīgo diferencēšanai var iemēģināt vārdu dominikānieši. Tie "startētu" pieklājīgi haitiešu, kubiešu, jamaiciešu un dominiciešu sabiedrībā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru