Starptautiskiem valdnieku vārdiem ir tendence lokalizēties – tuvināties katras tautas valodai, pielīdzināties tai pazīstamo valdnieku vārdiem.
Jaunākos laikos tos pie mums skaŗ tā pati "zinātniskuma" tendence, kas citus persōnvārdus, parasti – fonetizācija pretstatā tradicionālismam. Aiz "pareizības" gan slēpjas arī mazinformētība – karaļi mainās reti, valda ilgi, tālu un visvairāk pasakās (ieskaitot jaunlaiku vēstītājfolklōru medijos).
Reizēm apspriež, vai Pēteris Čaikovskis labāk izklausītos kā Pjotrs un vai Pēteris Ugrjumovs būtu saucams par Pjotru (kā PSRS un Krievijas pasē). Pirmajā gadījumā darbojas parasta, tradicionāla lokalizācija, kas ļauj, piemēram, Linneju konsekventi saukt par Kārli (un tā arī Marksu un Kautski), bet otrajā – personas darbība vairākās valstīs, ar kuŗām tai izveidojusies dokumentēta saikne. Marina Kosteņecka var būt ieguvusi uzturēšanās tiesības, bet citur figurēt kā Kosteneckaya.
Taču valdnieku un valdnieču vārdi nav jāpakļauj "precizējošai" pārveidei un liekai variācijai. Tie lietojami tādā veidā, kādā adaptēti un guvuši izplatību.
Valdnieku vārdus nostiprina daiļliteratūra, jaunākos laikos arī kinematogrāfs (destabilizē – masu mediji).
Pats karaliskākais vārds ir Kārlis, kas asociējas ar "karali", lai gan ģermāņu vārds nozīmējot tikai 'vīrs' (un mums devis arī vārdu ķerlis). Lielākais no Kārļiem ir FR Charlemagne (LA Carolus Magnus) – Kārlis Lielais.
Pazīstamākais būs Anglijas karalis Kārlis III. Ja tronī kāptu tagadējais Velsas princis, viņš būtu Viļums VI (ja nepieņemtu citu t. s. "regnālo" vārdu). Viļuma dēlēns ar laiku varētu kļūt Juris VII. Šo vārdu fonētiskā atveide (Čārlzs, Viljams, Džordžs) neliecina par tradicionālu vērtību. Paņēmiens atveidojumu tuvināt angļu vārda skanējumam nav jauns. Līdztekus tomēr uzturēta arī sistēmiska atveide ar lokalizāciju (kas kādam var izklausīties pēc vāciskošanas).
Drausmīgākais valdnieka vārds ir Ivans. Pagājušo gs. vēsturnieki to lietoja grieķu-romiešu vārdam atbilstošajā veidā Jānis – tā, kā šis vārds pie mums attīstījies. Sovetiskās pārkrievošanas laikā Jānis Briesmīgais kļuva Ivans Bargais (pabijis arī Ivans Briesmīgais).
Imperātōrs Pēteris (vēlāk Pēteris I, Pēteris Lielais) Eirōpā, ieskaitot baltiešu provinces un abas nevācu valodas, parasti nav "Pjotrs" (ir poļiem).
Imperātōrs Nikolajs labi izklausās kā ķeizars Niklāvs. Šis varētu būt pats retākais latviskojums.
Grūtāk pazīstams dažiem var būt Indriķis, jo par spīti labiem Šekspīra lugu tulkojumiem figurē arī "Henrijs".
Dimā un Igō romānos aprakstīti Ludviķi. Soveti (arī savā vēstures mācībā) tos pārvērš par "Luijiem" vai "Luī", lai tie neatgādinātu vācu Ludvig.
Vismazāk pārveidots Aleksandrs, kas der kā vāciem, tā krieviem (un pašam Maķedonijas valdniekam, no kuŗa slavas cēlies).
Zviedru Gustavs ir ģermāņu vārds, kam netiek konstatēts sakars ar Augustu.
Spānijas apvienotos kroņus atceramies salikumā Ferdinands un Izabella, bet fonētiski "izlaboti" Fernando un Isabela būtu kļūda. Interesanti, ka Izabella un Elizabete ir viens vārds, kas lietojams divās formās (Izabella esot Elizabete provansiešu mērcē).
Starptautisks karaļvārds ilgi bijis ģermāņu labiešu Zigismunds. Pirmais – burgundiešu ķēniņš VI gs. (latinizēti Sigismundus), beatificēts, godināts pie šveiciešiem, bavāriešiem, luksemburdziešiem, tad Viduseiropā (bohēmiešu Zikmund, ungāru Zsigmond, poļu Zygmunt). XVI gs. Zygmunt I Stary, leišu interpretācijā Žygimantas Senasis (priekšpēdējais no jagailiešiem), dēvējams Zigismunds Vecais.
Jaunākos laikos anglofōni liekulīgi atturas "anglicizēt" citu vārdus un Spānijas Filipu (EN Philip) dēvē spāņu formā Felipe. Bet nevajag jaukt ārā Eiropas vēsturniecības praksi. Vecie (Habsburgu, Burbonu) Kārļi (ES Carlos) bijuši EN Charles. (Pašreizējais karalis ir Filips VI.)
Kāpēc Spānijas atjaunotās karaļvalsts valdnieks saukts LV Huans Karloss? Vai Jānis Kārlis šķitis pārāk tālu no Spānijas un pārāk tuvu Latvijai? Nē, sekots krievu-padomju praksei (šis karalis bija tronī no 1975. gada).
[Angļi varētu vēl "demokrātiskāk" – savu karali saukt nevis King Charles III, bet, piemēram, mister Charles Mountbatten-Windsor. Varbūt Kārlis arī dabūtu pasi, kas pašlaik viņam nepienākas, jo majestāte pases tikai izdod. Pilsonis monarhs nevar būt pats sev padots.]
Demokratizātōrus varētu izaicināt "pareizi" atveidot Portugāles karaļu vārdu PT João* (tāds bijis sešiem). Var pateikt priekšā, ka tam ir šādas atbilsmes: EN John, FR Jean, DE Johann, ES Juan, IT Giovanni, PL Jan, HU János, LT Jonas, ET Juhan. Un tas nav "Žuans".
Atšķirībā no valdnieku vārdiem (kas ir persōnvārdi) valdnieku un vasaļu tituli un rangi nav brīvi vienādojami vai pārnesami no valsts uz valsti. Piemēram, Lietavas dižkunigaitis nebūtu dēvējams par "lielfirstu" vai "lielkņazu", kas citās valstīs nav suverēns valdnieks. Suverēns ir arī Luksemburgas lielhercogs, kas uzrunājams par karalisko augstību.
Tas atsevišķa apskata temats, un jācer, ka tādu savām vajadzībām sastādījis ne viens vien vēsturnieks. Jādomā arī, ka tulkotājiem ir augstmaņu uzrunu atveides "špikeris".
* Sk. portugāļu īpašvārdu atveidi. Sastādītāja nepieskaŗas karaļvārdu atveidei.
Šis materiāls papildināms.

