seat

Mītne ir telpa vai celtne dzīvošanai vai izmitināšanai. Par mītni var saukt arī ēku, kur kaŗa laikā apmeties štābs. Štābs var būt gan orgāns, gan tā aizņemtās telpas – tâ rāda LLVV piemēri, kas atspoguļo Sarkanās armijas un kompartijas mītnes. Tagad no mītnes reizēm nokļūstam līdz angļu headquarters, kas militārajā jomā parasti nozīmē štābu.

Savienojums „mītnes zeme” reizēm izmantots home country un country of residence atveidei (stingri ņemot, tās ir piederības un pastāvīgās dzīvesvietas valsts).

Vārds mītne pareizi lietots „Vistu olu aprites noteikumos”. 

Taču daži tulkotāji domā, ka arī politiķi un ierēdņi saliekami mītnēs; kādi gribētu tādā iedabūt pat ES Tiesas tiesnešus. 

Tas nu nekam neder. 

Dibinot organizāciju (ar lēmumu, līgumu, statūtiem), tiek noteikts, kur atradīsies tās vadība. Piemēram, par kādu aģentūru teikts: The Agency shall have its seat in Lisbon. Aģentūras sēdeklis ir Lisabona. LLVV ļauj par sēdekli saukt arī ēkas: Aģentūras sēdeklis ir Lisabonā. 

Ar „sēdēšanu” saistīts angļu seat, vācu Sitz un franču siège (tajā pašā nozīmē), arī leišu sostas ‘tronis’ un sostinė ‘galvaspilsēta’. Valdnieks sēstas un sēd tronī, bet tautas priekšstāvji priekšsēža vadībā sēd sēdēs.

NATO virsvadība „mīt” Briselē, kur ir tās headquarters (vācu Sitz, franču siège), ko parasti sauc par galveno mītni.  NATO virspavēlniecības štābs ir Monsas tuvumā.

Taču militārisms tīk arī civilistiem (kamēr pašiem nav jācīnās), kuŗi vārdu headquarters nereti attiecina uz nemilitāru organizāciju vadību. Tad runā, piem., par Eirōpas Komisijas galveno mītni pretstatā delegācijām un misijām. Eirōpas Komisijas sēdeklis ir Brisele.

Arī Komerclikums sēdekļa vārdu lieto vienā no pamatnozīmēm, vezdams starptautiskā dzīvē: Sabiedrības juridiskā adrese ir adrese, kurā atrodas sabiedrības vadība (sabiedrības sēdeklis). Tas atbilst kontinenta valodām, bet angliski te parasti registered office, retāk seat vai headquarters.

Satversme gan saka tikai, ka Saeima sēdes notur Rīgā, un Civillikums runā par juridiskas personas valdes atrašanās vietu. Taču salikums valdības sēdeklis atrodams dažādu laiku periōdikā. 

Sēdeklis nevar būt juridiskā adrese (angļu registered office), jo ar ģeogrāfisko nosaukumu vien adresei nepietiek – vajadzīga vismaz pastkastīte.

***

Tulkotājam jāliek lietā persōniskā pieredze, ja vārdnīcas un citi skaidri avoti nepalīdz. Taču avotos noskaidrotais nav jāinterpretē pēc persōniskās pieredzes. Ja sēdeklis bijis necilā vietā, braucot ar divriteni, ar to par maz, lai izlemtu par sliktu vārda objektīvajai nozīmei un par labu tīšai kļūdai. 

trīs veci nelāgi joki

Kāds parasts anglisks izteikums un tā "laikmetīgs" atveidojums:

rules to monitor emissions of carbon monoxide \\ "noteikumi par oglekļa monoksīda emisiju monitoringu"

Vai Eirōpa kļūst saprotamāka no "latviskojumiem", kas ir angļu teksta ēnas? Vai drīzāk neveidojas nerealitāte, kur patvērumu rod attautoti tulkotāji, juristi un ierēdņi?

Īstajā dzīvē varētu būt noteikumi par tvana gāzes izplūdes kontroli. (Runa ir par lielām atkritumu sadedzināšanas iekārtām.)

Katram no šiem bēdīgajiem jokiem ir "bārda".

1. Ogleklis ir dzīvās dabas, organisko savienojumu pamatā. Tie vajadzīgi zaļajiem augiem, kuŗu lapas saulītē no tiem izdala skābekli. Carbon angliski tagad padarīts par Sātanu, kas cepinot atmosfēru; nosaukumi ar carbon iebiedēšanai tiek plaši izmantoti neķīmiskās sfērās un tiek brēkts pēc "dekarbonizācijas".

Piemērā minētais ogleklis tiešām uzvedas ļauni – nedabūjis gana skābekļa, nogalina guļošos.

No pamatskolas mums ir zināmi oglekļa(II) oksīds jeb oglekļa oksīds un oglekļa(IV) oksīds jeb oglekļa dioksīds. Gan tehnikā, gan ikdienā tos dēvē attiecīgi par tvana gāzi un ogļskābo gāzi. Diez vai tulkotāji internacionālisti paši meklē "oglekļa monoksīda" detektōru, kad ir apkures problēmas.

2. Latvijas likumdevējs nedomā, ka atgāzu, ķīmiskā piesārņojuma vai trokšņa radīšanā notiktu "emisija", lai gan daudzi tulkotāji par to met krustus un gatavi atdot dzīvību (gods jau zaudēts). Tehniskā likumdevēja izpratnē emitētas tiek sīkdaļiņas (ne lielākas par jōniem), izstaroti tiek viļņi, bet emisijas banka emitē/izlaiž naudaszīmes.

"Emisija" ir pārāk smalks vārds priekš taustāma, saožama utt. piesārņojuma. Atkarā no tā, vai ar emission/emissions angliski apraksta procesu vai iznākumu, tam parasti atbilst izmete/izplūde vai izmeši. Piesārņojumu rada arī nejauša vai nenovēršama noplūde un apzināta novadīšana vidē. Trokšņa cēlēju produkts ir troksnis (akustiskais piesārņojums).

Nu un tad, ka arī no vulkāna reizēm nāk izmeši? Tas tos neemitē. Fermas lopi arī neemitē – govs, kas atraugājas, nav emitente. Ūdenī nepeld "emisijas". Lopiņa izkārnījumus saucam par izmetumiem.

Emisija nepareizā nozīmē ir tulkotāja viltusdraugs – angļu emission lieto citādi, tā nozīme ir plašāka un prasa diferencētu atveidi.

Daudzskaitlis "emisijas" ir dubultneveikls. Angļu vārda nozīme variējas līdzi gramatiskajam skaitlim: violation – pārkāpšana, violations – pārkāpumi; communication – saziņa, paziņojums, communications – sakari. Anglofōniem maz savu vārdu, jāmanipulē ar latīnismiem. Mūsu svešvārdiem ir precīza nozīme, ko nevajag destabilizēt kādu angļu vārdu dēļ. Mums komunikācija ir saziņa, bet komunikācijas ir kabeļi, kanāli un ceļi, un tulkojumvārdi nozīmes ziņā maz saistās.

Procesa apzīmējumu mēs nelietojam abos skaitļos tâ, kâ angļu valodā. (Var atrast netipiskus piemērus, kâ imitācija un imitācijas, un, kopš vairāk lieto daudzskaitli investīcijas, neredz procesa apzīmējuma investīcija.) Ja ir konversija, tās rezultāti nav "konversijas". Redukcijas rezultāti parasti nav "redukcijas". Vērtspapīrus nesauc par emitenta "emisijām". "Emisijas" var būt vairāki emisijas gadījumi vai akti, bet emisijai nevar būt rezultāti "emisijas" (varētu būt "emitāti" vai "emitējumi"). Apmēram tāpat daudzskaitlī nelieto procesa apzīmējumus, kas beidzas ar -šana.

Tādu "emisiju" nav ne leišiem, ne igauņiem, īsti pat ne krieviem. Izmešu nozīmē "emisijas/emisiju", liekas, nav nevienā solīdā latviešu vārdnīcā. Kādā juridisku (!) terminu krājumā atrodama procesa vārda emisija anglicizētā nozīme, kuŗas definējumā gan lietots vārds izplūde. Ja elektromagnētiskais lauks, vibrācija vai troksnis var izplūst, tad kāda joda pēc jāsaka "emisija"?

3. Pastāvīgu "monitoringu" latviski sauc par novērošanu, kontrōli vai pārraudzību, kampaņveidīgu – par apsekošanu vai inspekciju. Novērošana, piemēram, gaisa piesārņojuma kontrōles stacijās, atgādina laikapstākļu instrumentālu novērošanu, ko nepārdēvē par "monitoringu". Arī ārsti slimniekus nav sākuši "monitorēt".

Vai vidi nevar saudzēt bez valodas piegānīšanas? "Monitorings" nav internacionālisms, tas nav pat starptautisks žargōnisms. Tas ir nevajadzīgs anglicisms. Literārajā valodā nav darbības "monitorēt", tās veicēja "monitorētāja", procesa "monitorēšanas" un veikuma "monitorējuma".

Nupat kādam sadedzināšana kļuva par "incinerāciju".

Nez kādā vārdā piegānītāji pārdēvēs atkritumus.

Un – kas par atradumu! – MLVV ir konstatējusi vārdu "monitorēt"! Taču aizmirsusi pie tā pierakstīt "sar. nelit.", kas redzams pie vārda uzvaktēt un barbarismam "monitorēt" pienākas vismaz tādā pašā mērā.

jo ≠ tāpēc ka

„Kāpēc?” No bērna kājas esam gan uzdevuši, gan uzklausījuši šo jautājumu. Esam uz to atbildējuši, līdz pacietības mērs pilns. Kāpēc ir karsts? Tāpēc, ka spīd saule. Kāpēc? Tāpēc, ka nav mākoņu. Kāpēc? Tāpēc, ka aizpūsti.

Varēja būt dusmīga atbilde „Tāpēc!” Taču atbilde nesākās ar jo. 

Kāpēc? Tāpēc, ka jo ievada izskaidrojumu, ko gramatikā parasts saukt pa pamatojuma palīgteikumu. Izskaidrošana ir prāta darbība. Var būt šāds lietu sakara izskaidrojums: Vecmāmiņa atsūtīja cimdus, jo tu staigā ar zilām rokām. Mazbērna salīgums nav tiešs vecmāmiņas rūpju iemesls, taču ir viņas lēmuma un rīcības pamats.

Iemeslu vai cēloni izsaka cēloņa apstākļa palīgteikums. Ja grib izskaidrot vecmāmiņas rīcības iemeslus, teikums var skanēt tâ: Cimdus vecmāmiņa atsūtīja tāpēc, ka tu esi nevērīgs pret savu veselību, māte tevi nosūdzēja un vecmāmiņai jau bija uzadījies skaists pāris. Protams, uzrādīts cēlonis arī ir labs pamatojums.

Cits vēstījums ar skaidrojumu: Valdība drīz krita, jo vairs nespēja darboties. Vajadzīgs cēlonis? Kādos apstākļos krita? Kāpēc/kādēļ krita? Valdība krita tāpēc/tādēļ, ka premjers saslima. / Valdība krita premjera slimības dēļ.

Kāds tulkojums, kuŗā nav pietiekamas lōģikas: "Ja saskaņā ar noteikumiem jūsu uzņēmumam ir jāpublicē paziņojums, jo tas ir saņēmis publiskos līdzekļus, nosūtiet jaunu paziņojumu ar attiecīgo informāciju." Uzraudzības iestāde nevar pamatot to, ko nezina – par atsevišķā gadījumā saņemtu vai nesaņemtu valsts naudu. Īstenībā domāts: Ja saskaņā ar noteikumiem jūsu uzņēmumam paziņojums ir jāpublicē tāpēc, ka tas ir saņēmis publiskos līdzekļus, nosūtiet jaunu paziņojumu ar attiecīgo informāciju. [Tulkots šāds angļu teikums: If, according to the rules, your company is required to publish the notice because it has received public funds, please send a new notice with the relevant information.]

Cits piemērs: After the relevant date, any railway undertaking, for which a safety certificate needs renewal or update resulting from changes to type, extent and area of operation, shall submit a new application for a single safety certificate. – Pēc attiecīgā datuma dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums, kura sertifikāts ir jāatjauno vai jāatjaunina, jo tāpēc, ka ir mainījies darbības veids, apjoms vai telpa, iesniedz jaunu pieteikumu vienotā drošības sertifikāta saņemšanai. Saturīgā teikumā, kur skaidrota vajadzība izdot jaunu apliecību un izdošanas pamats, jālieto jo: Jūsu apliecība ir jāatjaunina, jo ir mainījies jūsu darbības veids. Tas pats skaidrojums var saglabāties atstāstā: Mūsu apliecību atjauninās, jo ir mainījies mūsu darbības veids. Taču notikumu virknē ierēdņa darbība var atspoguļoties kâ nomaiņas cēlonis: Apliecību atjaunināja tāpēc, ka ir mainījies jūsu darbības veids. Te pamatojuma nozīme ir visam teikumam.

Arī šajā piemērā ar jo ir samelots (teikts, ka vērtība zemāka, lai gan nav zināms, vai tâ ir): Even if Article 22 would not be applicable, because the value of the contracts is below the thresholds, requesting specific products in the technical specifications infringes the principle of non-discrimination, transparency and competition. – Pat ja 22. pants nebūtu piemērojams, jotāpēc, ka līgumu vērtība ir zemāka par robežvērtībām, konkrētu produktu pieprasīšana tehniskajās specifikācijās pārkāpj diskriminācijas aizlieguma principu.

Presē lasām par nelaimi aviosatiksmē: „Avarējis lidsabiedrības Inferno laineris. Lidmašīna nogāzās, jo beidzās degviela.” Vai katastrōfa bijusi lidmašīnas atriebība?! Nē. Ciešami teikumi: Lidmašīna nogāzās tāpēc, ka bija beigusies degviela. Lidmašīnas nogāšanos izraisīja degvielas izbeigšanās. Lidmašīna nogāzās degvielas trūkuma dēļ. Teikums būtu pareizs, ja lidmašīnītes domas būtu gājušas šādu ceļu: "Ja beigsies degviela, gāzīšos, ja eļļa – uzsprāgšu." Lidmašīna nogāzās, jo beidzās degviela. Līdzīgs teikums iederētos citādā aprakstā, kur pamatojums būtu fakti: Lidlaukā nebija iepildījuši gana degvielas. Pilots bija pazaudējis brilles un neredzēja indikatoru. Lidmašīna zaudēja augstumu un nogāzās, jo degviela beidzās.


Tulkotāja alošanos viegli "pierādīt" ar vārdnīcu. Angļu-latviešu vārdnīcā, saprotams, nav because nozīmes jo. Tas tāpēc, ka jo ir laba angļu as atbilsme.

Angļu "Because!" strupai atbildei uz "Why?" lieto tāpat, kâ latviešu "Kāpēc? – Tāpēc!" 

Tulkotājs nav īpaši jāmāca sistematizēt vārdu krājumu un izteiksmes līdzekļus. Rakstītajam parasti tiek veikta literārā redakcija. Taču savādi runāt pasākuši daudzi, kas nonākuši publiskajā telpā. Mode (mode nemēdz būt gudra), kas klejo pa medijiem, nu nonākusi pat Latvijas TV ziņās.


Kāds ir novirzes mehānisms? Pamatojumam bieži izmanto apstākļa palīgteikumu, ko ievada tā kā. Tâ kâ aiz virsteikuma tā kā nevar būt, tā vietā lieto apstākļa palīgteikumu ar tāpēc ka aiz komata. Varbūt cēloņa saikļa (tāpēc ka) un palīgteikuma izmantošana pamatojumā liek domāt, ka var arī otrādi – cēloņa izteikšanai izmantot īso jo?

Ja vārdu saistīšana tādā teikumā sagādā grūtības, pirmās zāles: nelikt jo tūlīt aiz darbības vārda, kuŗu lasītājs var izlasīt uzsvērti. To var likt aiz virsteikuma, kas jau ir teikums ar savu jēgu un gramatiskajiem locekļiem.

Palīgteikums ar jo neietekmē virsteikumu, kas pastāv arī bez izskaidrojoša palīgteikuma. Teikumā ar jo pirmajā daļā ir pilnīgi pabeigta doma, ko otrā daļa tikai izskaidro (pamato). 

Palīgteikumam ar jo nav didaktikā atzīta jautājuma. Praktisks risinājums: uztvert pamatojuma palīgteikumu par lōģiski piesaistītu patstāvīgu teikuma daļu, kas virsteikumu papildina saturiski, īsti nebūdama virsteikuma izteicēja gramatiskā pārvaldījumā. 

Jo ir īpašs "pamatojuma saiklis", kas uzvedas citādi nekā daudzi pakārtojuma saikļi – piemēram, to nevar atkārtot, ja pamatojumā ir vairāki palīgteikumi (gramatiskie centri). 

Palīgteikums ar jo vienmēr ir aiz virsteikuma. Jo nonāk jauna teikuma sākumā tikai tad, ja ievada skaidrojumu, ko gribēts izcelt. Gramatiski tas ir parcelāts – iepriekšējā teikuma daļa, kas uzsvērti uzrakstīta atsevišķi. Tad jo ir patstāvīga teikuma ievadītājs – teksta saistītājs. Doma jaunajā teikumā kavējas pie iepriekšējā, to skaidro, nevis iet tālāk. 


***

Aptuvenība jo lietošanā un gramatiskā pamatojuma un cēlonības atšķirību izskaidrošanas grūtības jau labu laiku zināmas. 

Pazīstama darba tulkojumā (https://nemaloknig.com/read-11171/#booktxt) saulpuķu eļļas pirkums pasniegts kâ drošs kādas literātu sēdes izjukšanas cēlonis. Cēloņsakarība sākumā šķiet absurdiska (izcēlumi mani):

"Tūlīt es iegriezīšos mājās Dārza ielā, bet pēc tam pulksten desmitos vakarā MASLITASĀ notiks sēde – un es to vadīšu.
– Nē, tas nu nekādi nevar notikt, – stingri iebilda ārzemnieks.
– Kāpēc, apžēlojieties?
– Tāpēc, .. ka Annuška jau saulpuķu eļļu ir nopirkusi un ne tikai nopirkusi, bet jau pat arī izlaistījusi. Tā ka sēde nenotiks."

Taču kāds no literātiem eļļas peļķē paslīd un dabū galu uz tramvaja sliedēm, otrs zaudē prātu – sēde nevar notikt. Pēdējais konstatē: "Viņš taču teica, ka sēde nenotiks, jo Annuška ir izlaistījusi eļļu."

Uz eļļas izlaistīšanu viņš atsaucas kā uz "ārzemnieka" pamatojumu, un tas izklausās vēl trakāk. 

Varēja arī atkārtojumā lietot tāpēc ka.

Oriģināls (http://rulibrary.ru/bulgacov/master_i_margarita):

"Сейчас я зайду к себе на Садовую, а потом в десять часов вечера в МАССОЛИТе состоится заседание, и я буду на нем председательствовать.
– Нет, этого быть никак не может, – твердо возразил иностранец.
– Это почему?
– Потому, ... что Аннушка уже купила подсолнечное масло, и не только купила, но даже разлила. Так что заседание не состоится.
... ... Да ведь он же сказал, что заседание не состоится, потому что Аннушка разлила масло." 

papildu[s] u. c.

Tik daudz mēļu pārdzesēts, skaidrojot apstākļa papildus un apzīmētāja papildu atšķirību, taču daudzu apziņā "noskaidrojušās" šādas "atziņas":

1. „Nedrīkst teikt papildus – jāsaka papildu.” 2. „Valodnieki paši nezina, ko grib.”

Katram NAV jāraksta. Taču mums, kas rakstām citiem, jāraksta tik labi, cik katrreiz jaudājam.

Publicēju kādreiz kolēģiem rakstītu apceri par apstākleņu un ģenitīveņu attiecībām.

***

Apstākleņi (apstākļa vārdi) var beigties ar -u, -us un citādi. Izklaidu, izklaidus, izklaidā ir viena apstākleņa varianti. Ir blakus (kâ saka sunim), blaku (kâ Plūdoņa poēmā) un blakām. Ir kopus, kopu un kopā. Mīlenbaha vārdnīcā apstākleņa variants ar -u bieži minēts pirmais, tik tad varianti ar -us, -ā, -ām u. c.

Ģenitīveņi var beigties tikai ar -u (vai vienskaitļa ģen. galotni, kas mūs te neinteresē).

Ģenitīveņiem nebūtu jājūk ar apstākleņiem, jo tiem ir pavisam cita loma teikumā. Tiesa, Normētājs reizēm cenšas panākt, lai apstāklenis un ģenitīvenis atšķirtos arī formāli, ne tikai pēc sintaktiskās funkcijas. Ģenitīveņiem izplatoties, runātāji varbūt paši biežāk izvēlas apstākļa vārdus ar -us. Apstākleņu pamīšām, pamīšu vietā daudz vairāk lieto pamīšus, blaku – blakus (blakus Mīlenbaham dialektisms), līdztekām – līdztekus, augšpēdu – augšpēdus.

Nav daudz bieži lietojamu apstākleņu ar -us, kam blakus būtu "blaku ģenitīveņi”, kâ papildus : papildu, vienlaidus : vienlaidu, kopus : kopu, blakus : blaku, līdztekus : līdzteku (cik nu šo bieži lietojam).

Nav iemesla dažu sakritību dēļ izsludināt vispārēju likumu, ka apstākļa vārds ir ar -us tāpēc, ka ģenitīvenis ir ar -u. Šī nav tik plaša parādība, un šķīrums nav universāls. Tā vispār nav sistēma, kur jādiferencē formas – ir tikai ģenitīveņu formāla sakritība ar dažiem apstākleņiem. Ir "individuālās normas", kas vajadzīgas tāpēc, ka daži apstākleņus ar -us lieto kādeņu vietā (kâ blakus) un retu ģenitīveni par apstākleni (kâ papildu).

Ģenitīveņu ekstrahēšana no apstākleņiem ar -us nav produktīva. No laikus iegūstam laiku, kas ir tā paša laikus variants, kâ arī sakrīt ar lietvārda formām. No čukstus – drīzāk ģenitīvu čukstu, utt. No slepus – arī variantu slepu, no pārmaiņus – ģenitīvu pārmaiņu. Ticami, ka mūs rediģēs, ja runāsim par tupu rāpu vingrojumiem un vēkšpēdu pozām; tomēr tas būs nepietiekamas prakses dēļ. 

Intas Freimanes grāmatā "Valodas kultūra teorētiskā skatījumā" rakstīts par neizprasto, nepieņemto blaku. I. Freimane rakstījusi apstākleņa aspektā. Apstākleņiem aiz -u- lieki neliek klāt -s, galvenokārt skatās, lai apstākleņus nelietotu nepareizi par kādeņiem. Te tēvadēls ir papildus, bet pastarītis varētu būt savulaik modīgais izcilus (kam ir varianti izcili un izcilu). Gadījās gan LLVV sastapt piemēru, kur vārds ar -us formāli lietots atributīvi: pirmajā izklaidus gājienā caur ceļmalas krūmiem.. mēs izcēlām divus zaķus.. Birznieks-Upītis II, 263; taču vārdu savienojuma deverbālā daba ir labi redzama.

Kādeņi jau gadsimtiem nevar beigties ar -us, un apstākleņi kādeņa ādā nekam neder. Tāpēc ir salikteņi blakustiesības, blakusparādības u. c. (blakusjosla elektrōniskajos sakaros) un bija jābūt arī blakuslēmums, blakuspeļņa utt. Te var runāt par valodas izjūtu. Pat Jāņa Petera čukstusvārdi ir pieņemami. Labāk ar sintaktisku paņēmienu veidot salikteni, nekā nepareizi lietot apstākleni.

Tas, ka kāds apstākleņa papildus vietā iešauj papildu, nav dabiska reakcija, kâ liktu domāt daudzie apstākleņu varianti ar -u. Valodas praksē lietot papildu par apstākli ir kļūda – to dara tas, kas pārpratis normējošo prasību par papildu lietošanu. Šī prasība ir pamatota. Mīlenbaha vārdnīcā papildu ir tikai apzīmētāja veidā: papildu ziņas, ergänzende Nachrichten; papildu sējums, der Supplementband. Pretēji I. Freimanei toreiz mēs tagad varam priecāties (jāpateicas arī Normētajam), ka blakus ģenitīvenim papildu ir arī apstāklenis (un pusprievārds un pusaizvārds) papildus.

Otrādā virzienā liela nelaime nevar notikt – ja apstākleni ar -u izmantos par apzīmētāju pirms lietvārda, to uztvers par ģenitīveni. Tādi ir blaku, kopu, paslepu, pamīšu utt.

Ja tādu vārdu kā blaku patiešām vairs lāgā neuztveŗ par apstākleni, tad ir jo mazāk iemesla vairīties tāda ģenitīveņa. Otram draugam – kopu – par nelaimi ir daudz vecu un jaunu lietvārda kopa nozīmju (kopu teōrijas u. c.), kas to nomāc.

Varbūt I. Freimanes aizrādījums nav skaidri uztveŗams aiz tam, ka viņa (toreizējos apstākļos) nevēršas pret vārdnīcās lietoto norādi "adj. nozīmē", tikai pret "adj. nozīmē; nevēl." Varbūt norādei bija skaidri jāpasaka: "Adverbu lietot par adjektīvu nav pareizi." Varbūt šī nozīme nebija jāuzņem vārdnīcā. Tas attiecas uz kopus, papildus, blakus, vienlaidus u. c., ko lieto "adj. nozīmē".

Ģenitīveņi tagad ir atsevišķa „suga”, tie piesaista sev līdzīgos neskaitāmu terminolōģisku darinājumu veidā. Viņu izcelsmei nav lielas nozīmes. Liekas, nav jēgas ģenitīveni vienlaidu saistīt ar kādeni vienlaids – tas drīzāk asociējas ar vienā laidā. Protams, blakus deadverbāliem ģenitīveņiem saglabājas blaku apstāklenis: neviļu uzrakstījums neviļu būs radies neviļus.

Ģenitīveni lietojam kâ kādeni. To var pārbaudīt ar "predikatīvo testu" – labs kādenis var būt izteicējā. Piemēram, lillā puķes : lilijas ir lillā, super meitene : tā dāma ir super. Kādeņi. Luksus prece : Grāmata ir luksus? Rēzus faktori : Šajā būrī pērtiķi ir rēzus? Kaut kas cits. Teikumā māja ir blakus katram izklausās, ka te ir apstāklenis, "apst.", nevis "īp."; par teikumu māja ir blaku var diskutēt.

Jaunā "Latviešu valodas gramatika" atzīst ģenitīveņu predikatīvu lietošanu, kas pirms dažiem gadu desmitiem likās apšaubāma. Nams ir brūns, stiklots un piecstāvu. (Citādi mums būtu grūtāk tulkot.) Ja izteicējā var būt ģenitīvs (lai viņa ņem, kas viņas, un taisās), tur var būt arī ģenitīvenis.

Nav ne mākas, ne nodoma, ne vajadzības ķidāt lielisko I. Freimanes grāmatu. Šāsdienas acīm varbūt par spilgtu šis teikums: Kā rāda minētie piemēri, attiecīgo adjektīvu resp. adverbu atributīvā lietojumā šķīrums latviešu valodā vispār nav bijis konsekvents. Taču Mīlenbaha vārdnīcā nav piemēru, kur blakus, kopus, vienlaidus būtu lietoti atributīvi. Vismaz te šķīrums ir konsekvents. Jā, kâ jau minēts, apstākleņi var būt ar -us, -u un citu nobeigumu.

Pēc šķīruma apjaušanas un iemācīšanās nav grūti to ievērot rakstos: blaku, kopu, papildu, vienlaidu. Spontānā runā var gadīties, ka aiz pateikta papildus piesaista lietvārdu: Mums… ē… būs vajadzīgs papildus… ē… finansējums. Papildus vajadzīgs papildu finansējums.

Rakstos nekam tādam nav jāatgadās.