Starptautiska tiesību
aktu preambula pauž likumdevēja nolūku, kas tās apsvērumos konstatējumu un mērķu
veidā tiek izklāstīts pirms pavēlošiem, dibinošiem u. c. noteikumiem normatīvās
daļas pantos. Preambulas apsvērumi parasti ir saikļa tā kā (angļu whereas)
ievadīti cēloņa apstākļa teikumi, kas pamato, kādēļ akts tiek izdots un kam
vajadzīga akta normatīvā daļa.
Apsvērumos aprāda arī objektīvos
iemeslus, kas liek izdot tiesību normas. Piemēram: pēc jauna akta pieņemšanas ir
jāgroza vecā normas vai tas jāatceļ; ar jaunām normām ir juridiski jāatspoguļo
tehnikas attīstība; ir jānoliek jauns datums kādas normas ieviešanai; ir sarīkota
apspriešana un izstrādāts ietekmes novērtējums, kur noskaidrojies, kāds risinājums
noteiktajos apstākļos vajadzīgs; ir aprēķināta summa, kas jāizmaksā vai
jāpiedzen.
Ar darbības vārdu
izteikta vajadzība mēdz būt vajadzības izteiksmē. Tā pauž likumdevēja ieskatā
nepieciešamo īstenību – jābūtību. MLLVG
teikts: "760. §. Verbs vajadzības izteiksmē izsaka darbību
(procesu, stāvokli), kas nenovēršami realizējama vai ko vajag realizēt. [..]
765. §. Vajadzības izteiksmes formas lieto nepieciešamības
izteikšanai." Tiesību normas nenovēršamas dara apstākļi – tās nevar nepieņemt.
Piemēram, ANO Bērnu tiesību konvencijas
preambulā minētās vajadzības: ģimenei ir
jāsaņem nepieciešamā aizsardzība un atbalsts; bērniem jāaug ģimenē; īpaša
uzmanība jāpievērš bērniem, kas dzīvo ārkārtīgi grūtos apstākļos. Angļu
oriģinālā tās izsaka should ar verbu,
franču – devoir ar verbu.
Citādu
viedokli pauž aizrādījums kādos starptautisku aktu izstrādes padomos:
"7. Angļu valodas modālais darbības vārds "should" - Apsvērumu daļā to nekādā
gadījumā nedrīkst atveidot ar vajadzības izteiksmi ( kā kļūdaini norādīts TTC
rokasgrāmatas iepriekšējās versijās), tātad - nevis "jādara", bet
"būtu jādara" - un nevis
" būtu jābūt", bet "vajadzētu
būt" .."
Pēc tāda negluda izpauduma
gan nav veidojama juridiskās tulkošanas prakse.
Latviešu vajadzības
izteiksme un tās paveidi (izteiksmju apvienojumi) ir gramatiska modalitāte,
kuras lietošanai nav parauga citās valodās. Tā, vajadzības izteiksmes vēlējuma
paveids – "būtu jādara" – nepieciešamību
izsaka īpašā veidā. MLLVG: "762. §. Verba vajadzības izteiksmes vēlējuma paveids izsaka iespējamu vai
vēlamu darbību, kas īstenībā nerealizējas, bet kam zināmos nosacījumos vai
apstākļos būtu jārealizējas." LVG:
"Vajadzības izteiksmes vēlējuma paveids ietver gan vajadzības, gan
vēlējuma izteiksmes nozīmi un norāda uz iespējamu vai vēlamu darbību, kam
noteikti būtu nepieciešams risināties." Vajadzības izteiksmes attieksmi
pret īstenību "tā vajag" tas attālina, padara noteiktajos apstākļos nereālu.
Šis paveids der mudinājumiem, iecerēm, un tā īstā vieta ir "vēlmes, nolūki
un deklarācijas .. paziņojumā vai ieteikumā, kas seko attiecīgajam aktam",
kā arī diplomātiski korektas vēstules.
ES oficiālo valodu
sastatījumā atklājas normatīvās valodas gramatiskā daudzveidība, konkrēti – modālo
verbu pārpilnība angļu valodā un verba izteiksmju (modu) bagātība latviešu
valodā. Iezīmējas to atbilsmes, taču tās nav tik vienkāršas kā, piemēram, terminu
leksiskās atbilsmes. Lai ieskatāmies ES iestāžu Kopējās praktiskās rokasgrāmatas
2. pamatnostādnē: "2.3.1. Darbības vārdu un laiku izvēle dažādos
tiesību aktu veidos un dažādās valodās, kā arī apsvērumos un pamatdaļās ir
atšķirīga (sk. 10. un 12. pamatnostādni). 2.3.2. Saistošu tiesību
aktu pamatdaļās franču valodā lieto tagadni, turpretim angļu valodā parasti
lieto palīgdarbības vārdu shall, kam
seko darbības vārds nenoteiksmē. Abās šajās valodās būtu pēc iespējas
jāizvairās no nākotnes formas lietošanas. Latviešu valodā saistošu tiesību aktu
pamatdaļās attiecīgi lieto īstenības izteiksmes vienkāršo tagadni, kas izsaka
pastāvīgu darbību. 2.3.3. Turpretim nesaistošos tiesību aktos nedrīkst
lietot pavēles formas vai konstrukcijas, vai noformējumu, kas pārāk līdzinās
saistošos tiesību aktos lietotajam."
Vajadzības izteiksme īstenības
izteiksmei nelīdzinās – to pretstats apmierina minēto prasību un der nesaistošu
izteikumu nošķiršanai no saistošiem.
Ja iedomātos, ka
vēlējuma paveids "mīkstina" vajadzības izteiksmi tāpat, kā angļu modālais
should "mīkstina" shall, pēc apsvērumos lietota vēlējuma
paveida būtu jālieto vajadzības izteiksmes pamatveids pamatdaļā. Bet tā taču nedara!
Tad nav arī iemesla noraidīt vajadzības izteiksmes pamatveidu tiesību akta
apsvērumos.
Īstenībā angļu should jāaplūko kā ought to sinonīms un atturīgs must / have to
obligātuma izteicējs. Gribējumā
(desire) būtu, piem., verbs ar
konjunktīvu (the Commission wishes that the
Member State transpose the Directive)
vai modālais would (it would rather have a global legal system),
turpretim should izsaka pamācību, norādījumu,
kam nav jābūt runātāja gribai, vēlmei vai vēlamam iznākumam.
Citā nozīmē vēlējuma
paveids iederas sarakstē: Latvijai būtu
jāpanāk minētās prasības izpilde. Tas nudien vēlams abām pusēm, lai Komisijai
nav jāsāk Līgumā paredzētā procedūra un Latvijai nav jāmaksā. Bet tiesību akta apsvērumos vēlējuma
paveids nav
nepieciešama should atbilsme. Te
vajadzība nav jāizsaka vēlamības veidā. Nav vajadzības izteiksmes neīstenībai jāpiejauc
vēlējuma izteiksmes neīstenība. Vēlējuma modalitātes atkārtošanās arī rada nenoteiktības
(“kā būtu, kā ne”) vai nevarības iespaidu (“būtu jau būtu, bet…”).
Izteikuma kategoriskumu
lai nosaka runātāja attieksme: vai darbība vēlama, taču tai brīdī
nerealizējama, vai skaidri nepieciešama. Vēlējuma paveidā var labi tulkot angļu
frāzes ar desirable, recommended,
preferable. Bet vēlējuma paveids neder, ja apsvērums atsaucas uz spēkā
esošu normu, piem.: ja saskaņā ar pastāvošu direktīvas pantu dalībvalstīm jāziņo par tās īstenošanu,
tad dalībvalstīm būtu jāziņo skan
kā nepiepildīta vēlēšanās.
Vajadzības izteiksme
nav vienīgais vajadzības izteikšanas līdzeklis. MLLVG 623. lpp. atzīst:
"ļoti izplatīts leksiski sintaktisks nepieciešamības, vajadzības izpausmes
veids ir modālo verbu vajadzēt un nākties lietošana kopā ar nenoteiksmi". Turpat norādīts uz J. Endzelīna
atzinumu: "759. §. [..] „Vajag(a)” savienojums ar infinitīvu apzīmē
kaut ko par nepieciešamu, par cik tas ir derīgs, kamēr dēbitīvs izsaka objektīvo
nepieciešamību; tâ, piem., tev jàdzeŗ
tēja bez sukura (jo pašreiz sukura nav) blakus tev vajag(a) tēju bez sukura dzert (jo sukurs tev būtu kaitīgs)." Pusgadsimtu
vēlāk LVG rezumē: "Jāatzīst, ka mūsdienu latviešu valodā vajadzības
izteiksme un konstrukcija vajadzēt + nenoteiksme
funkcionē kā morfoloģiski varianti bez īpašas nozīmes atšķirības. Taču iespējams
runāt par stilistisku atšķirību – vajadzēt + nenoteiksme
vairāk orientēta uz sarunvalodu, kamēr vajadzības izteiksme lietojama visos
valodas paveidos. Par to liecina, piem., ieteikums lietišķos tekstos
konstrukcijas vajadzēt + nenoteiksme
vietā lietot vajadzības izteiksmi (Skujiņa 1999: 64)."
Par juridiska
teksta lietišķumu nav īpaši jāatgādina.
Citētais mudinājums aizstāt būtu jābūt ar vajadzētu būt nav pieņemams – būtu jābūt ir starp desmitām gramatisko formu, kas veido darbības
vārda locīšanas paradigmu (tāpat kā bija bijis,
būs būts u. c.). Izpaužas
arī mudinātāja vājums lingvistikā – paradigmas neizpratne. Gramatikā neizglītotai
personai nav jādod norādījumi citiem, bet citiem tie nav jāuzklausa. Tas var
iedragāt nepārliecinātu tulkotāju izteiksmi un iebradāt ceļu neprecīzai
angļu formu ar should atveidei tekstos.
Vispārīgā attieksme
starp preambulas apsvērumiem un akta normatīvo daļu ir nevis "tā kā tas
būtu labi, to dara", bet "tā kā to vajag un tas ir jādara, to dara tā".
Vajadzība vēlējuma formā nevedinātu noteikumam saskatīt stingru pamatu, ko domā ielikt likumdevējs.
Lai apsvērumi neizklausītos
pēc noteikumiem, tajos parasti nelieto tiesību normās plaši sastopamo divdabi
ar -am/ām-, kas izsaka prasību un
kam tiesiskā kontekstā ir nepārprotama normatīva funkcija.
Angļu should pēc tulkotāja ieskata var
atveidot ar tagadni, divdabi ar -am/ām-
vai vajadzības izteiksmi (ne vēlējuma paveidā) citos tekstos, kur tas lietots
līdzīgi ES tiesību aktu shall –
kārtības, procesa, procedūras izklāstā, instrukcijā u. tml.
Tāpat kā angļu valodā
līdzās should ar verbu ir citi vajadzības
izteicēji, latviešu valodā lieto arī
pienākas, piederas, prasa, liek, nākas, ir būtiski/svarīgi/vietā, ir saistoši,
ir obligāti u. c. Kur apsvērumos svarīga nevis norise
(pieņemšana, ieviešana, nodibināšana), ko apzīmē darbības vārds, bet objekti (noteikumi,
iestādījumi, satvars), ko apzīmē lietvārds, vajadzību nosauc ar vajadzīgs. Ja kā vajag, tad lai tā skan arī apsvērums, piem.: direktīvas izpildei dalībvalstīm vajag vairāk laika.
Vajadzības izteiksme gadās
arī tiesību normā, piem., ja īstenības izteiksme atgādinātu konstatējumu, nevis noteicamo kārtību. To tagad parasti
nelieto normas priekšraksta daļā, bet citur to var prasīt apstākļu loģika. Piemēram,
kāda norma ir nosacījums jaunai: ja jāveic
pārbaude, inspektors to veic tālāk noteiktajā kārtībā (kādā tā veicama);
ja akts ir jāratificē (shall be subject to ratification), ratifikācija
ir nosacījums pilnīgai akta darbībai, bet nav pienākums. Dibinošā normā
vajadzības izteiksme neder: ja ar aktu tiek
izveidota iestāde, tad jāizveido
iestāde nav noteikums.