liekvārdi

Smalka runāšana pieder pie labas iznešanās, un tiešām braši, kad vīru pēc valodas pavada ar lielāku cieņu, nekâ pēc cepures sagaidīts.

Nelaime tik tāda, ka dažs cenšas sublimēt vārdu trūkumu – viegli pamanāmu robu izglītībā. Ar liekvārdiņiem.

Vienkāršākais – vilkt izsauksmes vārdu ē... vai modernāko ēr...

Nākamais līmenis – parazītvārdiņi. Piemēram, lietvārdam pielikts artikuls šis: „ŠĪ attīstība ar ŠO ambīciju ŠAJĀ redzējumā!”

Arī vai ne, nu vot u. tml. neizgaist no tādu ļaužu runas, kam tie ir agrāko laiku izglītības blaknes.

Ir arī tautiskāks paņēmiens – drillēt pastiprinātājas partikulas. To mums netrūkst: nu tad jau gan! Runā tām mēdz būt balasta funkcija. Rakstu valodā tās parasti liekas. Tomēr daudzi raksta tieši tâ, kâ runā.

Tālāk daži vārdi ar piespraudeņiem, kas ritumu nepadara raitāku un vēstījumu saturīgāku, bet tukšību uz mirkli noslēpj. Taču tie nav brīnumvārdiņi.


bieži vien

Nesaka taču „reizēm vien”, “vienmēr vien”. Ko nozīmētu „tikai bieži” vai „arī bieži”? Tikpat kâ neko.

Var lietot vārda bieži sinonīmu: palaikam, šad un tad, ne reizi vien.

Partikula vien labi pastiprina veida apstākli: Vecais prezidents izsakās politkorekti vien.


līdz pat

Tas nenozīmē ‘pat līdz’, kâ var tulkot EN even to. Latviski gan saka, piemēram, līdz pašai zemei, tâ ka te var būt saknes paš- variācija.


sekot līdzi

Ja nav “līdzsekošanas”, varbūt nav arī „sekot līdzi”. Notikumiem var sekot (tos vērojot). Arī norādījumiem var sekot (tos ievērojot).

Tautai ir tiesības valodu diferencēt. Bet – vai frazeolōģisms sekot līdzi nozīmē ko savdabīgu? Parasti līdzi pie darbības vārda nozīmē iesaistīšanos, darīšanu kopā ar citiem: sekot līdzi nozīmētu, piemēram, braukt līdzi policistiem, kas dzenas pakaļ bandītiem. Sarakstā var vilkt līdzi ar pirkstu, lai ko neizlaistu; varbūt sekot līdzi nozīmē ‘sekot rūpīgi’?

Ja sekot līdzi ‘sekošanu ar vērošanu’ stabili diferencē no ‘sekošanas ar izpildīšanu’, tad vārdnīcā tai jāreģistrē patstāvīga nozīme. (Ja vien mums būtu laba skaidrojošā vārdnīca.)


atkārtot vēlreiz

Ja ko vienreizēju atkārto, tas kļūst divreizējs. Ja to pašu atkārto vēlreiz – otrreiz, tas ir jau trīsreizējs, utt. Ja kaut kas bijis vairākas reizes, tad, to atkārtojot vēlreiz, tas notiek par vienu reizi vairāk.

LLVV skaidrības nav: „atkārtot 1. Izdarīt, izpildīt vēlreiz vai vairākas reizes (vienu un to pašu)”. Iznāk, ka pirmo izdarīšanas reizi atkārtošanā var ieskaitīt un var neieskaitīt. Ja bez paskaidrojuma saka tikai atkārtot, nevar arī zināt, cikreizēja ir izdarīšana vairākas reizes. Netop skaidrs, cik reižu večiņa savu sakāmo teikusi šādā teikumā: „Ir nu gan laiki pienākuši”, viņa divreiz atkārto.

Taču skaidrs viens: atkārtotais – kopā ar pirmo izdarīšanas reizi – ir noticis vismaz divreiz. Ja zināms tikai, ka augstlēcējs atkārtojis cita augstlēcēja sasniegumu, tad jāpieņem, ka šā vēstījuma robežās pārlēkts ir divreiz.

Reizēm labāk reizes nosaukt apstākļa vārdā divkārt, trīskārt ... vairākkārt, daudzkārt vai adjektivējumā divkārtējs u. c. un vārdu atkārtot nelietot.


atkal atjaunot

Daudz ko var atjaunot. Bet atkal atjaunot var tikai to, kas reizi jau atjaunots. Kamēr nav atjaunots ne reizes, nevar “atkal atjaunot”.


vēl joprojām

Vai nu vēl, vai joprojām. To nozīme tuva, bet otrs mazliet stiprāks. Piemēram: Vai viņa vēl peldas? ... Vai viņa joprojām peldas?!


jo īpaši

Tie abi (jo un īpaši) izceļ vai pastiprina, ar nelielu niansi. Tiem nav ko vienam otru pastiprināt. Vai nu jo vareni, vai īpaši vareni. Valodu var prast jo labi vai īpaši labi.


ja vien

LV ja vien var būt EN if only tulkojums. Angļu unless ir latviešu ja nolieguma teikumā, bet apgalvojumā tā vietā ir if (sk. https://atbilsmes.blogspot.com/2020/06/lest-unless.html).