Domājot Kīzija prōzas darbu "One Flew over the Cuckoo's Nest" (1962), tā Vasermaņa dramatizējumu (1963) vai Formaņa ekranizējumu (1975), var izmantot īsu norādi.
Bet kāds ir "pareizais" pilnais nosaukums?
Līdz mums šā fenomena varianti nonāca citā secībā. Ķimeles 1984. gada inscenējuma pamatā bija Brodvejas gabals. Valmierā un viesizrādēs to izrādīja un radiofonā reklamēja ar nosaukumu "Kur dzeguze ligzdu vij". Romānu Aizpurietes tulkojumā izdeva 1997. gadā ar nosaukumu "Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu". Arī filma atklātībā nonāca vēlu, ar tādu pašu nosaukumu (70. gadu beigās tā varēja parādīties kaktu video seansos, kur latvisks nosaukums nebija vajadzīgs).
Skaidrs, ka nosaukumam vienmēr jābūt vienam, kā oriģinālā. Tā kā grāmata ir prioritāra, būtu bijis svarīgi ar to iedibināt stabilu nosaukumu. Literatūrzinis Berelis drīz rakstīja, ka tā bijusi starp labākajiem tā laika "latviskojumiem", ar to laikam domādams valodas plūdumu, nevis pārtulkojuma atbilstību oriģinālam, par ko lasītājs parasti nevar spriest. Tulkotājas, kuŗa mēdza iesaistīties arī sabiedrisko tīklu diskusijās, diemžēl vairs nav dzīvajos, tāpēc jāuzticas cildinošajam novērtējumam un pie tā jāpaliek.
Jādomā, ka apgādā "Jumava", kuŗā literāra rediģēšana tiek piekopta, notika arī virsraksta apspriešana. Nav jau tik seni arī laiki, kad redaktūra ņēma priekšā pat autōrus. Literārā tradīcija, arī tulkošanas prakse un paņēmieni tomēr ir un paliek plašāka kultūras vērtība. Līdzās apziņai, ka rakstniecības zelta fondam ir jābūt pieejamam latviešu valodā.
Tāpat kā autora teksts, arī māksliniecisks tulkojums parasti netiek vērtēts pēc valodiskiem rādītājiem. Tiek ne tikai pieļauta, bet pat gaidīta subjektivitāte un personiska brīvība. Teksts tiek pārcelts citas valodas sistēmā ar tās (mērķa valodas) līdzekļiem, bet saturs tiek pārradīts. Tekstu var aplūkot vienā līmenī, bet saturu var skatīt dziļumā. Un tad var taujāt, vai tulkotājs savam lasītājam ir radījis tādas pašas asociācijas, kādas autors radījis savam; un var atklāties, ka tas īsti nav bijis iespējams un vienīgais, ko varēts, ir bijis radīt savas, varbūt līdzīgas, varbūt analoģiskas. Netiek piedots, ja pliki pārtulkots teksts, neatsedzot būtību. Vai tas maz izdarāms līdz katram sīkumam... Nereti nonāk līdz tulkojamības robežai; angļu literatūrā parasts niekoties ar t. s. "paniem" jeb līdzīgiem atšķirīgas nozīmes vārdiem, taču, piemēram, Kerola "Alises" vietas, kuŗas būvētas uz vārdu spēles, pārtulkot tikpat kā nav iespējams.
Atsevišķas interesantas tulkojumu vietas un savdabības tiek apspriestas, mācot tulkošanu augstskolā. Beletristikas tulkotājam bijis jātrāpa ne tikai ar vārdu nozīmi un gramatiku, bet arī ar stilu un tēlainību.
"Dzeguzes ligzdas" gadījumā ir jāpārtulko vai jāatveido daļa no anglofoniskiem bērniem sen pirms romāna pazīstama skaitāmā pantiņa:
Three geese in a flock. One flew east, one flew west, one flew over the cuckoo's nest. O-U-T spells OUT, goose swoops down and plucks you out.
Romānā tas skaitīts un izmantots par moto. Daļa otrās rindas tiem pašiem vārdiem veido romāna nosaukumu.
Tulkotājam tādējādi vai nu jāatdzejo, turoties pie oriģināla vārdiem un stila, vai pantiņš jāaizstāj ar latviešu lasītājam pazīstamu skaitāmpantiņu. Funkcionāli būtu noderējis "oliņ boliņ" stila pantiņš ar "viens divi trīs, nu tu esi brīvs". Ar to laikam nepietiktu visas situācijas atspoguļojumam, laikam tāpēc vairākās valodās (kā redzams Vikipēdijā) nosaukums tulkots vai nu gramatiski, vai aptuveni, taču ar vārdisku norādi uz dzeguzi. Mums tās ku-kū asociējas ar vājprātu. Varbūt būtu pieticis, ja klīnika būtu nosaukta par kukūmāju (tāds vārds eksistē).
Dzejiskais nosaukums "Kur dzeguze ligzdu vij" ir labs: redzams, ka stils nav neitrāls (mainīta vārdu secība), signalizēts par absurdumu, jo tāda vieta kā dzeguzes ligzda nav iespējama (Eiropas dzeguzei nav ligzdas, un tas savulaik atspoguļots angļu skaitāmpantiņā). Saprotams, ka nosaukums tāpat arī izskan virsaiša tekstā. Tam nav jābūt ne liriskam, ne episkam (nav tur "rītu un rietu").
Ir trīs zosis, no kuŗām viena laižas pār trakonamu, kas grāmatā apzīmēts kā dzeguzes ligzda. Pantiņā tikai doti virzieni, kuŗos zosis aizlaidās, rezultāta nav, tāpēc neviens ne pār ko nav pārlaidies. Te ir skaitļa vārds one, ko nevarētu tulkot ar nenoteikto kāds. Tātad frāzi nav domāts tulkot precīzi (kā pienāktos dokumentējot).
Atliek pieņemt, ka tulkotāja vēlējusies vispārīgi parādāt, ka kādam izdodas pārlaisties pār dzeguzes ligzdu, kas netieši nozīmē, ka izdodas izrauties no patversmes, kuŗa līdzinās ieslodzījumam. Varbūt pat eksistē izeja no pasaules trakuma.
Virsrakstu var arī attiecināt uz lielāko psihu Makmērfiju, kas galveno varoni pamudina izrauties (plucks out) no vājprāta perēkļa.