Skutels un Aristotels

Latviešu personvārdu varianti ir dabiska lieta. Tādi uzvārdi kā, piemēram,  Skutelis pastāv arī variantā Skutels, un regulārs tā latgaliešu variants ir Skuteļs. 

Nevērīgā runā mēdz būt patskaņa i izlaidums, kas izskaņu -elis saīsina nominatīvā, bet nemaina vārda locīšanu. Kurzemes zvejniekciemos bērnu runā Pēteris stabili ir Pēterels, taču lokot parādās 2. deklinācija.

Bet te rakstu valodā negaidīts pazīstama citas valodas vārda pārveidojums:

XIX gs. mūsu valodā šā sengrieķu autōra vārds veidojās (to rakstīja dažādi), bet XX gs. nostiprinājās ērtais, ritmiskais Aristotelis. Tāds tas bijis izglītības programmās un uzziņu literatūrā. Augstskola svinējusi Aristoteļa svētkus. 

Sengrieķu vārdus lietojam pēc tradīcijas. Mūsu Aristotelis glīti atbilst oriģinālam Ἀριστοτέλης (galotni, ko izrunā [ēs], aizstājam ar savu -is). Aristoteļa gadījumā īpatnēja tradīcija ir vairākām kultūrtautām: FR Aristote, IT Aristotele, UK Арістотель, LT Aristotelis, dienvidslāvu Aristotel (bez grieķu galotnes), EN Aristotle. Latgaliešu tradīcijā mēdz būt Aristoteļs.

Vairāki senatnes cilvēku un pat varoņu vārdi tagad grieķiem ir kristāmvārdi. Jaungrieķu Αριστοτέλης (galotni izrunā [is]) kā Aristotelis mums pieskaņojas tādiem vārdiem kā Periklis, Sokratis u. c., kuŗi galotnes dēļ atškiŗas no klasiskajiem, kas mums beidzas ar -s, nevis -is. 

Endzelīna atbildēs uz jautājumiem RLB LVK 1937. gadā, pārlabojot kļūmīgo "Aristots", teikts, ka pareizi ir Aristotels. Iespējams, mēģināts atveidojumā sengrieķu vārdam pieskaņot noteiktu latviešu deklināciju (atbilstoši vēsturiskajam celmam).

Tomēr gan agrāk, gan vēlāk bijis daudz Aristoteļa pieminējumu. Ir arī izdoti Aristoteļa darbu tulkojumi, piem.:

Bet kā pieļauts atgadījums Aristotels "Valstslietās"? Var minēt. Vāka maketu parasti veido atsevišķā datnē, varbūt tā nav parādīta korektoram. Ticamāk gan, ka apgāds taupījis: nav bijis literārā redaktora, kas tādas kļūdas izķertu. Bijis gan zinātniskais redaktors, taču zinātne te ir politika, nevis bibliogrāfija vai lingvistika. 

Nav izslēgta arī ģeķība. Parasti tādos "apvērsumos" pārgudrs ir kāds viens, kuŗš izrīkojas bez apdoma un atbildības, bet pārējie demonstrē iecietību. 

Lai kā bijis, grāmata ar nevajadzīgi pārveidotu autōra vārdu neliekas īsti adresēta lasītājam, kas šo to par autōru jau zina. Vismaz vārdu.

Tāda izrīcība disonē ar cerībām un apbrīnu, ko lasītājs jūt pret jaunlaiku varoņiem, kuŗi ziedojas antīkās pasaules apguvei un tekstu latviskošanai.

Pozitīvā nozīmē piesaista grāmatas nosaukums, kas "neklātienē" līdz šim parasti bijis sausais "Politika".

Gibraltar

Pēc mauru kundzības klints Pireneju pussalas dienvidos (viens no senās Eiropas Hērakla stabiem) turpina nest arābiskas cilmes nosaukumu Gibraltārs. Latviešu valodā kalna vai klints nosaukums parasti ir vīriešu dzimtē, kā Munameģis vai Staburags.

Tāpat saucas Britu aizjūŗas teritorija pie tās. Tās nosaukums latviešu valodā ir neparasts, jo zemju nosaukumi mums parasti ir sieviešu dzimtē. 

Toties tipisks ir tajā esošās pilsētas Gibraltāras nosaukums.

Jūŗas šaurums starp Āfriku un Eirōpu (jeb Hērakla stabiem) ir Gibraltāra šaurums, par godu klintij kā izteiksmīgam fiziskās ģeogrāfijas objektam. 

Starptautiskas lidostas nosaukumā bieži iekļauj pilsētas nosaukumu. Tas būtu dabiski arī Gibraltārā; funkcionāli turienes lidosta apkalpo plašāku reģionu. Latviešu valodā te mēdz rasties maza nekārtība, taču iespējas gramatiskās dzimtes dēļ ko sajaukt praktiski nav. Terminoloģijā apstiprināta Gibraltāras lidosta. 

Ne katrā svešvalodas tekstā viegli attopams, kas tieši domāts ar Gibraltar. Tāpēc tulkojuma atbilsmes mēdz variēties. Franču un krievu valodā šī teritorija skaidri ir vīriešu dzimtē. Šo valodu iespaidā acīmredzot palikts pie vārda Gibraltārs arī teritorijas nozīmē. Vācu valodā teritorijas parasti ir nekatrā dzimtē (un bez artikula), taču, ja ar nosaukumu domā klinti, ir vīriešu dzimte, ja pilsētu - sieviešu dzimte. 

Dzīve būtu vieglāka, ja gan teritorija, gan pilsēta sauktos Gibraltāra, bet Gibraltārs paliktu klints un jūŗas šauruma nosaukumā.

Apzīmējums "Gibraltāra pussala" tikai apraksta, un ir skaidrs, ka ar to domā zemes izvirzījumu, kuŗa galā slejas Gibraltārs. Terminolōģiskas nozīmes tādam nav.