"Dzeguzes ligzda"

Domājot Kīzija prōzas darbu "One Flew over the Cuckoo's Nest" (1962), tā Vasermaņa dramatizējumu (1963) vai Formaņa ekranizējumu (1975), reizēm izmanto īsu norādi "Dzeguzes ligzda", arī tāpēc, ka pilnais latviešu nosaukums var būt problemātisks. 

Kāds ir "pareizais" pilnais nosaukums? 

Līdz mums šā fenomena varianti (romāns, luga, filma) nonāca citā secībā. Ķimeles 1984. gada inscenējuma pamatā bija Brodvejas gabals. Valmierā un viesizrādēs to izrādīja un radiofonā reklamēja ar nosaukumu "Kur dzeguze ligzdu vij". Romānu Aizpurietes tulkojumā izdeva 1997. gadā ar nosaukumu "Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu". Arī filma atklātībā nonāca vēlu, ar tādu pašu nosaukumu (70. gadu beigās tā varēja parādīties kaktu video seansos, kur latvisks nosaukums nebija vajadzīgs).

Skaidrs, ka nosaukumam jābūt vienam, kā oriģinālā. Tā kā grāmata ir prioritāra, būtu bijis svarīgi ar to iedibināt stabilu nosaukumu. Literatūrzinis Berelis drīz rakstīja, ka tā bijusi starp labākajiem tā laika "latviskojumiem", ar to laikam domādams valodas plūdumu, nevis pārtulkojuma atbilstību oriģinālam, par ko lasītājs parasti nevar spriest. Tulkotājas, kuŗa mēdza iesaistīties arī sabiedrisko tīklu diskusijās, diemžēl vairs nav dzīvajos, tāpēc jāuzticas cildinošajam novērtējumam un pie tā jāpaliek. 

Jādomā, ka apgādā "Jumava", kuŗā literāra rediģēšana labi piekopta, notika arī virsraksta apspriešana. Nav jau tik seni arī laiki, kad redaktūra ņēma priekšā pat autōrus. Literārā tradīcija, arī tulkošanas prakse un paņēmieni tomēr ir un paliek kultūras vērtība. Līdzās apziņai, ka pasaules rakstniecības zelta fondam ir jābūt pieejamam arī latviešu valodā.

Tāpat kā autora teksts, arī māksliniecisks tulkojums netiek vērtēts pēc valodiskiem rādītājiem. Tiek ne tikai pieļauta, bet pat gaidīta subjektivitāte un personiska brīvība. Teksts tiek pārnests citas valodas sistēmā (ar mērķa valodas līdzekļiem), bet saturs tiek pārradīts. Tekstu aplūko vienā līmenī, bet saturu var skatīt dziļumā. Tad var taujāt, vai tulkotājs savam lasītājam ir radījis tādas pašas asociācijas, kādas autors radījis savam; var atklāties, ka tas īsti nav bijis iespējams un vienīgais, ko varēts, ir bijis radīt savas, varbūt līdzīgas, varbūt analoģiskas. Netiek piedots, ja teksts pliki pārtulkots, neatsedzot būtību. Vai vēlamais izdarāms līdz katram sīkumam? Nereti nonāk līdz tulkojamības robežai; angļu literatūrā parasts niekoties ar t. s. "paniem" jeb līdzīgiem atšķirīgas nozīmes vārdiem un, piemēram, Kerola "Alises" vietas, kuŗas būvētas uz vārdu spēles, pārtulkot tikpat kā nav iespējams.

Interesantas tulkojumu vietas un savdabības tiek apspriestas, mācot tulkošanu augstskolā. Beletristikas tulkotājam bijis jātrāpa ne tikai ar nozīmi un gramatiku, bet arī ar stilu un tēlainību. 

"Dzeguzes ligzdas" gadījumā ir jāpārtulko vai jāatveido daļa no anglofoniskiem bērniem sen pazīstama skaitāmā pantiņa:

Three geese in a flock. One flew east, one flew west, one flew over the cuckoo's nest...
[-O-U-T spells OUT,] goose swoops down and plucks you out.

Romānā tas izmantots par moto un beigu daļā to skaita Virsaitis. Daļa otrās rindas veido nosaukumu.

Tulkotājam tādējādi vai nu jāatdzejo, turoties pie oriģināla vārdiem un stila, vai pantiņš jāaizstāj ar latviešu lasītājam pazīstamu. Funkcionāli būtu derējis "oliņ boliņ" stila pantiņš ar "viens divi trīs, nu tu esi brīvs". Ar to gan nepietiktu visas situācijas atspoguļojumam, laikam tāpēc vairākās valodās (kā redzams Vikipēdijā) nosaukums tulkots vai nu tieši, vai aptuveni, taču ar vārdisku norādi uz dzeguzi. Mums ar vājprātu asociējas dzeguzes ku-kū. Varbūt būtu pieticis, ja klīnika būtu nosaukta par kukūmāju (tāds vārds eksistē).

Dzejiskais nosaukums "Kur dzeguze ligzdu vij" ir labs: redzams, ka stils nav neitrāls (mainīta vārdu secība), signalizēts par absurdumu, jo tāda vieta kā dzeguzes ligzda nav iespējama (Eiropas dzeguzei nav ligzdas, un tas atspoguļots angļu skaitāmpantiņā). Nosaukumam tāpat jāizskan Virsaiša tekstā, kam nav jābūt liriskam vai episkam, nav tur "rītu un rietu", drīzāk ir "enik benik".

Ir trīs zosis, no kuŗām viena aizlaižas pār trakonamu, kas grāmatā apzīmēts par dzeguzes ligzdu. Doti virzieni, kuŗos zosis laižas, rezultāta nav, neviens ne pār ko nav pārlaidies. Skaitļa vārdu one nevar tulkot ar kāds. Tātad frāzi nav domāts tulkot precīzi (kā pienāktos dokumentējot). 

Tulkotāja vispārīgi parāda, ka kādam izdodas pārlaisties pār dzeguzes ligzdu, kas simboliski nozīmē, ka izdodas izrauties no patversmes, kuŗa līdzinās ieslodzījumam. Varbūt pat pastāv izeja no pasaules trakuma.

Virsrakstu var attiecināt arī uz trakuli Makmērfiju, kas Virsaiti pamudina izrauties (plucks out) no vājprāta perēkļa.