effective vs. efficient

Pasākumu kvalitātes noteikšanai un izpildes pārbaudei angļu tekstos bieži līdzās lieto vārdus effective un efficient (un to substantivējumus). Un, Die’s dod’, ka lieto pareizā nozīmē!

Reizēm gan sajaukums nav liela skāde, jo abu “summāro” nozīmi gandrīz aptveŗ latviešu vārds efektīvs. Latviešu valodā tas brīžiem konkurē, brīžiem pārklājas ar citiem vārdiem. To apstiprina latviešu-angļu vārdnīcas (letonika.lv) šķirklis: „efektīvs efficient, effective, efficacious”.

Tabuliņā daži sakarīgi skaidrojumi (ar pretstatījumu) un atveidojumi:

effectiveness check	„vai ir jēga – vai būs gaidāmais iznākums, iedarbība”
efficiency check	„cik būs labs, cik labi darbojas”
effective	„tāds, kas dod labu rezultātu, panāk efektu (sekas)”
efficient	„tāds, kas ir efektīvs procesā”
effectively	patiešām, pēc būtības, pa īstam, faktiski
apply effectively	piemērot iedarbīgi
efficiency in the use of resources	lietderīga resursu izmantošana
effective	1. efektīvs, iedarbīgs; ražīgs, rezultatīvs, produktīvs
	2. faktisks, īsts
	3. efektīgs
efficient	1. (par darbu, veikumu) derīgs, lietderīgs
	2. (par cilvēku un darbībām) izdarīgs, lietišķs
	3. (kontekstuāli arī, jaudīgs, operatīvs, konstruktīvs, ekonomisks)
efficiency	lietderība[s koeficients]

 

ES tiesību aktu darbības izvērtēšanai lieto vārdu virkni, kas EN nosauc 5 svarīgākos kritērijus:

    effectiveness, efficiency, relevance, coherence, and EU added value

Abu vārdu ar eff- lietojums prasa atsegt katra specifiku, kas parasti parādās arī kritērija aprakstā. Kāda pieredzējuša praktiķa risinājums:

    rezultativitāte, efektivitāte, iederīgums, saskanīgums un ES pievienotā vērtība

Citiem objektiem kādi no tiem var nederēt un var derēt citi. Tā, zāļu effectiveness ir iedarbīgums, bet faktu, dokumentu, datu EN relevance var būt LV relevantums specifiskā sfērā, vietā un laikā, varbūt aktuālums vai nozīme.

Un effectiveness citur var būt efektivitāte jeb efektīvums.


Atpakaļtulkotājiem: EN resultative lieto reti, tā nozīme ir ‘uz rezultātu attiecīgs’, „rezultātisks”; piem., resultative verb ir perfektīvs verbs.

“Pēc leitīša es dziedāju” (T. dz.)

Leišu – mūsu kaimiņu un brāļu valodas runātāju – nosaukšanai bijuši un ir dažādi vārdi, to vidū:

leiši (no sena leišu pašnosaukuma leičiai)

lietavji (piem., Francis Skardžus)

lietuvji (piem., Paulis Kalva J. Baltuša romāna tulkojumā)

lietavieši

lietavnieki (lietots arī par Rītprūsijas leišiem)

lietuvieši

Ar pēdējo ir kāda problēma: tautas nosaukumu parasti neveido kā valsts nosaukuma atvasinājumu.

Lietava ir labs zemes un valsts nosaukums (valodnieks J. Loja to lietojis vēl 60. gados), ko attiecina arī uz senvalsti (pirms dižkunigaitijas), kas devusi nosaukumu arī tagadējai Lietuvai. Taču pēc endonīmiskā nosaukuma Lietuva oficiālas pārņemšanas latviešu valstī un valodā lietuvieši var politonīmiski nozīmēt Lietuvas valsts apdzīvotāju kopumu, nevis leišus.

Tādi atvasinājumi var izrādīties tendenciozi: moldovieši tad būtu ne tikai moldāvi, bet arī krievi un ukraiņi, kas dažādos laikos un nolūkos saradušies moldāvu zemē. Tad parādītos ukrainieši u. tml. veidojumi. Vārdu lietuvieši vajag lietot prātīgi. Mēs taču noraidām okupantu un šovinistu izgudrojumu “latvijieši”.

Miera laikā kā senāk lietots nosaukums leiši un cildinošais, bet nelatviskais lietuvji. Pēdējo gribējuši saviest Rīgas leiši – bet ne jau “sliktas skaņas” dēļ! Tādēļ, lai būtu tuvāk leišu pašnosaukumam.

Atrodams (periodika.lv, 1922–1940) arī vārds “lietuvieši” (gan trīskārt mazāk nekā leiši un daudzkārt mazāk nekā lietuvji), bet īsti totalitāri tas saviests krievu okupācijas laikā – lai būtu tuvāks krievu vārdam litovcy, kas norāda uz etnisko Lietuvu.

Manipulācijas ar vārdiem, kas cenzūras apstākļos vienkārši realizējamas, var būt gan cilvēku rīdīšanai un okupantu labsajūtai (ebrēju vārda uzspiešana žīdu apzīmēšanai), gan “jaunās iekārtas” propagandai (Tērbatas vārda aizstāšanai ar nelokāmu vārdu kā krieviem). Bet tās var arī atspoguļot negudrību, iegribas, pat vēršanos pret vārdiem, kuŗus lietojuši "buržuaziskie" valodnieki.

Leišu vārds nav lietots ar ierobežojošu nozīmes komponentu (sk. LLVV un 6 vārdnīcas Letonikā).

Leišu vārda pārākumam par pārējiem (daļējiem) sinonīmiem ir pierādījumi.

Leišmale (neģeogrāfiski leišmale) ir pierobeža, kur dzīvo leišmalnieki. Leitis ir izplatīts uzvārds, sakne leit-/leiš- ir vairāk nekā 100 vietvārdos, un vārds apdziedāts vairāk nekā 100 tautasdziesmās.

Leišu vārdu arī tagad lietojam neitrāli: gan draudzīgi, gan oficiāli, reizēm kritiski (piem., par krāsu izvēli). Arī lepni, ka mums ir savs skaists vārds “brāļuku” apzīmēšanai. Labs paraugs ir gan sporta komentētāji, gan baltisti.

Dažos salikumos, kā leišu ciltis, “lietuviešu” skanētu anahroniski. Valodniecībā plaši lieto apzīmējumu leišu valoda. 

Var arī citādi – brāļu zemi apzīmēt ar tautai identisku nosaukumu kā vecos laikos! Protams, ar lielu sākumburtu: Leiši. Piemēram: Leišu komanda pie mums ciemojas šovakar, bet pavasarī spēlēsim Leišos. Miera laikā arī šis paņēmiens nav smādēts.

likmjtuŗi

Viens no piemēriem, kur EN stakeholder nevar “mašināli” atveidot ar LV ieinteresēta persona:

Applicants should indicate how they intend to consult and take account of the views of other interested parties, in particular with organisations and natural persons representing different elements of the European Internet community and stakeholders. \\ “Pieteikuma iesniedzējiem jānorāda, kā viņi plāno konsultēties un ņemt vērā citu ieinteresēto personu viedokļus, it īpaši ar organizācijām un fiziskām personām, kas pārstāv dažādus Eiropas interneta kopienas elementus un iesaistītās personas.”

Nevainojama atbilsme nav ne ieinteresēts (asociējas ar neobjektivitāti), ne iesaistīts (tiešās nozīmes dēļ kādam persōna ir jāiesaista).

Ja tikai aptaujā indivīdus, uzņēmumus un organizācijas, tie var būt interesenti – sevišķi tad, ja atsaucas paši. Taču parasti EN terminā nav runas par pliku interesi. Ir runa par “izdarītu likmi”, un A Concise Oxford Dictionary of Politics and International Relations (4 ed.) to apraksta tâ:

“One who has a stake in a business or a policy. In its modern usage, the word is deliberately contrasted with shareholder. A shareholder has a particular kind of stake, namely a share in capital. A stakeholder’s stake may be labour, or land, or a consumer interest in the business or policy.”

Apzīmējums saistās ar frāzi at stake, kas mums ir uz spēles. Attiecīgā persōna ir drīzāk “spēlnaudnieks”, nevis “interesonis”.

Laikam uzvar prakse, kas apmēram (bet ne tikai) tāda:

stakeholders                                  ieinteresētie; ieinteresētās grupas/persōnas (nevis puses)
institutional stakeholders              ieinteresētās iestādes
professional stakeholders              ieinteresētie profesionāļi/speciālisti
internal/external stakeholders       iekšējie/ārējie ieinteresētie
interested party / (retāk) person    ieinteresēta persōna, ieinteresētais; interesents

transpozīcija

  

Mazliet par darbības vārda gramatisko veidu un atkarību no dažiem laika apzīmējumiem.

Stāties spēkā ir verbāla frāze, ko uztver kā vienreizēju un perfektīvu (pabeigtu). Ja valdība šodien likusi priekšā grozījumus, tas nenozīmē, ka visu dienu to vien darījusi. Ja kaut ko ņem vērā, rezultātam parasti pietiek ar vienu darbības aktu.

Kā pārbaudīt? Aizstājam darbības vārdu ar nepārprotami perfektīvu un iegūstam jocīgus, nevajadzīgus “iestājās spēkā”, “paņēma vērā”, “pielika priekšā”. Priedēkļi tātad lieki.

No cita konteksta: Slimības simptomi mazinās divas nedēļas pēc parādīšanās. (Cik ilgi mazinās? Nē, kad mazinās.) Dzejnieks dzimis divus mēnešus pēc revolūcijas. (Cik ilgi dzimis? Nē, kad dzimis.)

Labs piemērs ar vārdu transponēt, kam nav formāla veida rādītāja (priedēkļa):

EN Member States had to transpose the Directive by 28 November 2021. \\ LV Dalībvalstīm direktīva bija jātransponē līdz 2021. gada 28. novembrim.

Ja darbības vārdam nav priedēkļa, veidu nosaka pēc vārda nozīmes un konteksta. Transponēšanai parasti ir rezultāts – kaut vai daļējs/nepilnīgs transponējums. Tāpēc šis vārds parasti ir perfektīvs (rezultatīvs). Līdzīgi mainīt nevar nemainot – ja darbība bijusi, tad kaut kas ir mainīts.

Valodā ir tendence dažiem svešvārdiem piekabināt priedēkli skaidrības labad (piem., noorganizēt, uzorganizēt). Agrāk tikai mūzikā lietotajam vārdam transponēt priedēkļa nav pat sarunvalodā. (Varētu būt, piemēram, ja slikti “satransponēto” liktu “pārtransponēt”.)

Ja rakstītājs bīstas, ka teikumu noteikti lasīs tā, ka dalībvalstīm bijis vairākus mēnešus jātransponē un 2021. gada 28. novembrī tās varējušas transponēšanu beigt (pēc satura, pieredzes tas gan nav reālistiski), ir iespējams pārfrāzēt:

Direktīvas transponēšanai dalībvalstīs bija jābūt paveiktai 2021. gada 28. novembrī. // Direktīvai dalībvalstīs bija jābūt transponētai ne vēlāk kā 2021. gada 28. novembrī.

kartveļi

Toponīmikā (vietvārdu zinībās) runā par endonīmiem, kas ir no oriģinālvalodas nākuši nosaukumi, un eksonīmiem, kas nesakrīt ar nosaukumu oriģinālvalodā (un ko devušas vai savstarpēji pārņēmušas citas tautas). Starp valstu nosaukumiem endonīmi mums ir Lietuva un Moldova. Mums ir izcili eksonīmi Igaunija, Vācija, Krievija.

Reizēm lietots arī vārds autonīms (pašnosaukums) ­– tajā tauta dēvē sevi (tā jau ir etnonīmika), arī savu zemi un valodu.

Gruzijas dažādo apzīmējumu izcelsmi un nozīmi 2010. gadā “Rīgas Laikā” aprakstījis Aldis Lauzis: Par Georgiju? Kādēļ ne par Sakartvelu? Īss atreferējums: Gruzijas gruzīniskais nosaukums ir Sakartvelo. 2009. gadā Gruzija lūgusi Lietuvu nelietot krievisko nosaukumu LT Gruzija, tāpēc Lietuva nolēmusi lietot vārdu LT Sakartvelas. Latvija un citas valstis, kuŗas lieto krievisko nosaukumu, varētu sekot labam piemēram, un latviešiem būtu *Sakartvela. Gruzijas “krieviskais” vārds ir turku vārda Gürcistan un grieķu vārda Georgía variācija ar skaņu pārstatījumu. Tiktāl atreferējums.

Nepagāja ne desmit gadu, un Lietuvā vārdu LT Sakartvelas pieņēma par alternatīvu Gruzijas nosaukumu, kas oficiālo neaizstāj. Tas bija darījums – Gruzija apņēmās Lietuvu vairs nesaukāt krieviskajā vārdā Litva.

Uz līdzīgu lūgumu atsaukušās Izraēla, Koreja un Japāna. Vācijā, kā redzams Meiera leksikonā, tiek lietots vārds Georgien, ko vietām bija aizstājis Grusien vai Grusinien.

Gruzijas nosaukumu attīstība smalki iztirzāta EN Vikipēdijas rakstā Names of Georgia.

Arī mums senāk lietoti vārdi Georgija un georgieši.* XX gs. daudz lietota forma Grūzija (gaŗums vai nu no RU Gruzija uzsvērtās zilbes atveidojuma ar ū, vai vācu gaŗā u ietekmē). Konversācijas vārdnīcā ir tautas nosaukums grūzīņi, taču prof. Endzelīna red. Pareizrakstības vārdnīcā (1942) ir gruzieši, gruzīni (gaŗums atcelts).

Vārds kartveļi mums pazīstams no valodu klasifikācijas, kur par kartveļu valodām sauc atsevišķu saimi. Arī etnonīmiski pareizi ir diferencēt starp gruzīniem šaurā un kartveļiem plašākā nozīmē – vairākām tautām, kuŗas nevar asociēt ar vienu zemi, jo vismaz čani jeb lazi kompakti dzīvo Turcijā, pārējās ­– Gruzijā. Tādā ziņā *Kartvelija nebūtu precīzs Gruzijas apzīmējums (kas gan toponīmikā mēdz gadīties).

Gruzija ir eksonīms, aizguvums no krievu valodas. Šo valodu sveša vara uzspiedusi un izplatījusi gan Gruzijā, gan Latvijā.

Sakartvelo būtu endonīms. Taču endonīmus ietekmē katras valodas artikulācijas bāze jeb “akcents”, tāpēc izruna nav gluži tāda kā oriģinālvalodā. Arī nepieciešamo aizguvuma gramatizāciju var neuzskatīt par endonīma bojāšanu. Tad A. Lauža priekšlikums *Sakartvela liekas izcils.

Vārds Sakartvelo gruzīnu valodā veidots no vārda kartvel- ar “apdēkli” jeb cirkumfiksu sa-..-o. Tādu lietojot kādas tautas apdzīvotās zemes nosaukšanai. (Var iztēloties, kā būtu, ja mēs no saknes latv- izveidotu vārdu “Salatve”.) Apmēram tā mums daudzu zemju nosaukšanai lietota izskaņa -ija. Ja gruzīnus pārsauktu par kartveļiem (viņu autonīms ir KA kartveli), tad Gruzija būtu *Kartvelija.

Endonīmiem esot priekšroka, taču tie nav jāpārņem, kad nekas būtiski nemainās. Pasaules norises toponīmikā plašāk atbalsojas tad, ja izskan agrāko lielo impēriju valodās.

Diemžēl pie mums ir saviestas dažas pārgudrības, piemēram, daudzās valodās tradicionāli tulkojamie nosaukumi Zaļā Raga Salas un Ziloņkaula Krasts nevajadzīgi aizstāti ar Kaboverde un Kotdivuāra. Vai tā būtu pieglaimošanās kolonizatoriem, kas uzspieduši šīm zemēm savu valodu un sūknē no turienes koloniālpreces un darbaspēku? Ir izveidoti vai atstāti vairāki nelokāmi nosaukumi, reizēm ar nenosakāmu izrunu (Svatini), tā ka mums draud arī nelokāma Sakartvelo.

Bet mīlestība iet caur vēderu. Tā kā Ceilonas tēja nav Šrilankas tēja un Indijas tēja diez vai kļūs par Bhāratas tēju, tad Gruzijas tējai ir izredzes nekļūt par Sakartvelo tēju.

* Pēdējā Georgijas karaliene. Tēvijas Feļetons. Laikraksta "Tēvija" pielikums, 25.12.1891. (periodika.lv):

Dažos XIX gs. rakstos burta G/g vietā Ģ/ģ. Tajā laikā arī Džordžija dēvēta par Georgiju (un valsti, nevis štatu).

Par "kartveļiem jeb gruziņiem" 1929. gada izdevumā "Zeme un tautas" (gk. antropoloģiski, bet redzams, ka etnonīms nepavisam nav nostiprinājies):

Pedagōģijas gŗaušana ar “tulkojumiem”

Aiz medicīnas pedagōģija ir otra cilvēka darbības sfēra, kur gandrīz katram ir kas sakāms. Pat trakāk – jo slimot nav obligāti, bet izglītoties ir.

Taču izglītības sistēma nav pasargāta no triecieniem aplamas terminolōģijas dēļ.

Ļaunā Brisele? Nē! Skolas izglītību Eirōpas Savienība solījusies atstāt dalībvalstu ziņā un nenormē tâ, kâ, piemēram, darba ņēmēju profesionālo kvalifikāciju, kas vajadzīga vienotajam tirgum.

Ļaunumu sagādā: 1) neadekvātas tulkpersōnas, 2) pedagōģijā neizglītoti sabiedrības vadības neierēdņi.

No darba ņēmēja (un pēc tam darbinieka) darba devējs un darbabiedri gaida kompetenci darbā. “Kompetence” nav tradicionāls pedagōģijas termins nevienā no šā vārda nozīmēm, bet ar šo vārdu var apzīmēt izglītības un darba pieredzes savienojumu, kas ar gadiem veidojas strādājot.

Skolēnam nemēdz būt “kompetences”. Ja būtu, šis vārds būtu jau 1978. gada Pedagoģijas terminu vārdnīcā. 

Pedagōģijā runājam par teorētiskām zināšanām un praktiskām prasmēm un iemaņām. Iemaņas nav tikai motōriskas – tās mēdz būt arī sabiedriskas. Nevar skolasbērnam panākt “kompetenci”, bet var (piemēram, civilzinību kursā) ar lomu spēlēm izveidot dažas iemaņas: uzrunāt svešinieku, lūgt padomu, formulēt vajadzību, vadīt grupas darbu, turēties pie temata, izdarīt pirkumu vai pasūtījumu utt. u. t. jpr.

TK un VVK ir īpaši atgādinājušas, ka vārds kompetence ir vienskaitlinieks. Tas nozīmē, ka daudzskaitli var lietot īpašām stilistiskām vajadzībām. Ja to nesaprot, tad lietot nedrīkst. To atspoguļo arī VVC termins EN competences LV kompetence (SIC!), kas izstrādāts Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēmas (ECTS) vajadzībām (mācību sasniegumu atzīšanai citās valstīs).

“Kompetenču izglītības” vājprāts var būt radies no bezdomu pakļaušanās kādam aptuvenam tulkojumam.

Var būt kompetences sfēras/jomas (kas atbilst iegūtai izglītībai un vajadzībām darbā), var būt iemaņu un prasmju kopumi, un var būt specifiska māka (piemēram, stikla fabrikā izpūst pudeli).

Bet nezin vai, piemēram, studiju pirmajā kursā iepazīti latīņu valodas pamati būtu atzīstami par “kompetenci” latīņu valodā.

***

Izglītības organizācijā mācības kā apmācāmo praktisko darbību nošķiŗ no izglītības kā valsts vai privātpersōnu nodrošinātās sistēmas. Tāpēc ir valsts izglītības programmas un skolu mācību plāni.

Ja vajadzīgs specificēt EN training, jālieto vārds apmācība. Nevar būt drošs, ka visu iespējamo training aptvers vārds arodmācība. Lai gan EN education and training –burtiski “izglītība un apmācība” – reizēm nozīmē visu “vispārīgo un profesionālo izglītību”, pastāv taču pieaugušo izglītošana (tālākizglītība), pēcvidējās izglītības formas, kas nekur neiekļaujas, amata mācība un visdažādākie kursi.

Sākumskolā (I–IV kl.) profesionālās izglītības nav. Ja apzīmējums sākotnējā izglītība / sākumizglītība neasociētos ar sākumskolu, ar to varētu apzīmēt audzēkņa saņemto pirmo profesionālo apmācību. Tagad nevar. Taču svarīgāk – Līguma par Eirōpas Savienības darbību (LESD) 156. p. ir minēta EN basic and advanced vocational training, kas tulkota LV arodmācību pamati un kvalifikācijas celšana. Tad initial vocational education and training atveidē labāk turēties pie pamata arodizglītības un arodmācībām jeb pamata profesionālās izglītības un apmācības, vai arodizglītības / profesionālās izglītības pamatiem. Interesanti, ka LESD 166. p. 2. pk. minētā initial and continuing vocational training LV tulkota arodmācību pamati un padziļinātas arodmācības. Pamati ir kas stingrāks par iepazīstināšanu; gudrās valstīs arodmācībā nodod daļu vispārīgai izglītošanai slikti, bet aroda apguvei labi piemērotu audzēkņu pamatizglītības pēdējām klasēm atbilstošajā vecumā (ap VIII–IX kl.).

Ar prieku jāpiebilst, ka ES iestāžu terminolōgiem izdevies labi sastatīt EN un LV izglītības pakāpju nosaukumus. Desmitiem gadu tulkotāji un lasītāji ir mocījušies ar to, ka EN secondary sākas uzreiz pēc mūsu sākumizglītības un dalās divos posmos. Proti, EN lower secondary education ­– LV pamatizglītības otrais posms, EN upper secondary education – LV vidējā izglītība.

Jāpiedomā gan pie tā, ka mums nav “primāras” un “sekundāras” izglītības, tādēļ nevar būt “terciāras”. Ir pamata, vidējā un augstākā.

šanas u. c. labi draugi (verbālsubstantīvi)

Izskaņa ar -šan- ir universāla. Tādi lietvārdi apzīmē procesu (norisi) un nosauc darbību apmēram tāpat, kā darbības vārds nenoteiksmē. Tie ir tāda kā “apmaiņas forma” pārejai no darbības vārda uz lietvārdu. Tas ir gramatiski. Protams, tā nav darbības vārda forma, taču tas ir regulārs atvasināšanas līdzeklis. (Valodas mācīšanā to var aplūkot kopā ar darbības vārda formām.)

Sal. šos teikumus: Viņam patīk dziedāt. Viņš sāka dziedāt. Dziedāt ir labi. : : Viņam patīk dziedāšana. Viņš sāka dziedāšanu. Dziedāšana ir laba. Nozīmes ziņā teikumi ir tuvi, bet ne vienādi.

Varētu teikt, ka “šanas” sūtība ir piesaistīt apzīmētājus un apzīmētāja palīgteikumus, ko nevar pievienot darbības vārdam. Dažai “šanai” reizēm piekabina divdabi vai divdabja teicienu un pat mēģina piekabināt apstākļa palīgteikumu. (Tā gadās arī citiem darbības nosaucējiem lietvārdiem: lēciens atliecoties; attīstība, nedomājot par sekām.)

Vārdnīcā vārdi ar -šan- parādās, ja tiem ir arī kāda patstāvīga nozīme. Tas jau ir leksiski. Te jāmin mācību priekšmeti, kā dziedāšana, lasīšana, sporti, kā makšķerēšana, orientēšanās, disciplīnas un funkcijas, kā plānošana, datošana, vārdi vēlēšanas, varbūt balsošana, patikšana, vēlēšanās, varēšana, saprašana, varbūt gribēšana, varbūt sadziedāšanās. Tiem pieslejas salikti lietvārdi, kā glītrakstīšana, vairāksolīšana (tiem blakus ir savienojumi ar darbības vārdu rakstīt glīti, solīt vairāk, no kā tie darināti).

Universālums darbojas arī ar svešvārdiem. Analizēšana, testēšana, verificēšana, validēšana, sertificēšana nosauc procesus, kuŗos analizē, testē, verificē, validē, sertificē.

Bet atšķiŗas tas, ka blakus “šanām” var būt svešvārdi, kas apzīmē attiecīgu procesu, reizēm pasākumu vai rezultātu: analīze, tests, verifikācija, validācija, sertifikācija. Līdz ar to “šanas” retāk vajadzīgas. Te stingras kārtības nav, jo lietvārdu un darbības vārdu neaizgūst reizē un tos vienu no otra neatvasina latviešu valodā. Bet nevajag arī veidot jaunus (“analizācija”, “testācija”), jo šī -ija (bieži -cija, -sija, -zija) nav sistēmiska izskaņa (tā ir tikai daudzu vārdu nobeigums, fināle). Bez tam ar -ija beidzas daudzi vienreizējas darbības, izpauduma, rezultāta nosaukumi: demonstrācija, manifestācija, mahinācija, konvencija (kam sistēmā lietotu izskaņu -ums). Arī tiem latviešu valodā var būt blakus aktīvi lietojams darbības vārds (manifestēt, demonstrēt), bet citreiz tāda var nebūt (“mahinēt”, “konvenēt”). Lai “atrastu” tādu darbības vārdu, var būt vajadzīgas zināšanas par latīņu valodu.

Plašā EN klātbūtnē gadās, ka pēc vajadzības veidojam darbības nosaucējus lietvārdus vai “veidojam atpakaļ” darbības vārdus, no kuŗiem tie veidoti jau latīņu valodā. Pareizi darām! Nav jēgas, piem., aizgūt vārdu inovācija, ja tam blakus nelieto darbības vārdu inovēt un citus nepieciešamus vārdus (inovētājs, inovējums, inovatīvs).

Vārda investīcija nozīme LLVV (70. gados) ir investēšana, bet tagad to lieto investējuma vietā (abos skaitļos). Labāk ir, ja šķiŗam norisi no iznākuma, bet ar svešvārdu vien to nevar izdarīt. Tad ņemam talkā “šanu” un “umu”.

Piemēros nav mēģināts dalīt svešvārdu nozīmes, jo tiem tās var būt vairākas. Demonstrācija kā izrādīšana, izpaušana, gājiens... tāpat arī darbības vārda nozīme latviešu valodā ir mainījusies: mēs demonstrējam (pret) var nozīmēt, ka pulcējamies un staigājam ielās ar saukļiem.

Lietojums reizēm rāda lielu nozīmes atšķirību starp “šanu” un “iju”: proklamēšana parasti ir pasludināšana, bet proklamācija visbiežāk ir drukāts uzsaukums. Lai gan šie vārdi var apmainīties nozīmēm, prātīgi ir atšķirību uzturēt.

Darbības atšķiŗas: var būt vienreizēja, vairākkārtēja, ilgstoša, izraisoša, pabeigta, rezultatīva, uz sevi vai uz objektu virzīta utt. Ar -šana nosauc katru darbību neatkarīgi no darbības veida un aspekta. Bremzēšana apdzīta braucamrīka priekšā uzjautrina. Nobremzēšana aizņem vairākas sekundes.

Daudzām “šanām” blakus ir izveidojušies īsāki lietvārdi ar -e. To dēvē par “sufiksālo galotni”*, lai gan šajos vārdos drīzāk ir “desufiksācija” (un īsināšana). Arī -a līdzīgi izmantots (piem., mīla), reizēm arī -s (piem., atbalsts kā process; sistēmā labāk atbalste). Tādi darinājumi iegūst savu nozīmi (vai darināti īpašai vajadzībai), bet šis modelis nav universāls. Tiesa, šie okazionālismi (gadījuma vārdi) mēdz būt labi saprotami un var nostiprināties. Tādus veido arī terminoloģiskām vajadzībām. Vārdi sarakste, nodarbe, apskate, pārbaude, izsole, novirze, piekļuve, pielaide utt. kādreiz bijuši jauni, un, kas zina, iedzīvosies arī tādi kā izvērse, pārtrauce, izvērte. Daži laika pārbaudi izturējušie vairs (vai kādā no nozīmēm) gan nav procesa vārdi (piem., sarakste var būt vēstuļu kaudzīte).

Angļu valoda ir gramatiski trūcīga. Darbības nosaucējā vārdā (EN verbal noun) neparādās norises un iznākuma šķīrums. Labi angļu rakstītāji mēdz pielikt paskaidrojošus vārdus, piemēram, the process of evaluation – izvērtēšana, evaluation results/outcome – izvērtēšanas rezultāti, izvērtējums, application process – pieteikšanās.

Tā pati nelaime var būt LV svešvārdiem, tāpēc emisijas vietā var būt vajadzīgs gan emitējums, gan emitēšana. Labāka par ekspluatāciju var izrādīties ekspluatēšana (neaiztiekot birokrātiskos nodot ekspluatācijā un izņemt no ekspluatācijas, kas pastāvēja jau vienā laikā ar ekspluatatoriem marksismā). Ar svešvārdiem jāievēro tas pats princips, kas labākajos latviešu tiesību aktos: kur pirkšana, tur pircējs un pirkums, kur pārdošana, tur pārdevējs un pārdevums. (Darbības iznākuma un veicēja nosaukšana ar -ums/-iens resp. -ēj-/-tāj- ir sistēmiska un regulāra, bet nav universāla – ir grūtības ar atgriezeniskiem darbības vārdiem.)

Daži jauni svešvārdi dzīvo vienā “ligzdā” ar mantotiem vārdiem un vecākiem aizguvumiem, cits citu papildinot: pārbaudīt, apstiprināt, apliecināt, apskatīt, izmēģināt var būt skaidrāki par specifiskākajiem svešvārdiem validēt, verificēt, inspicēt, testēt, sertificēt, kas tomēr lietojami terminoloģiskas precizitātes labad, sevišķi tad, ja iekļauti jēdzienu definīcijās; tad vajadzīgi arī attiecīgi darītāju vārdi validētājs, verificētājs, inspicētājs, sertificētājs, testētājs u. c.

Retāk vajadzīgs veidot vietas apzīmējumu (ar -uve/-tava), taču kādreiz var noderēt, piemēram, testētava (ja īsti neder vārdi treks, laukums, stends) vai ražotava (ja vajag vispārināti nosaukt fabriku, rūpnīcu, ražotni, brūzi, cehu). 

* Latviešu valodas gramatikā (2015) tā dēvēta par derivatīvo ('vārddarināmo') galotni.