Prievārdi iekš, priekš un iz panīkuši gan objektīvu cēloņu, gan neobjektīvu iemeslu dēļ, kuŗus daudz necilāsim. Kāds to potenciāls? Vismaz tāds, kā XX g. sākumā Raiņa dzejā (viņš lieto visus trīs). Bet XXI gs. tie varētu atgūties tehnisku vajadzību dēļ.
Aplūkosim dažus prievārdus pa vienam!
iekš
Kopā ar lietvārdu tas ir tuvs (apmēram sinonīmisks) lokatīvam (inesīvam) vietas nozīmē un lietojams ne tikai par fiziskiem priekšmetiem, bet arī par netaustāmām sistēmām.
Lieliski izmantojams ar akronīmiem (tehniskiem, politiskiem), nelokāmiem vārdiem un internacionāliem tehniskiem apzīmējumiem, arī vietas taupīšanai šaurās ailītēs.
Piemēram, ir datubāze un informācijas sistēma, kas saucas "ALURES". Ko izteiks salikums noglabāt ALURES? Būs grūti uzminēt, taču skaidri izklausās noglabāt iekš ALURES. Kur bieži meklējam atbildes – iekš "Google". Neoficiāli izteikumu varam noformēt frivōlāk, piem., Google'ē.
Daudzos Eirōpas Savienības nelatviešu tekstos plaši tiek izmantoti akronīmi. Kas kait citvalodām, kur lietvārdu locījumu vairs tikpat kā nav... Ir prievārdi, dažās ir artikulu formas. Var pateikt angliski in the EU, nebēdājot, vai EU kaut kur aizķeŗas lasītājā. Aizķeŗas! Anglofōni pat par Jēzu var pateikt "Džei Sī", un tas viņiem pilnīgi "taisa jēgu". Mums tā nav. Ko darīt starptautiskos apstākļos? Vai nu izdomāt Eirōpas Savienībai mīļvārdiņu (piem., Ešucītē), vai kabināt locījuma galotni aiz lielburtņa ES (ES'ā), vai lietot leģitīmu analītisku iekš ES.
Var arī nolasīt "iekš ē es". Lasīt var arī pilnu nosaukumu, ja zina, kas domāts.
No piebildes pie "NRA" raksta: Jocīgi, ka trīsdesmit gadus it kā ārpus PSRS, kā arī teju pēc divdesmit gadiem iekš ES, LV problēmas ir apmēram tādas pašas kā Pakistānai .. . No tvitera: Bet iekš ES ir brīva preču (tajā skaitā atkritumu) kustība. No "Delfiem": Visu laiku tiek apgalvots, ka iekš ES celsies pensijas.
No valodas kultūras jaušams, ka rakstītāji nav nejēgas – drīzāk viņi ir pārvarējuši stagnāciju.
priekš
Līdzīgi kā ar iekš. Savienojumā ar lietvārdu – apmēram tas pats, kas datīvs. Neaplūkojam priekš laika nozīmi (pretstatā pēc), kas labi saglabājas salikteņos, un vietas nozīmi (aiz pretstatu).
Tomēr nozīme tam specifiskāka. Ar lietvārdu tas skaidrāk izsaka adresātu. Piem., Aija iedeva Maijai grāmatu priekš Paijas.
Līdzīgi: dati priekš ALURES, priekš ES, priekš Google (= Google'ei).
Piemēri iz tehnikas pasaules (lietošanas pamācībām): Iestatīšana priekš ES-60WB. Degvielas filtrs priekš PB-403. Nav gaŗi jāskaidro, ka prievārda izmešana laupītu izteikuma jēgu. Pirmajā piemērā lasītājs (lietotājs) nesaprastu, kas kur iestatāms, otrajā uztvertu PB-403 kā filtra, nevis ierīces modeļa apzīmējumu.
Liekas, prievārds priekš (vismaz literārajā sarunvalodā) reizēm novērš datīva formu sablīvējumu, kad savienojumā ar lietvārdu aizstāj datīvu.
iz
Tehniskā kontekstā vai situācijā iz var precīzāk par no apzīmēt izeju vai cilmi no avota: dati iz ALURES, iz ES, iz Google. Ja dati ir no objekta, var domāt, ka tos sniedzis kāds subjekts.
Prievārds no bijis spiests pārņemt gandrīz visu iz nozīmi (un atteikties no temata nozīmes par labu par).
Jaunlaiku piemērs (no notepad.lv): Tieši ap šo laiku sūtiju masveida epastus iz datubāzes. Mazliet nopietnāk: Iz saraksta izvēlieties maksājumus, kurus vēlaties atdot Ziedotājiem.
Prievārds iz var būt dabiski izdzīvojis (kāpēc lai nebūtu, ja kaimiņos attiecīgais leišu un krievu prievārds nebūt netaisās atkāpties, un iz- taču dzīvs priedēkļa funkcijā).
Tad nebūtu pamata to noraidīt ne tad, kad runātājs to lieto stilistiskām vajadzībām, ne tad, kad tas precīzi kalpo savā (ablatīva) nozīmē (pirmām kārtām par izvilkumiem, citātiem, vēstulēm).
Literāri darbi, periōdika u. c. uzrāda spilgtu iz lietojumu: iz seniem rakstiem, Apsīšu Jēkaba Vēstules iz tēvijas, Raiņa Tad augšā kāps pilskalns iz senseniem laikiem, Iz simtgadu miega caur dūmiem un tvaikiem; Un augstās priedes pēc lauzuma Par kuģiem iz ūdeņiem iznira" utt.
Tas ir joprojām saprotams valodas piederums, ko var iecelt ja ne goda amatā smalkā stilā, tad par vienkārša pienākuma pildītāju.
caur
Prievārds caur būtu brīvāk izmantojams gan maršruta, gan veicinātāja nozīmē. To ierobežo daži neizprotami aizliegumi ar to tulkot angļu through. Bet angļu valodā ir arī via. Kurējo tad būtu šausmīgāk tulkot ar caur?
Ja staigājam pa pilsētu un nolemjam līdz upmalai aiziet caur tirgu, viss liekas viegls un saprotams. Ja iesaka skolai vēstuli Valsts prezidentam sūtīt caur skolu valdi un ministriju, arī viss saprotams (tik šķēršļu var sarasties vairāk).
Var sanākt nesmukums, ja caur lieto aiz ko jeb kā dēļ vietā teikumā ar cēloni (caur tevi man tukšs pieliekamais) vai liek kādam iziet caur durvīm, kad pārējie iet pa durvīm.
Par to arī ziņā caur.
da, da-
Prievārds da ir
pārdialektāls: atrodams ne tikai augšzemnieku, bet arī vidus dialektā
(Vidzemes austrumos), taču rakstu valodā to praktiski aizstāj līdz (ar priekšmetu vai vietu) un pie (ar persōnu). Tas varētu būt lietojams saskanīgi ar darbības vārdiem, kas sākas ar priedēkli da- (ja arī tos lietotu plašāk).
Šis da- priedēkļa funkcijā atrodams plašākā apgabalā nekā prievārds: pat Valmierā, Trikātā, Cēsīs (ME).*
Kādā tvitersarunā E. Krumholcs: "Folkloras vākumos "da-" gana daudz izplatīts arī Vidzemē un Sēlijā; iekš MEV, piem., ir uzņemti "dabūvēt" (Saikavā), "dadalīt" (Rankā), "dačāpot" (Sunākstē). Svarīgi saprast atšķirību: mūsu "da-" norāda tikai pabeigtību vai piepildījumu, turpretim krievu "do-" arī tiecību."
A. Lauzis piesardzīgi ieminas: ".. šis ir jautājums, kurā gribētos saņemt @_VVC Latviešu valodas ekspertu komisijas akceptu. LZA Terminoloģijas komisijā par to diskutēja ap 1980. gadu (neievākums/nedavākums u. tml.). Piekritēji palika mazākumā."
VVC, gods kam gods, reaģē un apsola: "Jautājumu par latgaliskā priedēkļa “da-” lietošanu izskatīsim šī mēneša Latviešu valodas ekspertu komisijas sēdē."
Bet VVC** nedadara: Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija [2018. g.] 12.sept. izskatīja jautājumu par priedēkļa “da-“ lietošanu un ar balsu vairākumu priekšlikumu noraidīja, jo “da-“ no mūsdienu latviešu val. viedokļa uzskatāms par dialektālu, tādēļ tas nav lietojams standartvalodā."
Stāstiet
vien skolasbērniem, kāda bagātība ir izloksnes un dialekti un no kā
veidojas literārā valoda... Valdības onkulis to bagātību iešķiro
atkritumos – neatbilst standartam.
A. Lauzis VVC "veikumu" novērtē: "Ar tādu pamatojumu tiešām pietiktu, ja tiktu ierosināts standartvalodā pārņemt tādu dialekta morfēmu, kura būtu sinonīmiska jau esošai. Bet šoreiz ar to nepietiek, jo nojēgumu, ko izsaka latgaliskais “da-”, standartvalodā īsi, vienkārši un nepārprotami izteikt ir grūti."
Vairs nav uzzināms, kāpēc arī A. Lauzis priedēkli da- pielaidīgi apzīmējis par "latgalisku". Varbūt vārdu "latgaļu" lietojis par vārda "latviešu" sinonīmu. Priedēklis nav latgalisms (un nepavisam nav krievisms). Tas ir tāds pats "latvisms" kā pārējie latviešu priedēkļi. Nav reģistrēts Kursā – bet vai maz elementu, kas rakstu valodas vienības labad šķērsojuši Daugavu? Tāds pats da- ir leišiem (baltisms). Pat ja to pieskaitītu pie latgalismiem – kāda bēda to izmantot plašāk? Tas bijis pazīstams visā Vidzemē pirms t. s. Inflantijas atraušanas no tās un ir arī "mūsdienu latviešu val." pamata – vidus dialekta – piederums.
* NB. Te nav runas par partikulu da, kas tiek bāzta salikumos ar nenoteiktības nozīmi, sevišķi jeb
priekšā. Lai gan tādu var atrast latviešu leksikas krājumos, tagadējais
lietojums ir sveša ietekme. To lieto sīki latvieši
pazemodamies un aptraipīdamies.
** LVEK (VVC paspārnē lemjošās ekspertu komisijas) lēmumu saturs un locekļu gatavība ir cita materiāla temats. Nāk prātā kādas sanāksmes atreferējums, kuŗas dienaskārtībā puse jautājumu bija labi zināmi no skolas un rakstiem par valodas kultūras jautājumiem, bet lēmumi par citiem neraisīja pārliecību. Toreiz tika apstiprināts Svazilendas jaunais nosaukums. Onomasta gādībā bija izvirzīti divi "iespējami" nosaukumi: Svatini un Svatinija. Apstiprināts tika Svatini, nenorādot ne uzsvara vietu, ne [ne]deklinējamību. Neizskaidrojami, jo pāris gadus agrāk 4 Āfrikas valstu nosaukumi bija ieguvuši izskaņu -ija, lai būtu lokāmi.
Kādēļ gan vajadzīgs "vairākums" (balsošana) lietās, kas nevar būt vienādi labi izprotamas visiem lēmējiem, un kādēļ nepaļauties uz tiem ekspertiem, kuŗi atsevišķos jautājumos ir lielāki lietpratēji un var tos nopietnāk sagatavot un izskaidrot?