Slāpeklim ar skābekli ir vairāki oksīdi. Un katram oksīdam ir vismaz divi latviešu nosaukumi.
NO nitric oxide slāpekļa oksīds, slāpekļa(II) oksīds, slāpekļa monoksīds
Tas rodas degšanā, ātri piesaista skābekli un dod šo:
NO2 nitrogen dioxide slāpekļa dioksīds, slāpekļa(IV) oksīds.
Šī gāze esot smaceņa un skābo lietu veicinātāja.
Vidiskajā politikā divus minētos savienojumus, ko izmet izpūtēji un skursteņi, kopā apzīmē ar NOx. Lieto arī daudzskaitli nitrogen oxides, oxides of nitrogen, ko tulko (šās politikas robežās) slāpekļa oksīdi.
Plašāk zināma ir arī šī viela (tehnikā pazīstama kā smieklu gāze):
N2O nitrous oxide dislāpekļa oksīds, slāpekļa(I) oksīds.
Ir arī šāds:
N2O3 dinitrogen trioxide slāpekļa trioksīds, slāpekļa(III) oksīds.
Pazīstams ar to, ka sadalās par NO un NO2.
Un šāds:
N2O5 dinitrogen pentoxide slāpekļa pentoksīds, slāpekļa(V) oksīds.
To lietojot spridzekļos.
Esot arī četri citi slāpekļa oksīdi – nestabili vai pat vispār hipotētiski.
Burtiski atdarinot angļu vārdus ar mon(o)-, di-, tri-, tetr(a)-, pent(a)-, heks(a)-, hept(a)- utt., tiek atveidots skaitlis formulā, taču tādi nosaukumi maz izplatīti neorganiskajā ķīmijā vai pat lasītājam neasociējas ar ātōmu skaitu. Tie arī neizklausās labi lietvārda sākumā (kā ģenitīvenis dislāpekļa). Valence (romiešu skaitlis iekavās īpatnējā pierakstā bez starpas) izglītības programmās palikusi.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru