publika, sabiedrība, vispārība, atklātība : publisks, sabiedrisks

LV vārds publika tiek uztverts kâ pasākuma apmeklētāju vai iespieddarba lasītāju kopums, reizēm – mediju adresāts (auditōrija).

Īpašības vārdi publisks un sabiedrisks nedzīvo ciešā saistībā ("korelācijā") ar lietvārdiem publika un sabiedrība, un sabiedrisks var būt arī EN social un societal atbilsme. 

Dažos locījumos un savienojumos lieto EN lietvārda public atbilsmes atklātība un vispārība, taču arī tiem blakus nav specifiska īpašības vārda. (Vārds vispārisks noderētu; to reiz lietojusi Aspazija.) Vajadzīgi ir tādi salikumi kâ parādīties atklātībā un vispārības intereses, kuŗos vārds sabiedrība liktu domāt par cilvēka “iziešanu no alas” (parādīties/iziet sabiedrībā) vai attiecīgi par uzņēmuma vajadzībām (sabiedrības/uzņēmuma intereses).

Vārds sabiedrība tiesiski nozīmē saimnieciskas darbības organizāciju (EN company u. c.), tādēļ tekstos par komerciālām sabiedrībām ir prātīgi izvairīties no tā lietošanas plaša cilvēku kopuma apzīmēšanai. Taču sabiedrība ir galvenais society atveidojums tekstos, kur ir runa par plašo kopumu. Vārds vispārība to nespēj aizstāt – nav, piemēram, “Latvijas/vietējās vispārības”.

Tālāk ieskicētas dažas vārdu asociācijas:

general interest – vispārības intereses

general public / public in general – vispārība; [plaša] sabiedrība

broader/wider public – plašāka sabiedrība

distribution to the public – publiska izplatīšana

make public – nodot atklātībai; publiskot

disclose to the public – darīt publiski zināmu; nodot atklātībai

disclose to public view – nodot publiskai apskatei; parādīt publikai

become public – nonākt/parādīties atklātībā

available for the public; publicly available – pieejams atklātībā; publiski pieejams

make available to the public – darīt publiski pieejamu; publiskot

members of the public – sabiedrības locekļi; apkārtējie

information becomes public – ziņas nonāk atklātībā

public space – sabiedriskā telpa

public place – sabiedriska vieta

public life – sabiedrības dzīve

public services – 1. publiskie pakalpojumi 2. sabiedriskie pakalpojumi*

public library – publiska bibliotēka

public hospital – publiska slimnīca

public building – sabiedriska ēka**

public opinion – sabiedriskā doma

public roads – sabiedriskie autōceļi

public transportation – sabiedriskais transports

public consultation – sabiedriska apspriešana

public acceptance – sabiedrisks atbalsts; sabiedrības akcepts

public interest – sabiedrības interese

public interests – sabiedriskās intereses; vispārības intereses

public objective – sabiedrisks mērķis

public authority – 1. publiskā vara 2. publiskās varas iestāde

public policy – 1. publiskā politika*** 2. sabiedrības pārvalde

social services – sociālie dienesti/pakalpojumi

social affairs – sociālās lietas, sociāllietas

social norm – sabiedriska norma

social life – sabiedriskā dzīve, sadzīve

social network – sabiedrisks tīkls****

societal problem – sabiedrības problēma

societal actor – sabiedrisks darbinieks

events of major importance for society – sabiedriski svarīgākie notikumi

 

Piezīmes

* Publiskie pakalpojumi ir publiskā sektōra iestāžu apstiprinājumi, reģistrējumi, izziņas utt. Turpretim sabiedriskie pakalpojumi ir valstiski pakalpojumi svarīgās sabiedriskās dzīves jomās (ieskaitot komunālos pakalpojumus), kuŗus parasti regulē “sabiedrisko pakalpojumu regulātōrs” (mums daudzās jomās – SPRK).

** Par celtnēm/ēkām saka sabiedriskas. Publiskais nams labā literatūrā ir eifēmisks meitu mājas apzīmējums.

*** Salikums publiskā politika ir saprotams publisko tiesību sakarā, kur publisks attiecas uz publiku=sabiedrību (nevis publiskumu=atklātumu). Valsts mērogā tā ir valsts politika, taču Eirōpas Savienība daudzās jomās piekopj pārvalstisku publisko politiku, subsidiāri atmetot valstīm, reģiōniem un pašvaldībām kompetenci tiem tuvākās lietās; šie visi ir publiskās varas līmeņi.

**** “Sociālais tīkls” ir kalks, ja ar to apzīmē tādus veidojumus kâ “Facebook” vai “Twitter”. Kādai biedrībai, draudzei vai pašvaldībai var būt sociālais tīkls cilvēku sociālo vajadzību apmierināšanai. Turpretim sabiedriskie tīkli apmierina dažas sabiedriskās vajadzības, to vidū valstu un pārvalstisku korporāciju ideolōģiskās un propagandiskās vajadzības. Latvijā par “sabiedriskajiem medijiem” nodēvēti publiskie mediji – valsts radio un televīzija.

 

Daži piemēri no īstiem tulkojumiem:

content of extranets and intranets, that is to say, websites that are only available for a closed group of people and not to the general public as such \\ ārtīklu un iekštīklu, tas ir, tikai slēgtai cilvēku grupai, nevis vispārībai, pieejamu vietņu saturs

the confidential information or documents become public through other means than a breach of the confidentiality obligations \\ konfidenciālā informācija vai dokumenti nonāk atklātībā citādi, nevis konfidencialitātes pienākuma neievērošanas dēļ

advisors are able to act independently and in the public interest \\ padomdevēji spēj rīkoties neatkarīgi un vispārības interesēs

Par EN īpašības vārda public savienojumiem arī te: https://atbilsmes.blogspot.com/p/dazi-ipasi-ipasibas-vardi.html.

par nevienlīdzību

The report pointed to a number of weaknesses associated with the optional nature of the decentralised pillar, which might result in diverse patterns of use and a fragmentation of the internal market.

Tulkojums tulkotāja ērtības labad uzrakstīts ar diviem vienlīdzīgiem apzīmētāja palīgteikumiem: „Ziņojumā norādīts uz daudziem trūkumiem, kuri saistīti ar decentralizētā pīlāra fakultatīvumu un kuru dēļ var rasties atšķirīgi izmantošanas modeļi un iekšējā tirgus sīkgabalainība.”

Angļu teikumā nav izmantoti līdzvērtīgi vārda weaknesses apzīmētāji. Konstrukcijas nav gramatiski vienādas: viena ir piekļauta apzīmētāja frāze, otra – palīgteikums.

Drošības pēc nebūtu bijis par nelaimi tulkojumā parādīt gramatisko atšķirību: „Ziņojumā norādīts uz daudziem ar decentralizētā pīlāra fakultatīvumu saistītiem trūkumiem, kuru dēļ var rasties atšķirīgi izmantošanas modeļi un iekšējā tirgus sīkgabalainība.”

Ieskatoties teikuma uzbūvē un uzrakstījumā (which aiz komata), redzams, ka palīgteikumu var uztvert par „relatīvu” – par patstāvīgu domu, ko pamato pirmā daļa.

Nejuridiskā paziņojumā aptuveno jēgu var izteikt brīvāk. Taču jāatveido politiskā jēga: „Katrs dara citādi, tāpēc vajadzīgas vienādojošas ES normas.” Ekonomiskā jēga: protams, tirgus.

Vēlreiz palūkojoties uz angļu teikumu, top pavisam skaidrs, ka trūkumos vainīgs ir fakultatīvums:

Ziņojumā norādīts uz daudziem trūkumiem, ko izraisa decentralizētā pīlāra fakultatīvums, kura dēļ var rasties atšķirīgi izmantošanas modeļi un iekšējā tirgus sīkgabalainība.

Ko no tā mācīties?

Izlasīt oriģināla teikumu līdz beigām un aptvert tā uzbūvi. Indoeiropiešu valodu gramatiskajā noformējumā mēdz būt savdabības, taču gramatiska daudzveidība oriģinālā var signalizēt, ka variējama arī atbilsme.

Angļu reducētais apzīmētāja palīgteikums (reduced relative clause) var atbilst ar divdabja vārdkopu izteiktam latviešu apzīmētājam (weaknesses associated with... – ar .. saistīti trūkumi) vai apzīmētāja palīgteikumam (... – trūkumi, kas saistīti ar ..).

Taču apzīmētāja pārmešana pie cita apzīmējamā vārda ir aušība.

 

Uzziņai: https://www.perfect-english-grammar.com/

 

 

nosaka vai paredz

“Ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008 saskaņo bīstamo vielu un maisījumu klasificēšanas kritērijus un marķēšanas noteikumus.” 

Vai tiešām kritērijus un noteikumus saskaņo ar regulu? Nē! EN oriģināls: Regulation (EC) No 1272/2008 harmonises the criteria for the classification and the rules on labelling and packaging for hazardous substances and mixtures.

Bildums, ka tiesību akti paši neko nedarot, bet darot tikai cilvēki, gandē dažu tulkotāju izteiksmi. Katram skaidrs, ka minētā regula saskaņo kritērijus un normas. Tā darbojas. Tālab tā pieņemta. Protams, var ciešamā kārtā teikt, ka kritēriji un normas regulā saskaņotas.

Juridiskā valodā frāze likums nosaka/prasa ir parasta.

Lai pievēršamies vārdu paredz un nosaka attieksmei! To lietošanā ir nianses, ko valodas lietotājs reizēm neievēro (un nepamana LLVV).

Likums paredz to, ko tajā iekļāvis un izklāstījis likumdevējs. Bet atsevišķa norma skaidri nosaka; ja tiesību akta norma nevis nosaka, bet tikai paredz ko noteikt, to var būt plānots noteikt ar citu aktu (citā normā). Likumā vai pamataktā ir paredzēti likumpakārtoti akti, izpildes kārtība u. c., ko noteiks pēcāk.

Likums paredz sodu, bet pats to nepiespriež (neuzliek). Likumā var būt noteikta sankcija, bet to pēc vajadzības piemēro tiesa vai pārvaldes iestāde. Tāda sankcija tātad ir likumā paredzēta, un tur arī noteikts tās apmērs, pēc kā vadās, piespriežot vai uzliekot sodu.

Tiesību normas paredz darbības/pasākumus, ko var veikt vai kas var paši notikt. Bet tas, ko tās nosaka, uzreiz ir tieši normēts/nolikts. Likumā var paredzēt, ka kaut kas tiks pieņemts vai nodibināts vai notiks (piemēram, direktīvā ir paredzēti īstenošanas akti, pabalsti, sodi utt.). Cilvēka un ES pilsoņa tiesības, piemēram, ir noteiktas.

Angļu vārds provide (for) var nozīmēt, ka tālākais ir paredzēts: 

Article 218(9) of the Treaty on the Functioning of the European Union (TFEU) provides for decisions establishing the positions to be adopted on the Union’s behalf in a body set up by an agreement. \\ Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 218. panta 9. punktā paredzēti lēmumi, ar kuriem nosaka nostāju, kas Savienības vārdā jāapstiprina kādā ar nolīgumu izveidotā struktūrā.

Tas nozīmē, ka lēmumu vēl nav – tie tikai paredzēti. Taču ir jau noteikts to veids.

Angļu vārda provide (no LA providere 'redzēt uz priekšu') galvenā nozīme ir 'pagādāt, sarūpēt, dot'. To dara likumdevējs, nevis pareģis, un aktos ir noteikumi, nevis paredzējumi. Šajā nozīmē LLVV par paredzēt:

2.3. Noteikt, nosacīt (ko) — par likumiem, noteikumiem u. tml.

• «Mēs gribam reģistrēties dzimtsarakstu nodaļā. Likums tā kaut ko paredz. Bez baznīcas.» 
• Es [saimnieks] par ēdienu tev neatrēķinu, kaut likums par to paredz divdesmit vienu marku. 
• Noteikumi paredz, ka sabiedriskās vietās suņus bez tiem [uzpurņiem] nedrīkst vest.

Un tikai. Ne par likumdevēju! 

Tātad, ir normas, kurās vajadzīgais jau izdarīts – noteikts, nolikts, izveidots, nodibināts, ieviests, atcelts, aizliegts, labots, grozīts utt. Uz tām norādot, sakām akts nosaka, izveido, aizliedz, prasa, liek u. tml., sevišķi pasīvā: aktā noteikts/prasīts, ar aktu izveidots, [tas un tas,] kas noteikts aktā u. c. Un varam teikt aktā paredzēts, ja tajā iztirzāta turpmāka rīcība vai norise.

Par to, kas jau noteikts vai paveikts ar dibinošu, atceļošu v. tml. normu, nevajag teikt, ka to "paredz" vai ka tas "paredzēts". Par likumdevēju nevar teikt, ka tas ko paredzējis, ja tas to jau noteicis.

Nekārtība skaidrojama arī ar pārkrievotību: latviešu postsovieticus vārdā paredz iebāž krievu vārdus predusmatrivaet un predvidit.

Ticami, ka ielūkošanās 100 gadu vecā periōdikā, kas atspoguļo Krievijas impērijā 30 gadus ilgušo atklāto pārkrievošanu, atklātu līdzīgu ainu.

nacionālais jautājums

Nu jau jābūt pārdzīvotai karantīnai, kuŗā bija jāatradinās no vārda nacionāls izmantošanas ar nozīmi ‘tautisks’, ‘etnisks’ un daudzi tulkotāji vairījās to lietot vispār.

Mazs ekskurss pagājībā.

Boļševiki apkaŗoja “buržuāzisko” nacionālismu, sākumā – iznīcinot cilvēkus, kuŗi asociējās ar Latvijas valsti vai varētu to atjaunot, vēlāk – ar garīgo terōru un krievu nomitināšanu nomācot latviskumu un iedvešot, ka “nacionālisms” ir slikts.

Par nacionālismu kâ “valstsgribu” (padomju dzimtenes nodevību) draudēja kriminālvajāšana arī “attīstītajā sociālismā”, kad nacionāls nozīmēja ‘nekrievu-’ un nacionālais jautājums bija iebr[a]ucēju ērtību nodrošināšana un nekrievu asimilācija ar mērķi izveidot krievvalodīgu padomju tautu.

“Nacionālais karogs” kļuva par valsts karoga apzīmējumu laikā, kad daudzi pilsoņi ar to bija jāiepazīstina no jauna. Gorbačovieši spēlēja “nacionālo” kārti: it kâ karogs, himna un valoda būtu, kâ daži saka, “etnisko latviešu” atribūti. Tomēr atjaunojās arī salikums nacionālā neatkarība ar vārdu nacionāls starptautiskajā nozīmē (no tiem laikiem palikusi Latvijas Nacionālās neatkarības kustība) un sarkano sludinātās “suverenitātes” vietā palēnām ieviesās tādi jēdzieni kâ valstiskā neatkarība un valstiskums (EN statehood).

Tagad vārdu nacionāls atkal lietojam politiskā nozīmē (tuvu vārdiem valsts-, valstisks) gan par sevi, gan citām nācijām: monoetniskām (Igaunija), sastiķētām (Beļģija), impēriskām (Krievija), neetniskām (ASV). Vārdam nācija ir 2 galvenās nozīmes, kuŗās tas aizstāj citu vārdu: 1. valsts (sevišķi nosaukumos, kâ Apvienotās Nācijas, Sešu nāciju kauss; arī Apvienotās Karalistes daļas ir nācijas) 2. tauta (parasti tāda, kas apzinās kopību). Izņēmumi ir Tautu savienība un īpašības vārds starptautisks – tajos tauta aizstāj valsti.

Vārdu nacionāls lieto arī smukumam un lepnumam. Tâ pie mums ir “sveštautiešiem” atņemtie Nacionālā ōpera, Nacionālais teātris, kâ arī Nacionālā bibliotēka, Nacionālais mākslas muzejs u. c.

Taču tulkojumos LV vārdus parasti izraugās pēc tā, kāds vārds ir oriģinālā (parasti EN). Tad jāuzmanās.

Ir salikumi, kur national praktiski nevar būt “nacionāls”, piem.:

national territory – valsts teritorija

national borders – valsts robežas

national parliament – valsts parlaments

national flag – valsts karogs

national level – valsts/valstisks mērogs/līmenis

national security – valsts drošība

Ir salikumi (bieži terminolōģiski), kur national ir tikai nacionāls, piem.:

gross national income (GNI) – nacionālais kopienākums (NKI)

national park – nacionālais parks

national masterpieces – nacionālie meistardarbi

National Assembly – Nacionālā asambleja (Francijas parlaments)

Ir arī salikumi, kur atbilsmi var interpretēt (valsts- vai nacionāls). Tâ, national standard ir valstiski svarīgs, “valsts nozīmes”, izdots valstij, saucas valsts standarts, taču tam maz saistības ar varu, un daži saka nacionālais standarts. Lai gan valsts plāns tagad ir katrai valstij, nozarēs mēdz būt “nacionāli” plāni, piemēram, Nacionālais radiofrekvenču plāns. Autōri uzsveŗ darba nozīmi nācijai.

Vēl daži variatīvi risinājumi:

national press – centrālā prese; nacionālā prese

national sport organisations – valstu/nacionālās sporta organizācijas (kâ NOK pretstatā SOK vai attiecīgās organizācijas pretstatā FIBA, UEFA utt.)

national team – valstsvienība, valsts izlase, sliktā presē EN kalks nacionālā vienība/komanda

Vārds nacionāls izklausās nožēlojami “Nacionālās apvienības” nosaukumā, kad to pretstata pārējiem politiskajiem veidojumiem, kuŗi tad izskatās nenacionāli, tādi, kas neatzīst valsti un tautas valstisko apziņu – nacionālismu. Tas ir vārda nacionāls sovjetisks lietojums, kas atgādina “nacionālkomunistu” vaimanas pēc “sociālisma ar cilvēcīgu seju” un “patiesa ļeņinisma”. Pretenciōzs turpretim ir “Nacionālās savienības “Taisnīgums”” nosaukums – nacionālās vārdu tā varētu iemantot, ja iegūtu kārtīgu vairākumu.

Jāpiebilst, ka Eirōpas Savienības kontekstā vārdu national lieto arī pretstatam. Ir vairāki pārvaldes līmeņi, kam ir nozīme t. s. subsidiaritātē (kur augstākais atbildību atmet zemākajam): ja kaut ko var kārtot pašvaldības, reģiona valdības vai valsts valdības līmenī, tad to nedara Savienības (agrāk Kopienu) līmenī. Tad national attiecas uz dalībvalstīm pretstatā Savienībai un tulkojumam der ģenitīvi dalībvalsts-, dalībvalstu-, valsts-, valstu-, iekšzemes-, pašmāju-, vārds savs u. c.

Vārda valstisks tuvināšanās vārdam nacionāls turpretim notiek no “apakšas”: kādi sabiedriski objekti vai procesi ir svarīgi valsts varai. Taču vārds valstisks nevar aizstāt vārdu nacionāls, tas paliek tādos savienojumos kâ valstiska neatkarība, valstiskā piederība, valstiskā pašapziņa, valstiska nozīme (angļu vārds arī tad bieži ir national.)

Raibajā ainā vēlreiz jāuzsveŗ galvenais: nacionālā piederība nav “etniskā piederība” (kalkots ethnicity un ethnic origin) jeb tautība. Tā ir piederība valstij (EN nationality). Valsts piederīgie ir EN nationals.

lest & unless

Ir 2 angļu saikļi, ko lieto ar noliegumu un kam nav burtiska latviešu analōga. Bez mācīšanās grūti aptvert to nozīmi un atbilsmes. 

1. lest – “lai ne”

Vārdnīca dod uzvedinošu atbilsmi, bet praktiķim ir jāzina, ka tulkojot ne- būs darbības vārdā.

More and more mothers are trapped in abusive relationships and are afraid to signal domestic violence lest their children be taken away from them. \\ Arvien vairāk māšu ir ierautas vardarbīgās attiecībās un baidās ziņot par vardarbību ģimenē, lai viņām netiktu atņemti bērni.

Coarse cooking salt (fine salt is not used, lest too much salt be absorbed by the meat). \\ Rupjā vārāmā sāls (smalko sāli neizmanto, lai gaļa neuzsūc pārāk daudz sāls).

Nākamā teikuma atveidotājs atminējis nozīmi, taču lieki mainījis jēgu:
 
Certain principles must be taken into account, in particular, the principles of equal treatment and of proportionality, lest too broad a discretion lead to legal uncertainty. \\ “Jāņem vērā noteikti principi, tostarp vienlīdzīgas attieksmes un samērīguma principi, jo pārāk plaša novērtējuma brīvība varētu izraisīt tiesisko nenoteiktību”.

Angļu teikuma brīdinājums ar subjunktīvu (konjunktīvu) lead jāizsaka tieši, nevis ar pieļāvumu. Mūsu gramatikā nav subjunktīva. Angļu subjunktīvs nav jāatveido ar kondicionāli (nerealitāti), der indikatīvs: jāņem vērā noteikti principi, sevišķi vienlīdzība un samērīgums, lai pārāk plaša brīvība neizraisa tiesisku nenoteiktību.

Nākamajā piemērā angļu teikums pārfrāzēts:

it is essential that financial institutions anticipate in a smooth and timely fashion the transition to the standards, lest any delay should increase the costs of transition and undermine financial stability \\ “ir svarīgi, lai finanšu iestādes paredzētu vienmērīgu un laicīgu pāreju uz standartiem nolūkā nepieļaut kavēšanos, kas varētu paaugstināt pārejas izmaksas un mazināt finanšu stabilitāti”. 

Citā reizē tāda māka lieti der, taču teikumu nevajag lieki modulēt. Piemēram, abus nolūkus (ar lai) var savienot: ir svarīgi, lai finanšu iestādes paredz vienmērīgu un laicīgu pāreju uz standartiem un nekāda kavēšanās nepaaugstina pārejas izmaksas un neapdraud finansiālo stabilitāti.

Subjunktīvā ar should nav vēlējuma. Kondicionāļa (vēlējuma) formas (varētu/būtu utt.) būtu jālieto tad, ja kondicionālis būtu lietots angļu teikumā vai tādas prasītos līdzīgā latviešu teikumā.

Piemērā jēga drīzāk sasaucas ar imperatīvu (pavēles izteiksmi): lai nepaaugstina!


2. unless – “ja ne”

Angļu unless nozīmē ja (nevis ja vien, kas ir viens no angļu if only tulkojumiem). To lieto nolieguma teikumā – tas ir galvenais, kas to atšķiŗ no if. Piemēram:

Unless otherwise specified, the provisions in force shall apply. \\ Ja nav noteikts citādi, piemēro spēkā esošos noteikumus. 

Nosacījuma palīgteikumi ar unless (tāpat kā ar if) bieži attiecas uz nākotni, būdami tagadnes formā, un to nu gan māca skolā: tie jātulko nākotnē. Piemēram:

Unless we turn this alarming trend around, the burden of cancer on our families, our health and social systems and our economies will continue to grow. \\ Ja šo satraucošo tendenci neapturēsim, turpinās augt nasta, ko vēzis uzkrauj ģimenēm, veselībai, sociālajām sistēmām un ekonomikai.

Partikula vien var pastiprināt, piemēram:

People with disabilities have the right to reasonable accommodation unless such measures would impose a disproportionate burden on the employer. \\ Invalīdiem ir tiesības uz piemērotiem palīglīdzekļiem, ja [vien] attiecīgi pasākumi neuzveļ nesamērīgu nastu darba devējam.

Šai pašā sakarā jāpiebilst, ka līdzīgi if lieto un tulko arī provided that:

duties paid by the beneficiary, provided that they are included in eligible costs, and unless specified otherwise in the grant agreement \\ atbalsta saņēmēja samaksātie nodokļi, ja tie ir iekļauti atbalsttiesīgajās izmaksās un dotācijas līgumā nav noteikts citādi

Der ielāgot, ka izteiksme (mōds) un laiks latviešu palīgteikumā izsaka paši savu jēgu un nav gramatiski atkarīgi no virsteikumā lietotajiem tādā veidā kā angļu valodā – sk. future in the past* un sequence of tenses**.

* English Grammar Today on Cambridge Dictionary: They rang to say they would be with us by ten o’clock...

** Concord of Tenses | The Open Dictionary: It was the first time that I had been there.