Par “Īslandi” gaŗāks stāsts

Pasaules valstu, tautu un valodu apzīmējumi ir sakārtoti, un attiecīgie saraksti (tabulas) ir gandrīz uzticams uzziņas avots.

Tomēr savādā kārtā vairākas kļūmes un pat kādas aplamības gadiem netiek labotas. Iespējams, nelabošanas iemesls ir iestāžu saziņas gausums.

Daudzpusīgs, starptautiskā pieredzē balstīts valstu un teritoriju saraksts atrodams Eirōpas Savienības iestāžu izdevniecības vietnē: http://publications.europa.eu/code/lv/lv-5000500.htm#fn-um1.

Tas pa brīdim tiek atjaunināts. Galvenā satura ziņā to var salīdzināt ar 2006. gada oficiālo publikāciju Par pasaules valstu un teritoriju nosaukumiem… - Latvijas Vēstnesis, kur uzrādītas arī atšķirības no valsts standarta LVS ISO 3166-1:1997, un tās 2018. gada atjauninājumu Par pasaules valstu un teritoriju nosaukumiem… - Latvijas Vēstnesis.

Par autoritatīvu (ar sīkām iebildēm) jāuzskata arī Lielais pasaules atlants, sevišķi tā izcilais pielikums – svešvalodu-latviešu un latviešu-svešvalodu alfabētiskais ģeogrāfisko nosaukumu saraksts. Redakcijas valodnieciskais veikums ir apbrīnojams. (Izmaiņas tajā gan iespējamas tikai ar pārlabotu izdevumu.)

Daži aizrādījumi un jautājumi. To nolūks – uzlabot sistēmiskumu un izlabot nevērību, kā arī noraidīt dažus lēmēju pārsteidzības radītus jauninājumus.

Laika gaitā ir uzlabota arābu vietvārdu atveide, sevišķi patskaņu kvantitātes ziņā. Taču arī vārdos Tūnisa un Tūnisija ir jābūt ū. Avots – Norādījumi XV. Arābu valodas īpašvārdi. Rīga, 1982. (Sk. attēlu beigās.)

American Samoa nav "ASV Samoa". Ar ASV var ievadīt teritoriju nosaukumus, kuŗi angliski sākas ar US. Bet Amerikāņu Samoa nosaukums nāk no koloniālisma laikmeta – tāpat kâ teritorijām ar vārdiem Britu, Franču u. c. Tādi nosaukumi nemainās no tā, ka mainījusies metropoles politika. Angļu apzīmējumiem ar American, British, French atbilstošajos latviskajos jābūt Amerikāņu, Britu, Franču. Koloniju un protektorātu vidū bijuši arī citu valstu valdījumi (kā Spāņu, Portugāļu, vienulaik arī Vācu).

Nav labi pārtulkots Saint Helena, Ascension and Tristan da Cunha. Lai gan tagad administratīvi vienota, tā nav salu grupa ar trīskāršu nosaukumu. Jābūt nosaukumu virknei Svētās Helēnas Sala, Debesbraukšanas Sala un Tristana da Kuņas Salas*.

Nav vienoti apzīmēta viena no Holandes sastāvdaļām – Sintmārtena. Tā atrodas Senmartēnas salas dienviddaļā (ziemeļdaļā ir franču "aizjūras kolektivitāte" Senmartēna). LPA sastādīšanas laikā tā ietilpusi Holandiešu Antiļās.

Bet nav jau nemitīgi jāatveido un jāizgudro. Daudzas lietas ir tikai jāzina. Tad nebūs jāsasauc eksperti.

Bez šīm nepilnībām ir arī vispārīgi jautājumi. Var vaicāt, kāpēc ir Virdžīnas un Seišelas bez vārda Salas, bet nav tādu pašu Bahamu un Bermudu; kāpēc ir nelokāms Svatini, ja par lokāmiem nesen padarīti Malāvijas un 3 citu Āfrikas valstu nosaukumi. Vai vajadzīgs "Franču" pirms "Gviāna", ja ir tikai viena "Gviāna" – Franču Gvajānas vietā (līdzīgi agrākās Britu Gvajānas vietā ir Gajāna)? Vai vārds Francijas vārda Gviāna priekšā nav lieks (franču nosaukumā ir tikai vārds Guyane)?

Var turpināt vaicāt, kāpēc Taivana rakstīta ar gaŗo patskani. Lai izklausītos līdzīgi uzvārdam Taivāns? Vai vārdi būtu jāpārveido pēc paraduma izskaņās runāt ā? Pareizrakstības vārdnīcā ir Taivana, un tas ir 90. gadu, nevis Staļina laika izdevums. Ķīniešu nosaukumi tiek atveidoti no zilbēm ar īsiem patskaņiem, un aizguvuma avots ir vācu Taiwan, kur tāpat ir īss patskanis.

Nav saprotams, kāpēc eksperti oficializē Ālandu Salu pārveidi par spocīgo “Olandi”, kas parādījusies šā gadsimta sākumā. Lai kam, bet šim reģiōnam gan ir tradicionāls nosaukums.**

Eksperti būtu varējuši ieskatīties Pareizrakstības vārdnīcā. Valsts valodas centrā tādai jābūt.

Jārevidē arī eiroierēdņu veidotais ES oficiālo valodu saraksts http://publications.europa.eu/code/lv/lv-5000800.htm.

Katram filologam ir zināms, ka viena no runātāju skaita ziņā lielākajām ģermāņu valodām ir holandiešu valoda. Apzīmējums "nīderlandiešu valoda"*** (reizēm pat "nēderlandiešu") ir voluntārs un neprecīzs un netiek iekļauts autoritatīvos avotos. Pareizu valodas nosaukumu sk. Par pasaules valodu un valodu grupu nosaukumiem… - Latvijas Vēstnesis (vestnesis.lv).

Arābu vārdu atveides fragments:

* Atlantā sala/Sala variējas: fiziskās ģeogrāfijas nosaukumos raksta mazo burtu, administratīvu teritoriju nosaukumos – lielo. Līdzskanis nh portugāļu vārdos atveidots ar ņ. 

** LVKJ 21. laidienā (1985, 100. lpp.) Solveiga Elsberga rakstījusi:

Ap to laiku arī Selma Lāgerlēva parādījās tagadējā veidolā. Taču Holgersons toreiz izglābās. Tā vajadzēja atstāt.

*** Par Holandi sk. atbilsmes.blogspot.com/2023/02/nederzeme-zemzeme.html.

Ir XXI gadsimts

 

Rīgā, XXIX.XI.MMXXIII

Kopš kristīgās ēras MM gada kļuvis vieglāk izburtot romiešu gadskaitļus, kas tradicionāli parādās dažās jaunākās filmās un iespiedizdevumos. Nav pazuduši arī vecie gadskaitļi namu stūŗakmeņos un fasādēs.

Vairāk nekā tūkstoš gadu romiešu skaitļi bijuši katra lasītpratēja zināšanu vācelītē, līdz tos sākts aizstāt ar t. s. arābu cipariem.

Daudz kas palicis līdz mūsu dienām un īsti nav aizstājams ar arābu cipariem. Piemēram, ja Anglijas karali un Šekspīra varoni nodēvētu par "Indriķi 8.", to laikam uzskatītu par normas pārkāpumu.

Romiešu skaitļu lietošana ir starptautiska. Taču ir arī tradicionālas atšķirības: piemēram, gadsimtu apzīmēšanā romiešu skaitļus plaši lieto Spānijā un Francijā, mazāk – Vācijā, pavisam maz – Britu salās. Kopš angļu valodas lomas palielināšanās Latvijā gadsimtu numerācijā vērojama plaša arābu ciparu lietošana.

Ap XIX/XX gadsimta miju latviešu presē gadsimtus rakstīja ar arābu cipariem, romiešu cipariem vai burtiem. Pārkrievošanas laikā krievu paraugs lietot romiešu skaitļus, kas savukārt pārņemts no franču valodas, varēja latviešus ietekmēt, taču romiešu skaitļi nav retums arī vācu tradīcijā (piemēram, 1894. gadā “Düna Zeitung” kādā korespondenta ziņojumā no Vācijas vairāki gadsimti rakstīti ar romiešu cipariem).

Daudz kur romiešu un arābu ciparus izmanto diferencēti – vizuālai (lietojumā arī semantiskai) nošķiršanai. Tâ, ja grāmatā ir vairāki teksta dalījuma līmeņi (daļa, sadaļa, nodaļa, iedaļa), var būt prātīgi daļas un nodaļas apzīmēt ar romiešu, bet sadaļas un iedaļas – ar arābu cipariem; ja slimnīcā ir numurētas gan nodaļas, gan to palātas, tad var būt, piemēram, VIII nodaļas 3. palāta. Līdzīgi lieto skaitļus ar gadsimtiem un gadu desmitiem, piem., XXI gs. 20. g., vai datumā ar romiešu skaitli apzīmē mēnesi: 29.XI.2023.

Romiešu skaitļus parasti izmanto par kārtas skaitļa vārdiem. Punkts aiz romiešu skaitļa šais laikos nav liekams – ne tâ, kâ dara vācu valodā un kâ darīts latviešu valodā vēl pagājušā gadsimta pirmajā pusē (sk. attēlus beigās). Aiz tā punkts var nonākt tikai tad, ja skaitlis ir pašās teikuma beigās vai ja skaitlis izmantots par numerācijas elementu (piem., plāna punktam), aiz kuŗa ar lielu burtu sākas virsraksts vai nosaukums.

Valdīšanas (“regnālos”) kārtas skaitļus reizēm puspajokam lieto par sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem, kuŗi paaudzēs nes vienu vārdu un uzvārdu, piem., Harijs Vītoliņš III, Andrievs Niedra V.

Nobeigumā tabuliņa ar romiešu skaitļu paraugiem:

Raksturīgs piemērs	Nozare, apzīmējamais	Piezīmes
24. VI	mēnesis, parasti aiz dienas ar arābu skaitli	I­­–XII
MMXXIII	gads (reti tekstā)
XXI gs.	gadsimts
I g. t. pr. Kr.	gadu tūkstotis
I kvartāls	kvartāli plānošanā un grāmatvedībā	I–IV
I asinsgrupa I konjugācija	kategōrijas un grupas klasifikācijā
I palāta	telpas slimnīcās
VI Latvju vispārējie dziesmu svētki	regulāri pasākumi un sarīkojumi (festivāli, konkursi, dziesmu svētki, konferences)
IV kvadrants	kvadranti matemātikā	I–IV
hroma(IV) oksīds	elementa vērtība; grupa periōdiskajā tabulā	I–VII
Kārlis III Jānis XXIII	valdnieka vai pāvesta regnālais numurs	uz monētām IV vietā bieži IIII
I daļa I nodaļa	grāmatas, pētījuma, līguma u. tml. teksta vienības numurs
I ceturksnis I semestris	mācību gada periōdi izglītībā	ceturkšņi (I–IV), pusgadi, semestŗi (I–II)
VIb klase	klase vai kurss izglītības programmā	I–XII
V stāvs II korpuss	ēku vai ēku grupu daļas
I	nedēļas diena darbalaika grafikā	I–VII
VI	pulksteņa stunda ciparnīcā (reti tekstā)	IV vietā parasti IIII
II pūniešu kaŗš	kaŗš kā ilgāka konflikta posms
I. II)	numerācijas elements	parasti virsrakstā

Sīkāk par romiešu ciparu vēsturi Eirōpā un īpatnībām dažās valodās sk. https://en.wikipedia.org/wiki/Roman_numerals.

 

geli, ģēļi u. c.

Pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca (LVPPV) rāda, ka vārds gels ir rakstāms ar īsu e un attiecīgi runājams, un valodas kultūras un pareizības aspektā tas ir aksiomātiski. Kārtīgam literārajam redaktōram un korektōram ar redaktōra pilnvarām tas dod tiesības pārlabot nepareizu uzrakstījumu ar ē.

Ja vārda gels vietā un nozīmē ir uzrakstīts gēls, tā ir kļūda. To pārlabo un labojumu (un tā pamatu LVPPV) dara zināmu rakstītājam.

Dažu iemeslu dēļ tā nav uzskatāma par jēgas kļūdu vai pārrakstīšanos. Tā ir tipiska kļūda, un tādām mēdz būt pamats (agrākas pareizrakstības normas, izrunas prakse, normētāja nesistemātiskums u. c.). Tas nozīmē, ka citos apstākļos tā nebūtu kļūda.

LVPPV nenormē vārda nozīmi, bet vietām tajā ir paskaidrojumi par vārdu nozīmes atdalīšanu ar pareizrakstības līdzekļiem. Nebūtu nācis par ļaunu tajā uzņemt vārdu gēli (kas apzīmē skotus, kuŗi dzīvo Skotijas malienēs un parasti arī pieprot ķeltisko gēlu valodu).

Te runājam par koloīdiem, kuŗus dēvē par geliem. To vidū ir hidrogeli, aerogeli u. c. Geli ir pazīstami koloīdķīmijā līdzās koloīdu grupai soli, kas var būt gelu izejviela. Gelu klasika ir želatīns, kas devis vārdu visiem pasaules geliem.

Geliem nav tikai zinātniska nozīme – ieguvuši noturīgu gelu, varam izstrādāt medikamentus un kosmētiskus līdzekļus, kas nešķīst (piem., kontaktlēcas), nenotek kâ šķidrums un nenotraipa kâ krēms. Laikam var runāt par gelu kâ zāļu formu līdzās ziedei, šķīdumam u. c.

Arī želejas (recekļi, zilces, studiņi) ir geli – hidrogeli. Ne katrs gels ir želeja (tos pat definē pēc daļiņu lieluma), tāpēc noder nozīmes un lietojuma atdalīšana: šobrīd želejas visvairāk ir pārtikā (augļu recekļi un gaļas un zivju galerti), bet geli – ķīmijā, farmācijā, kosmētikā un attiecīgās patēriņa precēs.*

Nesenākā vēsturē (pag. gs. otrajā pusē) gela vārds jau lietots zinātnē un epizōdiski arī tehniskā periōdikā, bet želejas vārds kādu laiku noturējies arī zinātnē un kosmētikā (par to sk. LLVV). Paralēla lietošana un nozīmes pārklāšanās vienā dienā nepāriet.

Vārds gels no vismaz 80. gadiem (arī rakstītā EN gel iespaidā) ieviešas tirdzniecībā, sludinājumos un sadzīvē (ne kulinārijā) vārda želeja vietā un vispārīgā nozīmē nostiprinās zinātnē (kur vārda želeja nozīme sašaurināta).

LVPPV uzņemts LLVV (70. gados) vēl nepazītais gels, un uz to nesen atsaukušies Valsts valodas centra** lingvisti. Te jāaizrāda, ka jau 90. gados rakstforma gēls bijusi sastopama biežāk nekā "dažkārt" un arī XXI gs. 20. gados nav sastopama tikai dažkārt.

Rakstības un izrunas formu gēls, var domāt, ietekmē DE Gel. No vāciem bieži pārņemts patskaņa pagarinājums latīņu cilmes vārdos: mēdiji, doms, roze u. c. (Lai gan LA medium, domus, rosa ir ar īsu saknes patskani, līdz mums tādi vārdi var nonākt ar gaŗu.)

Ja kāds lūko pēc nesaistoša atsevišķa viedokļa, tad laba alternatīva forma būtu "gēls", kas sastopama gan lietpratēju, gan laju vidū. Tēzaurs par to izsakās tâ: "lieto retāk". Citā nozīmē derīgs būtu agrāk lietotais apzīmējums ģēļi un ģēļu valodas.

Lai lemtu par "pareizumu", ir arī jāskatās, kâ ar tādu "pirmatnīgu" vārdu veidojas atvasinājumi. Tādi vārdi kâ gelōze, gelācija, gelefekts laikam tiek pārņemti kâ gatavi salikteņi. Labi pamanāms ir vārds gelveidīgs***, kam līdzās plaukst rakstforma ar ē.  Arī salikteņa beigu daļā tiek prasīts -gels, piemēram, silikagels, bet arī to bieži raksta ar ē.

Daudz kas atbalsta formas ar e. Bet jāatceras, ka patskaņu kvantitāte (parasti īsums un gaŗums) svešvārdos nebūt nav "pareizi" noregulēta un ka vienveidību "jauc" gan aizguvuma avotu atšķirības, gan runātāju paradumi, gan Normētāja iedomas un dažkārt untumi.

Ar kādiem gan līdzekļiem, rīkiem vai ieročiem pareizrakstības varoņi lai panāktu, piemēram, u/ū konsekventumu vai "pareizu" diferenciāciju vārdos dežūra, dežurants, dežurēt? Cik gados tas nav izdevies? 1944. g.: dežūra, dežūrants, dežūrēt.

* Jau 2003. gadā lietojumu mēģināts diferencēt terminoloģijā:

Sk. LZA Terminoloģijas komisija (akadterm.lv).

** VVC skaidrojums nostiprina literāro normu:

*** Katrs valodas lietotājs var izvēlēties tīkamāko no buķetes recekļveidīgs, galertveidīgs, želejveidīgs, gelveidīgs.

 

Īslandes īssāga

Īslandes īssāga sākās ar kādas raganas pasaku, ka Islandi esot pareizi dēvēt par "Īslandi", un ekspertu piekrišanu klusuciešot. Neticamu, jo vēl bija dzīvs godājamais Ojārs Bušs, kas konsultēja par daudzu valodu vietvārdiem, un Universitātē pastāvēja onomastika (īpašvārdu pētniecība).

Saindētā ābola lomā bija nostāsts, ka islandiešu burts Í esot gaŗš, taču Austras zemes iedzimtie to nepareizi runājot īsi. Un iedzimtie uz burvju mājienu iekodās tieši saindētajā pusē.

Jaungudrības straume aprāvās tikai 2011. gada vasarā, kad bija nosēdušies Eijafjadlajegidla izvirduma dūmi un tvaiki, kas bija apmākuši skaidrību. Pienāca apkārtraksts:

"Valsts valodas centrs vēlas informēt, ka Ārlietu ministrija ir atbalstījusi Latviešu valodas ekspertu komisijas ierosinājumu atcelt Islandes rakstības formu „Īslande”. Turpmāk oficiālajā un neoficiālajā saziņā tiks lietots vecais nosaukums – „Islande”."

Par Saulvedi bija izrādījies kāds multilingvists, kuŗš gadu nodzīvoja Islandē, iemācījās islandiešu valodu un pārradies zināja teikt: "Tas I ir īss!"

Ragana atzinās maldos un tika visžēlīgi palaista. 

Bet sāgas ātri neaizmirstas, jo sāgas, pasakas un teikas mēdz būt spilgtākas par zinātniskiem, dokumentāliem un saprātīgiem argumentiem.

Īslandisms paguva ieperināties "Lielajā pasaules atlantā", kam iegadījās dienasgaismu ieraudzīt sāgas skaļākajā punktā – 2008. gadā. Gaŗumzīmes izskrāpēšana nu katra eksemplāra turētāja rokās.

Nav vienkārši. Piemēram, uzņēmuma "Google" meklētājprogramma "Google Search" netic, ka latviešu valodā vēl nav nostabilizējušies Eiropas valstu nosaukumi, un izmet pastāstu "Īslande". 2007. gadā cietusi arī čaklā "Letonikas" Latviešu-lietuviešu vārdnīca. 

Par ko irōnija? Par to, ka uzreiz vajadzēja kost ābola skaistajā nesaindētajā pusē.

Aizgūtam vārdam ir aizgūšanas ceļš jeb cilme. Vārda izcelsme var būt grūti izsekojama, taču ikkatrs valodnieks zina, kas aizguvumam ir avots – tas ir vārds tajā valodā, no kuŗas vārds pārņemts. 

Mūsu valodā nav grūti noteikt, kuŗi ģeogrāfiski nosaukumi pārņemti no vācu valodas. To vidū ir Islande – no DE Island. Nu jau turpat 2 gs. lietojam vārdu Islande, kas atbilst DE rakstu formai, bet ne gluži DE izrunai ar pagaŗu I. Piemēram: "Tas Latviešu Ļaužu Draugs" 21.06.1834.:

"Periodika" tomēr atklāj arī mēģinājumu ar nepārprotamu rakstību vārda izrunu tuvināt ģermāniskajai, piem., "Latviešu Avīzes" 07.08.1874.:

Tas nav ieviesies. Varam minēt, ka drukātajā vārdā Islande lasīts īss [i] – kā vārdā istaba. Centieni rakstību un izrunu uzlabot bija arī pārejā uz jauno ortogrāfiju, kas vilkās visu neatkarības laiku. Bet varam iztēloties, ka vārdā "Īslande" patskanis [iː], ko lasīja kā vārdā īss, raisīja tādu pašu jautrību kā mums XXI gs. un kā jaunlatviešu lasītājiem bija raisījis XIX gs.

Mūsu rakstība nerāda zilbes intonāciju. Un nav droši, ka atzinību iemantotu "Īslande" ar stiepumu (augstu toni).

Citādi var palūkoties uz 1942. gadā prof. J. Endzelīna redakcijā iznākušo Latviešu pareizrakstības vārdnīcu, kur ir vārds īslandieši. Tajā laikā modē bija svešvārdu tuvināšana gan klasisko, gan moderno valodu formai, un autōri varēja IS Í atveidot ar LV Ī atbilstoši dāņu valodnieka Raska XIX gs. pirmajā pusē aprakstītajai islandiešu valodas vēsturiskajai fonētikai (kam vismaz vārdā Ísland islandiešu tagadējā izruna neatbilst). Tādēļ Īslande bijusi līdzi arī trimdā. 

Bet jāpriecājas, ka īssāga nav skārusi tagadējo Pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcu.

Esam kopā ar somiem, igauņiem un leišiem: Islanti, Island un Islandija ir ar [i]. 

smirdmērs

Kas būtu odometrs? Ierīce mērīšanai, bet kāda?

Neapstiprinās bažas, ka tas būtu smakas mērītājs (no EN odour).

Toties "Letonikas" krājumi ļauj atrast vārdu odometrs pat ar paskaidrojumu: 'aparāts spiedes pārbaudei gruntī'. Tāda ierīce lietojama ģeoloģijā un celtniecībā.

Taču internetā atklājas, ka par "odometru" bieži dēvē arī ierīci automobilī, kuŗa parasti ir kopā ar tahometru un spidometru un īstenībā ir hodometrs.

Skaidrojumu atrodam Svešvārdu vārdnīcā: 'ierīce nobrauktā attāluma mērīšanai (riteņu transportlīdzeklī)'. Vārds iekļauts arī Latvijas un ES terminu krājumos. Pareizrakstības vārdnīcā hodometrs atrodams starp hodogrāfu un hodoskopu.

Arī ar etimolōģiju viss ir kārtībā: pirmā daļa nāk no sengrieķu hodos, kas nozīmē 'ceļš'. Ar to veidoti tādi vārdi kā hodofobija 'bailes ceļot' un hodonīms 'ceļa nosaukums'.

Bet kāpēc sajukums? Vai daži latvieši vēl lasa vecajā ortogrāfijā un burtu h neprot izrunāt?😄

Ir arī dzirdēts, ka lieli, stipri mehāniķi tā baidās no krieviem, ka saliktenī saskata krievu vārdu hod un braši atkrievinās. Ja tā, tad pārsteidzas: krievu vārds tikai kopīgas indoeiropiskas izcelsmes dēļ atgādina sengrieķu vārdu, kas rakstāms ὁδός un nozīmē 'ceļš'. Latīņu alfabētā to transkribē hodos un izmanto tehniskos terminos.

Nelaime tik tāda, ka dažās valodās pazūd sengrieķu skaņa [h], ko apzīmē ar dvesmas zīmi* virs o. Tāpēc ir FR odomètre un EN odometer. Bet DE ir Hodometer (braucamrīkos parasti Kilometerzähler).

Te drīzāk jārunā par neveselīgu atkarību no angļu valodas. 

Un kļūda jālabo.

* Angliski rough breathing, Unicode U+0314 ̔ COMBINING REVERSED COMMA ABOVE 
◌̔

erāre humānum est pidirallā

Errare humanum est, perseverare diabolicum. 

Pazīstamā maksima nākot no Cicerona. Patiesībā Cicerons, īstenībā Kikero, esot teicis tā: "Kļūdās katrs, bet tikai muļķis kļūdas neatzīst."

Muļķība nav bijusi sveša arī Rainim: "Gudrībai ir robežas, muļķībai nav."

Kad 80. gadu beigās okupētajā Latvijā kastu kastēm plūda lādzīgu cilvēku sūtīti šampūni, kafijas filtri, košļenes un citas lietas, Terminolōģijas komisija to nodēvēja par humāno palīdzību. Un smēja par tiem, kas to sauca par humanitāru – vārdam humanitārs esot pavisam citāda nozīme nekā angļu humanitarian. 

Mans draugs, filolōģijas students, saņēmis grāmatu sūtījumu, šķelmīgi noteica: "Lūk, īsta humanitāra palīdzība!"

Tiktāl viss likās kārtībā. Palīdzēt ir humāni, un palīdzības sniedzēju un saņēmēju svešvārdu nozīmes maz interesē.

Bet būtu vajadzējis rēķināties ar negaisa mākonīti, kas jau 70. gados bijis noslēpts LLVV šķirklī humanitārs:

Humanitārā intervence – ārējas darbības, kas tiek vērstas pret kādu valsti, lai ietekmētu tās iekšpolitiku vai mainītu valstī pastāvošo režīmu; intervenci var iniciēt cita valsts, valstu alianse vai starptautiska organizācija.

Darbība ar citas valsts civilistiem nolūkā mainīt dzīvi valstī nav izteikti humāna. Šis "humanitārisms" neatbilst LLVV nozīmei 'saistīts ar zinātnēm, kas pētī sabiedrību un cilvēku kā sabiedrisku būtni'. Tomēr 80. gadu beigās mākonītis tika mālēts "sarkans" un ignorēts.*

Vīrusam pietiek ar vienu nesēju. Ja humanitarian aid tulko humānā palīdzība un to vēl uzspiež, nav brīnums, ka ar LV humāns tiek atražota virkne terminu, kuŗos ir EN humanitarian. Tos neuzrādīsim – par tiem nokaunēties var Latvijas Nacionālajā terminolōģijas portālā.

Sliktāk, ka uz kļūdu uzstāj (perseverat) Latviešu valodas aģentūra:

https://www.valodaskonsultacijas.lv/lv/questions/718
https://www.valodaskonsultacijas.lv/lv/questions/920

Vai tiešām humanitārā izglītība neļauj saskatīt, ka no vārda human līdz vārdam humanitarian var nonākt tikai caur vārdiem humanity un humanitary? Vai grūti saprast, ka LV humāns īsti atbilst tikai EN humane?

Paldies Dievam, (ne vairs mucā) aug jauni latvieši, studē tieslietas un politiku un zinības nes tautā. Turpmāk vārdu humāns lieki nespraudīs jēdzienos, ko angliski apzīmē humanitarian rights, humanitarian tasks, humanitarian needs, humanitarian crisis u. d. c. Inerce gan tik drīz nerimsies, un kādiem var būt grūti aptvert tādus salikumus kā humanitārā krīze un humanitārie uzdevumi, tāpēc var manipulēt ar vārdu humānisms, piemēram, palīdzība humānisma vārdā vai humānisma krīze. Var izmantot arī vārdu humānistisks.

Humanitārā palīdzība tiek aprakstīta kā vajadzību izraisīta palīdzība (reaģēšana) ar mērķi glābt dzīvību, novērst vai mazināt ciešanas un saglabāt cilvēcīgumu, ja vietējie atbildīgie ir pārmākti vai nespēj vai nevēlas rīkoties (militāras darbības vai kataklizmas dēļ).

* Uz to, ka latviešu vārdam humanitārs ir arī nozīme, kuŗa angļu valodā pirmā, profesionālā sarunā norādījis Aldis Lauzis, piebilzdams, ka senāk tā lietota plašāk.

datuma pieraksts

Kādā sabiedrisko tīklu diskusijā par īso datuma pierakstu (piem., 18.11.1918.) izskanēja arī viedoklis, ka punkti atgādina atdalītājus (kâ interneta pieslēguma adresē, piem., 169.254.51.60) un aiz pēdējā atdalījuma punkts nav vajadzīgs (piem., 18.11.1918).

Laiku pa laikam kāds kaut ko ierauga savādā gaismā. Tas var būt ģeniāli, tāpēc pie jautājuma var pakavēties.

Vispirms aplūkosim kaimiņu oficiālos norādījumus (prakse, domājams, ir plašāka), lai redzētu, cik tālu katri tikuši.

Bālenīši (Igauņu valodas institūts Tērbatā, Eesti keele käsiraamat (eki.ee)) atzīst šādas datuma oficiālas uzrakstīšanas iespējas:

20. aprillil 1994. a       2. märtsil 2005. a
20. aprill 1994             2. märts 2005
20. IV 1994                  2. III 2005
20.04.1994                   02.03.2005
20.4.94                         2.3.2005

Apmēram tâ datumu arī nolasa: ja punkts, tad kārtas skaitļa vārds netiešā locījumā, ja bez punkta, tad pamata skaitļa vārds nominatīvā. No starptautiska standarta par piemērotu atzīst šo: 1994-04-20, 2000-03-02. To viegli iemācīties, jo tas ir parastajam pretējā virzienā.

Turpretim brāļuki (Leišu valodas valsts komisija, Data ir laikas - Valstybinė lietuvių kalbos komisija (vlkk.lt)) ir internacionalizējušies. Taču viņus attaisno tas, ka skaitļu secība īsajā pierakstā atbilst leišu valodas parastajam datumam:

2001-06-12, 2001 11 05. Gaŗais veids: 2003 m. gegužės 7 d. [burtiski „2003. g. maija 7. d.”].

Kaimiņu paraugi tātad neder. Paraugos, kur igauņi punktu neliek, viņiem nav kārtas skaitļa vārda. Bet leiši, kâ redzams, neliek punktu aiz kārtas skaitļa vārda.

Atdalot sadaļas, iet no lielākā uz mazāko. Tādā novatōriskā datuma pierakstā pienāktos papriekš rakstīt gadskaitli, tad – mēneša numuru, beigās – dienas numuru, un punktu beigās nelikt (1918.11.18). Taču katrs atdalījums tiek uztverts un pēc vajadzības nolasīts kâ kārtas skaitļa vārds, tāpēc punkts ir vajadzīgs aiz katra. Nez vai latviešu rakstos ir mēģināts punktu no gadskaitļa izvākt, un liekas, ka lasītājs to tur vēlas redzēt.

Tas, ka ciparu kopiņas citu no citas neatdalām ar starpu (atdalām tikai ar punktu), atbilst tradicionālam eiropiskam datuma pierakstam, kas tiek izmantots daudzās valodās. Kādās valodās punkta var nebūt. Mūsu 18.11.1918. ir tas pats standarts.

Ir apspriesta arī internacionalizēta (amerikāniska) secība. Tā ir pretēja parastajam nolasīšanas veidam un gaŗajam pierakstam 1918. gada 18. novembris un apgrūtina: tāds 1918.11.18. kaut kâ uztveŗams tikai tāpēc, ka pēdējais skaitlis ir lielāks par maksimālo gada mēnešu skaitu 12. Droši nolasīt var arī tādus datumus kâ 1919.11.11., kur dienas un mēneša numurs sakrīt.

Ir reiz popularizēts arī gaŗajam pierakstam (gads–diena–mēnesis) atbilstošs īss: 1918.18.11. Tāds pieraksts noraidīts.* Kādēļ, ja secība atbilst tam, kâ nolasa pilnu datumu? Tādēļ, ka tā maldinoši atgādina amerikāņu secību 1918.11.18. un esam sen pieraduši pie eiropiešu secības 18.11.1918., ko viegli uztveŗam.

XIX gadsimtā gadskaitlis datuma pierakstā smuki bija beigās. Pēc tā parauga mēs rakstītu „[tai/tanī] 18. Now. 1918.”. Mūsu standarts bijis gatavs jau sen. (Rokrakstā arī XX gadsimtā mēnesis bieži rakstīts datuma vidū ar romiešu cipariem, bieži izrotāts.)

Paļaujoties uz parasto datuma paraugu, gada skaitli var saīsināt līdz 2 pēdējiem cipariem: 18.11.18. Tas izskatās glīti un noder, piemēram, aktuālā datuma norādei, taču nevar izslēgt neskaidrību par gadsimtu.

Jāpiedomā arī, kuŗā valodā darbojies. Latviešu tekstā vai pie tā laiks un datums var parādīties amerikāņu angļu valodā, piemēram, ja nav noregulēts datōrs (operētājsistēma vai lietotne). Nav par skādi tādu secību iemācīties. Tajā datums sākas ar gadu un beidzas ar dienu. To lieto ļoti daudzās elektroniskās ierīcēs.

Personālie datōri ir labi pielāgoti daudzām valodām – atliek tās pareizi iestatīt. Datuma pierakstā par atdalītāju (dažādās valodās) var būt punkts vai defise, slīpsvītra, tukšumzīme; galā var būt punkts un var nebūt nekā.

Datuma standarta un pieraksta problēma starptautiskā saskarē nav sagudrota. Tādēļ tulkotājam mēdz norādīt prasīto datuma formātu, piem., angliski dota YYYY.MM.DD (D – day, M – month, Y – year) tulkojums ir GGGG.MM.DD. Ja teksts domāts cilvēkam, nevis elektroniskai sistēmai, var būt vajadzīgs tulkojums ar lokalizējumu DD.MM.GGGG. (ar punktu galā).

Jāpiemetina, ka Eiropas Savienības oficiālā izdevuma „Oficiālais Vēstnesis” publikāciju norādēs un lapas galvenē daudzās oficiālajās valodās izlaiž nulli skaitļos, kas apzīmē mēnesi un dienu (piem., 4.5.1990). Lai tādā pierakstā sazīmētu datumu, kas slavens ar mūsu valsts nosaukuma aktualizāciju, jādomā franciski (4 mai 1990) un nulles jāpiefantazē. „Oficiālā Vēstneša” latviešu redakcija aiz gadskaitļa liek mums parasto punktu (4.5.1990.), bet nulles neraksta. Žēl. Leiši, piemēram, šajā izdevumā raksta pēc sava standarta (ar tukšumiem). Akta virsrakstā latviešu redakcija pieņemšanas dienu un datumus tekstā raksta gaŗi (2023. gada 7. oktobris), bet tabulās jauki lieto īso pierakstu 07.10.2023. (retāk 2023. g. 7. X).

* Par pieraksta standartu jaukšanu V. Skujiņa grāmatā „Latviešu valoda lietišķajos rakstos” (R., Zvaigzne ABC, 3. izd., 2014, 80.–81. lpp.) citastarp aizrāda: „Skaitliskajā pierakstā nav pieļaujama jaukta laika vienību secība (piemēram, .. „2007.26.02.”)”.

Turpat V. Skujiņa atrunājas, ka lietišķajos rakstos netiek normēta romiešu ciparu lietošana. Žēl.

Interesanti, ka lapās periodika.lv tiek atrasti datumi tādā „pareizas nolasīšanas” secībā, piem., 1918.18.11. (domāts 1918. gada 18. novembrī), lai gan meklētājā liek ievadīt parastajā veidā. Jāpierod. 

Kēnigsberga

Ja Somijas teritoriju Ahvenanmā dēvējam somiskā vārdā, nevis zviedriski-vāciskā vārdā par Ālandu Salām, atbalstām somu suverenitāti. Ja gadsimtiem zināmo Kijevu pārdēvē par Kijivu, izrāda solidaritāti ukraiņiem.

Ahvenanmā ir Somijā, Kijiva ir Ukrainā.

Bet kāpēc Latvijā Valsts valodas centrs pieļauj prūšu Kēnigsbergas aizstāšanu ar leitiskiem Karaļaučiem?

Kēnigsberga nekad nav bijusi Lietuvā. Senajiem prūšiem (sembiem) tajā vietā bijusi Tvangste. Čehu ķēniņa koka pili nomainījusī Vācu ordeņa Kēnigsberga ir bijusi Prūsijā un vēlāk Lielvācijā. 

Mums vārda Karaļauči lietošana* neitrālā kontekstā būtu apolitiska, anahroniska un stilistiski neiederīga. Karaļauči ir: 1) lieks lituānisms, 2) pseidovietvārds, 3) poētisms (no Pēterpils un Mētraines rubrikas).

VVC ieteikumā runāts par “tradicionālo baltisko nosaukumu Karaļauči”. Ja gribas autentiska baltiska nosaukuma, var palūkoties t. s. jaunprūšu apcirkņos ­– Vikipēdijā atrodam prūsisku nosaukumu Kunnegsgarbs. Turpretim Karaļauči ir nevis baltisms, bet lituānisms ­– aizguvums no leišu valodas. Aizgūts neprasmīgi – vienskaitļa vietā daudzskaitlis (varbūt atsaucoties uz Karaliaučiui, kas lietots Prūsijas leišu XVI gs. rakstos). Nosaukumi arī rāda, ka šis vārds tiek tulkots, lai katrā valodā būtu saprotams. (Tādi vārdi ir arī mums, kā Jaunpils blakus Neuenburg.) Tādā ziņā būtu varēts izveidot saprotamu nosaukumu, piemēram, “Ķēniņkalne”. Bet vārds Karaļauči nav latviski saprotams.

Leišiem ar Karaliaučius ‘ķēniņa kalva/paugurs’, kas ir nosaukuma tulkojums, saistās emocijas. Rītprūsija, kuŗas “lietavnieku” apdzīvotā daļa saukta par Mazo Lietuvu, bijusi arī kultūras avots latīņu drukas aizlieguma laikā. Bet vai mums leišu modē jāpārtaisa trešu valstu vietvārdi? Mums taču nav, piemēram, baltkrievu Grodņas vietā “Gardiņas”, kas izklausītos “baltiski”.

Vikipēdists apgalvo, ka Kēnigsbergu “tradicionāli sauc par Karaļaučiem”, atsaukdamies uz kādu biedrību “Latvietis” (kas nav ne valodas, ne vēstures avots). Īstenībā par Karaļaučiem vai ­– aplamāk – Karalaučiem Kēnigsberga visbiežāk dēvēta miera laikā. Šī pompōzā pretvāciskuma izpausme aizķērusies tautas atmiņā – lūk, visa “tradīcija”. Tas ir neīsts nosaukums, kas pastāvējis līdzās vēsturiski pareizajam, oficiālajam Kēnigsberga.

Lituānismu Karaļauči var lietot ausekliskā dzejā.

Pēc boļševiku un viņu sabiedroto izrīcības II pasaules kaŗā var solidarizēties vienīgi ar Prūsiju. Jā, senprūši, kuŗi negāja bojā cīņās un sērgās, pārņēma vācu valodu. Bet tā ir viņu zeme. Kēnigsberga ir Prūsijas ķēniņu sēdeklis. Lietuva uz to nepretendē. 

VVC paspārnē “eksperti” nevis ieņēmuši valstisku nostāju, bet agrāko laiku Terminoloģijas komisijas stilā palaiduši variantus. Bet kam tad mums valsts valoda un tās centrs? Kam mums Kronvalds ieviesis vārdu ierēdnis? Ierēdnim pienākas ierēdīt.

* Avots: Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija iesaka Krievijas Kaļiņingradas eksklāva krieviskā nosaukuma "Kaļiņingrada" vietā lietot Karaļauči vai Kēnigsberga | Valsts valodas centrs (vvc.gov.lv).

sfēra, nozare, joma

Arī terminolōģiski nesašķirojamos vārdus reizēm var un vajag diferencēt. Laika gaitā vārdi sfēra, nozare, joma savstarpēji tuvojas nozīmē, cits citu aizstāj, ziedojas modei utt. Aplūkosim dažus lietojumus!

sfēras: piem., veselība, drošība, zinātne, kultūra, izglītība, rūpniecība, apkalpošana

Parastas ir cilvēka saimnieciskās, garīgās un politiskās darbības sfēras. Tās var būt ne tikai šaurākas vai plašākas, bet arī zemākas vai augstākas.


nozares: tautsaimniecības, rūpniecības, ražošanas, zinātnes nozares (pēdējās arī disciplīnas akadēmiskajā pasaulē)

Ar šā vārda ģenitīviem mēdz būt problēmas. Ja vēlas novērst aizdomas par tālāku dalījumu, vajag lietot nozares nosaukumu bez vārda nozare. Piem., darboties ražošanā, zinātnē, finansēs. Tiklīdz min vārdu nozare, var jautāt – kuŗa nozare? (piem., Strādāju zemkopības nozarē. – Bet tieši kuŗā zemkopības nozarē?) Tāpēc tur, kur nerunā par sīkāku/zemāku sazarojumu, vārdu nozare nevajag lietot. Daudzas apakšnozares var būt virsnozares vēl sīkākām nozarēm. Un lasītājam nav pienākuma uztvert t. s. pielikuma ģenitīvu tur, kur to parasti nelieto – lai zemkopība ir zemkopība, nevis zemkopības nozare! 


jomas: piem., veselības aizsardzība, sabiedriskā kārtība, enerģētika, ekoloģija

Ļoti bieži ar jomām saprot politikas jomas. Tās var dalīties apakšjomās. Ar jomām saprot arī cilvēka darbības un interešu sfēras: zinātne, tehnika, māksla, ražošana.

Šādiem vārdiem ir gan tieša nozīme, gan otra nozīme ­– sākumā metafōriska, vēlāk novalkāta. Apnicīgums, ar kādu vārdu joma lieto vietā un, galvenais, nevietā, liek pie šā sarakstiņa atgriezties un vēlreiz pārlikt, vai nelietot kaut ko „aizmirstu”.

Reizēm joma lietota bez kādas jēgas. Ko nozīmē finanšu joma, digitālā joma vai kosmosa joma? Tas neko nepasaka ne lajam, ne lietpratējam finansēs, digitalizācijā vai kosmosa apguvē. Tādus savienojumus parasti lieto tulkotāji – vai nu angļu oriģināla frivolitātes dēļ, vai nepūlēdamies paši saprast nozīmi. Tie noder politikāņiem, kas tos pamet elektorātam, kam atliek tikai nodomāt, ka gan jau gudrs cilvēks zina, ko saka. Visbiežāk šīs tiešām ir kādas valsts vai organizācijas politikas jomas.

Jomai bieži atbilstošais angļu vārds area ir tik izplūdis, ka anglofōni nereti to skaidrības labad papildina: territorial/geographical area vs. thematic area. Tad latviski pietiek ar vārdiem apgabals/teritorija/platība un temats/joma un paskaidrojošie vārdi teritoriāls un tematisks ir lieki – un, kas lieks, tas var skaidrību mazināt. Retāk geographical area var norādīt uz akta teritoriālo piemērošanas jomu (kad rakstītājs izlaidis vai nav zinājis vārdu application).

Bez izplūdušās jomas līdzīgi lieto arī šos:

lauks
lauciņš (reizēm tam tuvs ir jājamzirdziņš)
novads
un jau minētos nozare un sfēra.

Sinonīmu vārdnīca laipni piedāvā arī šos:
atzarojums, atzars, nozarojums, sektors


Beigās – daži veidi, kuŗos lietas varam uzlūkot, skatīt, analizēt:

aspekts
skatpunkts
skatījums
viedoklis
rakurss
plāksne
griezums
grieziens


Laipni lūgti papildināt un dot labus piemērus!

japāņi un atveide

Japāņu vārdu rakstījumi ar latīņu burtiem ļauj pieņemt, ka japāņu valoda ir no šīs pašas pasaules, un gaŗo patskaņu burti Ō un Ū to pat mīļi tuvina mūsu valodai. Japāņi gudri izveidojuši vienkāršotu savas valodas skaņu atveidu, kas ļauj latīņu alfabēta pazinējiem aptuveni uzzināt japāņu vārdu izrunu, bet japāņi paši māk tajā uzrakstīt, piemēram, savu vārdu un adresi (un pastnieki – piegādāt). Šo sistēmu vispārīgi dēvē JA rōmaji ‘latīņu rakstzīmes’, un ir bijuši vairāki latinizācijas projekti.

Taču starptautiskais fonētiskais alfabēts (IPA) ir nepielūdzams: vairākas japāņu valodas skaņas stipri atšķiŗas no mūsu valodas un pazīstamāko Eirōpas valodu skaņām. To transkripcijā IPA izmanto simbōlus, kuŗus reti izmanto mūsu reģiōna skaņu attēlošanai vai kuŗu nemaz nav IPA patskaņu un līdzskaņu tabulās.

Japāņi ir izvēlējušies aptuvenas atbilsmes latīņu rakstzīmju vērtībām angļu valodā. (Viņiem palīdzējis kāds anglofōns.) Taču tas nenozīmē, ka attēlotās japāņu valodas skaņas ir tādas pašas. Un tas galīgi nenozīmē, ka mums jāatveido anglicizējumi. Mums japāņu vārdi ir jāatveido iespējami tuvu izrunai japāņu valodā. Tāda atveide jau pastāv.*

Tātad – JA latinizējums Fukushima un IPA transkribējums [ɸɯ̥kɯꜜɕima]... Visvairāk mūs interesē [ɕ] – alveolāri palatāls berzenis, kas atgādina mīkstu s. Latviešu valodā tādas skaņas nav, taču to var iztēloties kā stipri mīkstinātu svelpeni s' no mūsu austrumu izloksnēm, kuŗās ir palatalizācija. Bet tas neskan kâ š [ʃ], kāds latviešu valodā ir – postalveolārs divcentru šņācenis. IPA: “it is primarily the shape of the tongue rather than its position that distinguishes the fricatives [ʃ ʒ], [ɕ ʑ], and [ʂ ʐ]”. Reizēm tiek mācīts japāņu skaņu [ɕ] izrunāt kā "s" kopā ar "h".

EN Fukushima nuclear accident tātad tulkojam LV Fukusimas kodolkatastrofa. Salikteņu daļa -sima ir arī jau senāk zināmajos vārdos LV Cusima un Hirosima.

Līdzīgi arī latīņu alfabēta burtam J japāņu vārdos ir citāda vērtība nekā angļu rakstībā. Tas ir nevis “dž”, bet apmēram mīksts dz, un Fudzi kalns – JA Fuji-san, IPA [ɸɯ̟ᵝʑisã̠ɴ] – stāv kâ stāvējis.

Šī jaukā persōna izrunā Fuji-san tik skaidri, ka “dž” tajā nevar saklausīt pie labākās gribas: .

Varam s un dz japāņu vārdos mīkstināt (kâ reizēm jokaini mīkstina līdzīgas skaņas kādos slāviskos vārdos), taču bez kārtīgas mācīšanās nespēsim šīs skaņas ticami atdarināt.

Japāņu vārdu atveidē nevajag ar s un dz apzīmējamām skaņām pretstatīt (kādu fonolōģisku vai pozicionālu iemeslu dēļ) skaņas, ko apzīmētu ar š un dž, tāpēc š un dž ir lieki.

Sugasvārdi nav atveidojami – tos aizgūst. Te parasti darbojas cits faktōrs – aizguvuma valoda. Aizguvumi ir līdzīgi attiecīgajiem aizguvuma dēvējas valodas vārdiem. Raksturīgākais piemērs: EN sushi, ko nav vajadzības akadēmiski "japanizēt". Tas paliek LV suši (daudzskaitlinieks, ko vēlams locīt; vēlams arī vienskaitlis susis). Nevajag uzlabot ieviesušos japāņu firmu, marku un preču zīmju atveidojumus un izrunu.

Bet japāņu dakteŗa Isiharas izstrādātais krāsu redzes tests cienīgi jādēvē viņa vārdā bez angliskojuma. (Japāņi, kuŗi sacer beletristiku angliski, lai dzīvo savā amerikāņu sapnī.)

* Atveide labi izskaidrota Gunas Eglītes rakstā “Japāņu valodas skaņu kopu problemātiskie atveides gadījumi latviešu valodā” Valsts valodas aģentūras 2008. gada izdevumā “Valodas aktualitātes”, kur norādīts arī uz kļūdām, kas rodas, ietekmējoties no japāņu vārdu atdarinājumiem angļu valodā. Lasītāja uzmanība vērsta uz skaņu kopu, nevis atsevišķu skaņu vai zilbju atveidi. valodas_aktualitates_2008.pdf (personvarduatveide.lv)

Citādu viedokli pauž kāds vikipēdists, atsaukdamies uz Latvijas Universitātē pieņemtu atveides kārtību (laikam nesenu), taču atstādams sev atkāpšanās ceļu. Laikus atkāpties būtu korekti – nevar taču turēt par muļķi latviešu lasītāju, kas izsenis interesējas par Austruma zemēm.

Te iederas citāts no izdevuma "Kadets", Nr. 9 (01.09.1934.), kur cita starpā aizrādīts par angliskotu izrunu un noraidīta atveide "Cušima":

To (un Eglītes skaidrojumu) nebūtu nācis par ļaunu izlasīt Lielā pasaules atlanta sastādītājiem, kas pareizu atveidi laikam uzskatījuši par "tradicionālu". Citādi nav izskaidrojams, kāpēc atlantā pareizi lietoti tikai plaši pazīstami objektu apzīmējumi un izjaukta sistēma – kāpēc blakus Fudzi kalnam ir Fudži pilsēta un upe, un kāpēc ir Hirosima ar s, bet Fukušima ar š.