nepretošanās nejēdzībām

 

Valodā ir atšķirīgas cilmes, līmeņa un nozīmes nejēdzības. Dažas nav ilgtspējīgas, bet dažas tiek nēsātas apkārt kā atkritumu bagāža, no kuŗas runātāji nemāk atbrīvoties gadu desmitiem.

Agrākās ziņās iztirzāta leišu pārsaukšana par "lietuviešiem", sāls dzimtes maiņa, "sodāmība" u. tml. Arī te nolūks nav pārmest nezinīšiem – drīzāk atvērt logu un izvēdināt sliktu smaku.

Daļa latviešu padevušies ačgārnai politpareizībai un meklē, kā sevi noniecināt. It kā debesu manna taisītos nolīt pār tiem, kas pie mums ievieš citā valodā un kultūrā saceltas problēmas, sevi nomokot ar bezjēdzīgiem kādu grupu vai dzimumnoviržu apzīmējumiem. Komunistisko retōriku aizstāj savas valodas piedrazošana un pat tīša kropļošana.

Turklāt no okupācijas laikiem paņemtas līdzi bailes. Turpinās arī lieliniecisma/ulmanisma "folklora". Rezultāts: ne tikai sadistiskas pasakas par n gadsimtu "verdzību" un nebeidzamu pirmo nakti, bet arī nekritiska pašcenzūra un atteikšanās no visām bijušajām un gaidāmajām atmodām. 

Nelatviska politika ir pretvalstiska. Turēt cilvēkus neziņā un māņos ir nekrietni.

Tālāk iezīmētas dažas taciņas, kas ved atpakaļ uz ceļa.

• "Tartu"

Šis tagadējam krievu vārdam atbilstošais Tērbatas apzīmējums ir nelokāms vārds, kas apgrūtina saziņu un degradē gramatiku. Paglupi skan tādi teikumi kā "mana sieva ir Tartu", "Tartu piešķīra miljonu" u. c. Rakstība arī neatspoguļo parasto izrunu [tartū].

Boļševiki, nokļuvuši starp II pasaules kaŗa uzvarētājiem, apkaŗoja vāciskumu un nolēma, ka Tērbata asociējas ar vācu Dorpat; varbūt tiem kremta, ka nevar oficiāli izmantot krievisko Jurjeva; varbūt Tērbata tiem asociējās ar vācisko krievu vārdu Derpt.

Mums vārds Tērbata lietots, domājams, kopš avotos atrodamā vecā igauņu nosaukuma Tarbatu laikiem (VI gadsimta). Te jāvaicā: kā krustneši tika pie vārda Dorpat? Zināja no vecām kartēm vai iemācījās no dāņiem Rēvelē – vai drīzāk no latviešiem "pa ceļam"?

Ulmaņlaiku Konversācijas vārdnīcā ir raksts "Tērbata" ar apakšvirsrakstu "Tartu", jo Tartu nebija plašā apritē, tika uzskatīts par "jauno" nosaukumu. Igauniski Tērbata pēdējos gadsimtos saukta Tartu; par oficiālu šis nosaukums kļuva ar igauņu valodas ieviešanu par Igaunijas valsts valodu. Bet vārds, ko lietojam latviski (Tērbata, avotos arī Tarbata), ne tikai atgādina, bet arī liecina par igauņu senāko Tarbatu. Dienvidigaunijā netrūkst trīszilbju vietvārdu, kas beidzas ar -tu.

Jāatgādina, ka mums ir arī citi tradicionāli, nesovjetizēti Igaunijas vietvārdi, kā Sāmsala, Roņu sala, Ķīļu sala, Pērnava, Verava, Hāpsala, Vīlande. Vēl vairāk ir interesantu igauņu vietvārdu un hidronīmu, kuŗu nozīmi lasītājs var minēt, kā Riia, Koiva, Väina, Väike-Salatsi, Võnnu, Lemsalu, Volmari, Opa u. c.

• "ebreji"

Okupācijas valdības 1940. gada lēmums liek (kā Krievijā jau gadsimtu agrāk) visur lietot vārdu "ebreji". Tie, kas to pilda vēl tagad, laikam ir boļševisma un rusifikācijas atbalstītāji un buržuāziskā nacionālisma (lasi – "Latvijas valsts") apkaŗotāji. Tā dara arī "vēsturnieki", kuŗi citē mierlaika statistiku ar normālo, pašu žīdu atvesto vārdu un turpat piesprauž vārdu ebreji. Pēdējais pareizi lietojams gk. kulturālā nozīmē (sev. ebrēju valoda, Jeruzalemes Ebrēju universitāte), nevis par sinonīmu žīdu tautības nosaukšanai.

Šis stāsts neprasa gaŗas argumentācijas. Latviešu literārās valodas vārdnīcā žīdu vārdam nav stilistiska ierobežojuma. To plaši lieto ģimenē, draugu pulkā, retāk publiskā runā un rakstos. Pareizi ir neturpināt pārkrievošanu un rēķināties ar Latvijas pilsoņu, nevis "daudzu tautību bērnu" viedokli. Piemēram: 1) 1. Saeimas vēlēšanās kandidēja 5 žīdu saraksti, no kuŗiem tikai 1 nosaukumā bija "ebreju" vārds, 2) godājamais Franks Gordons burtiski lūdzas, lai viņa tautu dēvē tajā vārdā, kas lietots, kad viņš gāja Latvijas skolā.

• "Zilupe"

Pašam prof. Endzelīnam pierakstīta kļūda, kas var būt cēlusies, vairoties no rusicisma. Diezin vai upe un pilsēta Sienāja (realizējusies austrumu izlokšņu formā Sīnuoja) asociējama ar krievu vārdu, kas nozīmē 'Tumšzilā'. 

Mūsu valodā, sevišķi austrumos, ir saglabājusies vārda siena nozīme 'robeža' (kā leišu valodā). To nes arī netālās Pasienes nosaukums. Sienājas/Sienupes vārda jēga redzama vēl šobaltdien, lai gan izveidojusies var būt sen.

• "luksofors"

Savā valodā veidot vārdus no svešvalodu elementiem? Pat divu dažādu valodu? Tādi brīnumi notika iekapsulētās sociālistiskās Latvijas dzīvē. Brīnums var likties arī tas, ka okupanti ļāva latviešiem "zem sava mēteļa nosist karali", proti, iebilst pret rusicismiem. No krieviem aizgūtā vārda svetofors (darināts pēc semafora parauga) vietā tika sadomāts luksofors – it kā no latīņu lūx un sengrieķu phoros. Igauņi savu attiecīgo rusicismu nomainīja ar hibrīdu valgusvoor (mums atbilst gaisma + -fors); līdzīgs leišu darinājums ir šviesoforas.

Darinājums luksofors ir profānisks. Mums nav citu atvasinājumu ar lukso-. Tāds elements varētu attiekties uz luksu (greznu dzīvi) vai vēl labāk luksiem, kuŗos mēra apgaismojumu. Taču tas nenes ne greznumu, ne apgaismi. Pirmā daļa lukso- ir aplami izveidota: latīņu lūx netiešajos locījumos un atvasinājumos ir lūc-. Latīņu vārdā lūcifer jau ir nosaukts kāds slavens "gaismnesis". Būtu tad ieviesuši dabisku atvasinājumu (kā "gaismonis", "krāsenis") vai lietojuši sarunvalodā sastopamo daudzskaitli gaismas (vēl labāk – signālgaismas vai signālugunis).

• "vācbaltieši"

Baltvāciešus saucām vienkārši par vāciešiem, tādēļ ka viņi savā starpā runāja vāciski un par savu uzskatīja vācisko. XIX gs. vidū viņi sev izvēlējās apzīmējumu Balten – par godu Baltijai. Tā mums radās valodiska iespēja savus vāciešus specificēt kā baltvāc[ieš]us. Taču XX gs. vidū vāciskais apzīmējums Baltdeutschen kādiem likās neērts, jo atgādināja "etnisko" vāciešu nosaukumus Sudetijā u. tml. Tādēļ tika izraudzīts Deutschbalten, uzsveŗot piederību Baltijai, nevis Lielvācijai. Iekšpolitiski deutschbaltisch parādās kāda saraksta nosaukumā jau uz 1. Saeimas laiku. 

Muļķīgi ir konstruēt citu apzīmējumu. Baltvācieši runā baltvācu valodā (vācu valodas paveidā). Neiespējami būtu izveidot attiecīgu valodas nosaukumu: apmēram tajā laikā, kad vācu vārdā Balten sāka saukties Baltijas vācieši, valodniecībā sāka izmantot terminu baltu valodas, kuŗā nosauca latviešu, leišu, senprūšu un dažas tikko zināmas valodas, un vēlāk etnogrāfijā un vēstures pētniecībā par baltiem nosauca attiecīgās tautas. Līdz ar to "vācbaltu valoda" būtu absurds, jo tā ir ģermāņu valoda. Arī baltiešu vārds mainījies: agrāk ar to saprata 1) baltvāciešus un 2) Baltijas provinču latviešus pretstatā "vitebskiešiem", bet tagad ar to saprot arī 3) visus Baltijas valstu iedzīvotājus. Uz tāda fōna vārds "vācbaltieši" ir anahronisms – nu kur tad viņi ir? Un mēs tad būtu "latviešbaltieši"? Varbūt kādi sacerētos būt "krievbaltieši"? "Vācbaltieši" ir slikts, latviešu valodā nevajadzīgs kalks.

• "Valga"

Igaunijas Republikai likumīgi pieder vismaz 3/4 Valkas. Igauņi Valku izsenis dēvē Valga; kā gandrīz visi Igaunijas pilsētvārdi tas ir ģenitīvs, bet formā, kas nozīmē 'uz Valku', tas skan Valka. 

Prātīgāk ir runāt par igauņu Valku – gluži tāpat, kā igauņi saka läti Valga 'latviešu Valka'.

Te izvilkums no "Ekonomista" Nr. 13-14, 01.07.1922.

• "Augšdaugava"

Daugava ir senbaltu Dveinas jaunais nosaukums. Tās mums daudz: no tās kilometru tūkstoša Latvijā lokās kārtīga trešdaļa – lejastece, ko varētu saukt par Lejasdaugavu. Zinām arī, ka Daugava iztek no tiem pašiem avotiem, no kuŗiem Volga un Dņepra, jeb, dzejnieka vārdiem, "bēg no krieviem, bēg no poļiem". Augšdaugava jāmeklē Krievijā – pirms Baltkrievijas (kur varētu būt vidustece jeb Vidusdaugava).

Fiziskās robežas varētu precizēt hidrologi un ģeogrāfi – pēc nozares likumībām. Taču savādā kārtā tie "ūberpatriotiski" redz Daugavu tikai Latvijā un "Augšdaugavu" saskatījuši jau pie Bebrenes. Viņu domāšanas defekts acīmredzot skaidrojams ar pasaules uzskatu, kuŗā Daugavu par Daugavu atļauts dēvēt tikai Latvijas PSR teritorijā. Divas trešdaļas ir jāsauc austrumslāvu vārdā par Dvinu.

Un tad politikāņi nevar palikt iepakaļ un dod savu ārtavu – nodibina "Augšdaugavas novadu", kas pāraŗ vēsturisko zemju robežas, Latgali iejaucot vienā bedrē ar Augškurzemi. Viņu garīgā attīstība ir apmēram tāda, kāda bijusi sovjetiem, kuŗi seno Drisu (Baltkrievijā) "nelabskaņas" dēļ pārdēvēja par Verhņedvinsku (nosaukums vēstī, ka tā atrodas kādā "Augšdvinā", bet patiesībā tā ir liktenīgās upes vidustecē). 

• "Abrene"

Pēc Pasaules kaŗa un Vācijas pazemošanas Antantei vajadzēja izkārtojuma ar boļševistisko Krieviju. Limitrofijas robežas sprauda pēc militārajiem ieguvumiem. Tādā kārtā igauņi ieguva strēķīti Pārnarvā un Petserus – ar krievu klosteri un simtiem latviešu kolonistu; no izsirotās latviešu Vidzemes paturēt drīkstēja no latviešu sarkanajiem strēlniekiem atbrīvoto Valku kopā ar lauksaimniecības zemēm. Tajā pašā gaisotnē arī mūsu līgums ar Krieviju mūsu rokās ielika gandrīz aizmirstas Baltijas zemes kopā ar ieņemto Pitalovu. Pa to laiku bija noformējusies mūslaiku Latgale, un Pitalovu nodēvēja par "Jaunlatgali". Muļķīgi, jo tāds nosaukums atklāj, ka agrāk tur Latgales nav bijis un tātad tur var nebūt Latvija.

Polittehnoloģijai attīstoties, ulmanieši Tālavas dalīšanas līgumā uzdūrās Atzeles novadam "Abrenei", taču nespēja to sameklēt dabā un izgudroja, ka par "Abreni" var pārdēvēt "Jaunlatgali". Rūpīgāk palūkojot kartē vai kādam pavaicājot, būtu noskaidrojies, ka minētā vieta ir ciems Abriņas. Varbūt būtu arī pieticis dukas "Jaunlatgales" nosaukumu pārtaisīt par "Pietālavu".

• "Vērmanes dārzs"

Vienā pilsētā ar Viesturdārzu un Ziedoņdārzu iederas Vērmaņdārzs, kā Vērmaņa dārzu bieži sauc Rīgas latvieši. Tas pazīstams arī ar sarunvalodas vārdu Vērmanis. Dārza saistīšana tikai ar Vērmaņa kundzi (atraitni) kritizēta jau miera laikos, atgādinot par visas Vērmaņu ģimenes veikumu Rīgas atjaunošanā un sakņu dārzu apstādīšanā ar eksotiskiem kokiem un skulptūrām. Līdz mūsu dienām par spīti okupantu uzgrūstajam "Kirova parkam" saglabājies nosaukums Vērmaņa dārzs. Nav mums vairs Vērmaņu – viņu vārdus atrodam "repatriantu" (pēc būtības – izsūtīto) sarakstos. 

Rīgas Rātsnamam būtu jāparūpējas arī par kādas citas personas piemiņas saglabāšanu – tas ir marķīzs Pauluči. Pusgadsimtu viņa vārdu nesa kāda no svarīgākajām Ārrīgas ielām, bet tad to ievajadzējās pārdēvēt par godu arogantajam publicistam Merķelim. Taču ielu vārdi Rīgā mēdz ceļot – Pauluči vārdu varētu nest tālāk bulvāŗu loka iela, kas gumst zem galīgi nepiemērotā carienes Elizabetes mantojuma. Saldēdienā derētu padzīt arī cara gaspažu Mariju – Rīgā labi izklausītos Stacijas ielas vārds.

• "Aglona"

Vietvārds var pastāvēt divās formās: vietējā un "literarizētā", "standartizētā". Tādas formas ir arī Eglone un Aglyuna. Lejzemnieki saka egle, egliens ar šauru e un eglājs, eglaine ar platu. Augšzemniekiem tiek šķirts plats e no a. Eglones vietā būtu varējusi būt Eglaine (ir upes ar līdzīgu nosaukumu) vai Eglona, bet tāda "Aglona" nav nekas. Nav tāda koka "agle".

Izskaņa -ona ir tādos vārdos kā Lazdona, Ļaudona, Madona. Tāpat lai ir Eglona (ar platu e, protams).

Arī šis saraksts nav slēgts... 😡

jūŗas jūdze – NM, M, nmi

 

Lai gan jūŗas jūdzei ir starptautiski noteikts gaŗums un tā ietilpst nemetrisko mērvienību sistēmā, tai nav vienota apzīmējuma. Tā kā gan kuģniecībā, gan aviācijā "pasaules valoda" ir angļu valoda, latviešu valodā īsti nav sava jūŗas jūdzes saīsinājuma (kas smuki varētu būt j. j. vai JJ). Pienākas lietot starptautisku un, vēlams, normētu.

Ar tādu rūpi VVC ekspertu komisija ir kaut kur ņēmusi un apstiprinājusi pagaŗu saīsinājumu sarakstu, un kādi lāga cilvēki to pat izplatījuši tālāk. Tur redzam jūŗas jūdzes saīsinājumu nmi, kas lietots angļu valodā un lietojams latviešu valodā. Tas ir labi. Tas pat ielaists Tēzaurā.

Taču tiem, kam bijusi darīšana ar ES juridiskajiem tekstiem, tāds apzīmējums pasvešs. Lielāka ir iespēja sastapt abreviatūru NM. To vai nu pārņem latviešu tulkojumā, vai raksta jūras jūdze pilniem vārdiem. NM daudz lietots Starptautiskās civilās aviācijas konvencijas pielikumu tulkojumā.

Latvijā juridisks spēks ir arī jūŗas jūdzes saīsinājumam M, kas iekļauts "Latvijas jūras navigācijas karšu simbolos un saīsinājumos" kart_simb_lab.cdr (lja.lv), kuŗus Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā noteikts publicēt Latvijas Jūras administrācijai. 

Latviešu tulkotājam tātad jāpiemērojas – jālieto attiecīgai jomai piemērīgs saīsinājums, bet joma, kur izmantot nmi, vēl jāatrod.

Lai pateicība Vikipēdistam, kurš, labi pasmēlies EN avotā, devis izsmeļošu aprakstu:

"Jūras jūdzei nav starptautiski vispāratzīta viena noteikta simbola. Dažādas starptautiskās organizācijas un valstis lieto dažādus apzīmējumus. Institute of Electrical and Electronics Engineers lieto simbolu nmi (no angļu: Nautical mile), kamēr Starptautiskais mēru un svaru birojs un ASV un Kanādas jūrniecības institūcijas lieto simbolu M. Starptautiskā civilās aviācijas organizācija izmanto apzīmējumu NM. Tiek lietots arī simbols nm, lai gan tas atbilst SI mērvienībai nanometrs."

Te var tik piebilst, ka VVC labvēlību nmi varbūt ieguvis tādēļ, ka to lieto ASV Valsts izdevniecība – valdības iestāde kā nekā.

valodiski pieņēmumi un pārpratumi

Anglofōnija nav vienīgā latviešu valodas gandētāja. Netrūkst arī autogēnisku aplamību.

Taču ātra ģeķību izplatīšanās liecina par valodas kolektīva elastību. Tātad jābūt iespējamai arī straujai valodas atplauksmei.

Tālāk – mītolōģiskas īpatnības, kas raksturo kolhōzniecībā un pat dzimtniecībā strauji atgriezdamos "palatviešu" runu.

• "lietusgãzes"

Nav tādu gãzu. Taču ir, piemēram, pērkonlietus gâzes. Laika ziņu diktōriem varētu iedīdīt kārtīgu lauzumu, jo tas ir pazīstams abu valodas variantu runātājiem. Diktōriem taču māca neteikt "auksts spiediens" un "augsta vasara" – dažiem labi izdodas. Ja vēl noslēptu piepūli... Bet par "lietusgãzi" varētu tēlaini nodēvēt ozōnu, kas saožams pēc negaisa.

• "pušu vēji"

Laika ziņu diktōri, kuŗi vējus sauc tâ, kâ tie saukti tūkstošiem gadu, tagad ir minoritāte: vairumam ir ziemeļu u. c. "puses vēji". Majoritāte sadzima 90. gados, kad, jādomā, kāds bijis nesaprašanā, vai ziemeļu vējš pūš no ziemeļiem vai uz ziemeļiem, un cerējis, ka "ziemeļu puses vējš" nesaprašanu nomaskēs. Tajā laikā pazuda arī kultūrvēsturiskie novadi – palika puses, piemēram, Vidzemes puse.

• "mamogrāfs"

Pamatā ierīcei mammogrāfam un procedūrai mammogrāfijai ir latīņu vārds mamma, kas nozīmē krūts/piena dziedzeri jeb pupu. Attiecīgos angļu vārdus izrunā ar īsu [m], tāpat kā vārdu mammals. Ja mums nebūtu zīdītāju vārda, mēs tos varbūt sauktu par "mammāļiem" (kâ rāpuļus reizēm smalki dēvē par "reptiļiem"). Svešvārda izrunai nav jāatdarina angļu izrunas īpatnības – mūsu latīnismus tuvina tradicionālajai latīņu valodai. Bet laikam ir arī latvieši, kas kaunas savas mammas.

• "tikai par 5 eirō"

Skaidri meli daudzos sludinājumos. Var dabūt arī dārgāk. Domāts ir "tik vien kâ / tikai 5 eirō", ko dažs sludinātājs pasaka jaukāk: "par nieka 5 eirō". 

• "kâ pirmais", "kâ pēdējais"

Piemēram, biatlōnā kāds finišā atslēpo pirmais un uzvar. Kāds ierodas pēdējais. Bet ko nozīmē "kâ pirmais"? Priecājas un jūtas tikpat labi kâ pirmais? Vai varbūt domāts pēdējais, kas stadiōnā tiek draudzīgi sveikts un atsaucas publikai tikpat jestri kâ pirmais? Nu tad gan var teikt, ka finišē kâ pirmais – atslēpojis pēdējais, bet nebūt nejūtas kâ pēdējais. Līdzīgi Eirovīzijā: ja kādam ticis 1. kārtas numurs, viņš kāpj uz skatuves pirmais, nevis "kâ pirmais", bet nākamie var būt, piemēram, tikpat gaŗlaicīgi kâ pirmais.

• "vienatnē pret vārtsargu"

To dzirdot, var likties, ka hokejists, kuŗš kopā ar ripiņu uzbrukuma smailē nonācis viens, ir atbrīvojies no pārējiem, kuŗi tam traucē parādīt meistarību. Jācer, ka viņš nejūtas vientuļš.

• "no zem aizsarga", "no aiz vārtiem"

Krieviem ir prievārdu salikumi, bet mums tādu nav. Hokeja komentētāji ir lieliski ieviesuši piespēles/metienus no aizvārtes. Latviskāk varētu runāt arī par metienu "no aizsarga apakšas/pakājes" – bet īstais apzīmējums lai rodas hokeja profesionāļiem! Tik humōristiski vienmēr izklausās ripas spēlēšana caur stiklu.

• "tā vīriešu sāls"

Apmēram tâ A. Jakubāna rediģētajā "Literatūriņā un Māksliņā" 80. gadu sākumā tika ironizēts par neapdomīgo sāls dzimtes maiņu literārajā valodā. Sliktā slava tika A. Blinkenai, kas amata kārtā šo operāciju bija izsludinājusi. Ķīmijā sāļus turpināja apzīmēt vīriešu dzimtē, bet sadzīvē radās sajukums. Skolēni dabūja nevajadzīgu II deklinācijas izņēmumu. Par to sīkāk ziņā Atbilsmes: kur tā sāls palikusi.

• "filosofija"

Laiku pa laikam kāds prātvēders sadomā, ka valodā kaut kas "nav pareizi" un "ir jālabo". Parasti tādam nav pietiekama priekšstata par ortogrāfijas sistēmu un "argumenti" ir politiski vai nūģiski, nevis valodnieciski. Tâ, sevi "filosofu" ādā sadomājušies bazūnē, ka sengrieķiem šis vārds esot ar "s". Jā, ir. Taču filozōfijas vārds un jēgums nav pārņemts sarunās ar sengrieķiem – tas nācis caur Viduslaiku Eiropu. Reformātōri neaptveŗ, ka viņu iegribas apmierināšana prasītu tādu pašu maiņu vārdos antropozōfija un teozōfija un tad visā pareizrakstības vārdnīcā, izjauktu iedibinājušos ne jau mākslīgi veidoto kārtību un atrautu rakstību no parastās izrunas.

• "apņēmības pilns"

Tâ var pateikt. Labāk: pilns apņēmības. Kad apņēmība jāprecizē, der tikai otrais – ar sekojošu apzīmētāju, piem., valstsvienība ir pilna apņēmības izcīnīt medaļu (kādas apņēmības). To var pateikt vēl latviskāk: cieši apņēmusies.

• "Ljuljs"

Tā pēc spāņu persōnvārdu atveides noteikumiem jādēvē Spānijas izlases basketbōlists Llull, un viens otrs tâ godīgi darījis. Bet cik daudzi to spēj izrunāt? Ko vairs pārmest L. Ceplītim, pēc kuŗa projekta 60. gados tā nolemts. Tolaik spāņu (kastīliešu) valodā vēl sastopamais vidējais mēlenis ll agrāk bijis mūsu ļ analōgs, bet jau tad vairāk runāts kā mūsu j, un tāds spāņu uzvārds drīzāk būtu Jujs. Taču basketbōlists ir katalōnietis un viņa uzvārds ir Ļuļs; viņa vārds CA Sergio ir divzilbīgs un drīzāk atveidojams Serhjo (nevis Serhio). Lielajā pasaules atlantā katalāņu un līdzīgā valodā lietojamie vietvārdi nav atveidoti pēc kastīliešu izrunas. Arī XIII gs. katalōnieša Ramona Ļuļa uzvārds Vikipēdijā pieskaņots katalāņu izrunai.

• papildu papildus vietā (par to arī ziņā "papildu[s] u. c." ap vidu)

Sirsnīgo aizrādījumu nelietot vārdu papildus tur, kur jālieto papildu, vairāki žurnālisti u. c. ir sapratuši tâ, ka "pareizi ir papildu", un vārdu papildus vairs nelieto nemaz. Tās laikam ir 90. gados palaistās izglītības "humanitarizācijas" sekas. Valodas mācība, kâ zināms, ir diezgan eksakta: vai nu ģenitīvs, vai apstākļa vārds. Agrāk vārdu šķiras iemācījās pamatskolā. Tagad pat kādi valdības locekļi tās neatšķiŗ.

• "viens vesels"

Viens vesels, bet pārējie? Tā var prasīt, kad kāds lielās, ka viņa komanda darbojoties "kâ viens vesels". Futbōlkomanda tâ savainota un sasirgusi, ka vienpadsmit vīri tik vien jaudā, cik citkārt viens. Mēs, latvieši, par labu saliedētību varam teikt kâ viens vīrs, vienā elpā u. c. Tie, kuŗiem par katru cenu jāatdarina substantīviska krievu frāze, var teikt, piemēram, vienots veselums.

• "bezvēsts pazudis"

Sākums ir kalkotā frāze pazudis bez vēsts. Laika gaitā izveidojies arī ģenitīvenis bezvēsts, bez kā nevar iztikt savienojumā bezvēsts prombūtne. Tad nu, seržant, vienu no diviem!

• "piedāvā/piešķir bezmaksas"

Par spīti otrās zilbes uzsvaram ne viens vien pamanās bez maksas sarakstīt kopā. Ja nevar atšķirt apzīmētāju no apstākļa, t. i., nesajēdz, vai jāpaskaidro lietvārds vai darbības vārds, tad vajag lietot labāku frāzi: par brīvu vai par velti, vai juridisko bez atlīdzības, nevis aplam savairoto krievu vārda pakaļdarinājumu.

• "cierē uz uzvaru"

Cierēt nozīmē 'staigāt'; ja tāds vārds (no DE spazieren) tiešām jābrūķē, tad par to, kas jau tūlīt būs vinnējis. Taču to nereti saka par tādu, kas vēl tikai nodomājis par uzvaru cīnīties; tas nav riktīgi – te sakāms cīlē uz uzvaru.

• "birzte"

Reizēm vārdu birste uzraksta ar z, laikam asociējot ar berzt. Tā būtu tāda tautas etimolōģija (kâ vārdu parāde saista ar parādīšanu). Īstenībā tas nāk no DE Bürste. Tātad birstīte ir zobu tīrīšanai (nokalpojušās agrāk pārdzima apavu birstītēs), bet birztele būtu pašvaka birzīte.

• "vārošs ūdens"

Vārošs kādreiz var būt cilvēks, kuŗš vāra, bet ūdens, kad to uzvāra, ir verdošs. Tas uzverd, kad sasniedz viršanas temperatūru. Var arī teikt, ka ūdens vārās, bet kam gan lai pliks ūdens daudz vārītos – varbūt vienīgi kārtīgai dezinfekcijai. Ilgāk vārās kādas viras. Laikam arī mums ir vārdi, kuŗu pamatformas jāiekaļ (gluži kā latīņu un ģermāņu verbi), un šim vārdam tās ir tādas: nenoteiksme – virt, tagadne – verd, pagātne – vira. 

• "ekrānšāviņš"

Mobilajām ierīcēm nav šaušanas funkcijas. Tulkotāja arsenālā vismaz no 2015. gada ir Terminolōģijas komisijas risinājums ekrānuzņēmums. Apgrozībā ir arī trāpīgāki: ekrānattēls, ekrānbilde, momentbilde.

• "tiesvedības"

Tiesvedība ir tiesas lietu izskatīšanas kārtība (sk. LLVV). Aiz matiem var pievilkt tādus salikumus kâ sākt/piemērot tiesvedību, kur vārda nozīme pārnesta uz lietas izskatīšanu vai iztiesāšanu un uz lietas materiāliem; tādus atrodam no XX gs. 30. gadiem – diktam jau tautieši alkuši tiesas un taisnības. Bet tikai liels/liela nejēga šo vārdu lieto daudzskaitlī, apzīmējot procesus jeb prāvas. Tas ir tāds pats vienskaitlinieks kâ lietvedība vai balsvedība.

• "numuriņš"

Viesnīcas istaba ar televīzōru un labierīcībām nav "numuriņš". Tas ir numurs. Tas var būt vienvietīgs, divvietīgs utt., tas var būt luksa numurs un sazin kāds vēl. Kad kļuvis mīļš vai liekas par knapu, tad gan tas var būt numuriņš. Bet citādi numuriņš ir žetōns vai kartīte, ar kuŗu ceram atdabūt ielas drēbes, varbūt – talōns stāvlaukumā vai rindā.

Arī šajā sarakstā diemžēl "turpmāk vēl". 😡

kāpšana Paralimpā

Par apzīmējumu "paralimpisks" var pateikt īsi: pielabināšanās Starptautiskās paraolimpiskās komitejas diktātam. Bet par ļaunu nenāks mazliet paskaidrot.

Latvija piedalās paraolimpiskajā kustībā kopš 1992. gada – ar savu paraolimpisko komiteju un paraolimpiešu vienību. Tas ir jau agrāk pazīstamais un atzīstamais invalīdu sports (sevišķi izplatījies II pasaules kaŗa invalīdu vidū), kas angliski tiek apzīmēts ar vārdu paralympic, kuŗa nozīmi un izcelsmi apraksta OED: 

"An international athletic competition, modelled on the Olympic Games, for disabled athletes. Originally for athletes with spinal injury, but later broadened to include other types of disability, the Paralympics take place in the same year as (and now at the same venue as) the Olympics."

Tas veidots, kādu vārdu, kas sākas ar para- (domājams, paraplegic), saplūdinot ar Olympic un kontrahējot, atmetot o, bet kopš XXI gs. sākuma tas tiek uztverts kā atvasināts ar para- tā parastajā nozīmē (sk. turpat OED).

Vārds atdarināts vairākās valodās, sevišķi starptautiskās komitejas un spēļu apzīmēšanai. 

Starptautiski mazkontrolētu ierēdņu iedomība, korumpētība, meli, draudēšana ar nemaksāšanu, nepielaišanu utt. nav nekas jauns. Konkrētā komiteja ir iztēlojusies, ka "paralimpija" visās valodās ir gluži vai neskaŗams autōrdarbs. Ierēdņu uzbrukums jau licis citādi kulturālās Igaunijas paraolimpisko komiteju pārdēvēt un pārreģistrēt par "paralimpisku" (igauņu valodā, protams).

Attiecīgajos latviešu svešvārdos priedēklim para- ir skaidra nozīme ('kas atrodas klāt, blakus' vai 'saistīts ar nelielu pārmaiņu', kā vārdos paramilitārs un parafrāze), kas pazustu, ja salikteņa otrajā daļā nebūtu jēgpilnā -olimp-. 

Katrā valodā ir savi vārddarināšanas paņēmieni, un svešvārda pārņemšanā tie var būt jāievēro – kā noticis ar EN paralympic > LV paraolimpisks. Ja tādējādi izveidotais latviešu vārds jātulko angliski, tad angļu vārds paralympic nav jāaiztiek. (Kā rāda sarunas tīmeklī, daudzi nespēj aptvert, kuŗā valodā kuŗā mirklī darbojas.)

Sports ir īsts, sacīkstes nav pa jokam, tikai spēles mazliet atšķiŗas dalībnieku un noteikumu ziņā. Taču sportisti ir olimpieši, nevis "limpieši", viņi apmetas olimpiskajā, nevis "limpiskajā" ciematā, un stafetē tiek nesta olimpiskā lāpa. 

Arī līdzjušana un atbalstīšana nav ārišķīga. Bet izrādās, ka stingri jāatbalsta arī veselais saprāts, kas tiek apdraudēts.

iemīlēties vilcienā

Kâ nākas, ka vārdam kas standartvalodā nav lokatīva? Latviešu literārās valodas vārdnīca uzrāda kamī kâ "apv." (izlokšņu formu). Kâ vajadzīga, sistēmiska lokatīva forma palikusi novārtā? Vai nav savādi, ka par "apv." uzskata visu kāda vārda locījuma formu, kam nav "literāras" paralēlformas?

Mans tēvs, zemgalietis, zināja lokatīvu kamī. Prof. Jānis Rozenbergs lietoja kamā. Kārļa Mīlenbaha Latviešu valodas vārdnīcā pirms šiem minēts kanī. Puiši no "Wiktionary" nezina nevienu. Kādi par kas lokatīvu uztveŗ apstākleni kur.

Locījuma raksturīgais jautājums ir arī didaktikas elements. Locīšanu māca jautājumos un atbildēs. Lokatīva jautājums skolā ir ne tikai kur, bet arī kad ‒ tas vien rāda, ka kur nav universāls; kurp vajag reti, jo kur lieto arī ar virzienu: jautājums "kur tu brauc?" neprasa atbildes "ratos", bet drīzāk "ciemā". (Līdzīgi par ģenitīvu var kā vietā uzdot funkcionālāku jautājumu "kāds": Kādas spēles jūs spēlējat? ‒ Prāta spēles. Laimes spēles.)

Aplūkojamais kamī (vai varianti) ir tiešs: Kamā reņģes jāapviļā papriekš ‒ olā vai miltos? Tas nav aizvietojams ar kur, ja nejautā par vietu ‒ ir vairāki darbības vārdi, kas pārvalda lokatīvu: vilties, kļūdīties, iemīlēties, dalīties, vainot, apsūdzēt u. c. prasa kamā. Bet kur drīzāk parādās kâ sintakses (vietas apstākļa) jautājums par norises vietu, kad ‒ par laiku. 

K. Mīlenbaha un J. Endzelīna (20.‒30. gadu) latviešu valodas mācības grāmatās kas lokatīvs nav lietots. Tāda nu ir didaktikas tradīcija.

Pilnvērtīgu locījuma formu atgrūšana nav prāta darbs. Abas biežākās kas lokatīva paralēlformas ir saprotamas un noderīgas. Vai priekšroka būtu kamā? Tā beigu -ā atbilst LT o-celmu un vietniekvārda kas lokatīva galotnei -e (LT kame) un saskan ar LV -ā dažādu vārdšķiru vienskaitļa lokatīvā (piem, nams ‒ namā, līdzīgi LT namas ‒ name). Par labu kamī: -ī sakrīt ar -ī trijās lietvārda locīšanas paradigmās un kādās vietniekvārdu paralēlformās.

Šīs formas nav kāda dialekta iezīme. Tās vienkārši ir novirzītas standartizētās valodas perifērijā. Otra mūsu rakstu tradīcija apliecina, ka tās ir aktīvi lietojamas. Par to kādā tīmekļdiskusijā Juons Grigals: 

"2003. goda gramatikā atrodu lokatīva vaicuojumus: "kur? kimā?". Zeimeigi, ka "kimā" ir paskaidruots kai vītnīkvuorda "kas" lokatīva forma, kuru izmontoj i vaicuojumūs. Paveidu "kimā" es dzeivē gon cīši reši asu dzierdiejs, vysod runuoja "kamā". 

Vuordu "kamā" voi "kur" navar lītuot vysod. Pareizi byus: "Kur tu esi? ‒ Asu Ludzā." Pareizi byus: "Kamā nessi ūlys? ‒ Nesšu skalinī.""

Patīkami konstatēt, cik dzīvi kas lokatīvs saskaņojas ar tas formām: kanī ‒ tanī, LTG kimā ‒ tymā (u. c., sevišķi izlokšņu un sarunvalodas formām).

"garamantas" un gara kūtrums

Tulkošanas "folklōrā" ir gan labdabīgas anekdōtes ar alošanos vai pārpratumu, gan ļaundabīgi viltusdraugi un grūti izskaidrojami "kolektīvi" pieņēmumi.

Neprasmīga EN-LV tulkošana vairs nav viena – divvalodībā izplatās arī nejēdzīga runāšana un sacerēšana un pat aplamu norādījumu bārstīšana.

Tālāk īsi aplūkotas vairākas savādības, kuŗu saknes galvenokārt meklējamas nespējā savos garīgajos procesos nošķirt avotvalodu no mērķvalodas.

• desmitgade un "desmitgadēm"

Pieņemts EN decade 10 gadu laika sprīža nozīmē atveidot desmitgade un vārdu dekāde attiecināt uz kādu no trijiem katra mēneša 10 dienu periōdiem (arī trešo 8, 9 vai 11 dienu periōdu). Tāda "pareizuma" pārbaidītie tā iekaluši desmitgadi, ka vairs neprot pateikt ne desmit gadu, ne gadu desmits un pat par aptuvenu vairāku gadu desmitu periōdu saka nevis desmitiem gadu, bet "desmitgadēm".

• kapacitāte

Elektrisks lielums, kas atbilst EN capacitance. Kad neattop, kâ saprast daudznozīmīgo EN capacity, tad raksta "kapacitāte", itin kâ nebūtu vārdu spēja, jauda, tilpība u. c. Nožēlojamā kārtā kapacitāte neesošajā nozīmē iekļauta MLVV – bez kāda aizrādījuma par stilu un lietošanu, lai gan šī nozīme pieder pie puskoka lēcēju žargōna un tulkojumos tiek uzskatīta par viltusdraugu (un labota).

• "blæk hauks" 

Tâ gadu desmitiem, citam citā klausoties, tiek izrunāts "Black Hawks" (hokejā nu jau "Blackhawks").

• "apkaimes"

Mikrorajona lieluma un nozīmes pilsētas daļas nosaukšanai paķerts EN neigbourhood atveidojums apkaime, kas nav skaitāms vārds un nozīmē ko citu. Iznāk, ka "Rīgas apkaime" izrādās katra Rīgas daļa, kas ir agrākajās priekšpilsētās vai to tuvumā, kā Torņakalns, Purvciems un pat t. s. "Centrs". Tās, protams, ir pašā Rīgā, nevis tās apkaimē. 

• komisāri

Tā apsaukā godājamus ES dalībvalstu pārstāvjus, kuŗi ieņem atbildīgo Eiropas Komisijas locekļa amatu. Pat LTV "korespondente" to atļaujas publiskajos medijos, iespējams, zinādama likumisko apzīmējumu. Sarunvalodas vārdam EN commissioner nav tādu asociāciju kā LV komisārs, kas izklausās pēc boļševiku valdības locekļa vai policijas kadra.

• "Eiropas Komisijas prezidents(-e)"

Eiropas Komisiju vada priekšsēdētājs(-a). Fon der Leijena kundzei ir vairāk darba un atbildības, bet krietni mazāk reprezentācijas pienākumu un slavas kâ dažam valsts prezidentam.

• "emisijas"

LV emisija var apzīmēt izstarošanu, sīkdaļiņu izsviedi vai kaut kā vērtīga izlaidi, un to nelieto daudzskaitlī. EN emission(s) nozīme un lietojums plašāks: ar to apzīmē šķidruma vai gāzes noplūdi, arī kaitīgu (vai dēmonizētu) vielu izmeti un mērāmus, uzskaitāmus vai sarēķināmus izmešus.

• "por·šē"

Par spīti pareizai izrunai pat Amerikā, Poršes uzvārdā un poršes nosaukumā nepamatoti uzsveŗ otro zilbi.

• transversāls

LV vārdam ir nozīme 'šķērss'. Bet ar to sākuši apzīmēt, piemēram, caurviju un daudzdisciplīnu jautājumus un prasmes, un tulkot pat EN horizontal 'pārnozaru'.

• "prioritizēt"

Kas gan būtu "priorīts"? Prioritāru (vai par prioritāti) padara prioritarizējot.

• "minimizēt", "līdz minimumam samazināt"

Ir vajadzīgi tādi vārdi kâ minimalizēt, maksimalizēt, optimalizēt, bet burtiski iecelt latviešu valodā nevajag to, kas neiekļaujas sistēmā (modelī optimāls – optimalizēt). Izvērstā frāze savukārt liek ironiski vaicāt, kāpēc nesaka "maksimāli minimizēt" v. tml. 

• versija

Ja katrs kriminālists stāsta savu, tad tās ir versijas. Ja viena modeļa automobiļiem atšķiŗas kādi agregāti, arī tad ir versijas. Versijas ir vienlaicīgas. Bet dokumentiem (tiesību aktiem, līgumiem, standartiem) un grāmatām ir redakcijas, no kuŗām viena ir jaunākā un parasti arī derīgā. Vairākvalodu tekstiem ir katras valodas redakcija, ko līdzvērtības dēļ nevar apzīmēt par "versiju" un kas pastāv kopā ar pārējām.

• "ofiss"

Padomju cilvēkiem joprojām gribas kâ ārzemēs, kur noteikti ir labi un visi runā angliski. Bet tad, kad latvieši Latvijā par "ofisiem" sāk dēvēt ārstu vai ierēdņu kabinetus, labi nav nemaz.

• pakotne

Tāpat kâ vārds pakete, šis ir viens no vārdiem, bez kuŗiem nepastāv LV datōrikas terminolōģija. Protams, tie katrs nozīmē ko citu. Bet citās jomās par paketi saucam dokumentu kopumu, kas nodots izskatīšanai vai apstiprināšanai, vai izsolāmo priekšmetu kopumu. Nevis par pakotni.

• "ilgtspējība"

Ar -spējība beidzas vārds nespējība, kas darināts līdzās vārdam nespējīgs un atšķiŗas no nespējas, kuŗa var attiekties uz īslaicīgu vai situatīvu nelaimi. Kad ir runa par spēšanu, saliktenis beidzas ar -spēja (nestspēja, vilktspēja, veiktspēja u. d. c.). Vismaz no XX gs. 80. gadiem zināms vārds ilgtspēja un tā atvasinājums ilgtspējīgs, kuŗi iekļaujas aktīvajā modelī celtspēja – celtspējīgs, vestspēja – vestspējīgs. EN sustainable un sustainability atbilsmes ar ilgtspēj- universitātē mācīja Biruta Uzija, kas teicās tās izdomājusi. Atvasināšanas ķēdīte [spēt + ilgt] > ilgtspēja > ilgtspējīgs atšķiŗas no EN sustain > sustainable > sustainability. Taču MLVV sazin kâ nonākusi "ilgtspējība", kas modelim neatbilst un tulkošanas praksē tiek uzskatīta par kļūmīgu.

• "suņu meitene"

Tā var būt meitene, kas noņemas ar suņiem. Ja runā par suni, tad ir saprotams, ka ar to humōristiski apzīmē kucīti. Taču ne mazums eirotautiešu uzskata par progresīvu pienākumu latviešu valodā ievazāt angļu valodas problēmas. EN bitch nozīmes maiņa par sliktu 'kucei' un par labu 'draņķei' dažiem liek vairīties no LV vārda kuce tiešās nozīmes. Lamājoties (un tulkojot EN bitch kā lamuvārdu) LV saka kuņa, bet son of a bitch ir suņabērns vai, pavisam nikni, kuņas bērns. Sieviete, par ko EN saka bitch, LV ir maita. Bet bez kārtīgas kuces nebūs arī kucēnu. Nav dzirdēts par suņu sievietēm, vīriešiem un zīdaiņiem.

• "iekštelpas"

EN vārdi indoor(s) un outdoor(s) ir salikteņi, un kaunīgie latvieši jau nevar citādi. Tā sarodas "iekštelpas" un "ārtelpas" tur, kur LV ir telpas un ārs. Ja vieglatlētikas sacensības ir telpās, tad skaidrs, ka būs īpašas konstrukcijas skrejceļš un nebūs mešanas, un pretstats ir ārā (piemēram, rekordus uzskaitot atsevišķi). Ir temperatūra telpās (parasti istabas temperatūra), un ir āra temperatūra. Ir telpaugi un āra augi. Vārds ārtelpa var noderēt, ja to precīzi lieto par norobežotu platību, kas ietilpst ēkas konstrukcijā vai tai piekļaujas, piem., lievenis vai grilnīca, kas atmosfēriski ir ārā, bet būvnieciski un funkcionāli līdzinās telpām; šķūnīti, garāžu, verandu un ķemertiņu var nodēvēt par "ārtelpām", ja jāiet ārā, lai tajās nokļūtu. Pilsētbūvē ar ārtelpu saprot labiekārtotu vidi starp ēkām – nu tad gan pretstatam kādreiz var izmantot vārdu "iekštelpa". 

• "šis ir labi"

EN this var lietot izteikuma ievadā (bez lietvārda), kur LV lieto tas. Kādi švauksti un švaukstenes saka, piem., "šis man patīk", cenzdamies elkvalodai tuvoties pat fonētiski – vēl tik jāievieš starpzobeņi ("svepstskaņi", kā tos nosaucis J. Dravnieks). Norādāmā nozīmē problēmu nav: EN this vs. that tajā pretstata tāpat kâ LV šis :: tas.

• "kvinoja"

Neticami, ka angļu valodas dievinātāji tik slikti to prot. Vārdnīcās neskatās, fonētisko alfabētu nesaprot. Atgādināsim, ka EN quinoa [ˈkiːnwɑː] LV ir kinoja. Ļoti līdzīga ir attiecīgā vārda rakstība un izruna franču, vācu un spāņu valodā, caur kuŗām tas nāk no kečvu kinua. Nevienā no tām nav izrunas ar [kv]. (Varētu apspriest kādas kontaktvalodas ietekmētu i pagarinājumu, bet nevajag.)

• "saldie kartupeļi"

Saluši kartupeļi nudien ir salkani. Tos var izbarot tiem, kuŗi par "saldajiem kartupeļiem" dēvē batātes. Viņi laikam nav lasījuši nevienu aizjūŗas ceļojumu stāstu, nevienu solīdu pavārgrāmatu. Un tad – piedāvāt viņiem batātes, lai redz, ka tās nav saldi kartupeļi. Batātes pat nepieder pie nakteņu dzimtas. Nav arī "kartupeļu batāšu", kā vienā otrā ēstuvē apzīmē cietē apviļātus fritētus batāšu salmiņus.

• "ir atbildīgs"

Ziedonis dzejoja tâ: "Ja prasa "Kas te atbild?" – Tad teic: "Viss kolektīvs." Jo tā tu vienmēr būsi No atbildības brīvs." Angļu valodā vārdu atbild šajā nozīmē var pārtulkot ar vārdiem is responsible. Ar vienu vārdu ne. Bet latviski ir atbildīgs nozīmē pozitīvu raksturojumu: Ministrs ir rūpīgs un atbildīgs. Var gan būt, piemēram, par kādu lietu atbildīgais. Un reizēm frāzi ir atbildīgs lieto 'vainīgā' nozīmē, piemēram: Par okupācijas seku nelikvidēšanu atbildīgs ir "Latvijas Ceļš". LLVV nav piemēru (jādomā, ka tīšām), kur izteikums ir atbildīgs būtu lietots tiesību normā vai tās atstāstā.

• "pārraksta vēsturi"

Kâ marksisti, iepīdami šķiru cīņu, vai kâ krievu fašisti, tēlodami "krievu pasauli", kur tās nav bijis? Amerikānismu rewrite history visbiežāk kalko sporta žurnālisti. Pārrakstīšanai semantisks sakars ar EN rewrite ir tad, ja vēsturi raksta no jauna, to papildinot ar jaunām uzvarām. Tad labi var lietot klišeju pāršķiŗ/raksta jaunu vēstures lappusi. Vai vienkārši raksta/taisa vēsturi. Bet pārrakstīšana pie mums ir tīša vēstures viltošana un patiesības noklusēšana. 

• "romi"

Provinciālisma piemērs. EN gipsy vairs nenozīmē tikai 'čigānu' – tas var apzīmēt, piemēram, romantiski klaidonīga dzīvesveida piekopēju. Otra problēmas puse nav lingvistiska – šis vārds angļu valodā tiek upurēts uz kāda politiska altāra. 

LV čigāns gan ieguvis papildnozīmi kâ budēļa sinonīms, taču pamatnozīmi nav mainījis. Tas labi apzīmē visus pasaules čigānus. Taču tie, kas tīšām taisa problēmas, saviesuši "romus"... Jāsaprot, ka ar romu vārdu pareizi apzīmē tikai vienu čigānu grupu un neapzīmē tos, kas sevi dēvē par sintiem vai citādi.

• "bor·žōmī"

Tā (ar uzsvaru uz otro zilbi) tiek dēvēts netālu no Gruzijas kūrortpilsētas Bordžomiem iegūtais minerālūdens. Uzsvars un "ž" ir radies krievu valodā un pārgājis franciskā transliterējumā; arī angliski bijis Borjom/Borzhom. Ja to uzskata par kopjamu tradīciju, var tâ turpināt.

Gruzīnu vārdos uzsvara nav, un pilsētas nosaukumā ბორჯომი ir burts ჯ, kas atbilst dž, nevis ž. Arī minerālūdens piegādātāja internacionalizētajā (angliskajā) firmā un preču zīmē lasāms Borjomi (izrunājams ar dž).

Tâ kâ Lielajā pasaules atlantā gruzīnu vārdi atveidoti pareizi un pie vārdiem, kas beidzas ar -i, nav norādes par locīšanu, pilsētu var saukt par Bordžomiem un minerālūdeni par Bordžomu ūdeni (pēc Valmieras ūdens parauga). Cienītāji var teikt īsi: bordžoms. Protams, ar latviešiem parasto pirmās zilbes uzsvaru.

• "ka·lē"

Tik spocīgi reizēm lasa un atveido angļu vārdu kale. Ar pilsētu Kalē vai franču virtuvi tam nav sakara. Drīzāk tam ir radniecība ar vācu vārdu Kohl, kas tāpat kā angļu kale sen patapināts no latīņu valodas un vispārīgi nozīmē kāpostus. Specifiskā nozīmē tas ir kāposts, kas neveido galviņu – lapu kāposts, un kādu tā varietāti sen izmanto par lopbarību. Tagad lapu kāpostus var par labu naudu iegādāties lielveikalā:

 

Angļu vārdu lasīšanas noteikumi ir jāiemāca skolā. Šis ir viens no pirmajiem: ja vārda beigās ir e, to neizrunā, bet saknes patskaņa burtu lasa gaŗi. Gaŗš a ir [ei]. Vārdu kale var izmantot par paraugu.

• finanšu

Pietika publiskai valodniecei publiski izskaidrot, ka tagad vairs nav finanču, kâ miera laikā, un finansu, kâ krievu laikā, bet ir finanses ar š daudzskaitļa ģenitīvā (finanšu), lai lietojums strauji uzlabotos. Taču pareizo formu sāka nepareizi spraust īpašības vārda finansiāls vietā, pat tulkojot angļu vārdu financial. Piemēram, ja jums ir grūtības ar finansēm, tās ir jūsu finansiālās grūtības. Tās nav finanšu grūtības. Krīzes un problēmas mēdz būt saimnieciskas, finansiālas, sabiedriskas utt. 

• "deža·vū"

To pievienojam buķetei, pabalstot kādas tulkotājas izteikumos feisbukā. Tas nāk no FR déjà vu, kas nozīmē ne tikai burtiski 'jau redzēts', bet arī psiholōģisku parādību, kad liekas, ka noritošais jau agrāk piedzīvots. Parasti šo gallicismu ne tikai lieto nepareizi pēc satura, bet arī neprot ne uzrakstīt, ne izrunāt. Anglofōni (varbūt kādas masu kinofilmas iespaidā) to izrunā /deɪ.ʒɑːˈvuː/, bet franči savā valodā saka /de.ʒa vy/ (tā jāizrunā, ja grib to iepīt latviskā izteikumā). Bet lietotāji vaļā muti klausās cits citā, nevis frančos. Folklōra būtu 'tautas zintis', bet te laikam var runāt par mutvārdu piesārņojumu. 

• "kļuva emocionāls"

Muļķīgs kalks un māžošanās pakaļ anglofōniem. Angliski ir iespējams pateikt got/became emotional ar nozīmi 'klaji izrādīja emōcijas'. Taču emocionalitāte ir personības īpašība, un tās tik lēti nemainās. Tāpat kâ nevar pēkšņi kļūt drosmīgs vai gudrs, tā nevar "kļūt emocionāls". Ja cilvēks ir emocionāls, viņš var kādos apstākļos ļauties / dot vaļu emocijām. Emocijas ir jūtu izpausmes. Emocionāls cilvēks var jūtas izrādīt biežāk un stiprāk nekā citi. Cits spēj emocijas apvaldīt. Nav slikti iemācīties jūtas izpaust. Bet nevar ar kādu mirkļa "emocionalitāti" attaisnot nesavaldību vai rupjību.

• "kiū desmit" un "kjuārkods"

Jauni cilvēki var nebažīties par koenzīma Q10 klātbūtni organismā un apzīmējumā "Q10" saskatīt citas "svarīgas" lietas (autobusu, kas no Kvīnsas ved uz Kenedija lidostu, vai 10. sūru, kas atklājusies Jonam).

Bet burtu Q skolā mācīja. Ja neiemācīja valodu stundās, iemācīja kādā no eksaktajiem priekšmetiem. Varbūt attaisnota iemesla dēļ klasē nebija vikipēdista, kuŗš latvisko nosaukumu kū nav iedomājies uzrādīt: https://lv.wikipedia.org/wiki/Q.

 

Vikipēdistu mazliet attaisno šķirkļa kū neesība Tēzaurā. Bet kur lai Tēzaurs to rautu, ja tā nav vārdnīcās?

Latviešu terminolōgi ir talantīgi izdomājuši kvadrātkōda vārdu – kvadrātkōds ir kvadrātisks un veidots no kvadrātiņiem. Tomēr nevedas tā popularizēšana. Vai, ticamāk, tā notiek pārāk šaurā lokā. [Kopš 2025. g. to kultivē LTV "Panorāma".]

Nevar gribēt, lai tauta lieto Terminolōģijas komisijas radījumus un neradījumus, ja 2016. gadā pasaulē laisto līdz 2024. gadam sadzirdējusi un apguvusi tikai minoritāte: tulkotāji, redaktōri, datōristi (un nebūt ne visi).

• "roitāz"

Šveicietis ar vācisko uzvārdu Reuter, kas ir arī latviešiem (Reiters), pirms pusotra gadsimta izveidoja organizāciju, kam eirōpieši uzticas līdz šai baltai dienai – Reitera aģentūru. Latviešu presē šī ziņu (ilgus gadus – telegrāfa) aģentūra dažādos laikos tā arī dēvēta. Kārtīgos izdevumos tas turpinās. Citreiz rakstīts tikai vārds Reiters vai nelokāms oriģināls Reuters, vai latviski Reuters, kas locīts. Jaunieti, kam augstskola nav paguvusi iemācīt visu – uzticies L. Ceplīša norādījumiem un MK noteikumiem, kas iedrošina vācu eu atveidot ar latviešu ei! Kad runā angliski, cieni arī britus, kas paturējuši vāciskajai līdzīgu izrunu /ˈrɔɪtərz/!

• "šaize" 

Vācu valodas pratēja ausīm savādais [z] ir radies latvieša artikulācijas orgānos (tāpat, kâ piepeši vietā mēdz būt piepeži). Lieto gan arī aizguvuma devējas valodas vārdam atbilstošo korekto šaise.

Savādi arī tas, ka slenga vārdnīca skaidro tā leksisko nozīmi. To taču vairāk lieto ar emocionāli ekspresīvu vēstījumu! Vārdnīca varētu arī norādīt, ka tas tiek lietots "izsauksmes vārda nozīmē" (tāpat, kâ tiek lietots vārds velns). 

Ja lamājas vāciski, tad – ar glanci.

•  "priežu rieksti"

Parasto priežu sēklas kulinārijā īsti neder, bet pīniju sēklas – gan, tāpēc tās pielīdzina riekstiem. EN pine nuts ir LV pīniju rieksti. Pie mums tie veikalā grūti sameklējami, bet lakšu, gārsas, pieneņu lapu vai nātru pesto var lieliski sagrūst kopā ar t. s. "ciedru riekstiem". Tie gan ir nevis īstu ciedru, bet Sibīrijas ciedrupriežu sēklas, kas no Vidusjūras pīniju sēklām atšķiras pēc formas un aromāta un neietilpst tajā pašā muitas tarifa pozīcijā, kur pīniju rieksti. Bet "priežu riekstu" nav (varbūt vāveres uzskata citādi).

•  "humoss"

Humuss ir vērtīga trūdzeme. To netirgo pārtikas lielveikalos, kur tagad parasti nopērkams hummuss – turku zirņu un sezama biezenis. Gadās, ka šos vārdus sajauc. Bēda nav liela, kamēr nesajauc pašus produktus. Bet kā MLVV lingvistam gadījies "humoss"? Parasts lingvists ne Eirōpas, ne Tuvo Austrumu valodās neatrod līdzīga vārda, kas varētu būt aizguvuma avots. Tajās vārda beigās ir -us, bet m[m] vārda vidū runājams īsi vai gaŗi pēc katras valodas paraduma. Arābu valodā, no kuras šis internacionālisms ceļas, mm ir izteikti garš.

•  "lambordžīnī"

Auto marka "Lamborghini" arī angļu valodas runātāju vidū reizēm tiek izrunāta ar "dž", jo burtu G parasti tā izrunā I un E priekšā. Skaņa "dž" laikam izklausās "itāliska". Bet tas nenotiek izglītotā sabiedrībā. Angļu vārdu spaghetti taču nemēģina izrunāt ar "dž". Šajā gadījumā latvieši klausās ne tikai cits uz citu, bet arī uz neizglītotiem anglofoniem. 

Skaidri redzams, ka burts H (ko itāļi neizrunā) aiz G pielikts tālab, lai lasītājs tur neteiktu "dž". Līdzīgi ir ar itāļu chi un che, kas izrunājami un atveidojami ar K (nevis Č).

Ir jau vēl... 😕

tāds tādam

Bijis daudz centienu piemeklēt burtisku atbilsmi EN vārdam peer, kas ietilpst dažos bieži lietotos savienojumos, taču labs iznākums bijis tikai tad, kad atveidota katra savienojuma būtība.

EN peer pamata nozīme: 'kāds, kas ir no tās pašas kārtas, šķiras, kopas, ir tāds pats pēc stāvokļa, statusa, ranga'. LV vārdnīcā ir tikai viena atbilsme: līdzinieks.

Laikam no skaidrojuma vārdnīcās (vārda rank) datōrikā tapis ģenitīvenis vienādranga vairākos vārdkopterminos. Tas ir labs – datōrikā.

Tas iedzīvojies arī EN-LV tīmekļvārdnīcā (kuŗas kurss ir derīgās masas audzēšana):

EN peer-to-peer architecture inf.
LV vienādranga arhitektūra

EN peer-to-peer communications inf.
LV vienādranga sakari
LV vienādranga komunikācija

EN peer-to-peer network inf.
LV vienādranga tīkls

Kāds (laikam vikipēdists) nolēmis, ka var īsāk:

EN peer protocol inf.
LV vienranga protokols

Un "Tilde" savādi nolēmusi, ka uz datōrterminu pamata sanāk atsevišķs peer-to-peer šķirklis plašlietošanas vārdnīcā:

peer-to-peer a vienranga, vienādranga

Citās jomās (kas nav datōrika jeb informātika), EN peer-to-peer taču ir citāda atbilsme! Piemēram, finansēs peer-to-peer lending (person-to-person lending) nav runas par "rangu" (drīzāk par "savstarpēju kreditēšanu").

Vēl pāris vārdkopu ar peer:

• peer learning     mācīšanās no līdziniekiem/līdzīgajiem

Vārdam līdzbiedrs* te nav jābūt, jo ar to apzīmē tuvākos biedrus, kolēģus, partneŗus, bet peers var būt attāli – galvenais, ka tādi paši.

• peer review    recenzēšana, recenzija (zinātnē, izdevējdarbībā)

Pārdomām var noderēt TK darinājums (arī no datorikas, bet ar citu piegājienu):

EN peer review inf.
LV profesionālapskate

Tas rāda, ka "apskate" jāveic profesionāļiem, t. i., speciālistiem. Taču ar review reti domāta apskate jeb vizuāla inspicēšana – parasti tā ir profesionāla izskatīšana un izvērtēšana (vai specifiski recenzēšana). 

* Līdzās vārdiem līdzpilsonis, līdzcilvēks u. c. kritizētiem līdz salikteņiem ar lietvārdu, kas tomēr noderējuši un ieviesušies.