datuma pieraksts

Kādā sabiedrisko tīklu diskusijā par īso datuma pierakstu (piem., 18.11.1918.) izskanēja arī viedoklis, ka punkti atgādina atdalītājus (kâ interneta pieslēguma adresē, piem., 169.254.51.60) un aiz pēdējā atdalījuma punkts nav vajadzīgs (piem., 18.11.1918).

Laiku pa laikam kāds kaut ko ierauga savādā gaismā. Tas var būt ģeniāli, tāpēc pie jautājuma var pakavēties.

Vispirms aplūkosim kaimiņu oficiālos norādījumus (prakse, domājams, ir plašāka), lai redzētu, cik tālu katri tikuši.

Bālenīši (Igauņu valodas institūts Tērbatā, Eesti keele käsiraamat (eki.ee)) atzīst šādas datuma oficiālas uzrakstīšanas iespējas:

20. aprillil 1994. a       2. märtsil 2005. a
20. aprill 1994             2. märts 2005
20. IV 1994                  2. III 2005
20.04.1994                   02.03.2005
20.4.94                         2.3.2005

Apmēram tâ datumu arī nolasa: ja punkts, tad kārtas skaitļa vārds netiešā locījumā, ja bez punkta, tad pamata skaitļa vārds nominatīvā. No starptautiska standarta par piemērotu atzīst šo: 1994-04-20, 2000-03-02. To viegli iemācīties, jo tas ir parastajam pretējā virzienā.

Turpretim brāļuki (Leišu valodas valsts komisija, Data ir laikas - Valstybinė lietuvių kalbos komisija (vlkk.lt)) ir internacionalizējušies. Taču viņus attaisno tas, ka skaitļu secība īsajā pierakstā atbilst leišu valodas parastajam datumam:

2001-06-12, 2001 11 05. Gaŗais veids: 2003 m. gegužės 7 d. [burtiski „2003. g. maija 7. d.”].

Kaimiņu paraugi tātad neder. Paraugos, kur igauņi punktu neliek, viņiem nav kārtas skaitļa vārda. Bet leiši, kâ redzams, neliek punktu aiz kārtas skaitļa vārda.

Atdalot sadaļas, iet no lielākā uz mazāko. Tādā novatōriskā datuma pierakstā pienāktos papriekš rakstīt gadskaitli, tad – mēneša numuru, beigās – dienas numuru, un punktu beigās nelikt (1918.11.18). Taču katrs atdalījums tiek uztverts un pēc vajadzības nolasīts kâ kārtas skaitļa vārds, tāpēc punkts ir vajadzīgs aiz katra. Nez vai latviešu rakstos ir mēģināts punktu no gadskaitļa izvākt, un liekas, ka lasītājs to tur vēlas redzēt.

Tas, ka ciparu kopiņas citu no citas neatdalām ar starpu (atdalām tikai ar punktu), atbilst tradicionālam eiropiskam datuma pierakstam, kas tiek izmantots daudzās valodās. Kādās valodās punkta var nebūt. Mūsu 18.11.1918. ir tas pats standarts.

Ir apspriesta arī internacionalizēta (amerikāniska) secība. Tā ir pretēja parastajam nolasīšanas veidam un gaŗajam pierakstam 1918. gada 18. novembris un apgrūtina: tāds 1918.11.18. kaut kâ uztveŗams tikai tāpēc, ka pēdējais skaitlis ir lielāks par maksimālo gada mēnešu skaitu 12. Droši nolasīt var arī tādus datumus kâ 1919.11.11., kur dienas un mēneša numurs sakrīt.

Ir reiz popularizēts arī gaŗajam pierakstam (gads–diena–mēnesis) atbilstošs īss: 1918.18.11. Tāds pieraksts noraidīts.* Kādēļ, ja secība atbilst tam, kâ nolasa pilnu datumu? Tādēļ, ka tā maldinoši atgādina amerikāņu secību 1918.11.18. un esam sen pieraduši pie eiropiešu secības 18.11.1918., ko viegli uztveŗam.

XIX gadsimtā gadskaitlis datuma pierakstā smuki bija beigās. Pēc tā parauga mēs rakstītu „[tai/tanī] 18. Now. 1918.”. Mūsu standarts bijis gatavs jau sen. (Rokrakstā arī XX gadsimtā mēnesis bieži rakstīts datuma vidū ar romiešu cipariem, bieži izrotāts.)

Paļaujoties uz parasto datuma paraugu, gada skaitli var saīsināt līdz 2 pēdējiem cipariem: 18.11.18. Tas izskatās glīti un noder, piemēram, aktuālā datuma norādei, taču nevar izslēgt neskaidrību par gadsimtu.

Jāpiedomā arī, kuŗā valodā darbojies. Latviešu tekstā vai pie tā laiks un datums var parādīties amerikāņu angļu valodā, piemēram, ja nav noregulēts datōrs (operētājsistēma vai lietotne). Nav par skādi tādu secību iemācīties. Tajā datums sākas ar gadu un beidzas ar dienu. To lieto ļoti daudzās elektroniskās ierīcēs.

Personālie datōri ir labi pielāgoti daudzām valodām – atliek tās pareizi iestatīt. Datuma pierakstā par atdalītāju (dažādās valodās) var būt punkts vai defise, slīpsvītra, tukšumzīme; galā var būt punkts un var nebūt nekā.

Datuma standarta un pieraksta problēma starptautiskā saskarē nav sagudrota. Tādēļ tulkotājam mēdz norādīt prasīto datuma formātu, piem., angliski dota YYYY.MM.DD (D – day, M – month, Y – year) tulkojums ir GGGG.MM.DD. Ja teksts domāts cilvēkam, nevis elektroniskai sistēmai, var būt vajadzīgs tulkojums ar lokalizējumu DD.MM.GGGG. (ar punktu galā).

Jāpiemetina, ka Eiropas Savienības oficiālā izdevuma „Oficiālais Vēstnesis” publikāciju norādēs un lapas galvenē daudzās oficiālajās valodās izlaiž nulli skaitļos, kas apzīmē mēnesi un dienu (piem., 4.5.1990). Lai tādā pierakstā sazīmētu datumu, kas slavens ar mūsu valsts nosaukuma aktualizāciju, jādomā franciski (4 mai 1990) un nulles jāpiefantazē. „Oficiālā Vēstneša” latviešu redakcija aiz gadskaitļa liek mums parasto punktu (4.5.1990.), bet nulles neraksta. Žēl. Leiši, piemēram, šajā izdevumā raksta pēc sava standarta (ar tukšumiem). Akta virsrakstā latviešu redakcija pieņemšanas dienu un datumus tekstā raksta gaŗi (2023. gada 7. oktobris), bet tabulās jauki lieto īso pierakstu 07.10.2023. (retāk 2023. g. 7. X).

* Par pieraksta standartu jaukšanu V. Skujiņa grāmatā „Latviešu valoda lietišķajos rakstos” (R., Zvaigzne ABC, 3. izd., 2014, 80.–81. lpp.) citastarp aizrāda: „Skaitliskajā pierakstā nav pieļaujama jaukta laika vienību secība (piemēram, .. „2007.26.02.”)”.

Turpat V. Skujiņa atrunājas, ka lietišķajos rakstos netiek normēta romiešu ciparu lietošana. Žēl.

Interesanti, ka lapās periodika.lv tiek atrasti datumi tādā „pareizas nolasīšanas” secībā, piem., 1918.18.11. (domāts 1918. gada 18. novembrī), lai gan meklētājā liek ievadīt parastajā veidā. Jāpierod. 

Kēnigsberga

Ja Somijas teritoriju Ahvenanmā dēvējam somiskā vārdā, nevis zviedriski-vāciskā vārdā par Ālandu Salām, atbalstām somu suverenitāti. Ja gadsimtiem zināmo Kijevu pārdēvē par Kijivu, izrāda solidaritāti ukraiņiem.

Ahvenanmā ir Somijā, Kijiva ir Ukrainā.

Bet kāpēc Latvijā Valsts valodas centrs pieļauj prūšu Kēnigsbergas aizstāšanu ar leitiskiem Karaļaučiem?

Kēnigsberga nekad nav bijusi Lietuvā. Senajiem prūšiem (sembiem) tajā vietā bijusi Tvangste. Čehu ķēniņa koka pili nomainījusī Vācu ordeņa Kēnigsberga ir bijusi Prūsijā un vēlāk Lielvācijā. 

Mums vārda Karaļauči lietošana* neitrālā kontekstā būtu apolitiska, anahroniska un stilistiski neiederīga. Karaļauči ir: 1) lieks lituānisms, 2) pseidovietvārds, 3) poētisms (no Pēterpils un Mētraines rubrikas).

VVC ieteikumā runāts par “tradicionālo baltisko nosaukumu Karaļauči”. Ja gribas autentiska baltiska nosaukuma, var palūkoties t. s. jaunprūšu apcirkņos ­– Vikipēdijā atrodam prūsisku nosaukumu Kunnegsgarbs. Turpretim Karaļauči ir nevis baltisms, bet lituānisms ­– aizguvums no leišu valodas. Aizgūts neprasmīgi – vienskaitļa vietā daudzskaitlis (varbūt atsaucoties uz Karaliaučiui, kas lietots Prūsijas leišu XVI gs. rakstos). Nosaukumi arī rāda, ka šis vārds tiek tulkots, lai katrā valodā būtu saprotams. (Tādi vārdi ir arī mums, kā Jaunpils blakus Neuenburg.) Tādā ziņā būtu varēts izveidot saprotamu nosaukumu, piemēram, “Ķēniņkalne”. Bet vārds Karaļauči nav latviski saprotams.

Leišiem ar Karaliaučius ‘ķēniņa kalva/paugurs’, kas ir nosaukuma tulkojums, saistās emocijas. Rītprūsija, kuŗas “lietavnieku” apdzīvotā daļa saukta par Mazo Lietuvu, bijusi arī kultūras avots latīņu drukas aizlieguma laikā. Bet vai mums leišu modē jāpārtaisa trešu valstu vietvārdi? Mums taču nav, piemēram, baltkrievu Grodņas vietā “Gardiņas”, kas izklausītos “baltiski”.

Vikipēdists apgalvo, ka Kēnigsbergu “tradicionāli sauc par Karaļaučiem”, atsaukdamies uz kādu biedrību “Latvietis” (kas nav ne valodas, ne vēstures avots). Īstenībā par Karaļaučiem vai ­– aplamāk – Karalaučiem Kēnigsberga visbiežāk dēvēta miera laikā. Šī pompōzā pretvāciskuma izpausme aizķērusies tautas atmiņā – lūk, visa “tradīcija”. Tas ir neīsts nosaukums, kas pastāvējis līdzās vēsturiski pareizajam, oficiālajam Kēnigsberga.

Lituānismu Karaļauči var lietot ausekliskā dzejā.

Pēc boļševiku un viņu sabiedroto izrīcības II pasaules kaŗā var solidarizēties vienīgi ar Prūsiju. Jā, senprūši, kuŗi negāja bojā cīņās un sērgās, pārņēma vācu valodu. Bet tā ir viņu zeme. Kēnigsberga ir Prūsijas ķēniņu sēdeklis. Lietuva uz to nepretendē. 

VVC paspārnē “eksperti” nevis ieņēmuši valstisku nostāju, bet agrāko laiku Terminoloģijas komisijas stilā palaiduši variantus. Bet kam tad mums valsts valoda un tās centrs? Kam mums Kronvalds ieviesis vārdu ierēdnis? Ierēdnim pienākas ierēdīt.

* Avots: Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija iesaka Krievijas Kaļiņingradas eksklāva krieviskā nosaukuma "Kaļiņingrada" vietā lietot Karaļauči vai Kēnigsberga | Valsts valodas centrs (vvc.gov.lv).

sfēra, nozare, joma

Arī terminolōģiski nesašķirojamos vārdus reizēm var un vajag diferencēt. Laika gaitā vārdi sfēra, nozare, joma savstarpēji tuvojas nozīmē, cits citu aizstāj, ziedojas modei utt. Aplūkosim dažus lietojumus!

sfēras: piem., veselība, drošība, zinātne, kultūra, izglītība, rūpniecība, apkalpošana

Parastas ir cilvēka saimnieciskās, garīgās un politiskās darbības sfēras. Tās var būt ne tikai šaurākas vai plašākas, bet arī zemākas vai augstākas.


nozares: tautsaimniecības, rūpniecības, ražošanas, zinātnes nozares (pēdējās arī disciplīnas akadēmiskajā pasaulē)

Ar šā vārda ģenitīviem mēdz būt problēmas. Ja vēlas novērst aizdomas par tālāku dalījumu, vajag lietot nozares nosaukumu bez vārda nozare. Piem., darboties ražošanā, zinātnē, finansēs. Tiklīdz min vārdu nozare, var jautāt – kuŗa nozare? (piem., Strādāju zemkopības nozarē. – Bet tieši kuŗā zemkopības nozarē?) Tāpēc tur, kur nerunā par sīkāku/zemāku sazarojumu, vārdu nozare nevajag lietot. Daudzas apakšnozares var būt virsnozares vēl sīkākām nozarēm. Un lasītājam nav pienākuma uztvert t. s. pielikuma ģenitīvu tur, kur to parasti nelieto – lai zemkopība ir zemkopība, nevis zemkopības nozare! 


jomas: piem., veselības aizsardzība, sabiedriskā kārtība, enerģētika, ekoloģija

Ļoti bieži ar jomām saprot politikas jomas. Tās var dalīties apakšjomās. Ar jomām saprot arī cilvēka darbības un interešu sfēras: zinātne, tehnika, māksla, ražošana.

Šādiem vārdiem ir gan tieša nozīme, gan otra nozīme ­– sākumā metafōriska, vēlāk novalkāta. Apnicīgums, ar kādu vārdu joma lieto vietā un, galvenais, nevietā, liek pie šā sarakstiņa atgriezties un vēlreiz pārlikt, vai nelietot kaut ko „aizmirstu”.

Reizēm joma lietota bez kādas jēgas. Ko nozīmē finanšu joma, digitālā joma vai kosmosa joma? Tas neko nepasaka ne lajam, ne lietpratējam finansēs, digitalizācijā vai kosmosa apguvē. Tādus savienojumus parasti lieto tulkotāji – vai nu angļu oriģināla frivolitātes dēļ, vai nepūlēdamies paši saprast nozīmi. Tie noder politikāņiem, kas tos pamet elektorātam, kam atliek tikai nodomāt, ka gan jau gudrs cilvēks zina, ko saka. Visbiežāk šīs tiešām ir kādas valsts vai organizācijas politikas jomas.

Jomai bieži atbilstošais angļu vārds area ir tik izplūdis, ka anglofōni nereti to skaidrības labad papildina: territorial/geographical area vs. thematic area. Tad latviski pietiek ar vārdiem apgabals/teritorija/platība un temats/joma un paskaidrojošie vārdi teritoriāls un tematisks ir lieki – un, kas lieks, tas var skaidrību mazināt. Retāk geographical area var norādīt uz akta teritoriālo piemērošanas jomu (kad rakstītājs izlaidis vai nav zinājis vārdu application).

Bez izplūdušās jomas līdzīgi lieto arī šos:

lauks
lauciņš (reizēm tam tuvs ir jājamzirdziņš)
novads
un jau minētos nozare un sfēra.

Sinonīmu vārdnīca laipni piedāvā arī šos:
atzarojums, atzars, nozarojums, sektors


Beigās – daži veidi, kuŗos lietas varam uzlūkot, skatīt, analizēt:

aspekts
skatpunkts
skatījums
viedoklis
rakurss
plāksne
griezums
grieziens


Laipni lūgti papildināt un dot labus piemērus!

japāņi un atveide

Japāņu vārdu rakstījumi ar latīņu burtiem ļauj pieņemt, ka japāņu valoda ir no šīs pašas pasaules, un gaŗo patskaņu burti Ō un Ū to pat mīļi tuvina mūsu valodai. Japāņi gudri izveidojuši vienkāršotu savas valodas skaņu atveidu, kas ļauj latīņu alfabēta pazinējiem aptuveni uzzināt japāņu vārdu izrunu, bet japāņi paši māk tajā uzrakstīt, piemēram, savu vārdu un adresi (un pastnieki – piegādāt). Šo sistēmu vispārīgi dēvē JA rōmaji ‘latīņu rakstzīmes’, un ir bijuši vairāki latinizācijas projekti.

Taču starptautiskais fonētiskais alfabēts (IPA) ir nepielūdzams: vairākas japāņu valodas skaņas stipri atšķiŗas no mūsu valodas un pazīstamāko Eirōpas valodu skaņām. To transkripcijā IPA izmanto simbōlus, kuŗus reti izmanto mūsu reģiōna skaņu attēlošanai vai kuŗu nemaz nav IPA patskaņu un līdzskaņu tabulās.

Japāņi ir izvēlējušies aptuvenas atbilsmes latīņu rakstzīmju vērtībām angļu valodā. (Viņiem palīdzējis kāds anglofōns.) Taču tas nenozīmē, ka attēlotās japāņu valodas skaņas ir tādas pašas. Un tas galīgi nenozīmē, ka mums jāatveido anglicizējumi. Mums japāņu vārdi ir jāatveido iespējami tuvu izrunai japāņu valodā. Tāda atveide jau pastāv.*

Tātad – JA latinizējums Fukushima un IPA transkribējums [ɸɯ̥kɯꜜɕima]... Visvairāk mūs interesē [ɕ] – alveolāri palatāls berzenis, kas atgādina mīkstu s. Latviešu valodā tādas skaņas nav, taču to var iztēloties kā stipri mīkstinātu svelpeni s' no mūsu austrumu izloksnēm, kuŗās ir palatalizācija. Bet tas neskan kâ š [ʃ], kāds latviešu valodā ir – postalveolārs divcentru šņācenis. IPA: “it is primarily the shape of the tongue rather than its position that distinguishes the fricatives [ʃ ʒ], [ɕ ʑ], and [ʂ ʐ]”. Reizēm tiek mācīts japāņu skaņu [ɕ] izrunāt kā "s" kopā ar "h".

EN Fukushima nuclear accident tātad tulkojam LV Fukusimas kodolkatastrofa. Salikteņu daļa -sima ir arī jau senāk zināmajos vārdos LV Cusima un Hirosima.

Līdzīgi arī latīņu alfabēta burtam J japāņu vārdos ir citāda vērtība nekā angļu rakstībā. Tas ir nevis “dž”, bet apmēram mīksts dz, un Fudzi kalns – JA Fuji-san, IPA [ɸɯ̟ᵝʑisã̠ɴ] – stāv kâ stāvējis.

Šī jaukā persōna izrunā Fuji-san tik skaidri, ka “dž” tajā nevar saklausīt pie labākās gribas: .

Varam s un dz japāņu vārdos mīkstināt (kâ reizēm jokaini mīkstina līdzīgas skaņas kādos slāviskos vārdos), taču bez kārtīgas mācīšanās nespēsim šīs skaņas ticami atdarināt.

Japāņu vārdu atveidē nevajag ar s un dz apzīmējamām skaņām pretstatīt (kādu fonolōģisku vai pozicionālu iemeslu dēļ) skaņas, ko apzīmētu ar š un dž, tāpēc š un dž ir lieki.

Sugasvārdi nav atveidojami – tos aizgūst. Te parasti darbojas cits faktōrs – aizguvuma valoda. Aizguvumi ir līdzīgi attiecīgajiem aizguvuma dēvējas valodas vārdiem. Raksturīgākais piemērs: EN sushi, ko nav vajadzības akadēmiski "japanizēt". Tas paliek LV suši (daudzskaitlinieks, ko vēlams locīt; vēlams arī vienskaitlis susis). Nevajag uzlabot ieviesušos japāņu firmu, marku un preču zīmju atveidojumus un izrunu.

Bet japāņu dakteŗa Isiharas izstrādātais krāsu redzes tests cienīgi jādēvē viņa vārdā bez angliskojuma. (Japāņi, kuŗi sacer beletristiku angliski, lai dzīvo savā amerikāņu sapnī.)

* Atveide labi izskaidrota Gunas Eglītes rakstā “Japāņu valodas skaņu kopu problemātiskie atveides gadījumi latviešu valodā” Valsts valodas aģentūras 2008. gada izdevumā “Valodas aktualitātes”, kur norādīts arī uz kļūdām, kas rodas, ietekmējoties no japāņu vārdu atdarinājumiem angļu valodā. Lasītāja uzmanība vērsta uz skaņu kopu, nevis atsevišķu skaņu vai zilbju atveidi. valodas_aktualitates_2008.pdf (personvarduatveide.lv)

Citādu viedokli pauž kāds vikipēdists, atsaukdamies uz Latvijas Universitātē pieņemtu atveides kārtību (laikam nesenu), taču atstādams sev atkāpšanās ceļu. Laikus atkāpties būtu korekti – nevar taču turēt par muļķi latviešu lasītāju, kas izsenis interesējas par Austruma zemēm.

Te iederas citāts no izdevuma "Kadets", Nr. 9 (01.09.1934.), kur cita starpā aizrādīts par angliskotu izrunu un noraidīta atveide "Cušima":

To (un Eglītes skaidrojumu) nebūtu nācis par ļaunu izlasīt Lielā pasaules atlanta sastādītājiem, kas pareizu atveidi laikam uzskatījuši par "tradicionālu". Citādi nav izskaidrojams, kāpēc atlantā pareizi lietoti tikai plaši pazīstami objektu apzīmējumi un izjaukta sistēma – kāpēc blakus Fudzi kalnam ir Fudži pilsēta un upe, un kāpēc ir Hirosima ar s, bet Fukušima ar š.

mazliet ūdens

Nožēlojot “Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcas” alojumos, nevajag iedomāties, ka “Latviešu literārās valodas vārdnīca” ir brīnumnūjiņa.

Te kas pirmā mirklī īpatnējs (Tēzaurā no LLVV):

    dehidratizēt .. ķīmija .. Atdalīt ūdeni (no kāda savienojuma); dehidratācija .. ķīm. .. Darbība, process → dehidratizēt.

    dehidrēt .. ķīmija .. Atdalīt ūdeņradi (no kāda savienojuma); dehidrācija .. ķīm. .. Darbība, process → dehidrēt.

Taču tā ir doktrīna, kuŗai “kājas aug” Konversācijas vārdnīcā:

    dehidrēšana .. Ūdeņraža atskaldīšana no kāda ķīmiska savienojuma.

Šim vārdam Tēzaura marķējums “novecojis” varbūt pielikts pareizi.*

Ja uzmeklējam līdzīgos EN vārdus Oksfordas angļu vārdnīcā, redzama formāli skaidrāka kārtība:

    dehydrate ... Chemistry To deprive of water, or of the elements which compose water in a chemical combination. ... dehydration ... The loss or removal of water, or the elements of water.

    dehydrogenize, dehydrogenate … Chemistry To deprive of its hydrogen; to remove hydrogen from (a compound). ... dehydrogenation … The removal or loss of one or more atoms of hydrogen from a compound

Tādā gaismā uzticamāka rādās Letonikas “Terminu un svešvārdu skaidrojošā vārdnīca”:

    dehidratācija .. ķīm. Vielas atūdeņošana.

    dehidrogenizācija .. ķīm. Ūdeņraža atomu atšķelšana no kāda savienojuma.

Turpat Letonikas “Sinonīmu vārdnīcā”:

    dehidrēt darb.v. atūdeņot; dehidrēšana lietv. atūdeņošana

Jāpiezīmē, ka desmitos interneta avotu vārds dehidrācija lietots ar nozīmi 'atūdeņošanās'. Tā nav ķīmija – tā ir fiziolōģija un medicīna. Tādā pašā nozīmē lieto arī vārdu dehidratācija, un lai lieto uz veselību!

* To gan nevar teikt par katru Konversācijas vārdnīcas vārdu, kam birka “novecojis” Tēzaurā tikusi tāpēc, ka Konversācijas vārdnīcu nav rakstījuši padomju cilvēki.

A. Spektora milzīgais devums – latviešu Tēzaurs  un tā pieejamība – ir A. Spektora un viņu palīgu nopelns. (Sarakstē noskaidrojās, ka tas ir A. Spektora iecerēts un paveikts, bet kāda valodnieka fantazējumi 90. gadu presē palikusi teōrija.)

Tomēr ir lietas, kur būtu noderējis valodnieka plecs.

1. Ja vienā Tēzaura šķirklī ir vairākas nozīmes un vairāki avoti, ir jābūt skaidrībai, kuŗš avots attiecas uz kuŗu nozīmi vai skaidrojumu. Vārda nozīmes nav aritmētika, kur lieko ērtības labad svītro – ir jāuzrāda visi interpretējumi.

Ja vārdu uzrāda kopā ar skaidrojumu vai definīciju, ir korekti jāuzrāda visi avoti, gadskaitļi u. c., lai būtu saprotams, no kurienes kuŗa atziņa nāk.

Ar Tēzauru sasaistītās LLVV šķirkļi nav jāpiebāž ar interpolācijām no apšaubāmiem avotiem. 

2. Nozūmēta ir t. s. “Karuļa vārdnīca”. Konstantīns Karulis rakstīja instrukciju gan vairāksējumu LLVV, gan viensējuma “Latviešu valodas vārdnīcai”, taču kādas uzskatu atšķirības šķīra autōru ceļus un viensējuma vārdnīcas izdošanu aizkavēja līdz 1987. gadam. Tās varbūt lielākā vērtība ir atšķirības no LLVV formulējumiem.

Tēzaurā ir jāatjauno piekļuve Karuļa vārdnīcai (LVV).

3. Tēzaura uzdevums ir vārdus savākt, sakopot, sistematizēt un publiskot. Tā virsmērķis ir aptvert  v i s u s  vienas valodas vārdus. Tie var būt arī īpašvārdi, saīsinājumi, nosacīti apzīmējumi. Tie var būt arhaismi un kādreizēji neolōģismi, kas nav iedzīvojušies. Tie var būt terminu sarakstos vai tulkojošās vārdnīcās izmantoti vārdi, kuŗi neparādās vispārīgās un skaidrojošās vārdnīcās. Tie var būt stabili vārdu savienojumi un frazeolōģiskas vienības.

Tēzaurs var parādīties arī sinonīmu vārdnīcas vai tematiskas vārdnīcas veidā.

Taču Tēzauram nav jāuzņemas leksikogrāfu pamatdarbs – nozīmju skaidrošana, birku piekarināšana un mazaktuāla materiāla atmešana.

krēķi

“Ar vārdu krēķis pirmoreiz sastapos tā igauniskajā formā. Vecā Vīlandes savrupmāju rajonā ievēroju 3 ielu nosaukumus: Kirsi, Ploomi un Kreegi. Ķirsis, plūme, bet kas trešais? Man paskaidroja – ‘mazas, zilas plūmītes’.”

Temats aizsākts kādā interneta sarunvietā. Pateicam dalībniekiem!

Tālāk – kāds vārds par igauņu vārda kreek “radurakstiem” Latvijā.

Šis vārds augļu koka (ne putna riekstroža) un tā augļa apzīmēšanai precīzā nozīmē atrodams Mīlenbaha vārdnīcā: “krēķis .. eine Pflaumenart (Prunus insititia)”; tas reģistrēts Kandavā, Talsos, Dundagā un nāk no viduslejasvācu kreke, kas nozīmējis ērkšķu plūmi (“dzeloņplūmi”); turpat atrodama paralēlforma krīķis, kas nāk no viduslejasvācu paralēlformas krike.

LZA terminos* vārds krēķis nav minēts, ir tikai “būka, mazā plūme” (P. [domestica subsp.] insititia). Taču būka latviski var būt arī pati parastākā zilā plūme (P. domestica subsp. domestica), sevišķi turpat Kurzemē! Varbūt tur vārdi pretstatīti: lielās zilās dēvētas par būkām, mazās – par krēķiem? Diskusijā atklājās, ka kādās vietās Kurzemē “mazās, zilās, saldās” citādi kâ par krēķiem nemaz nesaucot.

Vāciski krēķi sauc Krieche[n-Pflaume]. “Duden” vārdnīca arī skaidro vārda Krieche izcelsmi: vidusaugšvācu krieche = Grieche, pēc viduslatīņu prunum graecum ‘grieķu plūme’ parauga.

Pie mums pazīstamas arī citas “mazas plūmes” – plūmju sugas vai pasugas, kâ mirabele, Kaukāza plūme (“aliča”), savvaļas ērkšķu plūme (krēķi var būt cēlušies, ērkšķu plūmi krustojot – par to liecina forma, krāsa un durstīgi zari).

Krēķi ir sīki, bet aromātiski un noder zaptei vai sulai. Savā vaļā izplatās strauji, vairojoties ar sakņu atvasēm, bet dārzā krēķis var izaugt par vairākus metrus augstu koku. Diemžēl tos iecienījis kāds agresīvs tinējs.

Par “krēķi” diskusijā nosaukta arī tagad populārā Kaukāza plūme; tas rāda, ka vārda nozīme ‘maza plūme’ ir dzīva un, kur nav “mazo zilo”, vārdu attiecina uz citām mazām plūmēm. Vārdu nozīmes mainās un “staigā”: objekts nepaliek bez nosaukuma, tam var būt pat vairāk par vienu nosaukumu – taču arī nosaukumi mēdz pāriet no objekta uz objektu.

Mūsdienās šis vārds krēķa jeb būkas, jeb mazās plūmes nozīmē joprojām tiek lietots mūsu kultūrtelpā: DE Krieche, DA kræge, SV krikon, FI kriikuna, ET kreek, LT kryklė un pat FR crèque.

Vārdam, ko lieto zinātnē, būtu labi sakrist ar vispārīgās leksikas vārdu. Tâ, kādā triju autōŗu 2019. gada darbā lasām: “In all regions of Latvia, different landraces and clones of small blue damson plums called “būkas” or “krīķes” (Prunus domestica ssp. insititia (L.) C. K. Schneid.) have been propagated by root suckers during a long time period. ...(Spolītis et al., 1955)” (https://sciendo.com/pdf/10.2478/prolas-2019-0032). Aprakstīto objektu ļauj pazīt EN nosaukums [small blue] damson plum, LZA terminos* atrodamais būka un vārds krīķe (acīmredzot pārveidojies, krīķim dzimtē pielīdzinoties plūmei).

Latvijas Valsts augļkopības institūta vadošā pētniece Laila Ikase (https://www.la.lv/plumites-ar-ko-atskiras-dazadas-skirnes-2) min “mazo plūmi (būku, krēķi, krīklīti, cūku plūmi)”.

Uz tāda jauka fōna nelāgi izskatās vārds “brūka”, kas nonācis arī ES iestāžu terminbāzē IATE un citur (https://lv.techdico.com/tulkojumi/latvie%C5%A1u-ang%C4%BCu/br%C5%ABka.html). Tēzaurs rāda, ka apvidvārds brūka nozīmējot ‘mazi maizes gabaliņi sajaukti ar sautētām kaņepēm’. Tādi kokos neaug. 


* LZA TK Terminoloģija 9. Agronomijas terminu vārdnīca. R.: Zinātne, 1973.

ietvert :: iekļaut :: aptvert :: ietilpt

Aptveršana ir darbība no ārpuses, un aptverti tiek visi elementi:

The DG accepts the calculation of the risk to the Fund submitted by the authorities since the whole population at risk is covered. \\ ĢD pieņem iestāžu iesniegtos aprēķinus par fonda risku, jo tie ieaptver visus riskam pakļautos projektus.

Angļu valodas iespaidā rodas laiska vēlēšanās teikuma priekšmetu un aiz tā esošo include atveidot vārds vārdā – taču tas var neatbilst teikuma jēgai. Piemēros īsti nevar “ietvert”:

Additional measures include the further development of human resources procedures in research performing institutions. \\ Papildpasākumos ietilpst cilvēkresursu procedūru pilnveidošana pētniecības iestādēs. // Pie papildpasākumiem pieder cilvēkresursu procedūru pilnveidošana pētniecības iestādēs.

Further important elements include action to enhance the visibility of European standardisation in other countries and international organisations. \\ Citu svarīgu elementu vidū ir pasākumi, kas veicina Eiropas standartizācijas pamanāmību citās valstīs un starptautiskās organizācijās.

Bet tad, kad EN include nozīmē kaut kā aktīvu iekļaušanu (ietveršanu, ieskaitīšanu, uzņemšanu utt.), tad tâ arī jāsaka:

Once a decision is taken for an active substance on a list of Regulation (EC) No 2032/2003 not to include it into Annex I, the active substance loses the exemption and must be registered. \\ Kad ir pieņemts lēmums kādu kādā Regulas (EK) Nr. 2032/2003 sarakstā iekļautu aktīvo vielu neiekļaut I pielikumā, šai aktīvajai vielai atbrīvojumu vairs nepiemēro un tā ir jāreģistrē.

Cits piemērs vārdu atšķiršanai:

izmeklēšana aptveŗ preces, pakalpojumus un persōnas, un – varbūt – izmeklēšana ietveŗ izzināšanu, nopratināšanu un pierādījumu vākšanu, taču labāk – izmeklēšanā ietilpst izzināšana, nopratināšana un pierādījumu vākšana.

Iespraudumā (aiz komata) EN including atveido ieskaitot. Tiem nav darbības nozīmes – tie apzīmē tikai aiz šā vārda nosauktā ietilpšanu pirms komata minētajā:

expenditure arising from the secondment of national experts to the European Parliament, including allowances and travel expenses \\  izdevumi valstu ekspertu norīkošanai darbā Eiropas Parlamentā, ieskaitot pabalstus un ceļa izdevumus

Iespraudumā ar divdabi par ievadītāju der arī:

preventing and combating at all levels all forms of gender-based violence against women and girls and domestic violence, including by promoting the standards laid down in the Council of Europe Convention on preventing and combating violence against women and domestic violence (the Istanbul Convention) \\ visos līmeņos novērst un apkarot visu veidu dzimumvardarbību pret sievietēm un meitenēm un vardarbību ģimenē, arī / cita starpā popularizējot Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (Stambulas konvencijas) noteiktos standartus

par eirām

Kādā tekstā šis uzdots par latviešu teikumu:

„Iemaksas iemaksā eiro Komisijas bankas eiro kontā.”

Pirms jaunās valūtas ieviešanas LZA Terminoloģijas komisija pieņēma kādus 3 lēmumus par to, kâ nodēvējama valūta, kas būs oficiālā valūta Latvijā.

Nosaukumam bija jāatspoguļo politiski pieņemtais nosaukums vairākās valodās euro/Euro un jābūt latviskam. Katram ir saprotams vai jāspēj saprast, kad izskaidro, ka Latvijas naudas apzīmējumam jābūt lokāmam.

Tomēr pie teikšanas bijuši ļautiņi, kuŗi gribēdami būtu varējuši, bet nav centušies saprast, ko tiem skaidro.

Kūtrumu un ģeķību tie attaisnojuši ar „argumentiem” „nosaukumam jābūt vienādam visās valodās”, „nosaukums naudas zīmēs būs arī latviski”, „mēs jau sen tā sakām” utt. (kas aprobežotības ziņā stāv blakus importētam apgalvojumam, ka „eiro nosaukumam nav sakara ar Eiropu”).

Viņu neprasme, kâ redzams, turpina sagādāt daudz rūgtuma profesionāliem valodas lietotājiem un citiem izglītotiem cilvēkiem.

Eiras attēlos Vikipēdijā redzams, ka 1 eiras monētas aversā (kas vienāds visām valstīm) ir tikai lielajiem burtiem „EURO”, bet papīra naudaszīmēs „EURO” blāvāk papildina simboliski uzraksti divās citās Eiropas Savienībā lietotās rakstības sistēmās: „ευρΩ” (nepareizi, ja domāts grieķiski) un „евро”:

Vienotās valūtas sakarā „skaļākie” persōnvārdi: Einars Repše, Ilmārs Rimšēvičs, Valdis Dombrovskis.

Kâ saka, ka’ nav, nav kazai piena?

Termins eira iekļauts oficiāli izmantojamā datubāzē. Ja drošības pēc vajadzīgs  „atsaukties”: Par Eiropas naudas nosaukumu eira (likumi.lv)

Sākumā minēto teikumu var uzrakstīt saprotami, piemēram:

Iemaksas izdarāmas eirās Komisijas eiru kontā bankā.

Angļu oriģināls: The contributions shall be paid in euros into the euro-denominated bank account of the Commission.

arī

Vārds arī var būt ne tikai nozīmes pastiprinātājs, bet arī teikuma daļu un teikumu saistītājs – teksta veidotājs. Reizēm gan jāpalīdz tam teikumā nonākt īstajā vietā.

Parastos gadījumos tas papildina iepriekšējos vārdus vai teikumus un attiecas uz tālāk teikto. Rakstītājam jārēķinās, ka lasītājs vārdu arī saistīs ar nākamo vārdu (tālāk teikto).

Teikums Pēteris arī apsveica Miķeli sarunā varētu nozīmēt ‘Pēteris atnāca, aprunājās ar draugiem un apsveica Miķeli’ (‘veica dažādas darbības, to vidū Miķeļa apsveikšanu’). Ja domāts cits uzsvērums (‘citi un Pēteris apsveica Miķeli’): arī Pēteris apsveica Miķeli. 

Sarunā otro domu varētu pateikt Pēteris arī apsveica Miķeli ar uzsvaru uz arī, taču rakstos nav dzirdama teikuma intonācija.

Uz iepriekšēju vārdu attiecas tikai teikuma vai teikuma daļas beigās novietots arī: Visi aizgāja, Pēteris arī (‘arī Pēteris aizgāja’).

Teiktais jo svarīgs lietišķos rakstos un tulkojumos. Teikumā arī parasti ir tādā pašā vietā kā angļu also, bet as well un too atbilstošs arī latviešu teikumā parasti ir agrāk, pat pašā sākumā.

Lūk, pareizi iekārtots arī:

there are problems elsewhere as well, as can be seen from the infringements	kā liecina pārkāpumi, arī citur ir problēmas
awareness-raising and risk education campaigns, targeted on parents as well	informētības uzlabošana un riska izglītības kampaņas, kuru mērķis ir arī vecāki
I, too, support a strong, outward-looking EU	arī es atbalstu stipru, uz āru vērstu ES

Bet te misējies:

the recovery plans function not only by imposing reductions up to the agreed limit  when biomass and fishing mortality figures are bad, but also by allowing increases in TACs  when scientific data are favourable

atjaunošanas plāni neprasa vienīgi samazināt iepriekš noteikto robežu situācijā, kad biomasas un mirstības rādītāji nav labi, bet arī atļauj arī TAC pieaugumu, ja zinātniskie dati ir labvēlīgi

Pirmajā daļā nav runāts par atļaušanu, tāpēc otrajā nevar atļaut “arī” ko citu. Tulkotājs arī nav uztvēris, ka teikums būvēts ap not only…but also, kam parasti atbilst ne tikai.. bet arī.

 

Vārdu arī nevar izlaist, ja tam ir patstāvīga nozīme ‘papildus, bez tam’.

Checks on compliance  must be carried out by individual producers and/or associations of producers, and at least once a year also by a certification body.

Atbilstības pārbaudes veic atsevišķi ražotāji un/vai ražotāju apvienības un vismaz reizi gadā arī sertifikācijas iestāde.

Lai gan un teikumā liecina par vienojumu (summu), ir arī jāparāda, ka sertifikācijas iestādes darbība neaizstāj ražotāju darbības.

 

Ja arī nonāk divdabja teiciena priekšā, tas iekļaujas tā savrupinājumā (ar komatu vai domuzīmi).

the EU should make its presence felt, if necessary, also by using military means to restore order

ja vajadzīgs, ES ir jāliek manīt savu klātbūtni, arī izmantojot militārus līdzekļus kārtības atjaunošanai

Reizēm arī īsi izsaka to pašu, ko savienojumi kā arī un ne tikai.. bet arī u. tml., piem., vēlēšanu iecirkņi ir visos novados, arī ārzemēs; strādājam arī brīvdienās (‘ne tikai darbdienās’) – otrā gadījumā arī atsaucas uz lasītājam zināmu kontekstu, nevis pirmāku tekstu.

Arī labi der papildinoša iesprauduma ievadā, piemēram, par angļu including atbilsmi neviennozīmīgā tostarp vietā: Zirņi, arī kaltēti.

Tas lieti der arī te:

database, which must include the main technical information on each ship, including infringements of IMO conditions

datubāze, kurā jāietver galvenā tehniskā informācija par katru kuģi, arī par SJO nosacījumu pārkāpumiem

 

Arī var pastiprināt saikli un, lai teikums nav jāskalda ar iespraudumu:

to exploit mobility as a key instrument for career development and for bringing about the European Research Area, as well as a prerequisite to increase European capacities and performances in research

izmantot mobilitāti par galveno instrumentu karjeras attīstībā un Eiropas Pētniecības telpas veidošanā un arī par priekšnoteikumu  Eiropas iespēju un snieguma uzlabošanai pētniecības jomā

Nākamajā piemērā arī aiz vārda saturēt tālāko piesaista kontekstuāli sinonīmiskam iepriekš lietotam vārdam koncentrēties: Minētajām barības sastāvdaļām ir augsta uzturvērtība, un tajās koncentrējušies svarīgi viegli sagremojami proteīni, kas nepieciešami akvakultūrā. Minētās barības sastāvdaļas [arī] satur arī daudz polinepiesātināto taukskābju. Ja koncentrēšanos un saturēšanu uzskatītu par atšķirīgiem parametriem, arī vieta būtu saturēt priekšā.

Taču mēdz būt arī situācijas, kur arī der pietaupīt.

Pirmkārt, nevajag arī lieki piekabināt saliktajam saiklim vai nu.. vai. Lai gan te pieļaujams vai pastiprināt ar partikulu arī, lietišķā teikumā bez tās var iztikt: Atļaujas anulēšanas iemesli bija vai nu uzņēmuma likvidēšana, vai arī Kopienas licences derīguma termiņa beigas.

Pastiprinātais vai arī izmantojams par atbilsmi angļu alternatively, kā arī or, kas nav pārī ar either: A CCP shall allow the clients of clearing members to be members of the risk committee or, alternatively, it shall establish appropriate consultation mechanisms. CDS ļauj tīrvērtes dalībnieku klientiem būt par riska komitejas locekļiem vai [arī] ievieš piemērotus konsultēšanās mehānismus.

Otrkārt, nav īsti labi arī izmantot aiz atkārtota pakārtojamā vārda vai, mēģinot šķīruma saikli vai padarīt formā atšķirīgu un divus vai aptvert vienā:

Following an assessment of the voluntary actions taken by the Economic Operator the Market Surveillance Authority will decide whether further corrective action is needed or whether the case can be closed. \\ “Pēc uzņēmēja veikto brīvprātīgo darbību novērtēšanas tirgus uzraudzības iestāde izlems, vai vajadzīgas koriģējošas papildu darbības, vai arī lietu var slēgt.”

Ar komatu pirms otrā vai iznāk, ka vai arī saistās ar teikuma sākumu un lietu var slēgt bez lemšanas; bez komata teikums nebūtu saprotams. Lietot “vai vai”, saprotams, nevar.

Glābiņam izmantojams apvienotais saiklis jeb vai:  

Pēc uzņēmēja veikto brīvprātīgo darbību novērtēšanas tirgus uzraudzības iestāde izlems, vai vajadzīgas koriģējošas papildu darbības jeb vai lietu var slēgt.

Šis saiklis aprakstīts divos LLVV šķirkļos: pie vai un pie jeb. Tajā vai nevar izlaist, jo jeb vienu pašu rakstu valodā lieto vienādas nozīmes vārdu vai frāžu saistīšanai.

"kā" aiz komata; veidi, kādos

 

Analīzei

1.  „Galīgo antidempinga maksājumu tādas Korejas izcelsmes molibdēna stieples importam, kas pēc svara satur vismaz 99,95 % molibdēna un kā maksimālais šķērsgriezums pārsniedz 1,35 mm, bet nepārsniedz 4,0 mm, piemēro arī, importējot Korejas izcelsmes molibdēna stiepli, kura pēc svara satur vismaz 97 % molibdēna un kā maksimālais šķērsgriezums pārsniedz 1,35 mm, bet nepārsniedz 4,0 mm.”

Nemākulīgajā „latviskojumā” divreiz parādās ģenitīvs kā, kas nav lietojams apzīmētāja palīgteikuma ievadīšanai.

[Atgādināsim, ka ģenitīvu kā var lietot papildinātāja palīgteikumā, piemēram: Muita ir noteikusi, kā šķērsgriezums drīkst pārsniegt 1,35 mm – tā ir volframa stieple.]

Ir arī citāda nevērība – nav kārtības ar pakārtojamiem vārdiem. Laba prakse prasa vienlīdzīgus (viena veida) palīgteikumus (kas attiecas uz vienu virsteikumu) ievadīt ar vienādu pakārtojamo vārdu:

Galīgo antidempinga maksājumu tādas Korejas izcelsmes molibdēna stieples importam, kura pēc svara satur vismaz 99,95 % molibdēna un kuras maksimālais šķērsgriezums pārsniedz 1,35 mm, bet nepārsniedz 4,0 mm, piemēro arī, importējot Korejas izcelsmes molibdēna stiepli, kura pēc svara satur vismaz 97 % molibdēna un kuras maksimālais šķērsgriezums pārsniedz 1,35 mm, bet nepārsniedz 4,0 mm.

Pakārtojamais kurš palīdz uztvert teikuma daļu attieksmes un skaidri izsaka ievadīto palīgteikumu uzdevumu: aprakstīt, izdalot no citu vidus. Pirmajā palīgteikumā tas arī veido saskaņu (un sakaru) ar vārdu stieple sieviešu dzimtē.

Objektus līdzīgi aprakstot, ir svarīgi veidot līdzīgas (paralēlas) konstrukcijas.

Teikums ar nevienādiem vietniekvārdiem (iespējami otrajā daļā) nebūtu pārprotams, taču nebūtu arī viegli uztveŗams:

Galīgo antidempinga maksājumu Korejas izcelsmes molibdēna stieples importam, kura pēc svara satur vismaz 99,95 % molibdēna un kuras maksimālais šķērsgriezums pārsniedz 1,35 mm, bet nepārsniedz 4,0 mm, piemēro, arī importējot Korejas izcelsmes molibdēna stiepli, kas pēc svara satur vismaz 97 % molibdēna un kuras maksimālais šķērsgriezums pārsniedz 1,35 mm, bet nepārsniedz 4,0 mm.

2.  In September, the Commission launched a public consultation to help identify ways to simplify payments on cross-border e-commerce transactions in the EU. \\ „Septembrī Komisija sāka sabiedrisku apspriešanu, lai apzinātu veidus, kādos iespējams vienkāršot maksājumus pārrobežu e-komercijas darījumos Eiropas Savienībā.”

Ja tulkotājs burtakalps leģitīmi vēlas saglabāt „daudzveidību”, latviskāks būs nākamais teikums. Bez tam, ja vienmēr ļoti vajag ar palīgteikumu atveidot apzīmētāju, ko ievada EN to, tad te tādi ir divi:

Septembrī Komisija sāka sabiedrisku apspriešanu, kas palīdzēs apzināt, kādos veidos iespējams vienkāršot maksājumus pārrobežu e-komercijas darījumos Eiropas Savienībā.

Te tas pats teikums citā koncepcijā (pieņemot, ka uzsveŗamā informācija ir apspriešana):

ES pārrobežu e-komercijas darījumu maksājumu vienkāršošanas veidu apzināšanai Komisija septembrī sāka sabiedrisku apspriešanu.

alvejas

Aizguvumam mēdz būt gan avots, gan cilme. Kaimiņvalodas un starptautiskās valodas plūdina vārdu straumes – mēs tos no bagātīgā avota pasmeļam. Bet vārda cilme var būt sarežģītāka.

Pāris piemēru:

1. Auglis, ko Konversācijas vārdnīcā atrodam kā kakiplūmi. Tā vārds būs nācis no koloniālās Eiropas un varbūt pirms tam no Āfrikas. Bet šī gudrība daudz nedod lielveikalā, kur atrodas apzīmējums hurma, kas nāk no Āzijas puses, caur krieviem un turkiem.

2. Leišiem ir (latviskojot) „višņas” un „slīvas”, bet igauņiem – „kirsi” un „plōmi”. Vārdos atspoguļojas seni saimnieciski sakari.

Kas sakāms par alveju? Tās vārds parāda, kâ esam uztvēruši un parocīgā formā pārņēmuši lejasvācu aloe [ālōe]. Kamēr mums nebija f, mums bija kapeja un spranči, un rozes palikušas ar [uo], jo mums agrāk nebija skaņas [ō]. Diez vai kāds gribētu rozes pārdēvēt par „rōsām” tāpēc, ka tâ taču ir latīniski un „latīņiem” nav z.

Bet alvejas paralēlforma „aloje” gadījusies tāpēc, ka apmēram tâ tās dēvē krievi. Vienāda sengrieķu cilme ir abiem vārdiem. Ar jaunāko „aloje” kādi gribējuši aizstāt no krievu vārda atšķirīgo alveja un apzīmējumu „zinātniskot”, tuvinot latīniskajam Aloe.

Atkāpe par nezināšanu. Mums alveja auga podiņā uz palodzes. Biju dzirdējis arī nosaukumu „aloe”, tāpēc vēlāk nācās zināšanas pārbaudīt rakstos. Taču trakāks ir stāsts par meloni – tās vārdu bērnībā sapratu tikai teorētiski, līdz kādu dienu kaimiņienes uztraukti ziņoja, ka veikaliņā izmestas „diņas”. Mana vecmāmiņa bija redzējusi dažādus laikus un prata svarīgākās valodas, tāpēc ātri izlaboja: „Melones.”

Bet pamats noraidīt „aloji” ir „LZA TK Terminoloģija 9. Agronomijas terminu vārdnīca”, kur minētas tikai alvejas.

Vārdu „aloje” lāgā nevar izrunāt, jo tāda nav Pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā.

izmete un izmeši

Angļu valodā nav izskaņas, kas atbilstu tikai LV ~ums; piem., EN legislation nozīmē gan likumdošanu, gan tās iznākumu – likumus (“likumdevumu”). Pat EN izskaņa -ment (kâ vārdā government) var norādīt uz procesu, tāpat -ion vārdā administration var nozīmēt ne tikai administrēšanu, bet pat valsts pārvaldi un (ASV) valdību.

LV izskaņu -šana un -ums pretstats ir universāls. Jāatceras tikai, ka virknei vārdu ar -šana vai -ums ir arī stabila patstāvīga nozīme (dziedāšana kâ mācību priekšmets, sarīkojums kâ publisks pasākums, pasākums kâ uzņēmums vai darbība).

Rainis dzejojis tâ: “Un augstākās priedes pēc lauzuma / Par kuģiem iz ūdeņiem iznira”. Lielisks piemērs, kur regulārs atvasinājums ar -ums norāda uz pabeigumu (“Vējš augstākās priedes nolauza”).

Mūsu valoda viennozīmību pārkāpj dažos svešvārdos (kâ administrācija var nozīmēt gan vadības kolektīvu, gan procesu); demonstrācija var būt gan kāda izstrādājuma vai idejas demonstrēšana, gan politiska akcija ielās. Ir arī divnozīmība vārdā pārvalde, kas var nozīmēt gan (teritorijas, jomas) pārvaldīšanu (EN governance), gan kādu no izpildvaras iestādēm vai dienestiem. Arī citi īsvārdi (ar t. s. sufiksālo galotni) ne vienmēr ir precīzi: vārds iesaiste pats par sevi nepasaka, vai iesaistās paši jeb vai iesaista citus (iesaistīšanās vai iesaistīšana).

Ne aizguvumos, ne mantoto vārdu atvasinājumos nevajag ielaist lieku gramatisku divnozīmību, pārkāpjot dabisko procesa un rezultāta (norises un iznākuma) nošķīrumu. Un nevajag angļu valodas ietekmē skaitīt un daudzskaitlī nosaukt procesa izpausmes. Mums ir informācija kâ process vai kâ ziņu kopums, bet parasti nelietojam daudzskaitli “informācijas”; angļu valodā daudzskaitli informations lieto tikai par tiesvedības terminu.

Kur Sātans kārdinājis un tulkpersōnas ielaidušās ar vārdu emisija gāzu, šķidrumu un sīkdaļiņu izlaišanas nozīmē, tur pavisam ļauni ir to pašu vārdu lietot skaitāma vārda nozīmē – nepaskaidrojot, kas ir “viena emisija”. Ja nav vienas, nav arī “daudzu emisiju” (pat ja būtu process “emisija”). Latvijā pagaidām uzvar inteliģence un par vidē izlaisto tiek lietots kopuma vārds un daudzskaitlinieks izmeši – taču tam līdzās jālieto procesa apzīmējums izmete, ar ko vienā vārdā apzīmē visu kaitīgo izlaidi (kas atsevišķi izpaužas kâ notece, noplūde, izplūde, izgāze utt.).

Vārds izmete atrodams arī citās nozīmēs, bet tās ar izmešu laišanu nevar sajaukt: datorikā ar to apzīmē satura saglābšanu citā vidē, bet zāles pļāvējam tā nozīmē atbrīvošanos no nopļautās un sasmalcinātās zāles masas.

tālāk ≠ turpmāk; sekojošs; pirmāk, pēcāk

·    tālāk ≠ turpmāk

Teksta daba ir sarežģīta. Tas top laikā, taču tiek pierakstīts un glabājas telpā; tā uztveršana atkal notiek laikā. Varbūt tādēļ reizēm tiek jaukti vārdi tālāk un turpmāk. Bet atšķirība ir liela: tālāk risinās vai attīstās jau sākta darbība, bet turpmāk risināsies tas, kas runas brīdī tikai sākas vai ko nolemj turpināt (arī turpmāk).

Piemērs:

To add a statistic, click the "Add Statistic" link below. \ Lai pievienotu statistikas datus, noklikšķiniet uz turpmāk tālāk redzamās saites "Pievienot statistiku".

Saite tajā vietā ir redzama visu laiku un agrāk nav bijusi neredzama. Tā nav tikko parādījusies, lai būtu apskatāma “turpmāk”. To ieraudzīs, kad lasīs tālāk.

Frāze un tā tālāk un rīkojums lasi tālāk nostiprina vārda tālāk vietas (un virzības) aspektu. Tos neiedomājas ar nozīmi ‘turpmāk’.

Teksta pastāvēšana telpā sen radījusi priekšstatu, ka lapai ir augša un apakša. Rakstu vīstokli saucējs tur vertikāli un tekstu nolasa no augšas uz apakšu. Šo priekšstatu nostiprina ritināmu tīmekļlapu eksistence parasti vertikālā ekrānā.

Tāpēc mute neveŗas un roka neceļas nosodīt vārda augstāk respektīvi zemāk izmantošanu norādei uz citu vietu lapā. Varbūt tie nav īsti labi norādei uz vietu vairākas lapas iepriekš respektīvi tālāk.

Lektōrs pareizi atsauktos uz pirmāk iztirzātu vai pēcāk iztirzājamu punktu priekšlasījumā, kas noteiktā secībā risinās laikā.

Iepriekš termiski apstrādātu barību atliek uzsildīt. Tâ kâ iepriekš nozīme saistās ar gatavošanos citai darbībai, nav iespējams attaisnot “Latvijas Televīzijas” negudrīšus, kuŗi vārdu iepriekš lieto tīrā laika nozīmē vārda agrāk vietā. (Piemēram: Dziedātāja iepriekš dzīvoja Bolderājā. Dziedātāja tur auga un gāja skolā, taču negatavojās dzīvei citā vietā.)

·    EN subsequent                     LV pēcāks; sekojošs

subsequent treatment           pēcāka (≈ vēlāka) apstrāde

subsequent replacement      turpmāka pēcāka nomaiņa

subsequent pages                sekojošās (≈ turpmākās, nākamās) lappuses

Pēc LLVV piemēra var noteikt atšķirību starp vēlāk un pēcāk:

pēcāk apst.
Vēlāk.  

.. Ar dīķi viņš draudzējās vienmēr arī vēlāk, kad pēcāk pa kārtai ganīja cūkas un zirgus. (E. B.-U.)

Tas, kas notiek vēlāk, notiek kādā laika ass punktā pēc aprakstīta notikuma, bet tas, kas notiek pēcāk, notiek sistemātiskā, paredzamā secībā, kur ietilpst arī aprakstītais notikums – tad, kad ir zēna kārta ganīt cūkas un beigās zirgus.

Labākai izprašanai der ielāgot, ka vārds pēc joprojām izmantojams par apstākļa vārdu. (Tas nāk no vecas formas pēdis, ko varētu uztvert apmēram kâ ‘pēdās’.) Tāpat izmantojams arī pirms.

Turpretim pēc tam lietojams par nākamām darbībām pēc kāda notikuma – nevis vārdu vēlāk vai pēcāk nozīmē. Analōģiski pirms tam attiecas uz laiku pirms notikuma.

Jāatgādina, ka apstākļa vārdi agrāk, senāk, vēlāk ir ne tikai agri, sen, vēlu pārākās pakāpes formas, bet arī vārdi ar patstāvīgu nozīmi.

Būtu vietā piezīmēt, ka divdabis sekojošs der visur, kur der vārds sekot: ja seko turpinājums, tad tas ir sekojošais turpinājums, vēlāk ­– sekojušais turpinājums. Bandītam sekojošs policists nebūtu jāiztraucē ar lūgumu pārvest pāri ielai vecmāmuļu. Tekstā kaut kas var būt izklāstīts sekojošajās nodaļās.

Nav skaisti vārdu sekojošie likt pirms uzskaitījuma (kōla) – tur lai lietojam šādi (arī tulkojot EN the following). Tas ir vienīgais, ko te prasa valodas kultūra. Tā dēļ nav jāatsakās no paša vārda sekot tā dabiskajā un senajā nozīmē (ko rāda līdzība LA sequī).