Par kādu nekorektu uzbrukumu

Angļu valodā ir īpašības vārds invalid, ko izrunā /ɪnˈvælɪd/ un kas nozīmē 'nederīgs'. Tas neattiecas uz cilvēkiem, jo cilvēku nemēdz apzīmēt par "nederīgu" citādi kā kaŗadienesta sakarā. Un angļu valodā ir lietvārds invalid, ko izrunā /ˈɪnvəlɪd/ un kas vairākus gadsimtus nozīmējis 'invalīds'.

Kādiem tomēr tos atšķirt bijis par grūtu, un pirms vairākiem gadu desmitiem sākts neglīts dancis ap lietvārdu invalid. Vispirms izmantots vārds handicapped, kas tomēr vēlāk atzīts par nederīgu (varbūt saglabājies tādā apzīmējumā kā physical handicap 'fizisks trūkums'). Tad mēģināts vārds disabled, ko tagad apdraud šā vārda plašais lietojums datōrlietās ar nozīmi 'izslēgts', 'dezaktivizēts'.

Latviešu valodā ir nepārprotams lietvārds invalīds un atvasinājums invaliditāte, kas apzīmē invalīda stāvokli vai statusu.

Kopš 1994. gada Latvijā darbojas Invalīdu un viņu draugu apvienība "Apeirons". 90. gadu diskusijās publiskajā telpā tika skaidri pateikts, ka invalīda vārds cilvēku neaizskaŗ.

Skaidrs arī, ka pūliņi jāvirza uz invalīdu dzīves atvieglošanu, parastu labumu pieejamību un piekļūstamību. Nevis muldēšanu. 

"Politpareizība" ir vērsta uz dzīves apgrūtināšanu un mantojuma iznīcību. Bet cilvēku sabiedrībā tūkstošiem gadu pastāv ētika. Tās dēļ reizēm tiek apieti skarbi apzīmējumi: aklos dēvē par neredzīgiem, kurlos – par nedzirdīgiem. Tiešā nozīmē tikpat kā nelieto vārdu kroplis.

"Politpareizības" ievazātāji sevi padarījuši nožēlojamus, neitrālā vārda invalīds vietā saviešot grūti izmantojamu "persona/cilvēks ar invaliditāti". Vai tas kaut ko uzlabo? Nē – invaliditāte tik un tā tiek nosaukta. "Koriģētāji" to laikam nesajēdz.

Gaŗāku salikumu retumis var izmantot, piemēram, ja runā par pārvietošanās uzlabošanu cilvēkiem ar kustību traucējumiem un cilvēkiem ar invaliditāti (kas ir medicīniski apstiprināta). Sadzīves situācijās (un tiesiski) lieto parastos salikumus invalīdu ratiņi, invalīdu preces, transports invalīdiem, invalīdu stāvvieta, bērni invalīdi, kaŗa invalīds, invaliditātes grupa, invaliditātes pensija, invalīda apliecība utt.

Kultūrtrēģerismi?

Pirms gadiem simt rakstu valodas attīrīšana no "vācu vārdiem" (ģermānismiem) un "savu" (to vidū jaunu) vārdu saviešana bija uzņēmusi pamatīgus apgriezienus. Kampaņa jūtama līdz šai dienai – nopietni tiek vajāti tādi vārdi kā deķis, ķēķis u. c. Ja kādi ģermānismi tiešām bijuši tikai pilsētnieku vai kalpu runā un to vietā tagad iedzīvojušies izlokšņu vārdi vai jaundarinājumi, tad šie ģermānismi nav vajadzīgi. Formālā stilā tie pat nav pieņemami.

Tie paliek mīļumam pret vecvecomītēm un senāku literatūru (un jauniešu ķircināšanai).

Tomēr paliek frāzes, vārdu savienojumi, situācijas, kur "vācu vārds" īsti nav aizstājams ar "latviešu vārdu". Vai lupatu deķa vietā arī pārnestā nozīmē ir lupatu sega? Vai virtuve aizstāj ķēķi salikumos ķēķa durvis un ķēķa sarunas?

Ir arī vārdi, kuŗu vietā neatrodas vai neieviešas ērts letōnisms, piem., duršlaks (caurduris?), stellatslēga (regulējama uzgriežņu atslēga?). Tie varētu pastāvēt līdzās simtiem citu iesakņojušos ģermānismu. Nav runas par švaukstiskām ciferblatēm, ceijeriem, šteknādelēm, ko var nolaist ausgusē, kad mums ir ciparnīcas, rādītāji, kniepadatas un izlietnes. Bet vai nav redzams, piemēram, ka blakus senajam vārdam vaŗš, ko lieto ķīmijā un daiļamatniecībā, tehnikā tiek lietots kapars? Vai nav gadījumi, kur vārdi vieta un telpa neaizstāj vārdu rūme? 

Vai nebūtu laiks paraudzīties dziļāk un tālāk: vai mums tiešām (pat ar legalizētajiem aizguvumiem) pietiek vārdu visu svarīgāko jēdzienu izteikšanai, un kāpēc daudzi (stilistiski marķēti) ģermānismi negrib un negrib pagaist.

Kā angļu valodā var būt tik daudz vārdu? Vienkārši – valodas kolektīvs ir uzņēmīgs pret aizguvumiem. Daudzi citu valodu vārdi nevis paliek īpatnēji svešvārdi, bet asimilējas vispārlietojamā leksikā un, tāpat kā neoloģismi un kolokviālismi, pāriet neitrālajā vārdu krājumā. Ģermānisko angļu valodu ilgus gadus runāja "šmucīgi ļautiņi". "Kungi" runāja franciski (normāņu variantā), garīdznieki un zinātnieki runāja latīniski. Kad angļi izglītojās un pārņēma teikšanu, viņi savā valodā ielaida visdažādākos vārdus. Tā tas turpinājies.

Angļu valodā ir arī vācu vārdi specifisku jēdzienu apzīmēšanai, kur "angļu" vai "franču" vārds nav atradies, piem., angst, urheimat, kindergarten, sauerkraut. Arī vācu valodā daudz vecu aizguvumu, pārsvarā latīnismu, ko vācieši nav centušies galīgi izdeldēt pat liela tautiskuma uzplūdos.

Iespējams, esam lieki atmetuši vārdus, kuru vietā cerēts izlīdzēties ar "saviem". Reizēm sanāk lāpīšanās un beigu beigās vārdu nepietiek. Tas vislabāk redzams tulkotājiem. 

Daži ģermānismi noderētu plašākai lietošanai – kur tie diferencē vai precizē.

Tas var notikt organiski, ņemot vērā ilgās saites ar viduslejasvācu, vēlāk literāro augšvācu valodu un to ietekmi dažādos valodas aspektos, ieskaitot terminolōģiju. Daudz tādu vārdu atbīdīts sarunvalodā, kur tie tomēr plaši saprotami.

Cik jauki agrāk pratām vārdus patapināt! Dēlis, āmurs, nagla, skrūve, zāģis, tapa, āķis... Stelles, spēles... Daudzi pat nenojauš, ka tie ir ģermānismi (Hanzas "klaiņvārdi"). Tie izrādījušies nepieciešami kultūrvārdi.

Ar aklu latvināšanu gadās pārspīlēt. Kad vajadzēja latviskot angļu vārdu smart (kur tas attiecas uz ierīcēm un tehnolōģijām, kas izrāda ko līdzīgu prātam), tika meklēts "latvisks" apzīmējums un muļķīgi tika pagrābts vārds vieds. Ar viedumu neizcēlās ne tie, kas to ieteica, ne atbildīgie valodnieki, kas to pieļāva; šī kompānija ar vārda vieds modernizāciju nokavējās par gadsimtu, jo tam nostabilizējusies cita nozīme. Tagad viņu dēļ rodas pārpratumi un vārda nozīmes tiek konfrontētas.

Te lai veidojas saraksts, kas apstiprinātu vai atspēkotu pirmākos pieņēmumus! Lai padomājam, kādēļ ģermānismus tomēr lieto!

1. Kliņķis. Tā vienā vārdā precīzi apzīmē loga vai durvju vērtnes rokturi. Kāds rokturis var būt daudz kam, bet tas vienmēr jāspecificē, piem., spieķa rokturis. 
2. Vaktēt, uzvaktēt, vaktnieks, vakts. Šī virkne precizētā nozīmē iekļautos kādās situācijās, kur izlīdzas ar neveiklu monitorēšanu vai dežūru.
3. Drāklēt. Var sadiegt, piediegt, bet vai šim vārdam ir specifiskā nozīme, kas vārdam drāklēt? LLVV to neaplūko, un Tēzaurā tas parādās pie slendzismiem.
4. Kunde varētu palikt pastāvīga mazumtirdzniecības pircēja vai pasūtītāja (reizēm arī grūti izrunājamā klients) vietā.
5. Boksterēšana ir tas, kas angliski spelling out 'nosaukšana pa burtam'.
6. Bilde, bildēt. MLVV "leģitimizē" lietvārdu bilde, kas LLVV šķitis tikai sarunvalodai derīgs, toties darbības vārds bildēt, ko LLVV "nepazīst", MLVV uzskatīts par sarunvalodas vārdu. Leksikogrāfija valodas praksei seko nesteidzīgi.
7. Knipsis, [no]knipsēt. Klaji ģermānismi bez mantota analōga, bet ar precīzu nozīmi (kameras knikšķis un ar to saistītā attēla iegūšana). Varētu būt arī ekrān[a ]knipsis. Jo kas tad ir EN shot? Knipsis!
8. Pumpis, pumpēt. Sūkņu stacijas, sūkņu telpas, degvielas sūknis, gaisa sūknis, sūkņa aka. Sūknis un sūknēt ir izcils darinājums iesūces, sūknēšanas un pārsūknēšanas aprakstam. Bet vai katras regulāras, parasti manuālas darbības? Vai ir svarīgāk, ka riepā iesūknē atmosfēras gaisu, vai ka riepu piepumpē? Vai kapos, gribēdami aplaistīt puķes vai nomazgāt rokas, taujājam pēc "sūkņa"? MLVV malacīgi iet tālāk par LLVV un piezīmi "sar." atmet. Bet kāpēc pavisam? Pareizi lietota vārda sūknis vietā pumpis paliek barbarisms.
9. Strīķēt, nostrīķēt. LLVV šo ģermānismu ierobežo 2. un 2.1. nozīmē, atzīstot par "novec.". MLVV to atjaunina, taču iedzen aplociņā "sarunvaloda". Bet virtuvē turpina kalpot tilpuma mērs strīķēta ēdamkaŗote.
10. Druka, drukāt. Strauji, bez ierunām guvuši otru elpu perifēriskas iespiedierīces un tās funkcijas (un rezultāta izdrukas) apzīmēšanā. Kā vecs ģermānisms paliek driķēt.
11. Drāts. Ar vārdu stieple tā aizdzīta tālā perifērijā (un vienkāršrunā), saglabājusies retos terminos un salikteņos. Tagad retāk runā par tramvaja u. tml. drātīm – šajā nozīmē vārdu drāts aizstāj vads.
12. Zapte. Krietni īsāk nekā ievārījums (kas var nemaz nebūt salds). Līdzās vēl nelatviskākajiem džemam un želejai tā var savā nišā pastāvēt (MLVV to uzskata par sarunvalodas piederumu).
13. Pletēt. Novecojis, kā saka vārdnīcas, un to aizstāj gludināt. Un pletīzeri aizstāj gluddzelz(i)s jeb gludeklis. Arī vārds pletkrekls esot novecojis – bet kas tad aizstāj to?
14. Šprice, špricēt. Injicēšanas rīka un akta nozīmē šie vārdi vismaz literārajā sarunvalodā tiek lietoti neizdevušos šļirce un šļircēt vietā (sprice un spricēt – mazliet zemākā stilā). MLVV leģitimizē šo un vēl pāris vārda špricēt nozīmes (aptuveni 'šļakstīt, slacīt, šķiest'), pret kuŗām LLVV bijusi par bargu. Jaunu nozīmi vārds šprice aizgūst no angļu ģermānisma spritz, ko lieto par kāda rūgtā [liķieŗa] šļuku ar dzirkstvīnu un zelteri.
    
15. Knaps. Adverbs knapi bieži aizstājams ar [tik] tikko, kas gan nav tik ekspresīvs un var nozīmēt arī nupat nupat. Bet knaps var būt šaurs, īss, sīks, trūcīgs, vājš utt. pēc pasūtījuma. Nav aizstājams.
16. Lufte. Tehnikā tā nozīmē lieku tukšumu vai spraugu starp detaļām – vaļīgumu, kas ļauj tām staigāt vai dod brīvgājienu, izraisot troksni un nolietošanos. Pozitīva nozīme – kad vajadzīga kustībai pietiekama sprauga. Angļu valodā tai atbilst play, ko Politehniskā vārdnīca tulko ar vārdam lufte līdzīgu maskaļu ģermānismu, DE Spiel un LV brīvgājiens. Taču Spiel nozīmē brīvkustību, bet Luft – spraugu vai atstatumu. Skaidrojošā vārdnīca un terminu krātuve šīs luftes nepazīst. 
17. Riktes, riktēt u. c. Jokainais aprīkot, aprīkojums ir saviesies un izpleties, vairoties no apriktēšanas (bet motivējoties no līdzīga maskaļu vārda). Vai ir prātīgi atmest sakni rikt-, ar kuŗu mūsu pašu valodā izveidojušies vairāki atvasinājumi? No ME atspoguļotās aprīkot nozīmes nav viegli tikt līdz tagadējai; LLVV (vismaz elektroniskajā) vārda aprīkot nav; MLVV, kam nu jādefinē pašai, skaidro nevis ar vārdu rīks vai ierīce, bet no beigām – ar atvasinājumu aprīkojums. Būtu vieglāk, ja blakus "supervārdam" aprīkot brīvā lietošanā būtu uzriktēt, ieriktēt, parikte (arī uzstellēt, iestellēt) u. c.
18. Musturs. Rokdarbnieki un amatnieki to plaši lieto vārdam raksts līdzīgā nozīmē. Citur to cenšas izteikt ar paraugs, modelis, zīmējums, taču tie neatbilst vācu Muster nozīmēm ārpus rokdarbiem un nepietiekami atbilst angļu pattern (uzvedībā, valodā). Diemžēl musturs tajās lietots reti. Ne visur der paradigma.
19. Švamme. MLVV šo vārdu pieļauj sarunvalodā mazgāšanas rīka nozīmē. Materiāla nozīmē tam laikam nav pilnīga aizstājēja. Var specificēt dabīgo sūkli, lufu, porolonu (putu poliuretānu) vai citu, bet sūklis nav vispārināms to visu nozīmē. Kosmētikā vārdu sūklītis laikam lieto tāpēc, ka švammīte parasti ir mazgāšanai. Kādam internettirgotājam ir rubrika švammes un sūkļi. 

...

Tas, kas jaunlatviešiem bija milzu intriga, mierlaika censoņiem – kalpošana valodas druvā, tad – pretestība maskaļu varai un apliecināšanās, tagad pārgājis pašsterilizācijā.

Pēc valodas stāvokļa neizklausās, ka "trešā atmoda" vispār bijusi.

vajadzētu tā kā

Ir dažas lietas, ko neievēro starptautisku tiesībaktu tulkotāji, un tādā veidā radušās kļūdas pārņem tiesībaktu transponētāji un piemērotāji.

Tālāk daži principi, kas tiek pārkāpti.

1. Darbības vārdu vajadzēt vai nu nelieto ar otru darbības vārdu, vai lieto citādi nekā vajadzības izteiksmi (formas ar jā-). 

Ja to tomēr lieto ar darbības vārdu, stils nav solīds – kur nu vēl lietišķs vai juridisks. Tas var būt barbarisks, ja vajag prasti lieto krievu nado vietā. 

2. Literārajā sarunvalodā vajadzēt vēlējuma izteiksmē (vajadzētu) izsaka vēlēšanos (vajadzētu sameklēt sēnes bez tārpiem) vai ieteikumu (jums vajadzētu aiziet pie ārsta). Tam ir arī vērtējuma/minējuma nozīme tādos teikumos kā tam vajadzētu izdoties vai tur vajadzētu būt 6 pudelēm.

Frāze būtu jādara un neformālā runā lietotā frāze vajadzētu darīt pēc nozīmes ir aptuveni sinonīmiskas. Taču stilistiski tās nav savstarpēji aizvietojamas.

Tiesību normā vārda vajag formām un atvasinājumiem īstā vieta ir kopā ar lietvārdu. 

3.  Vajadzības izteiksme izsaka to, uz ko spiež apstākļi (mērce cauri – jāēd tupeņi bez pavalga). Šie apstākļi retos gadījumos var būt likumdevēja griba; sk. šo Satversmes pantu: 5. Kad lieta jāizšķir pēc tiesas ieskata vai atkarībā no svarīgiem iemesliem, tad tiesnesim jāspriež pēc taisnības apziņas un vispārīgiem tiesību principiem. Teikuma pirmajā daļā tiek aprakstīta situācija, kur vajadzīgs tiesas lēmums, bet otrajā tiek noteikta tiesas rīcība. Līdzīgi vajadzības izteiksme lietota Civillikumā.

Jaunākos laikos pavēlošās u. c. normas izsaka īstenības izteiksmes tagadne darāmajā kārtā, piem.: prasītājs iesniedz pieteikumu, kas atbilst paraugam. Dibinošas un izpildošas normas var izteikt ciešamajā kārtā, parasti tad, kad darbību jau izdara pats likumdevējs: ar šo tiek nodibināts. 

Obligātumu izsaka arī pienākas, tiek prasīts, divdabis ar -am/ām- u. c.

4. Vajadzības izteiksmes t. s. vēlējuma paveids (būtu jādara) apvieno divas izteiksmes jeb mōdus – pievieno vēlējuma izteiksmes nerealitāti un atņem vajadzības izteiksmei obligātumu. (Darāmajam ir nosacījumi, kuŗu neizpilde liedz darbību paveikt.)

Ir pavisam neprofesionāli vairīties no paradigmatiskām saliktām formām bija bijis, būtu bijis jābūt u. c. (Ko tad lai saka anglofōni, kam iespējamas tādas konstrukcijas kā had had vai has had to have?) Bet kāda ES Padomes "juriste lingviste" vēlējusi būtu jābūt aizstāt ar "vajadzētu būt" – tas neatbilst ne būt locīšanas paradigmai, ne lietišķam stilam, ne izteikuma nozīmei! Desmitiem tādu pašu neprašu to uzklausījuši un multiplicējuši.

Ir jāsaprot, ka ES iestādēs daudzi iemaldās mobilitātes, nevis profesionalitātes dēļ. Egila Levita pieņēmums, ka "juristi lingvisti" ir juristi, kuŗi tiek galā arī ar valodniecību, ir tālu tālu no īstenības. Tiem objektīvi trūkst attiecīgas izglītības. (Līdzīgi gadās, kad par "lingvistu" darbam ar latviešu valodu ieceļ ģermānistu, kuŗš nepārzina latviešu valodas kultūru un pat nav studējis Latvijā.)

Tā nu ES likumdevēju akta preambulā vajadzības–vēlējuma formas ar būtu labāk lasīt bez būtu. Un neliterārais vajadzētu būt jālasa kā jābūt. 

5. Vajadzības izteiksmes vēlējuma paveidam ir arī "pārnesta" nozīme: to lieto oficiālās vēstulēs, pieklājīgi izsakot norādījumu, piemēram, pārskats Jums būtu jāiesniedz divu nedēļu laikā. Tāda izteiksme jāuztveŗ kā stingrs aizrādījums. (Tiešā nozīmē adresāts var nodomāt, ka iesniegšana divu nedēļu laikā nav reālistiska, un nereaģēt.)

Tāda nenoteiktība (nedarīšanas pieļāvums) saviešas, netiekot galā ar angļu modālo darbības vārdu should. Tā izplatās arī mediju ziņās, arī nopietnos pašradītos rakstos. Piemēram, š. g. 7. VIII LTV ziņu raidījumā izskanēja šāds oksimorōns: "Likums stingri nosaka, ka šie noteikumi būtu jāievēro." Iespējams, redaktōri nejaudā visu pārskatīt. 

kas pēdiņās – beigts

 

Kādēļ 90. gados prasīja Uzņēmumu reģistrā reģistrēt latviskas firmas (uzņēmumu nosaukumus), markas, preču zīmes? Katram saprotami iemesli bija latviskas vides atjaunošana un latviešu valodas pozīciju stiprināšana.

Taču bija arī cits – svarīgāks un profesionāls: latviešu vārdi ir lokāmi! Tas nozīmē, ka uzņēmumam ir "tiesība uz pazīšanu" visos locījumos – gluži tāpat, kā cilvēkam. Pareizā valodā tiklab fizisku, kā juridisku persōnu nosauc vajadzīgajā locījumā – arī lietišķā, birokrātiskā, juridiskā stilā. Valodiski pareizs nosaukums ir juridiski pareizs un derīgs visos locījumos.

No fiziskas personas vārda un uzvārda juridiskas persōnas nosaukums atšķiŗas ar pēdiņām. Piemēram, uzņēmuma (simbōliskais, tēlainais) nosaukums varētu būt “Vellatas”. Oficiālā nosaukuma priekšā ir uzņēmējdarbības juridiskās formas apzīmējums, piemēram, SIA “Vellatas”. Laba prakse būtu, gaŗākā tekstā nosaukumu minot pirmoreiz, dot apmēram šādu norādi: SIA “Vellatas” (tālāk – “Vellatas”). Pēdiņas nevar atmest – jāraksta tā, kā Uzņēmumu reģistrā. Taisniem burtiem. Tad tik vienkārši ir veidot teikumu: “Vellatu” apgrozījums ir divkāršojies. “Vellatās” ir darbs 13 cilvēkiem. Iepirkumā izraudzījās “Vellatas”. Noslēdza līgumu ar “Vellatām”. Neviens te nevar iedomāties, ka runa būtu par ģeogrāfisku vietu, lauku mājām vai cilvēkiem, jo tādus vārdus raksta bez pēdiņām. 

Uzņēmējiem tomēr ir tiesība gluži vai pēc sirds patikas par nosaukumu reģistrēt nelokāmu vārdu, vārdu savienojumu, abreviatūru u. c. Cilvēkbērnam, ko tēvsmāmiņa sodījuši ar briesmīgu vārdu, ir jāgaida līdz pilngadībai un ierēdņa lēmumam par vārda maiņu. Bet muļķīgi nodēvētu uzņēmumu var likvidēt un vietā dibināt jaunu.

Tādā negramatiskā nosaukumā var būt arī svešzemes koncernuzņēmuma vārds, kā SIA “MICROSOFT LATVIJA”, kas locīšanai nepakļaujas.

Varbūt tādu neizlokāmu vārdu dēļ daļai rakstītāju sācis likties, ka pēdiņās rakstāmie vārdi vispār nav lokāmi. Ja citi tādas tizlības lasa “presē” (medijos), tās ne tikai nokaitina valodas pratējus, bet par lielu nelaimi arī aizķeŗas netrenētos prātos.

Trešdaļgadsimtā pie publiskas rakstīšanas tikuši daudzi, kam nav bijis laba latviešu valodas skolotāja. (Tā tiešām ir loterija, kur pilno ložu nekļūst vairāk.) Šie cilvēki nu mācās no pieredzes, bet bieži izrādās, ka valodiskā ziņā viņi savu darbu nespēj paveikt apmierinoši. "No kļūdām mācoties" kļūdas nevar izlabot – tikai pavairot. Otra nelaime ir labu norādījumu trūkums un neprasme darboties ar vārdnīcu un citiem valodas uzziņas materiāliem.

Valsts valodas neiemācīšana skolā un pat augstskolā vairs neļauj apzīmējumus “dzimtā valoda” vai “izglītības valoda” pieņemt par kvalitātes apliecinājumu.

Izglītotiem valodas praktiķiem (redaktoriem, tulkotājiem) grūti noticēt, cik laju valodiskā neveiklība liela. Taču tā nav nepārvarama. Citas lietas taču šie ļautiņi kaut kā apguvuši.

Pasākts nominativizēt arī iekavās rakstāmo – bet tas cits temats. 

kur tā sāls palikusi

Tā nav zudusi. 

Tikai tās deklinācija laika gaitā ir variējusies un reiz arī tīšām traumēta "literārajā" valodā.

Deklinācijas maiņa ir labi pamanāma, ja mainās dzimte (tā tagad parasti saistīta ar deklināciju). Paralēlforma sāle un atvasinājumi sāltiņa, sālīte rāda, ka sāls tiek plaši uztverta par sieviešu dzimtes vārdu (ME reģistrēts tikai kāds atsevišķs sāltiņš). Ir izloksnes, kuŗās sāls ir tā, un ir izloksnes, kuŗās sāls ir tas.

Sāls ir sieviešu dzimtē J. Reitera Bībeles tulkojuma fragmentā un divās jaunākajās Bībeles redakcijās:

Juuß äßeet taaß Sämmäß Saaliß. Bätt iä taa Saaliß ap§mook / ar koo (tadd wingia) ap§aalita tapß;
Jūs esat zemes sāls; bet, ja sāls nederīga, ar ko tad sālīs?
Jūs esat zemes sāls, bet, ja sāls kļūst nederīga, ar ko lai to padara sāļu?

Mūsu rīcībā ir veclatviešu un jaunlatviešu raksti, tautasdziesmas (no maizītes, no sālītes) u. c. materiāli. To leksika apkopota ME, kur redzamas izlokšņu atšķirības: neapstiprinās Bīlenšteina piezīme Ulmaņa vārdnīcā, ka Vidzemē sāls esot vīriešu, Kurzemē – sieviešu dzimtē; apstiprinās, ka jau XIX gs. ķīmijas terminoloģijā sāļi apzīmēti vīriešu dzimtē.

K. Mīlenbaha kolēgas un darba turpinātāja J. Endzelīna redakcijā tapušajā 1942. gada Pareizrakstības vārdnīcā rakstu valodai izraudzīta sāls sieviešu dzimtes forma. 

Te arī varēja rimties. 

Ja sāli NaCl aplūko ķīmijā, tas ir viens no sāļiem. Jau Valodniecības komisijas sēdē 1940. gada 31. oktōbrī piekodināts, ka "jāizšķiŗ sāls ikdienas dzīvē un sāļi ķīmijā". Ieteiktā pareizrakstības norma tā sāls tomēr nereti attiecināta arī uz ķīmiju. Skolotājs A. Apinis Rīgas 6. vidusskolā vēl 70. gados lietoja sieviešu dzimti sālis daudzskaitlī, tāpat grāmatā darījis ķīmijas autoritāte G. Rudzītis.

Bet LLVV sieviešu dzimtes lietvārds sāls izdalīts gandrīz kā vīriešu dzimtes lietvārda sāls homonīms – atsevišķā šķirklī. Tas nu nepārliecina par profesionālumu. Taču tas atspoguļo oficiālo situāciju 70. gados, kad vārāmā sāls (un dažas sālis tehnikā) bija sieviešu dzimtē, bet sāļi ķīmijā – nereti vīriešu. 

Labāk būtu bijis nedarīt neko traumatisku. Endzelīns nebija aizliegts, un nebija taču tieši jāatsaucas uz kaŗa laikā izdoto pareizrakstības vārdnīcu, kas turpināja kalpot trimdā, kur devās lielākā daļa latviešu smadzeņu.

Uztiepjot mākslīgu dzimtes vienveidību, 1981. gadā padomju valodnieces nevis pielaboja terminoloģiju, bet izjauca valodas praksi un valodas mācību. Labojums izrādījās "sliktojums". Tas atbalstīts vēl 1995. gada pareizrakstības vārdnīcā, lai gan valodas prakse turpin[āj]a atspoguļot ko citu:

Ar tādu TK lēmumu tika uzlikts apgrūtinājums redaktoriem un pedagogiem. Bija rakstu valodā jāiedzīvina sāls locīšana pēc paradigmas sāls - sāls - sālim - sāli - sālī, kas "laimīgā kārtā" sakrīt ar paradigmu akmens - akmens utt., kuŗa piekļaujas II deklinācijai. Tika uzspiests lieks II deklinācijas izņēmums. (Līdz tam izņēmumi bija tikai suns un Upīts.)

Vārdus sāls, uguns un dzelzs vismaz simt gadu skolā māca kā VI deklinācijas (sieviešu dzimtes) vārdus, bet 50. gadu zinātniskajā gramatikā minēts, ka tie var būt arī vīriešu dzimtē. Endzelīns pieļauj, ka senāk vārds sāls varētu būt bijis nekatrā dzimtē.

Toties ignorēta interesanta īpatnība, kas raksturīga ne tikai sāls, bet arī dzelzs un uguns vārdam. Vīriešu dzimtes variantiem, sevišķi daudzskaitlī, ir papildu nozīmes: sāļi – tā visas sālis ir ķīmiķu runā, dzelži – metāla priekšmeti, rīki, uguņi – gaismas signāli, luktuŗi. Nekas smalks tas nav, bet tas nebija jāaiztiek.

Nostiprinātajai kārtībai ķerties klāt nebija prātīgi. Varbūt bija tikai "jāveic darbs" ar ķīmiķiem un redaktoriem. 

Arī elastīga norma ir norma. Nebūtu kaitējis likt mieru pārtikas sāls (tehniski – vārāmās sāls) apzīmējumam sieviešu dzimtē, arī tā pārnestajai nozīmei, un vairāku citu sāļu tehniskajiem apzīmējumiem (kā rūgtā sāls, glaubersāls u. c.), bet, piemēram, atļaut ķīmijā izmantot izloksnēs reģistrēto šā vārda vīriešu dzimtes variantu sālis (ģen. sāļa). Ja tik revolucionāri niezēja iesālīt buržujiem.

Ko toreiz panāca – iedragāja valodas normu un valodniecības prestižu. Lēmums netika atsaukts arī pēc izsmiešanas "Literatūrā un Mākslā", kas tolaik lielā mērā pauda kulturālās sabiedrības noskaņojumu (tās 1981. g. 28. VIII humora lapā "Literatūriņa un Māksliņa"). Tajā pašā laikrakstā O. Bušs kādas nedēļas vēlāk pieļauj normas atcelšanu gadījumā, kad vīriešu dzimte neieviestos, bet tomēr nenostājas pret to. Bet kā gan totalitārisma un cenzūras apstākļos redakcijas būtu nepaklausījušas Terminoloģijas komisijas lēmumam un tā demagoģiskajam "izskaidrojumam" "Literatūrā un Mākslā" tā paša gada jūlijā?

Atmodas jausmās "Literatūrā un Mākslā" 1988. g. 22. I publicētajā recenzijā par K. Karuļa red. (viensējuma) "Latviešu valodas vārdnīcu" uzsvērta sāls vīriešu dzimtes saviešanas nepamatotība un pats pasākums apzīmēts ar vārdu jauninājums.

Bēda ir (sovetiski? totalitarizēti?) latvieši, kuŗi saprot, ka sāls dzimtes maiņa nav izdevusies, bet turpina to stutēt un ar to uzbāzties. It kā sāls par ieteicamās prakses atjaunošanu varētu apvainoties.

* Ko Reitera teikumā dara galotnes īsais -i-, kam bija jāpazūd jau pirmsrakstu laikos? Endzelīns raksta, ka tas patvēries vārdos saknis, oglis, odzis (kas tagad V deklinācijā). Leišu valodā tas nav zudis, un draugiem.lv diskusijā zinātājs norāda uz mūsu austrumu izlokšņu vārdiem "sõlịs, gunịs, dzelzịs, naktịs, pylịs, kur ị – reducēts priekšējās rindas patskanis".

nepretošanās nejēdzībām

 

Valodā ir atšķirīgas cilmes, līmeņa un nozīmes nejēdzības. Dažas nav ilgtspējīgas, bet dažas tiek nēsātas apkārt kā atkritumu bagāža, no kuŗas runātāji nemāk atbrīvoties gadu desmitiem.

Agrākās ziņās iztirzāta leišu pārsaukšana par "lietuviešiem", sāls dzimtes maiņa, "sodāmība" u. tml. Arī te nolūks nav pārmest nezinīšiem – drīzāk atvērt logu un izvēdināt sliktu smaku.

Daļa latviešu padevušies ačgārnai politpareizībai un meklē, kā sevi noniecināt. It kā debesu manna taisītos nolīt pār tiem, kas pie mums ievieš citā valodā un kultūrā saceltas problēmas, sevi nomokot ar bezjēdzīgiem kādu grupu vai dzimumnoviržu apzīmējumiem. Komunistisko retōriku aizstāj savas valodas piedrazošana un pat tīša kropļošana.

Turklāt no okupācijas laikiem paņemtas līdzi bailes. Turpinās arī lieliniecisma/ulmanisma "folklora". Rezultāts: ne tikai sadistiskas pasakas par n gadsimtu "verdzību" un nebeidzamu pirmo nakti, bet arī nekritiska pašcenzūra un atteikšanās no visām bijušajām un gaidāmajām atmodām. 

Nelatviska politika ir pretvalstiska. Turēt cilvēkus neziņā un māņos ir nekrietni.

Tālāk iezīmētas dažas taciņas, kas ved atpakaļ uz ceļa.

• "Tartu"

Šis tagadējam krievu vārdam atbilstošais Tērbatas apzīmējums ir nelokāms vārds, kas apgrūtina saziņu un degradē gramatiku. Paglupi skan tādi teikumi kā "mana sieva ir Tartu", "Tartu piešķīra miljonu" u. c. Rakstība arī neatspoguļo parasto izrunu [tartū].

Boļševiki, nokļuvuši starp II pasaules kaŗa uzvarētājiem, apkaŗoja vāciskumu un nolēma, ka Tērbata asociējas ar vācu Dorpat; varbūt tiem kremta, ka nevar oficiāli izmantot krievisko Jurjeva; varbūt Tērbata tiem asociējās ar vācisko krievu vārdu Derpt.

Mums vārds Tērbata lietots, domājams, kopš avotos atrodamā vecā igauņu nosaukuma Tarbatu laikiem (VI gadsimta). Te jāvaicā: kā krustneši tika pie vārda Dorpat? Zināja no vecām kartēm vai iemācījās no dāņiem Rēvelē – vai drīzāk no latviešiem "pa ceļam"?

Ulmaņlaiku Konversācijas vārdnīcā ir raksts "Tērbata" ar apakšvirsrakstu "Tartu", jo Tartu nebija plašā apritē, tika uzskatīts par "jauno" nosaukumu. Igauniski Tērbata pēdējos gadsimtos saukta Tartu; par oficiālu šis nosaukums kļuva ar igauņu valodas ieviešanu par Igaunijas valsts valodu. Bet vārds, ko lietojam latviski (Tērbata, avotos arī Tarbata), ne tikai atgādina, bet arī liecina par igauņu senāko Tarbatu. Dienvidigaunijā netrūkst trīszilbju vietvārdu, kas beidzas ar -tu.

Jāatgādina, ka mums ir arī citi tradicionāli, nesovjetizēti Igaunijas vietvārdi, kā Sāmsala, Roņu sala, Ķīļu sala, Pērnava, Verava, Hāpsala, Vīlande. Vēl vairāk ir interesantu igauņu vietvārdu un hidronīmu, kuŗu nozīmi lasītājs var minēt, kā Riia, Koiva, Väina, Väike-Salatsi, Võnnu, Lemsalu, Volmari, Opa u. c.

• "ebreji"

Okupācijas valdības 1940. gada lēmums liek (kā Krievijā jau gadsimtu agrāk) visur lietot vārdu "ebreji". Tie, kas to pilda vēl tagad, laikam ir boļševisma un rusifikācijas atbalstītāji un buržuāziskā nacionālisma (lasi – "Latvijas valsts") apkaŗotāji. Tā dara arī "vēsturnieki", kuŗi citē mierlaika statistiku ar normālo, pašu žīdu atvesto vārdu un turpat piesprauž vārdu ebreji. Pēdējais pareizi lietojams gk. kulturālā nozīmē (sev. ebrēju valoda, Jeruzalemes Ebrēju universitāte), nevis par sinonīmu žīdu tautības nosaukšanai.

Šis stāsts neprasa gaŗas argumentācijas. Latviešu literārās valodas vārdnīcā žīdu vārdam nav stilistiska ierobežojuma. To plaši lieto ģimenē, draugu pulkā, retāk publiskā runā un rakstos. Pareizi ir neturpināt pārkrievošanu un rēķināties ar Latvijas pilsoņu, nevis "daudzu tautību bērnu" viedokli. Piemēram: 1) 1. Saeimas vēlēšanās kandidēja 5 žīdu saraksti, no kuŗiem tikai 1 nosaukumā bija "ebreju" vārds, 2) godājamais Franks Gordons burtiski lūdzas, lai viņa tautu dēvē tajā vārdā, kas lietots, kad viņš gāja Latvijas skolā.

• "Zilupe"

Pašam prof. Endzelīnam pierakstīta kļūda, kas var būt cēlusies, vairoties no rusicisma. Diezin vai upe un pilsēta Sienāja (realizējusies austrumu izlokšņu formā Sīnuoja) asociējama ar krievu vārdu, kas nozīmē 'Tumšzilā'. 

Mūsu valodā, sevišķi austrumos, ir saglabājusies vārda siena nozīme 'robeža' (kā leišu valodā). To nes arī netālās Pasienes nosaukums. Sienājas/Sienupes vārda jēga redzama vēl šobaltdien, lai gan izveidojusies var būt sen.

• "luksofors"

Savā valodā veidot vārdus no svešvalodu elementiem? Pat divu dažādu valodu? Tādi brīnumi notika iekapsulētās sociālistiskās Latvijas dzīvē. Brīnums var likties arī tas, ka okupanti ļāva latviešiem "zem sava mēteļa nosist karali", proti, iebilst pret rusicismiem. No krieviem aizgūtā vārda svetofors (darināts pēc semafora parauga) vietā tika sadomāts luksofors – it kā no latīņu lūx un sengrieķu phoros. Igauņi savu attiecīgo rusicismu nomainīja ar hibrīdu valgusvoor (mums atbilst gaisma + -fors); līdzīgs leišu darinājums ir šviesoforas.

Darinājums luksofors ir profānisks. Mums nav citu atvasinājumu ar lukso-. Tāds elements varētu attiekties uz luksu (greznu dzīvi) vai vēl labāk luksiem, kuŗos mēra apgaismojumu. Taču tas nenes ne greznumu, ne apgaismi. Pirmā daļa lukso- ir aplami izveidota: latīņu lūx netiešajos locījumos un atvasinājumos ir lūc-. Latīņu vārdā lūcifer jau ir nosaukts kāds slavens "gaismnesis". Būtu tad ieviesuši dabisku atvasinājumu (kā "gaismonis", "krāsenis") vai lietojuši sarunvalodā sastopamo daudzskaitli gaismas (vēl labāk – signālgaismas vai signālugunis).

• "vācbaltieši"

Baltvāciešus saucām vienkārši par vāciešiem, tādēļ ka viņi savā starpā runāja vāciski un par savu uzskatīja vācisko. XIX gs. vidū viņi sev izvēlējās apzīmējumu Balten – par godu Baltijai. Tā mums radās valodiska iespēja savus vāciešus specificēt kā baltvāc[ieš]us. Taču XX gs. vidū vāciskais apzīmējums Baltdeutschen kādiem likās neērts, jo atgādināja "etnisko" vāciešu nosaukumus Sudetijā u. tml. Tādēļ tika izraudzīts Deutschbalten, uzsveŗot piederību Baltijai, nevis Lielvācijai. Iekšpolitiski deutschbaltisch parādās kāda saraksta nosaukumā jau uz 1. Saeimas laiku. 

Muļķīgi ir konstruēt citu apzīmējumu. Baltvācieši runā baltvācu valodā (vācu valodas paveidā). Neiespējami būtu izveidot attiecīgu valodas nosaukumu: apmēram tajā laikā, kad vācu vārdā Balten sāka saukties Baltijas vācieši, valodniecībā sāka izmantot terminu baltu valodas, kuŗā nosauca latviešu, leišu, senprūšu un dažas tikko zināmas valodas, un vēlāk etnogrāfijā un vēstures pētniecībā par baltiem nosauca attiecīgās tautas. Līdz ar to "vācbaltu valoda" būtu absurds, jo tā ir ģermāņu valoda. Arī baltiešu vārds mainījies: agrāk ar to saprata 1) baltvāciešus un 2) Baltijas provinču latviešus pretstatā "vitebskiešiem", bet tagad ar to saprot arī 3) visus Baltijas valstu iedzīvotājus. Uz tāda fōna vārds "vācbaltieši" ir anahronisms – nu kur tad viņi ir? Un mēs tad būtu "latviešbaltieši"? Varbūt kādi sacerētos būt "krievbaltieši"? "Vācbaltieši" ir slikts, latviešu valodā nevajadzīgs kalks.

• "Valga"

Igaunijas Republikai likumīgi pieder vismaz 3/4 Valkas. Igauņi Valku izsenis dēvē Valga; kā gandrīz visi Igaunijas pilsētvārdi tas ir ģenitīvs, bet formā, kas nozīmē 'uz Valku', tas skan Valka. 

Prātīgāk ir runāt par igauņu Valku – gluži tāpat, kā igauņi saka läti Valga 'latviešu Valka'.

Te izvilkums no "Ekonomista" Nr. 13-14, 01.07.1922.

• "Augšdaugava"

Daugava ir senbaltu Dveinas jaunais nosaukums. Tās mums daudz: no tās kilometru tūkstoša Latvijā lokās kārtīga trešdaļa – lejastece, ko varētu saukt par Lejasdaugavu. Zinām arī, ka Daugava iztek no tiem pašiem avotiem, no kuŗiem Volga un Dņepra, jeb, dzejnieka vārdiem, "bēg no krieviem, bēg no poļiem". Augšdaugava jāmeklē Krievijā – pirms Baltkrievijas (kur varētu būt vidustece jeb Vidusdaugava).

Fiziskās robežas varētu precizēt hidrologi un ģeogrāfi – pēc nozares likumībām. Taču savādā kārtā tie "ūberpatriotiski" redz Daugavu tikai Latvijā un "Augšdaugavu" saskatījuši jau pie Bebrenes. Viņu domāšanas defekts acīmredzot skaidrojams ar pasaules uzskatu, kuŗā Daugavu par Daugavu atļauts dēvēt tikai Latvijas PSR teritorijā. Divas trešdaļas ir jāsauc austrumslāvu vārdā par Dvinu.

Un tad politikāņi nevar palikt iepakaļ un dod savu ārtavu – nodibina "Augšdaugavas novadu", kas pāraŗ vēsturisko zemju robežas, Latgali iejaucot vienā bedrē ar Augškurzemi. Viņu garīgā attīstība ir apmēram tāda, kāda bijusi sovjetiem, kuŗi seno Drisu (Baltkrievijā) "nelabskaņas" dēļ pārdēvēja par Verhņedvinsku (nosaukums vēstī, ka tā atrodas kādā "Augšdvinā", bet patiesībā tā ir liktenīgās upes vidustecē). 

• "Abrene"

Pēc Pasaules kaŗa un Vācijas pazemošanas Antantei vajadzēja izkārtojuma ar boļševistisko Krieviju. Limitrofijas robežas sprauda pēc militārajiem ieguvumiem. Tādā kārtā igauņi ieguva strēķīti Pārnarvā un Petserus – ar krievu klosteri un simtiem latviešu kolonistu; no izsirotās latviešu Vidzemes paturēt drīkstēja no latviešu sarkanajiem strēlniekiem atbrīvoto Valku kopā ar lauksaimniecības zemēm. Tajā pašā gaisotnē arī mūsu līgums ar Krieviju mūsu rokās ielika gandrīz aizmirstas Baltijas zemes kopā ar ieņemto Pitalovu. Pa to laiku bija noformējusies mūslaiku Latgale, un Pitalovu nodēvēja par "Jaunlatgali". Muļķīgi, jo tāds nosaukums atklāj, ka agrāk tur Latgales nav bijis un tātad tur var nebūt Latvija.

Polittehnoloģijai attīstoties, ulmanieši Tālavas dalīšanas līgumā uzdūrās Atzeles novadam "Abrenei", taču nespēja to sameklēt dabā un izgudroja, ka par "Abreni" var pārdēvēt "Jaunlatgali". Rūpīgāk palūkojot kartē vai kādam pavaicājot, būtu noskaidrojies, ka minētā vieta ir ciems Abriņas. Varbūt būtu arī pieticis dukas "Jaunlatgales" nosaukumu pārtaisīt par "Pietālavu".

• "Vērmanes dārzs"

Vienā pilsētā ar Viesturdārzu un Ziedoņdārzu iederas Vērmaņdārzs, kā Vērmaņa dārzu bieži sauc Rīgas latvieši. Tas pazīstams arī ar sarunvalodas vārdu Vērmanis. Dārza saistīšana tikai ar Vērmaņa kundzi (atraitni) kritizēta jau miera laikos, atgādinot par visas Vērmaņu ģimenes veikumu Rīgas atjaunošanā un sakņu dārzu apstādīšanā ar eksotiskiem kokiem un skulptūrām. Līdz mūsu dienām par spīti okupantu uzgrūstajam "Kirova parkam" saglabājies nosaukums Vērmaņa dārzs. Nav mums vairs Vērmaņu – viņu vārdus atrodam "repatriantu" (pēc būtības – izsūtīto) sarakstos. 

Rīgas Rātsnamam būtu jāparūpējas arī par kādas citas personas piemiņas saglabāšanu – tas ir marķīzs Pauluči. Pusgadsimtu viņa vārdu nesa kāda no svarīgākajām Ārrīgas ielām, bet tad to ievajadzējās pārdēvēt par godu arogantajam publicistam Merķelim. Taču ielu vārdi Rīgā mēdz ceļot – Pauluči vārdu varētu nest tālāk bulvāŗu loka iela, kas gumst zem galīgi nepiemērotā carienes Elizabetes mantojuma. Saldēdienā derētu padzīt arī cara gaspažu Mariju – Rīgā labi izklausītos Stacijas ielas vārds.

• "Aglona"

Vietvārds var pastāvēt divās formās: vietējā un "literarizētā", "standartizētā". Tādas formas ir arī Eglone un Aglyuna. Lejzemnieki saka egle, egliens ar šauru e un eglājs, eglaine ar platu. Augšzemniekiem tiek šķirts plats e no a. Eglones vietā būtu varējusi būt Eglaine (ir upes ar līdzīgu nosaukumu) vai Eglona, bet tāda "Aglona" nav nekas. Nav tāda koka "agle".

Izskaņa -ona ir tādos vārdos kā Lazdona, Ļaudona, Madona. Tāpat lai ir Eglona (ar platu e, protams).

Arī šis saraksts nav slēgts... 😡

jūŗas jūdze – NM, M, nmi

 

Lai gan jūŗas jūdzei ir starptautiski noteikts gaŗums un tā ietilpst nemetrisko mērvienību sistēmā, tai nav vienota apzīmējuma. Tā kā gan kuģniecībā, gan aviācijā "pasaules valoda" ir angļu valoda, latviešu valodā īsti nav sava jūŗas jūdzes saīsinājuma (kas smuki varētu būt j. j. vai JJ). Pienākas lietot starptautisku un, vēlams, normētu.

Ar tādu rūpi VVC ekspertu komisija ir kaut kur ņēmusi un apstiprinājusi pagaŗu saīsinājumu sarakstu, un kādi lāga cilvēki to pat izplatījuši tālāk. Tur redzam jūŗas jūdzes saīsinājumu nmi, kas lietots angļu valodā un lietojams latviešu valodā. Tas ir labi. Tas pat ielaists Tēzaurā.

Taču tiem, kam bijusi darīšana ar ES juridiskajiem tekstiem, tāds apzīmējums pasvešs. Lielāka ir iespēja sastapt abreviatūru NM. To vai nu pārņem latviešu tulkojumā, vai raksta jūras jūdze pilniem vārdiem. NM daudz lietots Starptautiskās civilās aviācijas konvencijas pielikumu tulkojumā.

Latvijā juridisks spēks ir arī jūŗas jūdzes saīsinājumam M, kas iekļauts "Latvijas jūras navigācijas karšu simbolos un saīsinājumos" kart_simb_lab.cdr (lja.lv), kuŗus Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā noteikts publicēt Latvijas Jūras administrācijai. 

Latviešu tulkotājam tātad jāpiemērojas – jālieto attiecīgai jomai piemērīgs saīsinājums, bet joma, kur izmantot nmi, vēl jāatrod.

Lai pateicība Vikipēdistam, kurš, labi pasmēlies EN avotā, devis izsmeļošu aprakstu:

"Jūras jūdzei nav starptautiski vispāratzīta viena noteikta simbola. Dažādas starptautiskās organizācijas un valstis lieto dažādus apzīmējumus. Institute of Electrical and Electronics Engineers lieto simbolu nmi (no angļu: Nautical mile), kamēr Starptautiskais mēru un svaru birojs un ASV un Kanādas jūrniecības institūcijas lieto simbolu M. Starptautiskā civilās aviācijas organizācija izmanto apzīmējumu NM. Tiek lietots arī simbols nm, lai gan tas atbilst SI mērvienībai nanometrs."

Te var tik piebilst, ka VVC labvēlību nmi varbūt ieguvis tādēļ, ka to lieto ASV Valsts izdevniecība – valdības iestāde kā nekā.

valodiski pieņēmumi un pārpratumi

Anglofōnija nav vienīgā latviešu valodas gandētāja. Netrūkst arī autogēnisku aplamību.

Taču ātra ģeķību izplatīšanās liecina par valodas kolektīva elastību. Tātad jābūt iespējamai arī straujai valodas atplauksmei.

Tālāk – mītolōģiskas īpatnības, kas raksturo kolhōzniecībā un pat dzimtniecībā strauji atgriezdamos "palatviešu" runu.

• "lietusgãzes"

Nav tādu gãzu. Taču ir, piemēram, pērkonlietus gâzes. Laika ziņu diktōriem varētu iedīdīt kārtīgu lauzumu, jo tas ir pazīstams abu valodas variantu runātājiem. Diktōriem taču māca neteikt "auksts spiediens" un "augsta vasara" – dažiem labi izdodas. Ja vēl noslēptu piepūli... Bet par "lietusgãzi" varētu tēlaini nodēvēt ozōnu, kas saožams pēc negaisa.

• "pušu vēji"

Laika ziņu diktōri, kuŗi vējus sauc tâ, kâ tie saukti tūkstošiem gadu, tagad ir minoritāte: vairumam ir ziemeļu u. c. "puses vēji". Majoritāte sadzima 90. gados, kad, jādomā, kāds bijis nesaprašanā, vai ziemeļu vējš pūš no ziemeļiem vai uz ziemeļiem, un cerējis, ka "ziemeļu puses vējš" nesaprašanu nomaskēs. Tajā laikā pazuda arī kultūrvēsturiskie novadi – palika puses, piemēram, Vidzemes puse.

• "mamogrāfs"

Pamatā ierīcei mammogrāfam un procedūrai mammogrāfijai ir latīņu vārds mamma, kas nozīmē krūts/piena dziedzeri jeb pupu. Attiecīgos angļu vārdus izrunā ar īsu [m], tāpat kā vārdu mammals. Ja mums nebūtu zīdītāju vārda, mēs tos varbūt sauktu par "mammāļiem" (kâ rāpuļus reizēm smalki dēvē par "reptiļiem"). Svešvārda izrunai nav jāatdarina angļu izrunas īpatnības – mūsu latīnismus tuvina tradicionālajai latīņu valodai. Bet laikam ir arī latvieši, kas kaunas savas mammas.

• "tikai par 5 eirō"

Skaidri meli daudzos sludinājumos. Var dabūt arī dārgāk. Domāts ir "tik vien kâ / tikai 5 eirō", ko dažs sludinātājs pasaka jaukāk: "par nieka 5 eirō". 

• "kâ pirmais", "kâ pēdējais"

Piemēram, biatlōnā kāds finišā atslēpo pirmais un uzvar. Kāds ierodas pēdējais. Bet ko nozīmē "kâ pirmais"? Priecājas un jūtas tikpat labi kâ pirmais? Vai varbūt domāts pēdējais, kas stadiōnā tiek draudzīgi sveikts un atsaucas publikai tikpat jestri kâ pirmais? Nu tad gan var teikt, ka finišē kâ pirmais – atslēpojis pēdējais, bet nebūt nejūtas kâ pēdējais. Līdzīgi Eirovīzijā: ja kādam ticis 1. kārtas numurs, viņš kāpj uz skatuves pirmais, nevis "kâ pirmais", bet nākamie var būt, piemēram, tikpat gaŗlaicīgi kâ pirmais.

• "vienatnē pret vārtsargu"

To dzirdot, var likties, ka hokejists, kuŗš kopā ar ripiņu uzbrukuma smailē nonācis viens, ir atbrīvojies no pārējiem, kuŗi tam traucē parādīt meistarību. Jācer, ka viņš nejūtas vientuļš.

• "no zem aizsarga", "no aiz vārtiem"

Krieviem ir prievārdu salikumi, bet mums tādu nav. Hokeja komentētāji ir lieliski ieviesuši piespēles/metienus no aizvārtes. Latviskāk varētu runāt arī par metienu "no aizsarga apakšas/pakājes" – bet īstais apzīmējums lai rodas hokeja profesionāļiem! Tik humōristiski vienmēr izklausās ripas spēlēšana caur stiklu.

• "tā vīriešu sāls"

Apmēram tâ A. Jakubāna rediģētajā "Literatūriņā un Māksliņā" 80. gadu sākumā tika ironizēts par neapdomīgo sāls dzimtes maiņu literārajā valodā. Sliktā slava tika A. Blinkenai, kas amata kārtā šo operāciju bija izsludinājusi. Ķīmijā sāļus turpināja apzīmēt vīriešu dzimtē, bet sadzīvē radās sajukums. Skolēni dabūja nevajadzīgu II deklinācijas izņēmumu. Par to sīkāk ziņā Atbilsmes: kur tā sāls palikusi.

• "filosofija"

Laiku pa laikam kāds prātvēders sadomā, ka valodā kaut kas "nav pareizi" un "ir jālabo". Parasti tādam nav pietiekama priekšstata par ortogrāfijas sistēmu un "argumenti" ir politiski vai nūģiski, nevis valodnieciski. Tâ, sevi "filosofu" ādā sadomājušies bazūnē, ka sengrieķiem šis vārds esot ar "s". Jā, ir. Taču filozōfijas vārds un jēgums nav pārņemts sarunās ar sengrieķiem – tas nācis caur Viduslaiku Eiropu. Reformātōri neaptveŗ, ka viņu iegribas apmierināšana prasītu tādu pašu maiņu vārdos antropozōfija un teozōfija un tad visā pareizrakstības vārdnīcā, izjauktu iedibinājušos ne jau mākslīgi veidoto kārtību un atrautu rakstību no parastās izrunas.

• "apņēmības pilns"

Tâ var pateikt. Labāk: pilns apņēmības. Kad apņēmība jāprecizē, der tikai otrais – ar sekojošu apzīmētāju, piem., valstsvienība ir pilna apņēmības izcīnīt medaļu (kādas apņēmības). To var pateikt vēl latviskāk: cieši apņēmusies.

• "Ljuljs"

Tā pēc spāņu persōnvārdu atveides noteikumiem jādēvē Spānijas izlases basketbōlists Llull, un viens otrs tâ godīgi darījis. Bet cik daudzi to spēj izrunāt? Ko vairs pārmest L. Ceplītim, pēc kuŗa projekta 60. gados tā nolemts. Tolaik spāņu (kastīliešu) valodā vēl sastopamais vidējais mēlenis ll agrāk bijis mūsu ļ analōgs, bet jau tad vairāk runāts kā mūsu j, un tāds spāņu uzvārds drīzāk būtu Jujs. Taču basketbōlists ir katalōnietis un viņa uzvārds ir Ļuļs; viņa vārds CA Sergio ir divzilbīgs un drīzāk atveidojams Serhjo (nevis Serhio). Lielajā pasaules atlantā katalāņu un līdzīgā valodā lietojamie vietvārdi nav atveidoti pēc kastīliešu izrunas. Arī XIII gs. katalōnieša Ramona Ļuļa uzvārds Vikipēdijā pieskaņots katalāņu izrunai.

• papildu papildus vietā (par to arī ziņā "papildu[s] u. c." ap vidu)

Sirsnīgo aizrādījumu nelietot vārdu papildus tur, kur jālieto papildu, vairāki žurnālisti u. c. ir sapratuši tâ, ka "pareizi ir papildu", un vārdu papildus vairs nelieto nemaz. Tās laikam ir 90. gados palaistās izglītības "humanitarizācijas" sekas. Valodas mācība, kâ zināms, ir diezgan eksakta: vai nu ģenitīvs, vai apstākļa vārds. Agrāk vārdu šķiras iemācījās pamatskolā. Tagad pat kādi valdības locekļi tās neatšķiŗ.

• "viens vesels"

Viens vesels, bet pārējie? Tā var prasīt, kad kāds lielās, ka viņa komanda darbojoties "kâ viens vesels". Futbōlkomanda tâ savainota un sasirgusi, ka vienpadsmit vīri tik vien jaudā, cik citkārt viens. Mēs, latvieši, par labu saliedētību varam teikt kâ viens vīrs, vienā elpā u. c. Tie, kuŗiem par katru cenu jāatdarina substantīviska krievu frāze, var teikt, piemēram, vienots veselums.

• "bezvēsts pazudis"

Sākums ir kalkotā frāze pazudis bez vēsts. Laika gaitā izveidojies arī ģenitīvenis bezvēsts, bez kā nevar iztikt savienojumā bezvēsts prombūtne. Tad nu, seržant, vienu no diviem!

• "piedāvā/piešķir bezmaksas"

Par spīti otrās zilbes uzsvaram ne viens vien pamanās bez maksas sarakstīt kopā. Ja nevar atšķirt apzīmētāju no apstākļa, t. i., nesajēdz, vai jāpaskaidro lietvārds vai darbības vārds, tad vajag lietot labāku frāzi: par brīvu vai par velti, vai juridisko bez atlīdzības, nevis aplam savairoto krievu vārda pakaļdarinājumu.

• "cierē uz uzvaru"

Cierēt nozīmē 'staigāt'; ja tāds vārds (no DE spazieren) tiešām jābrūķē, tad par to, kas jau tūlīt būs vinnējis. Taču to nereti saka par tādu, kas vēl tikai nodomājis par uzvaru cīnīties; tas nav riktīgi – te sakāms cīlē uz uzvaru.

• "birzte"

Reizēm vārdu birste uzraksta ar z, laikam asociējot ar berzt. Tā būtu tāda tautas etimolōģija (kâ vārdu parāde saista ar parādīšanu). Īstenībā tas nāk no DE Bürste. Tātad birstīte ir zobu tīrīšanai (nokalpojušās agrāk pārdzima apavu birstītēs), bet birztele būtu pašvaka birzīte.

• "vārošs ūdens"

Vārošs kādreiz var būt cilvēks, kuŗš vāra, bet ūdens, kad to uzvāra, ir verdošs. Tas uzverd, kad sasniedz viršanas temperatūru. Var arī teikt, ka ūdens vārās, bet kam gan lai pliks ūdens daudz vārītos – varbūt vienīgi kārtīgai dezinfekcijai. Ilgāk vārās kādas viras. Laikam arī mums ir vārdi, kuŗu pamatformas jāiekaļ (gluži kā latīņu un ģermāņu verbi), un šim vārdam tās ir tādas: nenoteiksme – virt, tagadne – verd, pagātne – vira. 

• "ekrānšāviņš"

Mobilajām ierīcēm nav šaušanas funkcijas. Tulkotāja arsenālā vismaz no 2015. gada ir Terminolōģijas komisijas risinājums ekrānuzņēmums. Apgrozībā ir arī trāpīgāki: ekrānattēls, ekrānbilde, momentbilde.

• "tiesvedības"

Tiesvedība ir tiesas lietu izskatīšanas kārtība (sk. LLVV). Aiz matiem var pievilkt tādus salikumus kâ sākt/piemērot tiesvedību, kur vārda nozīme pārnesta uz lietas izskatīšanu vai iztiesāšanu un uz lietas materiāliem; tādus atrodam no XX gs. 30. gadiem – diktam jau tautieši alkuši tiesas un taisnības. Bet tikai liels/liela nejēga šo vārdu lieto daudzskaitlī, apzīmējot procesus jeb prāvas. Tas ir tāds pats vienskaitlinieks kâ lietvedība vai balsvedība.

• "numuriņš"

Viesnīcas istaba ar televīzōru un labierīcībām nav "numuriņš". Tas ir numurs. Tas var būt vienvietīgs, divvietīgs utt., tas var būt luksa numurs un sazin kāds vēl. Kad kļuvis mīļš vai liekas par knapu, tad gan tas var būt numuriņš. Bet citādi numuriņš ir žetōns vai kartīte, ar kuŗu ceram atdabūt ielas drēbes, varbūt – talōns stāvlaukumā vai rindā.

Arī šajā sarakstā diemžēl "turpmāk vēl". 😡

kāpšana Paralimpā

Par apzīmējumu "paralimpisks" var pateikt īsi: pielabināšanās Starptautiskās paraolimpiskās komitejas diktātam. Bet par ļaunu nenāks mazliet paskaidrot.

Latvija piedalās paraolimpiskajā kustībā kopš 1992. gada – ar savu paraolimpisko komiteju un paraolimpiešu vienību. Tas ir jau agrāk pazīstamais un atzīstamais invalīdu sports (sevišķi izplatījies II pasaules kaŗa invalīdu vidū), kas angliski tiek apzīmēts ar vārdu paralympic, kuŗa nozīmi un izcelsmi apraksta OED: 

"An international athletic competition, modelled on the Olympic Games, for disabled athletes. Originally for athletes with spinal injury, but later broadened to include other types of disability, the Paralympics take place in the same year as (and now at the same venue as) the Olympics."

Tas veidots, kādu vārdu, kas sākas ar para- (domājams, paraplegic), saplūdinot ar Olympic un kontrahējot, atmetot o, bet kopš XXI gs. sākuma tas tiek uztverts kā atvasināts ar para- tā parastajā nozīmē (sk. turpat OED).

Vārds atdarināts vairākās valodās, sevišķi starptautiskās komitejas un spēļu apzīmēšanai. 

Starptautiski mazkontrolētu ierēdņu iedomība, korumpētība, meli, draudēšana ar nemaksāšanu, nepielaišanu utt. nav nekas jauns. Konkrētā komiteja ir iztēlojusies, ka "paralimpija" visās valodās ir gluži vai neskaŗams autōrdarbs. Ierēdņu uzbrukums jau licis citādi kulturālās Igaunijas paraolimpisko komiteju pārdēvēt un pārreģistrēt par "paralimpisku" (igauņu valodā, protams).

Attiecīgajos latviešu svešvārdos priedēklim para- ir skaidra nozīme ('kas atrodas klāt, blakus' vai 'saistīts ar nelielu pārmaiņu', kā vārdos paramilitārs un parafrāze), kas pazustu, ja salikteņa otrajā daļā nebūtu jēgpilnā -olimp-. 

Katrā valodā ir savi vārddarināšanas paņēmieni, un svešvārda pārņemšanā tie var būt jāievēro – kā noticis ar EN paralympic > LV paraolimpisks. Ja tādējādi izveidotais latviešu vārds jātulko angliski, tad angļu vārds paralympic nav jāaiztiek. (Kā rāda sarunas tīmeklī, daudzi nespēj aptvert, kuŗā valodā kuŗā mirklī darbojas.)

Sports ir īsts, sacīkstes nav pa jokam, tikai spēles mazliet atšķiŗas dalībnieku un noteikumu ziņā. Taču sportisti ir olimpieši, nevis "limpieši", viņi apmetas olimpiskajā, nevis "limpiskajā" ciematā, un stafetē tiek nesta olimpiskā lāpa. 

Arī līdzjušana un atbalstīšana nav ārišķīga. Bet izrādās, ka stingri jāatbalsta arī veselais saprāts, kas tiek apdraudēts.

iemīlēties vilcienā

Kâ nākas, ka vārdam kas standartvalodā nav lokatīva? Latviešu literārās valodas vārdnīca uzrāda kamī kâ "apv." (izlokšņu formu). Kâ vajadzīga, sistēmiska lokatīva forma palikusi novārtā? Vai nav savādi, ka par "apv." uzskata visu kāda vārda locījuma formu, kam nav "literāras" paralēlformas?

Mans tēvs, zemgalietis, zināja lokatīvu kamī. Prof. Jānis Rozenbergs lietoja kamā. Kārļa Mīlenbaha Latviešu valodas vārdnīcā pirms šiem minēts kanī. Puiši no "Wiktionary" nezina nevienu. Kādi par kas lokatīvu uztveŗ apstākleni kur.

Locījuma raksturīgais jautājums ir arī didaktikas elements. Locīšanu māca jautājumos un atbildēs. Lokatīva jautājums skolā ir ne tikai kur, bet arī kad ‒ tas vien rāda, ka kur nav universāls; kurp vajag reti, jo kur lieto arī ar virzienu: jautājums "kur tu brauc?" neprasa atbildes "ratos", bet drīzāk "ciemā". (Līdzīgi par ģenitīvu var kā vietā uzdot funkcionālāku jautājumu "kāds": Kādas spēles jūs spēlējat? ‒ Prāta spēles. Laimes spēles.)

Aplūkojamais kamī (vai varianti) ir tiešs: Kamā reņģes jāapviļā papriekš ‒ olā vai miltos? Tas nav aizvietojams ar kur, ja nejautā par vietu ‒ ir vairāki darbības vārdi, kas pārvalda lokatīvu: vilties, kļūdīties, iemīlēties, dalīties, vainot, apsūdzēt u. c. prasa kamā. Bet kur drīzāk parādās kâ sintakses (vietas apstākļa) jautājums par norises vietu, kad ‒ par laiku. 

K. Mīlenbaha un J. Endzelīna (20.‒30. gadu) latviešu valodas mācības grāmatās kas lokatīvs nav lietots. Tāda nu ir didaktikas tradīcija.

Pilnvērtīgu locījuma formu atgrūšana nav prāta darbs. Abas biežākās kas lokatīva paralēlformas ir saprotamas un noderīgas. Vai priekšroka būtu kamā? Tā beigu -ā atbilst LT o-celmu un vietniekvārda kas lokatīva galotnei -e (LT kame) un saskan ar LV -ā dažādu vārdšķiru vienskaitļa lokatīvā (piem, nams ‒ namā, līdzīgi LT namas ‒ name). Par labu kamī: -ī sakrīt ar -ī trijās lietvārda locīšanas paradigmās un kādās vietniekvārdu paralēlformās.

Šīs formas nav kāda dialekta iezīme. Tās vienkārši ir novirzītas standartizētās valodas perifērijā. Otra mūsu rakstu tradīcija apliecina, ka tās ir aktīvi lietojamas. Par to kādā tīmekļdiskusijā Juons Grigals: 

"2003. goda gramatikā atrodu lokatīva vaicuojumus: "kur? kimā?". Zeimeigi, ka "kimā" ir paskaidruots kai vītnīkvuorda "kas" lokatīva forma, kuru izmontoj i vaicuojumūs. Paveidu "kimā" es dzeivē gon cīši reši asu dzierdiejs, vysod runuoja "kamā". 

Vuordu "kamā" voi "kur" navar lītuot vysod. Pareizi byus: "Kur tu esi? ‒ Asu Ludzā." Pareizi byus: "Kamā nessi ūlys? ‒ Nesšu skalinī.""

Patīkami konstatēt, cik dzīvi kas lokatīvs saskaņojas ar tas formām: kanī ‒ tanī, LTG kimā ‒ tymā (u. c., sevišķi izlokšņu un sarunvalodas formām).

"garamantas" un gara kūtrums

Tulkošanas "folklōrā" ir gan labdabīgas anekdōtes ar alošanos vai pārpratumu, gan ļaundabīgi viltusdraugi un grūti izskaidrojami "kolektīvi" pieņēmumi.

Neprasmīga EN-LV tulkošana vairs nav viena – divvalodībā izplatās arī nejēdzīga runāšana un sacerēšana un pat aplamu norādījumu bārstīšana.

Tālāk īsi aplūkotas vairākas savādības, kuŗu saknes galvenokārt meklējamas nespējā savos garīgajos procesos nošķirt avotvalodu no mērķvalodas.

• desmitgade un "desmitgadēm"

Pieņemts EN decade 10 gadu laika sprīža nozīmē atveidot desmitgade un vārdu dekāde attiecināt uz kādu no trijiem katra mēneša 10 dienu periōdiem (arī trešo 8, 9 vai 11 dienu periōdu). Tāda "pareizuma" pārbaidītie tā iekaluši desmitgadi, ka vairs neprot pateikt ne desmit gadu, ne gadu desmits un pat par aptuvenu vairāku gadu desmitu periōdu saka nevis desmitiem gadu, bet "desmitgadēm".

• kapacitāte

Elektrisks lielums, kas atbilst EN capacitance. Kad neattop, kâ saprast daudznozīmīgo EN capacity, tad raksta "kapacitāte", itin kâ nebūtu vārdu spēja, jauda, tilpība u. c. Nožēlojamā kārtā kapacitāte neesošajā nozīmē iekļauta MLVV – bez kāda aizrādījuma par stilu un lietošanu, lai gan šī nozīme pieder pie puskoka lēcēju žargōna un tulkojumos tiek uzskatīta par viltusdraugu (un labota).

• "blæk hauks" 

Tâ gadu desmitiem, citam citā klausoties, tiek izrunāts "Black Hawks" (hokejā nu jau "Blackhawks").

• "apkaimes"

Mikrorajona lieluma un nozīmes pilsētas daļas nosaukšanai paķerts EN neigbourhood atveidojums apkaime, kas nav skaitāms vārds un nozīmē ko citu. Iznāk, ka "Rīgas apkaime" izrādās katra Rīgas daļa, kas ir agrākajās priekšpilsētās vai to tuvumā, kā Torņakalns, Purvciems un pat t. s. "Centrs". Tās, protams, ir pašā Rīgā, nevis tās apkaimē. 

• komisāri

Tā apsaukā godājamus ES dalībvalstu pārstāvjus, kuŗi ieņem atbildīgo Eiropas Komisijas locekļa amatu. Pat LTV "korespondente" to atļaujas publiskajos medijos, iespējams, zinādama likumisko apzīmējumu. Sarunvalodas vārdam EN commissioner nav tādu asociāciju kā LV komisārs, kas izklausās pēc boļševiku valdības locekļa vai policijas kadra.

• "Eiropas Komisijas prezidents(-e)"

Eiropas Komisiju vada priekšsēdētājs(-a). Fon der Leijena kundzei ir vairāk darba un atbildības, bet krietni mazāk reprezentācijas pienākumu un slavas kâ dažam valsts prezidentam.

• "emisijas"

LV emisija var apzīmēt izstarošanu, sīkdaļiņu izsviedi vai kaut kā vērtīga izlaidi, un to nelieto daudzskaitlī. EN emission(s) nozīme un lietojums plašāks: ar to apzīmē šķidruma vai gāzes noplūdi, arī kaitīgu (vai dēmonizētu) vielu izmeti un mērāmus, uzskaitāmus vai sarēķināmus izmešus.

• "por·šē"

Par spīti pareizai izrunai pat Amerikā, Poršes uzvārdā un poršes nosaukumā nepamatoti uzsveŗ otro zilbi.

• transversāls

LV vārdam ir nozīme 'šķērss'. Bet ar to sākuši apzīmēt, piemēram, caurviju un daudzdisciplīnu jautājumus un prasmes, un tulkot pat EN horizontal 'pārnozaru'.

• "prioritizēt"

Kas gan būtu "priorīts"? Prioritāru (vai par prioritāti) padara prioritarizējot.

• "minimizēt", "līdz minimumam samazināt"

Ir vajadzīgi tādi vārdi kâ minimalizēt, maksimalizēt, optimalizēt, bet burtiski iecelt latviešu valodā nevajag to, kas neiekļaujas sistēmā (modelī optimāls – optimalizēt). Izvērstā frāze savukārt liek ironiski vaicāt, kāpēc nesaka "maksimāli minimizēt" v. tml. 

• versija

Ja katrs kriminālists stāsta savu, tad tās ir versijas. Ja viena modeļa automobiļiem atšķiŗas kādi agregāti, arī tad ir versijas. Versijas ir vienlaicīgas. Bet dokumentiem (tiesību aktiem, līgumiem, standartiem) un grāmatām ir redakcijas, no kuŗām viena ir jaunākā un parasti arī derīgā. Vairākvalodu tekstiem ir katras valodas redakcija, ko līdzvērtības dēļ nevar apzīmēt par "versiju" un kas pastāv kopā ar pārējām.

• "ofiss"

Padomju cilvēkiem joprojām gribas kâ ārzemēs, kur noteikti ir labi un visi runā angliski. Bet tad, kad latvieši Latvijā par "ofisiem" sāk dēvēt ārstu vai ierēdņu kabinetus, labi nav nemaz.

• pakotne

Tāpat kâ vārds pakete, šis ir viens no vārdiem, bez kuŗiem nepastāv LV datōrikas terminolōģija. Protams, tie katrs nozīmē ko citu. Bet citās jomās par paketi saucam dokumentu kopumu, kas nodots izskatīšanai vai apstiprināšanai, vai izsolāmo priekšmetu kopumu. Nevis par pakotni.

• "ilgtspējība"

Ar -spējība beidzas vārds nespējība, kas darināts līdzās vārdam nespējīgs un atšķiŗas no nespējas, kuŗa var attiekties uz īslaicīgu vai situatīvu nelaimi. Kad ir runa par spēšanu, saliktenis beidzas ar -spēja (nestspēja, vilktspēja, veiktspēja u. d. c.). Vismaz no XX gs. 80. gadiem zināms vārds ilgtspēja un tā atvasinājums ilgtspējīgs, kuŗi iekļaujas aktīvajā modelī celtspēja – celtspējīgs, vestspēja – vestspējīgs. EN sustainable un sustainability atbilsmes ar ilgtspēj- universitātē mācīja Biruta Uzija, kas teicās tās izdomājusi. Atvasināšanas ķēdīte [spēt + ilgt] > ilgtspēja > ilgtspējīgs atšķiŗas no EN sustain > sustainable > sustainability. Taču MLVV sazin kâ nonākusi "ilgtspējība", kas modelim neatbilst un tulkošanas praksē tiek uzskatīta par kļūmīgu.

• "suņu meitene"

Tā var būt meitene, kas noņemas ar suņiem. Ja runā par suni, tad ir saprotams, ka ar to humōristiski apzīmē kucīti. Taču ne mazums eirotautiešu uzskata par progresīvu pienākumu latviešu valodā ievazāt angļu valodas problēmas. EN bitch nozīmes maiņa par sliktu 'kucei' un par labu 'draņķei' dažiem liek vairīties no LV vārda kuce tiešās nozīmes. Lamājoties (un tulkojot EN bitch kā lamuvārdu) LV saka kuņa, bet son of a bitch ir suņabērns vai, pavisam nikni, kuņas bērns. Sieviete, par ko EN saka bitch, LV ir maita. Bet bez kārtīgas kuces nebūs arī kucēnu. Nav dzirdēts par suņu sievietēm, vīriešiem un zīdaiņiem.

• "iekštelpas"

EN vārdi indoor(s) un outdoor(s) ir salikteņi, un kaunīgie latvieši jau nevar citādi. Tā sarodas "iekštelpas" un "ārtelpas" tur, kur LV ir telpas un ārs. Ja vieglatlētikas sacensības ir telpās, tad skaidrs, ka būs īpašas konstrukcijas skrejceļš un nebūs mešanas, un pretstats ir ārā (piemēram, rekordus uzskaitot atsevišķi). Ir temperatūra telpās (parasti istabas temperatūra), un ir āra temperatūra. Ir telpaugi un āra augi. Vārds ārtelpa var noderēt, ja to precīzi lieto par norobežotu platību, kas ietilpst ēkas konstrukcijā vai tai piekļaujas, piem., lievenis vai grilnīca, kas atmosfēriski ir ārā, bet būvnieciski un funkcionāli līdzinās telpām; šķūnīti, garāžu, verandu un ķemertiņu var nodēvēt par "ārtelpām", ja jāiet ārā, lai tajās nokļūtu. Pilsētbūvē ar ārtelpu saprot labiekārtotu vidi starp ēkām – nu tad gan pretstatam kādreiz var izmantot vārdu "iekštelpa". 

• "šis ir labi"

EN this var lietot izteikuma ievadā (bez lietvārda), kur LV lieto tas. Kādi švauksti un švaukstenes saka, piem., "šis man patīk", cenzdamies elkvalodai tuvoties pat fonētiski – vēl tik jāievieš starpzobeņi ("svepstskaņi", kā tos nosaucis J. Dravnieks). Norādāmā nozīmē problēmu nav: EN this vs. that tajā pretstata tāpat kâ LV šis :: tas.

• "kvinoja"

Neticami, ka angļu valodas dievinātāji tik slikti to prot. Vārdnīcās neskatās, fonētisko alfabētu nesaprot. Atgādināsim, ka EN quinoa [ˈkiːnwɑː] LV ir kinoja. Ļoti līdzīga ir attiecīgā vārda rakstība un izruna franču, vācu un spāņu valodā, caur kuŗām tas nāk no kečvu kinua. Nevienā no tām nav izrunas ar [kv]. (Varētu apspriest kādas kontaktvalodas ietekmētu i pagarinājumu, bet nevajag.)

• "saldie kartupeļi"

Saluši kartupeļi nudien ir salkani. Tos var izbarot tiem, kuŗi par "saldajiem kartupeļiem" dēvē batātes. Viņi laikam nav lasījuši nevienu aizjūŗas ceļojumu stāstu, nevienu solīdu pavārgrāmatu. Un tad – piedāvāt viņiem batātes, lai redz, ka tās nav saldi kartupeļi. Batātes pat nepieder pie nakteņu dzimtas. Nav arī "kartupeļu batāšu", kā vienā otrā ēstuvē apzīmē cietē apviļātus fritētus batāšu salmiņus.

• "ir atbildīgs"

Ziedonis dzejoja tâ: "Ja prasa "Kas te atbild?" – Tad teic: "Viss kolektīvs." Jo tā tu vienmēr būsi No atbildības brīvs." Angļu valodā vārdu atbild šajā nozīmē var pārtulkot ar vārdiem is responsible. Ar vienu vārdu ne. Bet latviski ir atbildīgs nozīmē pozitīvu raksturojumu: Ministrs ir rūpīgs un atbildīgs. Var gan būt, piemēram, par kādu lietu atbildīgais. Un reizēm frāzi ir atbildīgs lieto 'vainīgā' nozīmē, piemēram: Par okupācijas seku nelikvidēšanu atbildīgs ir "Latvijas Ceļš". LLVV nav piemēru (jādomā, ka tīšām), kur izteikums ir atbildīgs būtu lietots tiesību normā vai tās atstāstā.

• "pārraksta vēsturi"

Kâ marksisti, iepīdami šķiru cīņu, vai kâ krievu fašisti, tēlodami "krievu pasauli", kur tās nav bijis? Amerikānismu rewrite history visbiežāk kalko sporta žurnālisti. Pārrakstīšanai semantisks sakars ar EN rewrite ir tad, ja vēsturi raksta no jauna, to papildinot ar jaunām uzvarām. Tad labi var lietot klišeju pāršķiŗ/raksta jaunu vēstures lappusi. Vai vienkārši raksta/taisa vēsturi. Bet pārrakstīšana pie mums ir tīša vēstures viltošana un patiesības noklusēšana. 

• "romi"

Provinciālisma piemērs. EN gipsy vairs nenozīmē tikai 'čigānu' – tas var apzīmēt, piemēram, romantiski klaidonīga dzīvesveida piekopēju. Otra problēmas puse nav lingvistiska – šis vārds angļu valodā tiek upurēts uz kāda politiska altāra. 

LV čigāns gan ieguvis papildnozīmi kâ budēļa sinonīms, taču pamatnozīmi nav mainījis. Tas labi apzīmē visus pasaules čigānus. Taču tie, kas tīšām taisa problēmas, saviesuši "romus"... Jāsaprot, ka ar romu vārdu pareizi apzīmē tikai vienu čigānu grupu un neapzīmē tos, kas sevi dēvē par sintiem vai citādi.

• "bor·žōmī"

Tā (ar uzsvaru uz otro zilbi) tiek dēvēts netālu no Gruzijas kūrortpilsētas Bordžomiem iegūtais minerālūdens. Uzsvars un "ž" ir radies krievu valodā un pārgājis franciskā transliterējumā; arī angliski bijis Borjom/Borzhom. Ja to uzskata par kopjamu tradīciju, var tâ turpināt.

Gruzīnu vārdos uzsvara nav, un pilsētas nosaukumā ბორჯომი ir burts ჯ, kas atbilst dž, nevis ž. Arī minerālūdens piegādātāja internacionalizētajā (angliskajā) firmā un preču zīmē lasāms Borjomi (izrunājams ar dž).

Tâ kâ Lielajā pasaules atlantā gruzīnu vārdi atveidoti pareizi un pie vārdiem, kas beidzas ar -i, nav norādes par locīšanu, pilsētu var saukt par Bordžomiem un minerālūdeni par Bordžomu ūdeni (pēc Valmieras ūdens parauga). Cienītāji var teikt īsi: bordžoms. Protams, ar latviešiem parasto pirmās zilbes uzsvaru.

• "ka·lē"

Tik spocīgi reizēm lasa un atveido angļu vārdu kale. Ar pilsētu Kalē vai franču virtuvi tam nav sakara. Drīzāk tam ir radniecība ar vācu vārdu Kohl, kas tāpat kā angļu kale sen patapināts no latīņu valodas un vispārīgi nozīmē kāpostus. Specifiskā nozīmē tas ir kāposts, kas neveido galviņu – lapu kāposts, un kādu tā varietāti sen izmanto par lopbarību. Tagad lapu kāpostus var par labu naudu iegādāties lielveikalā:

 

Angļu vārdu lasīšanas noteikumi ir jāiemāca skolā. Šis ir viens no pirmajiem: ja vārda beigās ir e, to neizrunā, bet saknes patskaņa burtu lasa gaŗi. Gaŗš a ir [ei]. Vārdu kale var izmantot par paraugu.

• finanšu

Pietika publiskai valodniecei publiski izskaidrot, ka tagad vairs nav finanču, kâ miera laikā, un finansu, kâ krievu laikā, bet ir finanses ar š daudzskaitļa ģenitīvā (finanšu), lai lietojums strauji uzlabotos. Taču pareizo formu sāka nepareizi spraust īpašības vārda finansiāls vietā, pat tulkojot angļu vārdu financial. Piemēram, ja jums ir grūtības ar finansēm, tās ir jūsu finansiālās grūtības. Tās nav finanšu grūtības. Krīzes un problēmas mēdz būt saimnieciskas, finansiālas, sabiedriskas utt. 

• "deža·vū"

To pievienojam buķetei, pabalstot kādas tulkotājas izteikumos feisbukā. Tas nāk no FR déjà vu, kas nozīmē ne tikai burtiski 'jau redzēts', bet arī psiholōģisku parādību, kad liekas, ka noritošais jau agrāk piedzīvots. Parasti šo gallicismu ne tikai lieto nepareizi pēc satura, bet arī neprot ne uzrakstīt, ne izrunāt. Anglofōni (varbūt kādas masu kinofilmas iespaidā) to izrunā /deɪ.ʒɑːˈvuː/, bet franči savā valodā saka /de.ʒa vy/ (tā jāizrunā, ja grib to iepīt latviskā izteikumā). Bet lietotāji vaļā muti klausās cits citā, nevis frančos. Folklōra būtu 'tautas zintis', bet te laikam var runāt par mutvārdu piesārņojumu. 

• "kļuva emocionāls"

Muļķīgs kalks un māžošanās pakaļ anglofōniem. Angliski ir iespējams pateikt got/became emotional ar nozīmi 'klaji izrādīja emōcijas'. Taču emocionalitāte ir personības īpašība, un tās tik lēti nemainās. Tāpat kâ nevar pēkšņi kļūt drosmīgs vai gudrs, tā nevar "kļūt emocionāls". Ja cilvēks ir emocionāls, viņš var kādos apstākļos ļauties / dot vaļu emocijām. Emocijas ir jūtu izpausmes. Emocionāls cilvēks var jūtas izrādīt biežāk un stiprāk nekā citi. Cits spēj emocijas apvaldīt. Nav slikti iemācīties jūtas izpaust. Bet nevar ar kādu mirkļa "emocionalitāti" attaisnot nesavaldību vai rupjību.

• "kiū desmit" un "kjuārkods"

Jauni cilvēki var nebažīties par koenzīma Q10 klātbūtni organismā un apzīmējumā "Q10" saskatīt citas "svarīgas" lietas (autobusu, kas no Kvīnsas ved uz Kenedija lidostu, vai 10. sūru, kas atklājusies Jonam).

Bet burtu Q skolā mācīja. Ja neiemācīja valodu stundās, iemācīja kādā no eksaktajiem priekšmetiem. Varbūt attaisnota iemesla dēļ klasē nebija vikipēdista, kuŗš latvisko nosaukumu kū nav iedomājies uzrādīt: https://lv.wikipedia.org/wiki/Q.

 

Vikipēdistu mazliet attaisno šķirkļa kū neesība Tēzaurā. Bet kur lai Tēzaurs to rautu, ja tā nav vārdnīcās?

Latviešu terminolōgi ir talantīgi izdomājuši kvadrātkōda vārdu – kvadrātkōds ir kvadrātisks un veidots no kvadrātiņiem. Tomēr nevedas tā popularizēšana. Vai, ticamāk, tā notiek pārāk šaurā lokā. [Kopš 2025. g. to kultivē LTV "Panorāma".]

Nevar gribēt, lai tauta lieto Terminolōģijas komisijas radījumus un neradījumus, ja 2016. gadā pasaulē laisto līdz 2024. gadam sadzirdējusi un apguvusi tikai minoritāte: tulkotāji, redaktōri, datōristi (un nebūt ne visi).

• "roitāz"

Šveicietis ar vācisko uzvārdu Reuter, kas ir arī latviešiem (Reiters), pirms pusotra gadsimta izveidoja organizāciju, kam eirōpieši uzticas līdz šai baltai dienai – Reitera aģentūru. Latviešu presē šī ziņu (ilgus gadus – telegrāfa) aģentūra dažādos laikos tā arī dēvēta. Kārtīgos izdevumos tas turpinās. Citreiz rakstīts tikai vārds Reiters vai nelokāms oriģināls Reuters, vai latviski Reuters, kas locīts. Jaunieti, kam augstskola nav paguvusi iemācīt visu – uzticies L. Ceplīša norādījumiem un MK noteikumiem, kas iedrošina vācu eu atveidot ar latviešu ei! Kad runā angliski, cieni arī britus, kas paturējuši vāciskajai līdzīgu izrunu /ˈrɔɪtərz/!

• "šaize" 

Vācu valodas pratēja ausīm savādais [z] ir radies latvieša artikulācijas orgānos (tāpat, kâ piepeši vietā mēdz būt piepeži). Lieto gan arī aizguvuma devējas valodas vārdam atbilstošo korekto šaise.

Savādi arī tas, ka slenga vārdnīca skaidro tā leksisko nozīmi. To taču vairāk lieto ar emocionāli ekspresīvu vēstījumu! Vārdnīca varētu arī norādīt, ka tas tiek lietots "izsauksmes vārda nozīmē" (tāpat, kâ tiek lietots vārds velns). 

Ja lamājas vāciski, tad – ar glanci.

•  "priežu rieksti"

Parasto priežu sēklas kulinārijā īsti neder, bet pīniju sēklas – gan, tāpēc tās pielīdzina riekstiem. EN pine nuts ir LV pīniju rieksti. Pie mums tie veikalā grūti sameklējami, bet lakšu, gārsas, pieneņu lapu vai nātru pesto var lieliski sagrūst kopā ar t. s. "ciedru riekstiem". Tie gan ir nevis īstu ciedru, bet Sibīrijas ciedrupriežu sēklas, kas no Vidusjūras pīniju sēklām atšķiras pēc formas un aromāta un neietilpst tajā pašā muitas tarifa pozīcijā, kur pīniju rieksti. Bet "priežu riekstu" nav (varbūt vāveres uzskata citādi).

•  "humoss"

Humuss ir vērtīga trūdzeme. To netirgo pārtikas lielveikalos, kur tagad parasti nopērkams hummuss – turku zirņu un sezama biezenis. Gadās, ka šos vārdus sajauc. Bēda nav liela, kamēr nesajauc pašus produktus. Bet kā MLVV lingvistam gadījies "humoss"? Parasts lingvists ne Eirōpas, ne Tuvo Austrumu valodās neatrod līdzīga vārda, kas varētu būt aizguvuma avots. Tajās vārda beigās ir -us, bet m[m] vārda vidū runājams īsi vai gaŗi pēc katras valodas paraduma. Arābu valodā, no kuras šis internacionālisms ceļas, mm ir izteikti garš.

•  "lambordžīnī"

Auto marka "Lamborghini" arī angļu valodas runātāju vidū reizēm tiek izrunāta ar "dž", jo burtu G parasti tā izrunā I un E priekšā. Skaņa "dž" laikam izklausās "itāliska". Bet tas nenotiek izglītotā sabiedrībā. Angļu vārdu spaghetti taču nemēģina izrunāt ar "dž". Šajā gadījumā latvieši klausās ne tikai cits uz citu, bet arī uz neizglītotiem anglofoniem. 

Skaidri redzams, ka burts H (ko itāļi neizrunā) aiz G pielikts tālab, lai lasītājs tur neteiktu "dž". Līdzīgi ir ar itāļu chi un che, kas izrunājami un atveidojami ar K (nevis Č).

Ir jau vēl... 😕