Tulkošanas "folklōrā" ir gan labdabīgas anekdōtes ar alošanos vai pārpratumu, gan ļaundabīgi viltusdraugi un grūti izskaidrojami "kolektīvi" pieņēmumi.
Neprasmīga EN-LV tulkošana vairs nav viena – divvalodībā izplatās arī nejēdzīga runāšana un sacerēšana un pat aplamu norādījumu bārstīšana.
Tālāk īsi aplūkotas vairākas savādības, kuŗu saknes galvenokārt meklējamas nespējā savos garīgajos procesos nošķirt avotvalodu no mērķvalodas.
- desmitgade un "desmitgadēm"
- kapacitāte
- "blæk hauks"
- "apkaimes"
- komisāri
- "Eiropas Komisijas prezidents(-e)"
- "emisijas"
- "por·šē"
- transversāls
- "prioritizēt"
- "minimizēt", "līdz minimumam samazināt"
- versija
- "ofiss"
- pakotne
- "ilgtspējība"
- "suņu meitene"
Tā var būt meitene, kas noņemas ar suņiem. Ja runā par suni, tad ir saprotams, ka ar to humōristiski apzīmē kucīti. Taču ne mazums eirotautiešu uzskata par progresīvu pienākumu latviešu valodā ievazāt angļu valodas problēmas. EN bitch nozīmes maiņa par sliktu 'kucei' un par labu 'draņķei' dažiem liek vairīties no LV vārda kuce tiešās nozīmes. Lamājoties (un tulkojot EN bitch kā lamuvārdu) LV saka kuņa, bet son of a bitch ir suņabērns vai, pavisam nikni, kuņas bērns. Sieviete, par ko EN saka bitch, LV ir maita. Bet bez kārtīgas kuces nebūs arī kucēnu. Nav dzirdēts par suņu sievietēm, vīriešiem un zīdaiņiem.
- "iekštelpas"
- "šis ir labi"
EN this var lietot izteikuma ievadā (bez lietvārda), kur LV lieto tas. Kādi švauksti un švaukstenes saka, piem., "šis man patīk", cenzdamies elkvalodai tuvoties pat fonētiski – vēl tik jāievieš starpzobeņi ("svepstskaņi", kā tos nosaucis J. Dravnieks). Norādāmā nozīmē problēmu nav: EN this vs. that tajā pretstata tāpat kâ LV šis :: tas.
- "kvinoja"
Neticami, ka angļu valodas dievinātāji tik slikti to prot. Vārdnīcās neskatās, fonētisko alfabētu nesaprot. Atgādināsim, ka EN quinoa [ˈkiːnwɑː] LV ir kinoja. Ļoti līdzīga ir attiecīgā vārda rakstība un izruna franču, vācu un spāņu valodā, caur kuŗām tas nāk no kečvu kinua. Nevienā no tām nav izrunas ar [kv]. (Varētu apspriest kādas kontaktvalodas ietekmētu i pagarinājumu, bet nevajag.)
- "saldie kartupeļi"
Saluši kartupeļi nudien ir salkani. Tos var izbarot tiem, kuŗi par "saldajiem kartupeļiem" dēvē batātes. Viņi laikam nav lasījuši nevienu aizjūŗas ceļojumu stāstu, nevienu solīdu pavārgrāmatu. Un tad – piedāvāt viņiem batātes, lai redz, ka tās nav saldi kartupeļi. Batātes pat nepieder pie nakteņu dzimtas. Nav arī "kartupeļu batāšu", kā vienā otrā ēstuvē apzīmē cietē apviļātus fritētus batāšu salmiņus.
- "ir atbildīgs"
- "pārraksta vēsturi"
- "romi"
- "bor·žōmī"
- "ka·lē"
- finanšu
Pietika publiskai valodniecei publiski izskaidrot, ka tagad vairs nav finanču, kâ miera laikā, un finansu, kâ krievu laikā, bet ir finanses ar š daudzskaitļa ģenitīvā (finanšu), lai lietojums strauji uzlabotos. Taču pareizo formu sāka nepareizi spraust īpašības vārda finansiāls vietā, pat tulkojot angļu vārdu financial. Piemēram, ja jums ir grūtības ar finansēm, tās ir jūsu finansiālās grūtības. Tās nav finanšu grūtības. Krīzes un problēmas mēdz būt saimnieciskas, finansiālas, sabiedriskas utt.
- "deža·vū"
To pievienojam buķetei, pabalstot kādas tulkotājas izteikumos feisbukā. Tas nāk no FR déjà vu, kas nozīmē ne tikai burtiski 'jau redzēts', bet arī psiholōģisku parādību, kad liekas, ka noritošais jau agrāk piedzīvots. Parasti šo gallicismu ne tikai lieto nepareizi pēc satura, bet arī neprot ne uzrakstīt, ne izrunāt. Anglofōni (varbūt kādas masu kinofilmas iespaidā) to izrunā /deɪ.ʒɑːˈvuː/, bet franči savā valodā saka /de.ʒa vy/ (tā jāizrunā, ja grib to iepīt latviskā izteikumā). Bet lietotāji vaļā muti klausās cits citā, nevis frančos. Folklōra būtu 'tautas zintis', bet te laikam var runāt par mutvārdu piesārņojumu.
- "kļuva emocionāls"
- "kiū desmit" un "kjuārkods"
- "roitāz"
- "šaize"
- "priežu rieksti"
Parasto priežu sēklas kulinārijā īsti neder, bet pīniju sēklas – gan, tāpēc tās pielīdzina riekstiem. EN pine nuts ir LV pīniju rieksti. Pie mums tie veikalā grūti sameklējami, bet lakšu, gārsas, pieneņu lapu vai nātru pesto var lieliski sagrūst kopā ar t. s. "ciedru riekstiem". Tie gan ir nevis īstu ciedru, bet Sibīrijas ciedrupriežu sēklas, kas no Vidusjūras pīniju sēklām atšķiras pēc formas un aromāta un neietilpst tajā pašā muitas tarifa pozīcijā, kur pīniju rieksti. Bet "priežu riekstu" nav (varbūt vāveres uzskata citādi).
- "humoss"
Humuss ir vērtīga trūdzeme. To netirgo pārtikas lielveikalos, kur tagad parasti nopērkams hummuss – turku zirņu un sezama biezenis. Gadās, ka šos vārdus sajauc. Bēda nav liela, kamēr nesajauc pašus produktus. Bet kā MLVV lingvistam gadījies "humoss"? Parasts lingvists ne Eirōpas, ne Tuvo Austrumu valodās neatrod līdzīga vārda, kas varētu būt aizguvuma avots. Tajās vārda beigās ir -us, bet m[m] vārda vidū runājams īsi vai gaŗi pēc katras valodas paraduma. Arābu valodā, no kuras šis internacionālisms ceļas, mm ir izteikti garš.
- "lambordžīnī"
Auto marka "Lamborghini" arī angļu valodas runātāju vidū reizēm tiek izrunāta ar "dž", jo burtu G parasti tā izrunā I un E priekšā. Skaņa "dž" laikam izklausās "itāliska". Bet tas nenotiek izglītotā sabiedrībā. Angļu vārdu spaghetti taču nemēģina izrunāt ar "dž". Šajā gadījumā latvieši klausās ne tikai cits uz citu, bet arī uz neizglītotiem anglofoniem.
Skaidri redzams, ka burts H (ko itāļi neizrunā) aiz G pielikts tālab, lai lasītājs tur neteiktu "dž". Līdzīgi ir ar itāļu chi un che, kas izrunājami un atveidojami ar K (nevis Č).
Ir jau vēl... 😕


