relevants

Tas nav "elefants", bet tas nav arī "elegants". Ar to jārīkojas lietišķi.

Vārdiņš relevants uzņemts Svešvārdu vārdnīcā, apzinoties, ka angļu tekstos tas ir bieži sastopams un ar to jārēķinās: 'tāds, kas noteiktā laikā, vietā vai aspektā ir svarīgs, nozīmīgs (kam)'. 

Nemēģināsim gan uz tādas definīcijas pamata būvēt gudru runu. Lai šo vārdu lietotu, tas jāizprot un jāizjūt. Ja nesanāk – paliksim vārdnīcā doto savienojumu relevanta informācija un relevants dokuments (un kontekstuālu sinonīmu) robežās.

Atšķirība starp relevants un attiecīgs ir tāda, ka relevantais ir kādā lietā īsti iederīgs un izmantojams, bet attiecīgais var būt ar lietu saistīts un tai atbilstošs, taču nerelevants, kad neattiecas uz lietas būtību vai neatbilst tās saturam, nav vajadzīgs un piemērīgs tās atrisināšanai. 

Ir ieteikti EN relevant kontekstuāli tulkojumi būtisks, svarīgs, aktuāls u. c. Salikums of relevance tiešām var nozīmēt 'ar nozīmi'.

Bet relevants ir 'tāds, kas attiecas uz [aplūkojamo] lietu'. Relevanto analizē, izmanto, citē, bet nerelevanto atmet. Vislabāk šis vārds der pētniecībā un jurisprudencē.

Tulkojot EN tekstu, kuŗā ir vārds relevant, ir jāpārbauda, vai tas specifiski lietots minētajā nozīmē jeb vai tur būtu derējis cits EN vārds, kā respective, appropriate, pertinent, applicable v. c. Otrā gadījumā tulkojumā nevar būt LV relevants.

Neskaidru EN relevant gandrīz vienmēr var tulkot ar attiecīgs šā LV vārda paplūdušās nozīmes dēļ. Tādēļ reizēm nopietni ieteikts LV vārdu relevants nelietot nemaz.

Profesionālo (atalgojamo) tulkotāju tas gan neapmierina, ja viņš jau sapriecājies, ka tagad "atļauts" EN relevant mašināli "tulkot" ar LV relevants.

XX gs. 30. gados šis vārds ne reizi vien lietots juridiskā presē, bet 60.–70. gados pie latviešiem Amerikā uzskatīts par "modes" vārdu (acīmredzot par angļu valodas ietekmi). Latvijā gs. otrā pusē izmantots pavisam maz.

Tam ir sava īpaša nozīme.

orientācijas problēmas

Kāds prātnieks bija sataisījies apgāzt zemeslodi – viņam tikai trūka atbalsta punkta.

Mazāk ambiciōzajā tulkotāja darbā var palīdzēt skata punkts. Ar tā atbalstu izvēlas vārdus vai kaldina jaunus. 

Izcila tulkotāja reiz noskaitās, ka ar vārdiem piekraste, nokraste un pakraste nevar atveidot EN offshore, jo LV runātājs vienmēr skatās uz mežu, un tapa atkraste – josla jūŗā, kur izbūvētās spēkstacijas apzīmē ar ģenitīvu atkrastes (at krastu 'nost, prom no krasta'). 

Vai piekrastes vējparks ir "sauszemes vējparks"? Ir, ja skatās no slapjuma, bet pie lietpratēja izrādās, ka krasta (EN onshore) vējturbīnām ir īpaša konstrukcija un vieta: “tieši novietojuma dēļ tās sauc par piekrastes vējturbīnām, nevis tādēļ, ka tās izvietotas uz cietzemes”. Skata punkts tātad nav jūŗā. Iekārtas atrodas krasta tuvumā, nevis jebkur kontinentā.

Sinonīmi nav sauszeme un cietzeme, lai kā pūlētos LLVV un MLVV. To rāda Tēzaura piemēri: Viskūžu salu no cietzemes.. atdala tikai šaura ūdens strēmele, ko vietējie iesaukuši par upi. Kad biju atkal uz cietzemes, paskatījos atpakaļ uz salu ar milža pili. Regulāra prāmju satiksme savieno Kihnu salu ar cietzemi. Salu var apzīmēt par sauszemi, sevišķi pēc peldēšanas, bet ne par cietzemi.

Miers virs zemes. Tomēr virszemes darbības un iekārtas, kā rāda desmits piemēru vārdnīcās un pārdesmit termini.gov.lv, tiek saprastas kā pretstats apakšzemei (ME: die Erdoberfläche; die Erde (als Gegensatz zu apakšzeme, das Unterirdische)). Aviācijā virs zemes notiek gan gaisa, gan zemes darbības, tāpēc pēdējās nevar diferencēt kā "virszemes". Nav pazemes aviācijas, kam pretstatīt. Pazemes un virszemes daļas ir augiem, būvēm un ūdeņiem.

Kad Dieva Gars lidinājās pa ūdeņu virsu (Glika komandas interpretācijā), tas nesērfoja (nebija kontakta). Sakaros turpina pastāvēt zemes apraide no torņiem, kas ir uz zemes, tā nav "virszemes" (sakarnieki to tā nesauc).

Sakaru iekārtas dabū apzīmētāju EN land, ja atrodas uz zemes, kas ir pretstats jūŗai. Skata punkts ir jūŗā, kur tiek nodrošināti kuģu sakari, bet sakaru stacijas mēdz būt uz zemes.

Arī jūŗas kājnieki nestaigā pa ūdens virsu. Tos izmet uz zemes, un sākas "ballīte".

puse no vienas puses

Ir četras debespuses un virzieni starp tām, kā ziemeļaustrumi (Baltijas somiem tās ir debespuses ar atsevišķu nosaukumu – viņiem debespuses ir astoņas), reizēm vēl smalkāki (kā ziemeļziemeļaustrumi). Kad kādu sūta uz visām četrām debess pusēm, tad sūta nenoteiktā promvirzienā.

Aritmētikā katras vērtības puses ir divas, to nostiprina anekdōte par lektōru, kuŗš skandējis: "Puses ir pilnīgi vienādas! Bet lielākā puse no jums to nav sapratusi." Divas puses ir visam, ko izdala ar 2.

Saistību tiesībās ir vienpusējs, divpusējs vai vairākpusējs līgums, kam vajadzīgas puses, kas gan faktiski ir subjekti vai persōnas. Tās atnāk katra no savas puses un nolīgst tā, ka tik ar laušanu var vaļā dabūt. Persōnas, kas nav līguma puses, bet ar kuŗām pusēm izveidojas attiecības, ir trešas persōnas. 

Tiesībspējīga fiziska vai juridiska persōna var būt par pusi tiesā (civilprocesā – par prasītāju vai atbildētāju). Persōnas, kas iestājas tiesas lietā, ir trešas puses.

Ir starptautiski daudzpusēji traktāti, konvencijas un nolīgumi, kur pulcējas puse pie puses. 

Un ir arī no pusēm sastāvošas organizācijas dalība līgumsaistībās no vienas puses ar savām pusēm. Kā apzīmējamas tādas "apakšpusītes"?

Skaidrību palīdzējusi viest cienījama juriste un tulkotāja:

Tādi līgumi ir tā saucamie jauktie līgumi, un neskatoties uz to, ka politisku apsvērumu dēļ tiek teikts, ka Eiropas Kopiena un tās dalībvalstis, no vienas puses, un Kanāda, no otras puses, parakstīja nolīgumu .., juridiski tas tik un tā ir daudzpusējs līgums, kur katra dalībvalsts atsevišķi – ES atsevišķi un attiecīgā trešā valsts atsevišķi – ir līguma puse.

Ja ES būtu ekskluzīva kompetence, tad dalībvalstu nevajadzētu. Ja dalībvalstis piedalās līguma noslēgšanā, tad konkrētās jomās, ko skar līgums, ES trūkst kompetences un, lai gan politiski ES un dalībvalstis ir vienā laivā, juridiski katra ir pati par sevi un līgums pat nestāsies spēkā, kamēr visas dalībvalstis to nebūs ratificējušas saskaņā ar saviem iekšējiem tiesību aktiem.

Tāpēc nekādas "pusvalstis", "apakšpuses" vai "pusdalībnieces" šeit nederēs.

Un kā tādu jauktu pusi aprakstīt?

No variantiem nolīguma ES pusē ietilpst / pusi veido Savienība un tās dalībvalstis // no ES puses nolīguma dalībnieces ir Savienība un tās dalībvalstis vislabāk man patīk pirmais, bet peļami nav arī pārējie, un tas, ka priekšroka ir terminam puse, nenozīmē, ka dalībnieks nemaz nav lietojams, it īpaši situācijās, kur politika savijas ar tiesībām un ir jānodala side no party.

EN side un part var būt viens otra sinonīmi puses nozīmē (kas gan nav precīzi), bet EN party var būt apzīmējama par dalībnieci (vai [dalības] valsti, [dalības] organizāciju u. tml.).

ŽALGIRIS KAUNAS?

Par mums tam nav jākaunas. Jā, valodiņa mums konspektīva un piebārstīta ar teitonismiem, bet tā nav liela skāde. Esam nodzīvojušies līdz 5 locījumiem (un divu reliktiem), un daudzus lietvārdus nevīžojam locīt vispār. Leišiem oficiāli nelokāmi tikai daži vārdi, kā meniu, jidiš, šou, Makao, Peru.

Tagad kādi latvieši pie tam iegājuši nelocīšanas fāzē, kur pat fabrikas „Laima” un cepumu „Selga” nosaukums paliek nominatīvā. (Tas gan muļķīga pieņēmuma dēļ.)

Bet laikam nav daudz tādu, kuŗi nespētu pateikt „Kauņas Žalgiris”.

Atveseļošanu sāksim ar atskatu.

Literārāk būtu „Žaļģiris”, reizēm tā lieto. Vēl labāk – „Žaļģire”, atsaucoties uz vietu, kur Vācu ordenis zaudēja Tannenbergas kaujā (pie Grīnfeldes, kas latīniskā Grunenvelt dēļ pārveidota par „Grīnvaldi” un XIX gs. romantismā pārtulkota LT Žalgiris). Bet basketbōla klubs pie mums tiek apzīmēts vīriešu dzimtē. Varbūt tāpēc, ka žalgiris var nozīmēt mežu vai silu. 

Ne visi leišu nosaukumi bijuši tik viegli saprotami latviešiem kā „Lietuvos Rytas”, un ne visi latviešu nosaukumi bijuši tik viegli saprotami leišiem kā „Latvijas Bērzs”. Bet nelocīt un neadaptēt vārdus gan nevienam nenāca prātā: TTT apspēlēja Kibirkšti (LT kibirkštis 'dzirkstele'), VEF zaudēja Žalgirim, ASK – Statībai (LT statyba 'celtniecība', „Celtnieka” analōgs). 

Ar leišiem mums ir valodiska radniecība, un atļaujamies vārdus „lokalizēt”. Ja uzvārds ir Vanagas, otriem tas ir Vanags, un tāpat otrādi – Vanags ir Vanagas (runājams ar [ā]). 

Uz tāda fōna lokāms ticis arī igauņu „Kalevs” (jau Igaunijas laikā), pat Narvas „Krenholma” ieguva galotni un deklināciju (Padomijā spēlēja hokeju II līgas rietumu grupā).

Viegli izlokāmie vārdi locījumu formās bieži nonāca krievlaiku sporta ziņās. Locīti tika krievu u. c. nosaukumi, kuŗu jēga bija skaidra, kā „Avangards”, „Lokomotīve”, „Spartaks”, „Traktors”, „Kristāls”, „Elektrons”, „Salavats Julajevs”, sarunvalodā arī „Ķīmiķis” (Voskresenskas un Grodņas „Himik” hokejkomandas presē netika apgrūtinātas ar latviskojumu, atrunājoties, ka jukšot ar „Ķīmiķa” futbōlkomandu Latvijā), „Molots” 'āmurs'. „Stroiteļ” 'celtnieks' sarunvalodā bija Stroīķeļs. 

Rīgas „Dinamo” hokeja komandas sūrais pretinieks ACSK (Maskavas „CSKA” nosaukums tika atveidots) sarunvalodā iemantoja mīļvārdu Ciska.

Nosaukumus, kas atgādināja nelokāmus sugasvārdus, kā „Torpedo” vai „Dinamo”, tomēr parasti nelocīja. Trūka locīšanas kampaņas. Netika pārņemtas arī ģeogrāfisko nosaukumu lokāmās formas, kas bija iestrādātas ģeogrāfiskajā vārdnīcā „Pasaules zemes un tautas”, kuŗa iznāca 1978. gadā.

Tas ir mazspējīgi. Ja saka „Torpedo” „Dinamo” nespēj uzvarēt, arī teicējs var pēc brīža nesaprast, ko pateicis.

Bet „vienkāršās tautas” – tautas gudrākās daļas – mēle bija lokana. VEF (komandas, reizēm arī rūpnīcas akronīms) pārveidojās par VEFu, vefu vai vefiņu. „TTT” (tētētē) kļuva marka par sevi (lai gan „trests” bija kļuvis par „pārvaldi” TTP). Arī ASK tika saukts pa burtam, retu reizi bija dzirdams Asks.

30. gados „Sporta Pasaulē” lielo burtu saīsinājumiem reizēm likts apostrofs ar locījuma galotni: ŪS'am, ASK'u. Bet „Latvī” rakstīts ASKs bez apostrofa (1932, vēl vecajā drukā).

Par pēdiņām šoreiz mazāk, bet tāds „VEF” jāliek pēdiņās. Kad ar to vēl saprata rūpnīcas „VEF” basketbola komandu, arī tad jau bija jāliek tāpēc, ka simbōliskais „VEF” neatspoguļoja rūpnīcas oficiālo tiešo nosaukumu. Simbōlisks tas bija arī tādā ziņā, ka atgādināja Latvijas laiku.

Vefs vai Vefiņš bez pēdiņām – personizēts tas netiek, varbūt desimbolizēts. Pēdiņās to lika, rādot, ka nosaukums nav gluži literārs. Bet stabilas iesaukas nav jāliek pēdiņās. Tas arī nav sugasvārds kā mēness, saule, gaiss vai ūdens, lai to rakstītu ar mazu burtu.

Svešzemju klubu vai komandu nosaukumus var adaptēt, atveidot vai pat tulkot. Tā atveidota Minhenes „Bavārija”, Menhengladbahas „Borusija” (netiek saistīta ar Prūsiju) u. c. Tas atvieglina saziņu. Arī tad, kad runājam par „Čelsiju”, „Astonu” vai „Evertonu”, mūs pirmām kārtām interesē komanda, tikai tad vietas un lietas, kas slēpjas nosaukumā. 

Komentētāji un reportieri (atreferētāji) pareizi veido vārdu monacieši (4 „Google” uzgājumi) – vispirms Monako padara lokāmu (Monaka), tad pieliek izskaņu -ieši. Tā norāda uz piederību vietai vai klubam (liverpūlieši, mančestrieši, romieši; dinamieši, spartakieši utt.). 

Ja vienības nosaukums viegli atminams, tās dalībniekus var paaugstināt: „Celtnieka” spēlētāji ir celtnieki, „Pieno žvaigždės” vai „Crvena Zvezda” – zvaigznes. Tie reizē ir rīdzinieki, pasvālieši vai belgradieši. "Kaleva" meistari ir kalevdēli.

Tagadējā Žaļģiŗa pretiniekus var atšifrēt. Efesa ir sengrieķu pilsēta Anatolijā vai turku alus – bet mums pietiktu ar vienību „Efesa”. Ar Fenerbahči viss ir skaidrs (vieta –Fenera). Ολυμπιακός var saukt par Olimpiešiem kluba pamatos likto ideju dēļ. Telavivas komanda atsaucas uz kaŗotājiem Makabejiem. Vilērbana ir Lionas priekšpilsēta ar izcilu sporta biedrību ASVEL un sportistiem asveliešiem. Basku zemes (latinizēti „Baskonija”) galvaspilsēta Vitorija-Gasteisa apvieno nosaukumu 2 valodās, bet basketbōlistiem jābūt gataviem, ka viņus pieskaitīs pie baskiem. Tajā pašā turnīrā ir arī virtuōzi, partizāņi un albieši/albīņi, kas uzprasās uz tādiem vai līdzīgiem nosaukumiem, un skaidri bavārieši, barselōnieši, milānieši, atēnieši un parīzieši. 

Laiks pierast. Kas zina, kādudien Vefiņš dosies Žaļģirim talkā un šie vārdi būs jāloka vēl biežāk.

Nobeigumā jāpiemetina, ka teiktais attiecas uz valodas attīstību brīvā latviskā vidē un neskaŗ klubu, sponsōru vai komandu oriģinālnosaukumus vai latinizējumus oficiālā saskarē. Tajā pat īpaši jāsargās pieļaut ko nesolīdu.

Piemēram, baltkrieviem ir pilsēta, ko rutēniski sauc Hrodna, un sporta klubs „Ņoman”, kas nes upes vārdu. Pilsētas un upes nosaukuma atveidē var būt gan tradīcija (Lielais pasaules atlants: Grodņa; upe reizēm Ņemana), gan inerce. No otras puses, baltkrieviem un poļiem nav jācieš no lielkrievu šovinisma. Ko tad darīt? Kamēr iespējami tikai kultūras tālsakari, jāskatās, lai šie vārdi netiktu putroti ar citādiem apzīmējumiem. Pat ja upi visā gaŗumā saucam leišu modē par Nemunu, baltkrievu klubs nebūtu nejauši nosaucams „Nemunas”.

Ja upi sauktu par Mēmeli, tā juktu ar mūsu Mēmeli. DE Memel cēlies no līdzīga kuršu vai prūšu vārda un tāpat saistās ar mūsu vārdu mēms. Tās ir klusas upes. Mūsu Mēmeli leiši sauc par „Mēmelīti” (LT Nemunėlis).

Pašreizējā rutenizācijas sajūsma liek prognozēt, ka pilsēta varētu latviski saukties Hrodna. Varētu apsvērt arī PL Grodno. Kas zina.

hrivņa un golodomors

Latviešu valodas eksperti pieņēmuši 2 atsevišķus lēmumus par vārdiem "hrivna" un "holodomors".

Par pirmo Vikipēdijas lapās atrodami:

• ukraiņu vārda rakstība гривня,
  
• izrunas apraksts Starptautiskajā fonētiskajā alfabētā [ˈɦrɪu̯nʲɐ],
• audiodatne upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/e/e7/Uk-гривня.ogg. 

Te forvo.com lapa, kur šo vārdu izrunā vēl 4 ukraiņi: гривня pronunciation: How to pronounce гривня in Ukrainian.

No tā sanāk hrivņa, ar ņ. Pēc LV likumības burtus iv tādā pozīcijā izrunā [iu].

Tas pats sanāktu arī no angliskojuma EN hryvnia. 

Nav zināms, kādos akadēmiskos vai administratīvos augstumos saklausāms "hrivna" (ar [n]). 

Aizgūstot ukraiņu vārdus, ir pareizi ievērot kārtību, kas izstrādāta ukraiņu īpašvārdu atveidei: Г ("balsīgs H") atdarināms ar mūsu H, Ґ ("G") – ar mūsu G, Х ("H") – ar mūsu H. Balsīguma nesakritība ir maza bēda, un latvieša auss var Г uztvert par īpašu H. Par attaisnojumu lai minam Г neskaidro, variatīvo izrunu, kā arī mūsu H variativitāti. 

Ja  a i z g ū s t a m  vārdus. Bet vārds nav jāaizgūst no jauna, kad ar mazliet atšķirīgu vārdu (to pašu vārdu citādā veidā) pazīstams jēdziens vai objekts paliek vecais. 

Golodomoru sarīkoja lielkrievi. Maskaļi. Ar to "slavens" kā genocīds, tā maskaļi. Tas nav ukraiņu pasākums. Turklāt tiem, kuŗi lielkrievu valodu praktizē, holodomors asociējas ar salu, nevis badu. Tas izklausās pēc cita maskaļu nozieguma – cilvēku saldēšanas Kolimā, Vorkutā u. c. 

Grivna savukārt zināma no tā laika, kad to sāka lietot Kijevas Krievzemē*. Kad izveidoja Ukrainu, vārds grivna atguva aktualitāti kā naudas vienība. Līdzīgi tagad; grivnas simbols ir ₴, trīsburtu kods – UAH.

Grozot vārdus, tiek grozīta vēsture, izglītība un sajēga.

Nav vajadzīgs diferenciēt "hrivnu" no grivnas (ir tikai ukraiņu grivna), vēl mazāk – "holodomoru" no golodomora. 

Pat sengrieķu vārdu klasiskošana latviešos neieguva atsaucību. Mums der Ēzopa valoda un Edipa komplekss.

Lai nu paliek grivnas, Dņepra un borščs, kā tos pazīstam un kā tie mums ir gana ukrainiski!

* Par krieva vārdu mazliet šajā rakstiņā. Tā kā ar to daudz esam apzīmējuši austrumu un dienvidaustrumu kaimiņus, tas nav nepareizs arī attiecībā uz vaŗagu veidojumu senāko austrumslāvu pārņemtajās zemēs.

LVEK

Solītās pārdomas par dažiem Latviešu valodas ekspertu komisijas (LVEK) pēdējos gados apstiprinātiem vai skatītiem apzīmējumiem.

• izglītojamais pārtaisāms par izglītības guvēju
  

Bet tas ir juridisks, nevis pedagōģisks termins. Izglītojamais ir statuss, kādā nonāk katrs, ko izglīto. Nekas neliek to raut ārā no Vispārējās izglītības likuma. Vispārējā pamatizglītība (9 klases) ir obligāta, tāpēc divdabja forma ir vietā.

LVEK aizkavējusies par ceturtdaļgadsimtu. Vai tad likums un tā termini izzīsti no pirksta? Nē, tie 90. gados izpīpēti Izglītības un zinātnes ministrijas Stratēģiskās plānošanas departamentā.

Varbūt kāds vēlas sev patvaļīgi pielāgot kādu apzīmējumu (kā atvietojamais, izliekamais, pārstāvamais, cietušais) no Civillikuma? Vai kādu statusu no Krimināllikuma (kā apsūdzētais, aizdomās turamais, noziedzīga nodarījuma izdarītājs, notiesātais)? Visādi gadās. Bet tas jāatstāj likumsargu ziņā.

Un nav jāuzņemas likumdevēja pienākumi.

• izmērs par spīti valodas kultūras entuziasmam
  

Vārds izmērs visbiežāk atspoguļo vienu no dimensijām, kas ir gaŗums, platums un augstums (var būt biezums, dziļums), riņķim – diametrs. Valodas kultūra neļauj apģērba vai apavu lielumu identificēt ar "izmēru" pat tad, kad lielumu nosaka pēc viena izmēra (viena parametra).

"Arguments" vārda izmērs izvēlei – tā tas esot Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā. Tiešām,  MLVV to aizņēmusies no Latviešu literārās valodas vārdnīcas. Būtu tad pielikusi stilistisku ierobežojumu vai tai raksturīgo lietošanas pamācību, kas parasti ir ierobežojums un aizliegums.

Labs ražotājs uzrāda vismaz 2 kurpju pāŗa izmērus: gaŗumu un platumu. Bet standartizētu lielumu nevar saukt par "izmēru". Ja zābaka lielumu 43 izprot kā gaŗumu, tas ir nozīmes pārnesums. Reizēm šī nozīme tiek pārnesta arī uz vārdu numurs ("43. numura zābaks").

Vai maz vajag jautāt tādiem "izmērotājiem", kādās mērvienībās un ar kādu mērrīku viņi to izmēru mērī? Neko tādu viņi nedara. Viņi tikai atdarina maskaļu vārdu razmer.

Apavu svarīgāko izmēru – liestes gaŗumu – mērī un izsaka štihos (angliski Paris points). Viens štihs ir 2/3 centimetra. Apģērba gabalu raksturo valkātāja krūškurvja, vidukļa vai gūžu apkārtmērs un paša priekšmeta platums zem "padusēm" resp. piedurknēm, reizēm kakla apkārtmērs, staras gaŗums u. c. centimetros vai collās. Tā var labi atrast vajadzīgo lielumu dažādās sistēmās. Bet tādos "izmēros" kā M vai L gan mērījumi nav saskatāmi – jo tie ir lielumi.

• maori, un nekādi māori

Irōnija. Tā diendienā sakām. Ar gaŗu ō kā parasts finālē -ōrs tādos vārdos kā motōrs un traktōrs. Ļoti ļoti iesīkstējusi tradīcija. Maorus var aizskart pārsaukšana par "māoriem". Irōnijas beigas.

Irōniskā kārtā maori savu nosaukumu maoru valodā raksta māori. Dažās austronēziešu valodās, kas ieguvušas oficiālas valodas statusu, gaŗumzīmi lieto tā, kā latviešu valodā.

Mēs esam pret mainīšanu mainīšanas pēc un par tradīciju. Mēs esam par ieilgušu kļūdu izlabošanu. Kad esam par, kad – pret uzlabošanu?

• "Mēdemciems"

Vārda izcelsmi un saistību ar persōnām vai objektiem var pētīt un aprakstīt, vārdu nebojājot.

Būtu traki, ja ievajadzētos, piemēram, Līvbērzi pārtaisīt par "Līvenbērzeni" utt., lai nosaukums atspoguļotu Līvenus un Bērzes upi.

Labot vajag kļūdas.

Vietvārdu datubāzē 07.10.2024. parādījušās "pēdējās izmaiņas" – nav redzams, kas mainīts, taču ieraksts "Mēdema purvs" (ar norādi uz LĢIA lēmumu) disonē ar Medema purva nosaukumu citos laikabiedru avotos.

Rodas jautājumi:

1. Kā jūs zināt (pretēji rakstu avotiem), ka Medemus konsekventi sauc par Mēdemiem? 
2. Vai noraidāt vārda Medempurvs izcelsmi no vārda medene (n>m p priekšā) kādā no tā nozīmēm, kas attiecas uz augu, kukaini vai putnu? 
3. Kam par godu Baložos, kas izveidojušies pēc kaŗa, nosaukta Medema iela, kas ved uz purvu?

• humanitārajam nebūt humānam

2022. gada 13. aprīlī (sēdes protokola Nr. 4): "Eksperti atbalstīja viedokli, ka latviešu valodā saglabājams vārdu "humāns" un "humanitārs" nozīmju šķīrums (saskaņā ar latviešu valodas, nevis citu valodu tradīcijām)." 

Labi! Ja humanitāras darbības konsekventi sauc par humanitārām un humānas par humānām, tad nozīmes tiek šķirtas. Ja humanitāro tiesību, humanitāro attiecību apzīmēšanai lieto vārdu humāns, tad nozīmes tiek jauktas. 

Sajaukts tika 80. gadu beigās. (Par to sīkāk šajā ziņā.)

Kļūdas jālabo, nevis jātaisnojas ar pseidotautiskiem argumentiem par "tradīcijām", kas sākušās vakar vakarā.

• "komisija atbalstīja skaitļa vārda trešais noteiktās galotnes lietojumu visos locījumos"
  

Jautājums uz LVEK galda nonācis pārpratuma pēc. Problēmas nebūtu, ja pirms ceturtdaļgadsimta Tulkošanas un terminolōģijas centrā nebūtu parādījusies locīšanas tabula, kur formas ar noteicamo vai nenoteicamo galotni nenoskārsta mērķa labad diferencētas pa locījumiem. Par tādu praksi izcils valodas pētnieks reiz izteica minējumu, ka tā varētu būt saistīta ar paplašinātās galotnes aizstāšanu ar nepaplašināto; tas ir tuvu, taču faktiski aizstāta tiek noteicamā galotne (ar nenoteicamo).

Tam ir izskaidrojums: TTC plaši sastapās ar angļu vārda third izmantojumu salikumos a third country/state (un franču un pays tiers) un a third party, kuŗu tulkojumā vārds trešais lietojams īpašības vārda nozīmē, līdz ar to pieņemdams gan nenoteicamo, gan noteicamo galotni – visos locījumos, kā prasa situācija. Par to arī šajā ziņā.

Mūsdienīgā vārdnīcā trešs ar minētajiem raksturīgajiem savienojumiem būtu uzņemts atsevišķā šķirklī (vismaz šķirkļa daļā) kā īpašības vārds vai tā nozīmē lietots vārds. Tas nav pretdabiski, jo dažiem kārtas skaitļa vārdiem gadās nenoteicamā galotne. (Arī otrs traktējams plašāk, te par to.)

LVEK varēja iepazīties ar vārda trešs lietojumu un paradigmu diferenciāciju, piem., Civillikumā:

1520. Ja viens līdzējs dod otram kādu apsolījumu par labu trešai personai, tad ne vien tas, kam šis apsolījums dots, bet arī trešā persona, kam par labu tas dots, iegūst tiesību prasīt no apsolītāja tāda līguma izpildījumu.

• Malēnija

Sarkasms. Lēmums par Malēnijas novietošanu politiskajā kartē un aizsargāšanu ar sarkanajām līnijām izrādījies globāls precedents. Nupat uzieta Atlantīda. Drīz vietu kartē atradīs Leiputrija, un Eldorādō jau notiek izrakumi. Tālskatī vīd Biminī.

Malēnijas ideolōģiskais centrs eksteritoriāli meklējams Rīgā. Tik jāpārvar Čangalijas pretenzijas uz Rīgu. Sarkasma beigas.

• "Kēnigsbergas līcis"

"Brīvajai pasaulei" klusuciešot, maskaļi padzina no Rītprūsijas visus iedzīvotājus. Viņu saimniecības aziāti iedalīja saviem kolōnistiem, dzintaru nokurināja, vietas pārdēvēja rīkļurāvēju vārdos. Kēnigsberga tika nosaukta par "Kaļiņingradu", bet Prūšu joma – par "Kaļiņingradas līci".

Kad bērns pēta karti, viņš drīz atklāj, ka dienvidrietumos no Kuršu jomas ir tai līdzīgs veidojums. Viņam paskaidro, ka tā ir Prūšu joma. Paaudzies viņš izdibina pārējo.

Bet LVEK par pārējo izrāda neziņu. 

Vēsturē šo ūdenstilpi ap 880. g. aprakstījis Hēdebijas Vulfstāns, to nosaukdams Estmere 'Aistu mare'. DE Frische Haff nākot no noīsināta Friesische Haff (kas par godu ieceļotājiem frīziem), tomēr LA mare recens (1178. g.) un lejasvācu vrische mer (XIV gs.) norāda uz jēgumu 'saldūdens mare'. LT Ais[t]marės (ko XIX gs. lietojis G. H. F. Neselmanis un popularizējis K. Būga) acīmredzami atgādina rekonstruēto prūšu vārdu *Aīstjanmari.

Bet EN Vistula Lagoon 'Vislas lagūna' radies, tulkojot PL Zalew Wiślany. To poļiem "tautas" vara devusi 1950. gadā; īstais nosaukums ir Zatoka Świeża (reģistrēti arī Fryszchaf, Zatoka Fryska). Tas nav jātulko (kā dara LV vikibezvārdis) un nav jālieto. Pat korektie zviedri otrpus Baltijas jūŗas lieto īstos nosaukumus. 

Šās ūdenstilpes nosaukumā nav jāiepin Kēnigsberga. Tai ar to nav sakara.

Sariebt maskaļiem vajadzēja pirms gadiem 30, kad kanclera H. Kōla laikā bija iespēja prūšu zemi no Maskavijas atpirkt. Tur bija krīze, Vācija bija gatava maksāt. Arī tagad Rītprūsijas objektiem tikai jāatjauno šiltes un tāpeles, jo to nosaukumi vienmēr atrodami uzziņu krājumos, divvalodu kartēs un pat laika prognozēs.

Lingvistiski jautājumi, par ko ekspertiem jādomā: vai ir Prūšu mare vai Prūšu joma, vai zemes strēle starp Prūšu jomu un Dancigas līci ir apzīmējama par "Prūšu kāpām" pēc Kuršu kāpu parauga (analōģijas), un vai strēle ir ģeogrāfiskās nomenklatūras vārds.

Sandas Rapas darbā "Ģeogrāfiskās nomenklatūras vārdi latviešu toponīmijā" (2013) redzams, ka vārds strēle lietots tikai savienojumā zemes strēle (un tādēļ nav ērts tur, kur LT nerija un DE Nehrung). Redzams, ka netiek izmantots vārds kosa – to vienā lietojumā kādi avoti uzrāda, bet tas izskatās pēc līdzīga maskaļu vārda atveidojuma (kosa īsti nozīmē kumbru vai pauguru). Daudzskaitlis kāpas kā toponīma daļa nav atrodams. Toties mare atrodama pie ezeru un jūŗu ielokiem un līkumiem un vilina to attiecināt uz Kuršu, Prūšu un citām marēm.

• Pasaule un Starptautisks – ievadītājvārdi, kas prasot lielu sākumburtu
  

Citāts no LVEK 2020. gada 11. novembŗa un 9. decembŗa protokola: "Tradicionāli ar lielo sākumburtu rakstāms gan pirmais vārds, gan arī nākamais vārds, ja tas seko vietvārdam vai ievadītājvārdam pasaules, starptautiskais..".

Te nav ko argumentēt. (Argumentēts šeit.)

"Tradicionāli" – šis vārds citētajā protokolā izsaka daudz. Tur tiek fleitēts. Tiek aizstāvēta aplamība, kas pieļauta ne agrāk kā XX gs. beigās. 

Ja būtu "tradīcija" rakstīt lielo burtu aiz Pasaules un Starptautiskais, to būtu pamanījuši mācībspēki miera laikā (kad rakstību nopietni normēja) un tā būtu turpināta pēc kaŗa. To būtu grāmatā "Lielie burti mūsdienu latviešu valodā" (1970) aprakstījusi Tamāra Porīte. Bet nav. 

Ir tikai nepaskaidrots un slikti popularizēts sagudrojums. (Varbūt kāds ar tādu taisījis "zinātni"?)

Ne ierēdņi, ne profesōri te problēmas nesaskata, jo vieniem tas izklausās kā likums, kas stājies spēkā, otriem – kā kāzuss, ko pētīt un aprakstīt.

Problēmas tiek radītas skolotājiem, redaktōriem, tulkotājiem un citiem rakstītājiem – nopietnas, ja tādu "normu" neievērošanu (vai ievērošanu) cits uzskata par nepilnību, kas pazemina darba vērtību.

Kritiskam prātam nepietiek ar ieteikumu – vajadzīgs pamatojums, ko tas spēj izprast. Izpratis tas uzdod nākamo jautājumu: kam tas vajadzīgs? Šajā jautājumā: nav vajadzīgs rakstīt otru lielo burtu aiz vārda, kuŗš jau tālab uzrakstīts ar lielu burtu, lai ievadītu gaŗāku "īpašvārdisku" nosaukumu.

saglabāšana, aizsardzība un attīstība

"Ministru kabineta noteikumi Nr. 287

Rīgā 2000. gada 22. augustā (prot. Nr. 39 44. §)

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas nolikums

Izdoti saskaņā ar Valsts valodas likuma 23. panta trešo daļu

1. Latviešu valodas ekspertu komisija (turpmāk — komisija) tiek izveidota, lai sekmētu Valsts valodas likumā noteikto mērķu sasniegšanu — latviešu valodas saglabāšanu, aizsardzību un attīstību. ..

12. Komisijas lēmumiem ir ieteikuma raksturs."

Ne visi LVEK vārdā (VVC paspārnē) pieņemtie lēmumi valodu sargā. Reizēm tā tiek traumēta.

LVEK ir priekšsēdētājs, tā vietnieks un 19 eksperti. Kvōrumam vajag 11 locekļu. Vairākuma lēmumam tātad — 6. 

Ja sapulcē ekspertus, kuŗi nepārzina latviešu valodas skaņu sistēmu, var rasties šāds lēmums:

"Eksperti iesaka no ārvalstu vietvārdiem ar izskaņu -burga un -berga darinātus etnonīmus un lingvonīmus lietot bez latviešu valodai raksturīgās līdzskaņu mijas g : dz (piemēram, Luksemburga – luksemburgieši, luksemburgiešu valoda; Hamburga – hamburgieši; Freiburga – freiburgieši; Freiberga – freibergieši; Virtemberga – virtembergieši)."

Tas izklausās tā, kā kad mūzikas eksperti ieteiktu ārzemju koŗiem kādas notis dziedāt pakāpi zemāk nekā dzied Tēvijā.

Var sapņot par ieteikumiem no filolōgiem, mācībspēkiem, literātiem u. c., kuŗi pārzina valodas sistēmas un nav vienaldzīgi pret eksperta godu. Var ieteikt komisijā pulcēt baltistus, "svešvalodniekus", tulkotājus un rediģēšanas speciālistus ar Latvijā iegūtu augstāko izglītību un valodas kultūras izpratni.

Var norāt administratīvo praksi atbildību smalkos jautājumos uzkraut Valsts valodas centram, kam, valodas tiesības sargājot, jāveic inspekcija un kontrole, jāveido un jāuzrauga terminu datubāze un terminolōģijas izstrāde, jātulko LR akti angliski un starptautiski akti latviski un jāpārrauga ekspertu komisijas.

Tagad argumenti tiem, kuŗi nomodā. 

Valodas likumības darbojas runātāju kolektīvā. Reiz sākusies, k resp. g mija ar c resp. dz priekšējās rindas patskaņa priekšā var pakļauties tikai citam fonētiskam procesam. Bet ne lēmumiem. 

Valodas likumības darbojas visur, kur lieto latviešu valodu, un tās no citiem iemācās un ievēro gan liels, gan mazs. Tās tiek apgūtas valodas vidē, nevis izgudrotas kabinetos.

Kāds Luksemburgas Universitātes vācu literatūras docētājs, kuŗš prot latviešu valodu labāk nekā viens otrs ārzemēs aizdauzījies latvietis, bez teikšanas prot pareizi nosaukt luksemburdziešus un luksemburdziešu valodu.

Kad latvieši studēja Pēterburgā, radās pēterburdzieši.

Ja kāds grib pārbaudīt g :: dz līdzīgā pozīcijā, tad ņem labu paraugu no Pareizrakstības vārdnīcas, kur nosaukti daudzu vietu iedzīvotāji, to vidū emburdznieki un lēdurdzieši (var pieskaitīt arī damberdziešus Dambergos no V. Dambes krājuma).

Tā pati mija ir arī vārdos Rīga :: rīdzinieks. 

Ja kāds gatavojas pieņemt lēmumu un ko ieteikt citiem, tam jāpārlūko internets, kur pretī nāk luksemburdzieši ar luksemburdziešu valodu un hamburdzieši. ("Freiburgieši" ir svešatnē augušas autōres tekstos, bet "freibergietis" un "virtembergietis" atrodami leišu valodā, kur ir g palatalizācija, nevis mija.).

Lai būtu par ko "atskaitīties", der jebkāds lēmums. Kauns redzēt, ka Latviešu valodas aģentūra tādu pārpublicējusi "Vērojumos un ieteikumos" (2019). Vai palīdzības lūdzējam Valodas konsultācija ieteiktu vārdus šķirot vai deklasēt pēc ģeogrāfiska lietojuma? Nu nē taču.

Dievs dos, tas paliks sliktas, īslaicīgas prakses vērojums.

NOx'ious

Slāpeklim ar skābekli ir vairāki oksīdi. Un katram oksīdam ir vismaz divi latviešu nosaukumi.

NO    nitric oxide    slāpekļa oksīds, slāpekļa(II) oksīds, slāpekļa monoksīds

Tas rodas degšanā, ātri piesaista skābekli un dod šo:

NO₂    nitrogen dioxide    slāpekļa dioksīds, slāpekļa(IV) oksīds.

Šī gāze esot smaceņa un skābo lietu veicinātāja.

Vidiskajā politikā divus minētos savienojumus, ko izmet izpūtēji un skursteņi, kopā apzīmē ar NO_x. Lieto arī daudzskaitli nitrogen oxides, oxides of nitrogen, ko tulko (šās politikas robežās) slāpekļa oksīdi.

Plašāk zināma ir arī šī viela (tehnikā pazīstama kā smieklu gāze):

N₂O    nitrous oxide    dislāpekļa oksīds, slāpekļa(I) oksīds.

Ir arī šāds:

N₂O₃    dinitrogen trioxide    slāpekļa trioksīds, slāpekļa(III) oksīds.

Pazīstams ar to, ka sadalās par NO un NO₂. 

Un šāds:

N₂O₅    dinitrogen pentoxide    slāpekļa pentoksīds, slāpekļa(V) oksīds.

To lietojot spridzekļos.

Esot arī četri citi slāpekļa oksīdi – nestabili vai pat vispār hipotētiski.

Burtiski atdarinot angļu vārdus ar mon(o)-, di-, tri-, tetr(a)-, pent(a)-, heks(a)-, hept(a)- utt., tiek atveidots skaitlis formulā, taču tādi nosaukumi maz izplatīti neorganiskajā ķīmijā vai pat lasītājam neasociējas ar ātōmu skaitu. Tie arī neizklausās labi lietvārda sākumā (kā ģenitīvenis dislāpekļa). Valence (romiešu skaitlis iekavās īpatnējā pierakstā bez starpas) izglītības programmās palikusi.

iekš, priekš, iz, caur, da, da-

Prievārdi iekš, priekš un iz panīkuši gan objektīvu cēloņu, gan neobjektīvu iemeslu dēļ, kuŗus daudz necilāsim. Kāds to potenciāls? Vismaz tāds, kā XX g. sākumā Raiņa dzejā (viņš lieto visus trīs). Bet XXI gs. tie varētu atgūties tehnisku vajadzību dēļ.

Aplūkosim dažus prievārdus pa vienam!

iekš

Kopā ar lietvārdu tas ir tuvs (apmēram sinonīmisks) lokatīvam (inesīvam) vietas nozīmē un lietojams ne tikai par fiziskiem priekšmetiem, bet arī par netaustāmām sistēmām.

Lieliski izmantojams ar akronīmiem (tehniskiem, politiskiem), nelokāmiem vārdiem un internacionāliem tehniskiem apzīmējumiem, arī vietas taupīšanai šaurās ailītēs. 

Piemēram, ir datubāze un informācijas sistēma, kas saucas "ALURES". Ko izteiks salikums noglabāt ALURES? Būs grūti uzminēt, taču skaidri izklausās noglabāt iekš ALURES. Kur bieži meklējam atbildes – iekš "Google". Neoficiāli izteikumu varam noformēt frivōlāk, piem., Google'ē.

Daudzos Eirōpas Savienības nelatviešu tekstos plaši tiek izmantoti akronīmi. Kas kait citvalodām, kur lietvārdu locījumu vairs tikpat kā nav... Ir prievārdi, dažās ir artikulu formas. Var pateikt angliski in the EU, nebēdājot, vai EU kaut kur aizķeŗas lasītājā. Aizķeŗas! Anglofōni pat par Jēzu var pateikt "Džei Sī", un tas viņiem pilnīgi "taisa jēgu". Mums tā nav. Ko darīt starptautiskos apstākļos? Vai nu izdomāt Eirōpas Savienībai mīļvārdiņu (piem., Ešucītē), vai kabināt locījuma galotni aiz lielburtņa ES (ES'ā), vai lietot leģitīmu analītisku iekš ES.

Var arī nolasīt "iekš ē es". Lasīt var arī pilnu nosaukumu, ja zina, kas domāts.

No piebildes pie "NRA" raksta: Jocīgi, ka trīsdesmit gadus it kā ārpus PSRS, kā arī teju pēc divdesmit gadiem iekš ES, LV problēmas ir apmēram tādas pašas kā Pakistānai .. . No tvitera: Bet iekš ES ir brīva preču (tajā skaitā atkritumu) kustība. No "Delfiem": Visu laiku tiek apgalvots, ka iekš ES celsies pensijas.

No valodas kultūras jaušams, ka rakstītāji nav nejēgas – drīzāk viņi ir pārvarējuši stagnāciju.

priekš

Līdzīgi kā ar iekš. Savienojumā ar lietvārdu – apmēram tas pats, kas datīvs. Neaplūkojam priekš laika nozīmi (pretstatā pēc), kas labi saglabājas salikteņos, un vietas nozīmi (aiz pretstatu).

Tomēr nozīme tam specifiskāka. Ar lietvārdu tas skaidrāk izsaka adresātu. Piem., Aija iedeva Maijai grāmatu priekš Paijas.

Līdzīgi: dati priekš ALURES, priekš ES, priekš Google (= Google'ei).

Piemēri iz tehnikas pasaules (lietošanas pamācībām): Iestatīšana priekš ES-60WB. Degvielas filtrs priekš PB-403. Nav gaŗi jāskaidro, ka prievārda izmešana laupītu izteikuma jēgu. Pirmajā piemērā lasītājs (lietotājs) nesaprastu, kas kur iestatāms, otrajā uztvertu PB-403 kā filtra, nevis ierīces modeļa apzīmējumu.

Liekas, prievārds priekš (vismaz literārajā sarunvalodā) reizēm novērš datīva formu sablīvējumu, kad savienojumā ar lietvārdu aizstāj datīvu.

iz

Tehniskā kontekstā vai situācijā iz var precīzāk par no apzīmēt izeju vai cilmi no avota: dati iz ALURES, iz ES, iz Google. Ja dati ir no objekta, var domāt, ka tos sniedzis kāds subjekts.

Prievārds no bijis spiests pārņemt gandrīz visu iz nozīmi (un atteikties no temata nozīmes par labu par).

Jaunlaiku piemērs (no notepad.lv): Tieši ap šo laiku sūtiju masveida epastus iz datubāzes. Mazliet nopietnāk: Iz saraksta izvēlieties maksājumus, kurus vēlaties atdot Ziedotājiem.

Prievārds iz var būt dabiski izdzīvojis (kāpēc lai nebūtu, ja kaimiņos attiecīgais leišu un krievu prievārds nebūt netaisās atkāpties, un iz- taču dzīvs priedēkļa funkcijā).

Tad nebūtu pamata to noraidīt ne tad, kad runātājs to lieto stilistiskām vajadzībām, ne tad, kad tas precīzi kalpo savā (ablatīva) nozīmē (pirmām kārtām par izvilkumiem, citātiem, vēstulēm).

Literāri darbi, periōdika u. c. uzrāda spilgtu iz lietojumu: iz seniem rakstiem, Apsīšu Jēkaba Vēstules iz tēvijas, Raiņa Tad augšā kāps pilskalns iz senseniem laikiem, Iz simtgadu miega caur dūmiem un tvaikiem; Un augstās priedes pēc lauzuma Par kuģiem iz ūdeņiem iznira" utt.

Tas ir joprojām saprotams valodas piederums, ko var iecelt ja ne goda amatā smalkā stilā, tad par vienkārša pienākuma pildītāju. 

caur

Prievārds caur būtu brīvāk izmantojams gan maršruta, gan veicinātāja nozīmē. To ierobežo daži neizprotami aizliegumi ar to tulkot angļu through. Bet angļu valodā ir arī via. Kurējo tad būtu šausmīgāk tulkot ar caur? 

Ja staigājam pa pilsētu un nolemjam līdz upmalai aiziet caur tirgu, viss liekas viegls un saprotams. Ja iesaka skolai vēstuli Valsts prezidentam sūtīt caur skolu valdi un ministriju, arī viss saprotams (tik šķēršļu var sarasties vairāk).

Var sanākt nesmukums, ja caur lieto aiz ko jeb kā dēļ vietā teikumā ar cēloni (caur tevi man tukšs pieliekamais) vai liek kādam iziet caur durvīm, kad pārējie iet pa durvīm.

Par to arī ziņā caur. 

da, da-

Prievārds da ir pārdialektāls: atrodams ne tikai augšzemnieku, bet arī vidus dialektā (Vidzemes austrumos), taču rakstu valodā to praktiski aizstāj līdz (ar priekšmetu vai vietu) un pie (ar persōnu). Tas varētu būt lietojams saskanīgi ar darbības vārdiem, kas sākas ar priedēkli da- (ja arī tos lietotu plašāk).

Šis da- priedēkļa funkcijā atrodams plašākā apgabalā nekā prievārds: pat Valmierā, Trikātā, Cēsīs (ME).*

Kādā tvitersarunā E. Krumholcs: "Folkloras vākumos "da-" gana daudz izplatīts arī Vidzemē un Sēlijā; iekš MEV, piem., ir uzņemti "dabūvēt" (Saikavā), "dadalīt" (Rankā), "dačāpot" (Sunākstē). Svarīgi saprast atšķirību: mūsu "da-" norāda tikai pabeigtību vai piepildījumu, turpretim krievu "do-" arī tiecību."

A. Lauzis piesardzīgi ieminas: ".. šis ir jautājums, kurā gribētos saņemt @_VVC Latviešu valodas ekspertu komisijas akceptu. LZA Terminoloģijas komisijā par to diskutēja ap 1980. gadu (neievākums/nedavākums u. tml.). Piekritēji palika mazākumā."

VVC, gods kam gods, reaģē un apsola: "Jautājumu par latgaliskā priedēkļa “da-” lietošanu izskatīsim šī mēneša Latviešu valodas ekspertu komisijas sēdē."

Bet VVC** nedadara: Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija [2018. g.] 12.sept. izskatīja jautājumu par priedēkļa “da-“ lietošanu un ar balsu vairākumu priekšlikumu noraidīja, jo “da-“ no mūsdienu latviešu val. viedokļa uzskatāms par dialektālu, tādēļ tas nav lietojams standartvalodā."

Stāstiet vien skolasbērniem, kāda bagātība ir izloksnes un dialekti un no kā veidojas literārā valoda... Valdības onkulis to bagātību iešķiro atkritumos – neatbilst standartam.

A. Lauzis VVC "veikumu" novērtē: "Ar tādu pamatojumu tiešām pietiktu, ja tiktu ierosināts standartvalodā pārņemt tādu dialekta morfēmu, kura būtu sinonīmiska jau esošai. Bet šoreiz ar to nepietiek, jo nojēgumu, ko izsaka latgaliskais “da-”, standartvalodā īsi, vienkārši un nepārprotami izteikt ir grūti."

Vairs nav uzzināms, kāpēc arī A. Lauzis priedēkli da- pielaidīgi apzīmējis par "latgalisku". Varbūt vārdu "latgaļu" lietojis par vārda "latviešu" sinonīmu. Priedēklis nav latgalisms (un nepavisam nav krievisms). Tas ir tāds pats "latvisms" kā pārējie latviešu priedēkļi. Nav reģistrēts Kursā – bet vai maz elementu, kas rakstu valodas vienības labad šķērsojuši Daugavu? Tāds pats da- ir leišiem (baltisms). Pat ja to pieskaitītu pie latgalismiem – kāda bēda to izmantot plašāk? Tas bijis pazīstams visā Vidzemē pirms t. s. Inflantijas atraušanas no tās un ir arī "mūsdienu latviešu val." pamata – vidus dialekta – piederums.

* NB. Te nav runas par partikulu da, kas tiek bāzta salikumos ar nenoteiktības nozīmi, sevišķi jeb priekšā. Lai gan tādu var atrast latviešu leksikas krājumos, tagadējais lietojums ir sveša ietekme. To lieto sīki latvieši pazemodamies un aptraipīdamies.

** LVEK (VVC paspārnē lemjošās ekspertu komisijas) lēmumu saturs un locekļu gatavība ir cita materiāla temats. Nāk prātā kādas sanāksmes atreferējums, kuŗas dienaskārtībā puse jautājumu bija labi zināmi no skolas un rakstiem par valodas kultūras jautājumiem, bet lēmumi par citiem neraisīja pārliecību. Toreiz tika apstiprināts Svazilendas jaunais nosaukums. Onomasta gādībā bija izvirzīti divi "iespējami" nosaukumi: Svatini un Svatinija. Apstiprināts tika Svatini, nenorādot ne uzsvara vietu, ne [ne]deklinējamību. Neizskaidrojami, jo pāris gadus agrāk 4 Āfrikas valstu nosaukumi bija ieguvuši izskaņu -ija, lai būtu lokāmi.

Kādēļ gan vajadzīgs "vairākums" (balsošana) lietās, kas nevar būt vienādi labi izprotamas visiem lēmējiem, un kādēļ nepaļauties uz tiem ekspertiem, kuŗi atsevišķos jautājumos ir lielāki lietpratēji un var tos nopietnāk sagatavot un izskaidrot?